Darbi: Recepcijas persona (1)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Vilhelms Ferdinands Hekers |
|---|---|
| Papildu vārdi | Wilhelm Ferdinand Häcker, Haecker |
| Kopsavilkums | Vilhelms Ferdinands Hekers (Wilhelm Ferdinand Häcker, 1774–1842) – grāmatspiestuves īpašnieks, grāmatizdevējs. Hekera spiestuve savā 140 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iespiedusi lielu skaitu grāmatu, laikrakstu, kalendāru un atsevišķu publikāciju vācu, krievu un latviešu valodā. Savas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā, iespieda baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus. Nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā bija "Vidzemes kalendārs" (no 1813. gada), pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes" (1824–1889), laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832–1846). Ar Vilhelmu Ferdinandu Hekeru Latvijas teritorijā aizsākās tipogrāfu Hekeru dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vidzemē. |
| Personiska informācija | Dzimis restorāna nomnieka ģimenē. Astoņu gadu vecumā zaudē māti, trīs gadus vēlāk Hekeru adoptē kāda Rādebergas ģimene. Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā, tad ieradies Rīgā. Ar Vilhelmu Ferdinandu Hekeru Latvijas teritorijā aizsākās tipogrāfu Hekeru dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vidzemē. V. F. Hekera vietā spiestuvi turpināja vadīt viņa dēli Ferdinands Eduards un Voldemārs Magnus, vēlāk Voldemāra Magnus Hekera dēls Jūlijs un viņa brālis Vilhelms, beidzot Fricis Hekers. |
| Profesionālā darbība | Izdevējdarbība1789–1796: māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē.Apguvis amatu, devies uz Pēterburgu (1796). 1796. gadā strādājis Ķeizariskās zinību akadēmijas (mūsdienu Zinātņu akadēmijas) spiestuvē Sanktpēterburgā, tajā pašā gadā devies uz spiestuvi Drēzdenē. 1796–1800: darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē. Neilgu laiku nošu burtlicis Meisenē. Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā. 1802–1804: (citos avotos – līdz 1803. gadam) bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē. Vilhelma Ferdinanda Hekera izdevējdarbība Baltijā1804. gada 1. aprīlī ar K. G. Zontāga finansiālu atbalstu par 800 Alberta dālderiem ieguvis savā īpašumā G. F. Keila spiestuvi Rīgā, Lielajā Pils ielā 18 un nodibinājis savu firmu.1806: kļuvis par Rīgas pilsētas tipogrāfu, pildījis oficiālos pasūtījumus, iespiedis grāmatas, sīkiespieddarbus un periodiskus izdevumus vācu, krievu un latviešu valodā. Hekera spiestuves pienākums bija bez maksas apkalpot pilsētas vajadzības, bet tiesības pildīt privātpersonu pasūtījumus. Pilsēta Hekeram piešķīra brīvu dzīvokli. 1806. gadā Hekera spiestuve tika pārcelta uz Doma krusteju, kur tā atradās līdz 1886. gadam, kad pārcēlās uz Palasta ielu 3. Hekera spiestuvē 1812. gadā bija 1 spiede, 1828. gadā – 3 spiedes, 1836. gadā – 4 spiedes (3 koka, 1 –metāla). 1812. gadā uzņēmumā strādāja 5 darbinieki, tajā skaitā 2 burtliči, 1836. gadā – 7 darbinieki. Iespiedumi latviešu valodāSavas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā.1804: pirmais iespiedums latviešu valodā jau spiestuves iegādes gadā, grāmata Rede eines kroatischen Feldpredigers (1804, teksts paralēli vācu un latviešu valodā, J. H. Baumaņa tulkojums). Ciešāki sakari ar latviešiem Hekeram radās ar 1812. gadu, kad krievu-franču kara dēļ pārtrūka Vidzemes sakari ar Kurzemi, un Vidzemei vajadzēja pašai izdot ar savu latviešu kalendāru. Par to kļuva "Widsemmes Kalenders us to 1813-tu Gaddu", kas pēc tam ar viena gada pārtraukumu iznāca līdz pat 1944. gadam. Citi nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā: 1824–1889: pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes", 1832–1846: laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", 1835: pirmā zināmā grāmata, ko par saviem līdzekļiem izdevis autors latvietis – Kristapa Kaktiņa reliģiska satura brošūra "Ar šiem pamācīšanas vārdiem..". Iespiedumi vācu valodāIespiedis baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus.Nozīmīgākie iespiedumi vācu valodā: 1807–1856: Der Zuschauer 1808–1811: Ökonomisches Repertorium für Livland 1810–1907: Rigaische Stadtblätter 1812–1825: Neueres ökonomisches Repertorium für Livland 1817: Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen (iespiests tikai 107 eksemplāros) 1828–1939: Provinzialblatt für Kur-, Liv-, und Ehstland 1837–1939: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s 1816: iznāca arī pirmais krievu laikraksts Baltijā Российское еженедельное издание в Риге Pēc Vilhelma Ferdinanda HekeraFirma līdz tās pastāvēšanas beigām 1944. gadā palika ģimenes uzņēmums. Iespiedumu titullapās saglabājās tās aizsācēja Vilhelma Ferdinanda Hekera vārds.Darbu turpināja pēcnācēji: 1842–1877 Ferdinands Eduards Hekers, 1877–1882 Voldemārs Magnus Hekers, 1882–1889 Jūlijs V. F. Hekers, 1889–1930, Vilhelms V. Hekers, 1889–1908 Ā. Špīlhauzs, 1927–1939 un 1941–1944 Fricis V. Hekers. 1939. gadā, sakarā ar vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Hekera spiestuve pārtrauca savu darbību, bet apgāds atjaunojās Pozenē, 1943. gadā pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Darbība tika izbeigta 1944. gadā. |
| Citātu galerija | "Viņam bija draudzīgas attiecības ar Baltijas vācu kultūras darbiniekiem. 1806. g. Hekera firma kļuva par Rīgas pilsētas spiestuvi, t. i., oficiālo pasūtījumu pildītāju. 19. gs. pirmajā pusē Hekera uzņēmums uzplauka galvenokārt ar vācu periodikas palīdzību, kas nodrošināja stabilāku eksistences pamatu. Hekers laidis klajā G. Merķeļa laikrakstus, viņš izdeva arī pirmo krievu žurnālu Latvijā." Hollander B. A. Wilhelm Ferdinand Häcker, Buchdruckerei, Riga, 1804–1904. R., 1904. 77, [8] S. Citēts un tulkojums no: Apīnis A. Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma, 1977, 85.–86. lpp. |
| Nodarbes | grāmatizdevējs izdevējs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 19.02.1774 Liegau-Augustusbad Liegau-Augustusbad, Radeberg, Germany Dzimis Augustusbādē pie Rādebergas, Drēzdenes tuvumā. |
| Dzīvesvieta | 1788 – 1796 Rīga Rīga Ap 1788. gadu ieradies Rīgā. Uz Rīgu Hekeru ataicinājis toreizējais Domes skolas rektors Kārlis Zontags, vēlāk Vidzemes ģenerālsuperintendents. 1796 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Devies uz Pēterburgu. 1796 Drēzdene Dresden, Saxony, Germany Pēc tēva aicinājuma no Sanktpēterburgas devies uz Drēzdeni. |
| Izglītība | nezināms – 1788 Rādeberga Radeberg, Saxony, Germany Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā. 1789 – 1796 Rīga Rīga No 1789. gada māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē. 1800 (Datums nav precīzs) Strasbūra Strasbourg, Grand Est, France Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā. |
| Darbavieta | 1796 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijas spiestuves darbinieks 1796 – 1800 Drēzdene Dresden, Saxony, Germany Darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē. 1800 (Datums nav precīzs) Meisene Meissen, Saxony, Germany Neilgu laiku bijis nošu burtlicis Meisenē. 1802 – 1804 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia Bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē. 01.04.1804 – 1842 Grāmatspiestuve "W. F. Häcker" Pils iela 18, Rīga Pils iela 18, Rīga, LV-1050 Spiestuves vadītājs |
| Miršanas laiks/vieta | 09.12.1842 Rīga Rīga |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Liegau-Augustusbad (Liegau-Augustusbad, Radeberg, Germany) | 19.02.1774 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsētas daļa |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1788 - 1796 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1796 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Drēzdene (Dresden, Saxony, Germany) | 1796 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Rīga (Rīga) | 09.12.1842 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Rādeberga (Radeberg, Saxony, Germany) | 1788 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1789 - 1796 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Strasbūra (Strasbourg, Grand Est, France) | 1800 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia) | 1802 - 1804 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1796 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Pils iela 18, Rīga (Pils iela 18, Rīga, LV-1050) | 01.04.1804 - 1842 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Drēzdene (Dresden, Saxony, Germany) | 1796 - 1800 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Meisene (Meissen, Saxony, Germany) | 1800 | Darbavieta | Pilsēta |
