Žanis Grīva

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (130); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (55)

Attēli: Persona attēlā(9)

VārdsŽanis Grīva
PseidonīmsŽanis Aizupnieks, Žanis Aizpurnieks, J. Vaivars, Vaivars, Ačuks, Don Kučiljo
Dzimtais vārdsŽanis Rūdolfs Folmanis
KopsavilkumsŽanis Grīva (īstajā vārdā Žanis Folmanis; 1910–1982) – rakstnieks. Literatūrā darbojies galvenokārt prozā, dramaturģijā un publicistikā. Literāros darbos lielāko tiesu izmantoti paša pieredzē gūtie iespaidi. Vairākos darbos izmantojis Spānijas pilsoņa un Otrā pasaules kara tematiku (pats cīnījies frontē), rakstījis par jūrniekiem un zvejniekiem. Rakstījis prozu arī bērniem. Viņš bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļa kandidāts, vairākkārt tika ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, ilgus gadus bija Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts, apbalvots ar vairākiem ordeņiem un medaļām.
Personiska informācijaDzimis muižas kalpa Kārļa Folmaņa (~1870–1943) un Annas Folmanis (1873–1948) ģimenē. Māsas – Marija (~1897–1918), Lība precējusies – (Irbe; 1899–1947), Anna (precējusies – Valdmanis; 1905–1961) brāļi – Fricis (1902–1973), Jānis (1908–1979), Ādolfs (1913–1917). Tēvs bijis aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Bērnībā agri sācis strādāt lauku darbus. Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējusies uz Vidzemi, bet, kad vācu karaspēks ienācis arī tur, ģimene atgriezusies atpakaļ Aizupē.
Precējies divas reizes – ar Viju Svīkuli (dzimusi Zvezdova; (1924–1971) un 1972. gadā ar Ainu Folmani (dzimusi Sīpols; 1922–1998). 1956. gadā adoptējis sievas Vijas Svīkules nepilngadīgo māsu Dainu Zvezdovu.

1929: iestājies Rīgas 2. arodskolas grāmatrūpniecības nodaļā.
1932: par līdzdalību audzēkņu streika organizēšanā no Rīgas 2. arodskolas izslēgts. Strādājis gadījuma darbus.
1932–1937: sācis mācīties Raiņa vakara vidusskolā.
1937–1939: brīvprātīgi devies uz Spāniju un kā internacionālās brigādes artilērists piedalījies cīņās pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā, darbojies frontes žurnāla "Fuego!" ("Uguni!") redakcijā.
1939–1941: pēc Spānijas republikas sagrāves nokļuva koncentrācijas nometnēs Francijā.
1941, maijs: atgriezies Latvijā. Strādājis laikraksta "Jaunais Komunārs" redakcijā.
1941–1944: Otrā pasaules karā piedalījies kaujās pie Tallinas un Ļeņingradas. Bijis latviešu strēlnieku divīzijas izlūku vienības komandieris. Kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, demobilizēts.
1944, rudens: atgriezies Latvijā. Strādājis Latvijas Ļeņina Komjaunatnes Savienības Centrālkomitejā.
1945–1947: strādājis laikrakstā "Cīņa".
1947–1949: strādājis Drāmas teātrī par literārās daļas vadītāju.
1962–1981: Miera aizstāvēšanas Latvijas republikas komitejas priekšsēdētājs.
Profesionālā darbība1931: pirmā publikācija – dzejolis "Divas vēstules" žurnāla "Domas" 7. numurā.
1937: Spānijā sarakstījis pirmo stāstu "Maksiljo", kas publicēts ASV latviešu strādnieku vienības laikrakstā "Strādnieku Cīņa".

Stāsti un stāstu krājumi

1948: "Viņpus Pirenejiem".
1950: "Ulitas upes ieleja".
1950: "Stāsti par Spāniju".
1958: "Vai tu esi cilvēks?".
1961: "Ugunskuģis".
1962: "Noktirne" (ekranizēta 1966).
1964: "Divi cilvēki jūrā".
1966: "Antistāsti".
1974: "Degošais olīvkoks".

Romāni

1953: "Dzīvības ceļš".
1963: "Mīlestība un naids".
1967: "Cilvēks gaida rītu".
1969: "Zemes bērni".

Lugas

1957: "Zibens".
1957: "Sniga sniegi...".
1959: "Medūzas plosts".
1960: "Nemierīgie ūdeņi".
1964: "Noziegums Granādā".
1975: "Septiņi cilindri".
1975: "Somu pirts".

Ceļojumu apraksti

1956: "Zem albatrosa spārniem".
1960: pamfleti "Laikmeta komēdijas".
1966: "Džungļu upe Mellakore".

Proza bērniem

1960: "Pasaka par Diegabiksi".
1963: "Pasaka par zelta brīnumskroti".
1965: "Pasaka par Skudri un Mīkstpēdiņu".
1968: "Bitītes Dūcenītes ceļojums".
1970: "Ho".
1971: "Ziemeļblāzmas zemē".

Dzeja bērniem

1984: "Suņu karaļa Moro piedzīvojumi".

Memuāri

1971: "Atspulgi atmiņu spoguļos".
SaiknesVija Svīkule (1924–1971) - Sieva
Aina Folmane (1922–1998) - Sieva
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta07.12.1910
Aizupe
Aizupe, Vānes pagasts, Tukuma novads
Dzimis Aizupes pagasta "Ķirpjos".
Dzīvesvieta12.03.1941 – 15.05.1941
Maskava
Moscow, Russia

00.05.1941 – 00.06.1941 (Datums nav precīzs)
Bruņinieku iela 50, Rīga
Bruņinieku iela 50, Rīga, LV-1011

1943 – 1944
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.

1950 (Datums nav precīzs)
Kokneses prospekts 14, Rīga
Kokneses prospekts 14, Rīga, LV-1014
Izglītībanezināms – 1928
Variebas 6-klašu pamatskola
Varieba
Varieba, Vānes pagasts, Tukuma novads

1922 – 1929
Aizupes pamatskola
Aizupe
"Aizupe", Vānes pagasts, Tukuma novads, LV-3131

00.09.1929 – 00.06.1932
Rīgas 2. arodskola
Strūgu iela 4, Rīga
Strūgu iela 4, Rīga, LV-1003
Mācījies tipogrāfijas nodaļā. Sakarā ar arodskolnieku streika organizēšanu 1932. gadā no skolas izslēgts.

1932 – 1937
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
Rīga

1945 – 1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultāte. 3. kursā studijas pametis.
Darbavieta00.05.1927 – 00.08.1929
Aizupe
Aizupe, Vānes pagasts, Tukuma novads
Strādājis par kalpu Aizupes pagastā.

00.06.1931 – 00.06.1932
Rīga
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus

00.07.1933 – 00.03.1934
Rīga
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus

00.09.1933 – 00.11.1933 (Datums nav precīzs)
Rīgas Centrāltirgus
Nēģu iela 7, Rīga, LV-1050
Strādājis pie ābolu tirgotāja Ernesta Sprūda.

00.03.1934 – 05.06.1937
Ernesta Plātesa grāmatu spiestuve
Rīga
Rīga
Kurjers, palīgstrādnieks, ratiņstūmējs, vēlāk – māceklis

15.05.1941 – 24.06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Skolu daļas vadītājs

1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Rīga
Skolu daļas vadītāja vietnieks

00.01.1945 – 00.11.1947
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Propagandas, vēlāk – literatūras un mākslas nodaļas vadītājs

00.11.1947 – 00.03.1949
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Literārās daļas vadītājs

00.03.1949 – 00.03.1951
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Atbildīgais sekretārs

00.03.1951 – 00.01.1953
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Literārais konsultants

1962 – 1966
PSRS Augstākā Padome
Maskava
Moscow, Russia
6. sasaukuma deputāts

1962 – 1981
Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komiteja
Rīga
Rīga
Komitejas priekšsēdētājs

1967 – 1982
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
7. un 8. deputāts
Dalība organizācijāsVispasaules Miera padome
Padomes loceklis

Rīga
Rīga
Padomju–bulgāru draudzības biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs

Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība
Prezidija loceklis

Padomju miera aizstāvēšanas komiteja
Prezidija loceklis

1931
Rīga
Rīga
Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības biedrs

1933 – 1934
Latvijas Darba Jaunatnes savienība
Rīga
Rīga
Iestājies, lai organizētu komunistiskās jaunatnes šūnas.

1934 – 1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1935
Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālā apvienība
Rīga
Rīga
Biedrs, 1936. gadā – komitejas loceklis

1938
Spānija
Spain
Spānijas komunistiskā partija

1944 (Datums nav precīzs)
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Rīga
Loceklis

1947 – 1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs. Ievēlēts valdē 1954. un 1958. gadā.

1952 – 1982
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1961 – 00.02.1971
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Loceklis

00.01.1976 – 1982
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Locekļa kandidāts
Dienests00.06.1932 – 00.07.1933
Latvijas armija
Dienests 6. Rīgas kājnieku pulka 2. rotā. Beidzis instruktora kursu 4. Valmieras kāju pulka instruktoru rotā. Pēc kursu beigšanas paaugstināts par kaprāli.

05.06.1937 – 09.02.1939
Spānija
Spain
Kā brīvprātīgais internacionālās brigādes artilērists devies uz Spāniju. Iedalīts 1. Slāvu smagās artilērijas grupā Kolarova. Frontē strādājis kā lielgabalu komandieris un observators, vēlāk – seržants. Cīnījies pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā.

00.07.1941 – 00.12.1944
Sarkanā armija
Krievija
Russia
Palīdzējis organizēt latviešu strādnieku gvardes bataljonu, vēlāk ir tā komandieris. Piedalījies kaujās Ziemeļu-rietumu frontē. Piedalījies Tallinas un Ļeņingradas aizstāvēšanā, pēc tam – Latviešu strēlnieku divīzijas pulka izlūku priekšnieks. 1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.

1943
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
Ceļojums1956
Tūrisma brauciens pa Eiropu – Francija, Itālija, Grieķija, Turcija.

1956
Fēru salas
Faroe Islands
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.

1956
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.

1959
Špicbergena
Spitsbergen, Svalbard and Jan Mayen, Norway
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Arhangeļska
Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Murmanska
Murmansk, Murmansk Oblast, Russia
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Komandējums speciālā uzdevumā.

1963
Bulgārija
Bulgaria

1963
Gvineja
Guinea

00.12.1964
Francija
France
Komandējumā uz Francijas Ārlietu ministrijas Kultūras sakaru departamentu.

1965
Donava
Danube
Miera reiss pa Donavu. Vispasaules Miera padomes delegācijas brauciens

04.09.1965 – 07.09.1965
Vīne
Vienna, Austria

07.09.1965
Budapešta
Budapest, Central Hungary, Hungary

1966
Vjetnama
Vietnam

00.12.1966
Kuba
Cuba
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā.

1969
Bulgārija
Bulgaria
Komandējums Padomju-bulgāru draudzības biedrības delegācijas sastāvā.

1970
Spānija
Spain
Komandējums PSRS Draudzības un kultūras sakaru biedrības pasniedzēju delegācijas sastāvā

00.11.1971 – 00.12.1971
Vjetnama
Vietnam
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas vadībā.

1972
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Vispasaules Miera padomes plēnums Čehoslovākijā.

18.05.1973
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

18.05.1973 – 09.06.1973

Kruīzs pa Baltijas un Ziemeļjūru: Ļeņingrada – Gdiņa – Varnemunde – Kopenhāgena – Oslo – Hamburga – Stokholma – Helsinki – Ļeņingrada


19.05.1973
Kronštate
Kronshtadt, Saint Petersburg, Russia

20.05.1973
Gdiņa
Gdynia, Poland

21.05.1973
Varnemunde
Warnemünde, Rostock, Germany

22.05.1973
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany

23.05.1973 – 24.05.1973
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

25.05.1973 – 28.05.1973
Oslo, Norvēģija
Oslo, Norway

1974
Somija
Finland

1974
Bulgārija
Bulgaria

1975
Varšava
Warsaw, Masovia, Poland

1975 – 1976
Helsinki
Helsinki, Finland
Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā

06.05.1975
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

07.05.1975 – 11.05.1975
Tampere
Tampere, Pirkanmaa, Finland

11.05.1975 – 14.05.1975
Helsinki
Helsinki, Finland

14.05.1975 – 15.05.1975
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

24.10.1975 – 04.11.1975
Bulgārija
Bulgaria
Komandējums Padomju grāmatu dekādes sakarā.

1977
Varšava
Warsaw, Masovia, Poland
Apcietinājums09.02.1939 – 12.03.1941
Sensiprjēna
Saint-Cyprien, Occitanie, France
Koncentrācijas nometne

09.02.1939 – 12.03.1941
Gurs
Gurs, Nouvelle-Aquitaine, France
Koncentrācijas nometne

09.02.1939 – 12.03.1941
Aržalē
Argelès-sur-Mer, Occitanie, France
Koncentrācijas nometne

09.02.1939 – 12.03.1941
Les Milles
Les Milles, Provence-Alpes-Côte d'Azu, France
Koncentrācijas nometne
Miršanas laiks/vieta14.06.1982
Rīga
Rīga
Apglabāts18.06.1982
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Atvadīšanās Akadēmiskajā Drāmas teātrī. Apbedīšana Raiņa kapos.

Kartes leģenda





















Tiek rādīti ieraksti 1-77 no 77.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Aizupe
(Aizupe, Vānes pagasts, Tukuma novads)
07.12.1910Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Maskava
(Moscow, Russia)
12.03.1941 - 15.05.1941DzīvesvietaPilsēta
3Bruņinieku iela 50, Rīga
(Bruņinieku iela 50, Rīga, LV-1011)
01.05.1941 - 01.06.1941DzīvesvietaĒka, māja
4Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1943 - 1944DzīvesvietaPilsēta
5Kokneses prospekts 14, Rīga
(Kokneses prospekts 14, Rīga, LV-1014)
1950DzīvesvietaĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
14.06.1982Miršanas laiks/vietaPilsēta
7Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
18.06.1982ApglabātsKapsēta
8Varieba
(Varieba, Vānes pagasts, Tukuma novads)
1928IzglītībaCiems
9Strūgu iela 4, Rīga
(Strūgu iela 4, Rīga, LV-1003)
01.09.1929 - 01.06.1932IzglītībaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1932 - 1937IzglītībaPilsēta
11Aizupe
("Aizupe", Vānes pagasts, Tukuma novads, LV-3131)
1922 - 1929IzglītībaViensēta
12Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1945 - 1948IzglītībaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1962 - 1981DarbavietaPilsēta
14Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
01.01.1945 - 01.11.1947DarbavietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
01.03.1934 - 05.06.1937DarbavietaPilsēta
16Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
15.05.1941 - 24.06.1941DarbavietaĒka, māja
17Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
01.11.1947 - 01.03.1949DarbavietaĒka, māja
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
01.03.1951 - 01.01.1953DarbavietaĒka, māja
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
01.03.1949 - 01.03.1951DarbavietaĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1967 - 1982DarbavietaPilsēta
21Maskava
(Moscow, Russia)
1962 - 1966DarbavietaPilsēta
22Rīga
(Rīga)
01.06.1931 - 01.06.1932DarbavietaPilsēta
23Rīgas Centrāltirgus
(Nēģu iela 7, Rīga, LV-1050)
01.09.1933 - 01.11.1933DarbavietaTirgus
24Aizupe
(Aizupe, Vānes pagasts, Tukuma novads)
01.05.1927 - 01.08.1929DarbavietaCiems
25Rīga
(Rīga)
01.07.1933 - 01.03.1934DarbavietaPilsēta
26Rīga
(Rīga)
1944DarbavietaPilsēta
27Varšava
(Warsaw, Masovia, Poland)
1975CeļojumsPilsēta
28Varšava
(Warsaw, Masovia, Poland)
1977CeļojumsPilsēta
29Bulgārija
(Bulgaria)
1963CeļojumsValsts
30Kuba
(Cuba)
01.12.1966CeļojumsValsts
31Francija
(France)
01.12.1964CeļojumsValsts
32Spānija
(Spain)
1970CeļojumsValsts
33Vjetnama
(Vietnam)
01.11.1971 - 01.12.1971CeļojumsValsts
34Vjetnama
(Vietnam)
1966CeļojumsValsts
35Gvineja
(Guinea)
1963CeļojumsValsts
36Bulgārija
(Bulgaria)
24.10.1975 - 04.11.1975CeļojumsValsts
37Donava
(Danube)
1965CeļojumsUpe
38Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
1972CeļojumsValsts
39Helsinki
(Helsinki, Finland)
1975 - 1976CeļojumsPilsēta
40Špicbergena
(Spitsbergen, Svalbard and Jan Mayen, Norway)
1959CeļojumsSala
41Arhangeļska
(Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia)
1959CeļojumsPilsēta
42Murmanska
(Murmansk, Murmansk Oblast, Russia)
1959CeļojumsPilsēta
43Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1959CeļojumsPilsēta
44Bulgārija
(Bulgaria)
1969CeļojumsValsts
45Fēru salas
(Faroe Islands)
1956CeļojumsSala
46Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1956CeļojumsPilsēta
47Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
18.05.1973CeļojumsPilsēta
48Kronštate
(Kronshtadt, Saint Petersburg, Russia)
19.05.1973CeļojumsPilsēta
49Gdiņa
(Gdynia, Poland)
20.05.1973CeļojumsPilsēta
50Varnemunde
(Warnemünde, Rostock, Germany)
21.05.1973CeļojumsPilsēta
51Rostoka
(Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
22.05.1973CeļojumsPilsēta
52Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
23.05.1973 - 24.05.1973CeļojumsPilsēta
53Oslo, Norvēģija
(Oslo, Norway)
25.05.1973 - 28.05.1973CeļojumsPilsēta
54Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
06.05.1975CeļojumsPilsēta
55Tampere
(Tampere, Pirkanmaa, Finland)
07.05.1975 - 11.05.1975CeļojumsPilsēta
56Helsinki
(Helsinki, Finland)
11.05.1975 - 14.05.1975CeļojumsPilsēta
57Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
14.05.1975 - 15.05.1975CeļojumsPilsēta
58Vīne
(Vienna, Austria)
04.09.1965 - 07.09.1965CeļojumsPilsēta
59Budapešta
(Budapest, Central Hungary, Hungary)
07.09.1965CeļojumsPilsēta
60Somija
(Finland)
1974CeļojumsValsts
61Bulgārija
(Bulgaria)
1974CeļojumsValsts
62Spānija
(Spain)
05.06.1937 - 09.02.1939DienestsValsts
63Krievija
(Russia)
01.07.1941 - 01.12.1944DienestsValsts
64Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1943DienestsPilsēta
65Sensiprjēna
(Saint-Cyprien, Occitanie, France)
09.02.1939 - 12.03.1941ApcietinājumsReģions, apgabals
66Gurs
(Gurs, Nouvelle-Aquitaine, France)
09.02.1939 - 12.03.1941ApcietinājumsCiems
67Aržalē
(Argelès-sur-Mer, Occitanie, France)
09.02.1939 - 12.03.1941ApcietinājumsReģions, apgabals
68Les Milles
(Les Milles, Provence-Alpes-Côte d'Azu, France)
09.02.1939 - 12.03.1941ApcietinājumsCiems
69Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1947 - 1982Dalība organizācijāsĒka, māja
70Rīga
(Rīga)
1935Dalība organizācijāsPilsēta
71Rīga
(Rīga)
1961 - 01.02.1971Dalība organizācijāsPilsēta
72Rīga
(Rīga)
1944Dalība organizācijāsPilsēta
73Spānija
(Spain)
1938Dalība organizācijāsValsts
74Rīga
(Rīga)
1933 - 1934Dalība organizācijāsPilsēta
75Rīga
(Rīga)
1931Dalība organizācijāsPilsēta
76Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
77Rīga
(Rīga)
01.01.1976 - 1982Dalība organizācijāsPilsēta
Caurskatot padomju posma publikācijas periodikā, dažādu laikabiedru atmiņas un dokumentus, kā viens no redzamākajiem latviešu padomju rakstniekiem izcelts Žanis Grīva, kura personība un literārais mantojums, mainoties politiskajam režīmam, mūsdienās tikpat kā vairs nav aktuāls, ja neskaita viņa sarakstīto “Pasaka par Diegabiksi” (1960), kas joprojām ir iemīļota jaunāko lasītāju vidū. Savukārt latviešu padomju literārajā procesā Žaņa Grīvas personības un profesionālās darbības izpēte ir būtiska. Viņš bija viena no redzamākajām komunistiskās partijas uzticības personām, kura baudīja varas sniegtās privilēģijas un zināmu ietekmi latviešu padomju literatūrā.

Žanis Grīva (īstajā vārdā Žanis Folmanis; 1910–1982) dzimis Aizupes pagasta “Ķirpjos” muižas kalpa Kārļa Folmaņa (~1870–1943) un Annas Folmanis (1873–1948) ģimenē. Viņa tēvs bija aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Tā kā ģimenē auga septiņi bērni, Žanim Grīvam jau bērnībā bija jāsāk agri strādāt lauku darbus. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene evakuējās uz Vidzemi, bet, kad vācu karaspēks ienāca arī tur, atgriezās atpakaļ Aizupē. Mācības Žanis Grīva uzsāka Aizupes pamatskolā, bet 1929. gadā viņš atbrauca mācīties uz Rīgas 2. arodskolas Tipogrāfijas nodaļu, kur iesaistījās pagrīdes komjaunatnes darbā un pievērsās arī literatūrai. 1931. gadā žurnāla “Domas” 7. numurā lasāma Žaņa Grīvas pirmā publikācija – dzejolis “Divas vēstules”. No skolas 1932. gada vasarā viņu izslēdza par skolnieku streika organizēšanu. Mācības viņš turpināja J. Raiņa vakara vidusskolā. Cīnoties ar trūkumu, paralēli mācībām Žanis Grīvas strādāja dažādus gadījuma darbus. No 1934. līdz 1937. gadam viņš strādāja Ernesta Plātesa grāmatu spiestuvē, līdzās tam viņš darbojās arī nelegālajā iespieddarbu tipogrāfijā “Spartaks” un Latvijas revolucionārā rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu nelegālajā apvienībā. Žanis Grīva vāca rakstus un dzejoļus pagrīdes presei un pats publicējās laikrakstos “Jaunais Komunārs”, “Brīvā Jaunatne”, žurnālā “Fronte”. 1934. gada rudenī viņu uzņēma komunistiskajā partijā.

Tomēr pats nozīmīgākais fakts, kas padomju laikā sekmēja Žaņa Grīvas karjeras izaugsmi un komunistiskās partijas atbalstu, ir dalība Spānijas pilsoņu karā Internacionālās brigādes sastāvā, kur 1939. gadā, pārejot Francijas robežu, viņš uz diviem gadiem nonāca koncentrācijas nometnēs Francijā (Sensiprjēnā, Gurs, Aržalē un Les Milles). Pilsoņu kara laikā Spānijā viņš turpināja nodarboties arī ar rakstniecību, paralēli studējot un pārrakstot komunistiskās partijas vēstures īso kursu, Ļeņina un Staļina darbus. Kara laikā viņš sarakstīja savu pirmo stāstu “Maksiļo”, kas 1937. gadā publicēts ASV latviešu strādnieku vienības laikrakstā Strādnieku Cīņa. Tāpat arī viņš darbojās frontes žurnālā “Uguni!” (“Fuego!”) redakcijā. Atmiņās paudis, ka viss, ko paguvis sarakstīt Spānijā un koncentrācijas nometnēs, tā arī palicis ierakts turpat zemē.

Tikai 1941. gadā ar PSRS atbalstu Žanis Grīva atgriezās Latvijā, turpinot apliecināt savu lojalitāti komunistiskās partijas ideāliem – Otrajā pasaules karā viņš cīnījās sarkanās armijas sastāvā pie Tallinas, Ļeņingradas, Staraja Rusas, 1943. gadā tika smagi ievainots.

Latviešu padomju literārajā procesā Ž. Grīva sāka darboties pēc kara. Viņš strādāja laikraksta “Cīņa” redakcijā, tad LPSR Valsts Drāmas teātrī par literārās daļas vadītāju, kādu laiku bija žurnālā “Karogs” atbildīgais sekretārs, Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literārais konsultants. 1946. gadā žurnālā “Bērnība” parādījās pirmās Žaņa Grīvas publikācijas – stāsti “Estremaduras avju gans”, “Maksiļo” un “Mazais vīna pārdevējs”. Stāstos tēlota Spānija un Pilsoņu karš. Šai tematikai Žaņa Grīvas daiļradē atvēlēta ievērojama vieta. 1948. gadā iznāca pirmais stāstu krājums “Viņpus Pirenejiem” (1948), kam sekoja stāstu krājumi “Ulitas upes iela” (1950), “Stāsti par Spāniju” (1956) romāns “Dzīvības ceļš” (1953) u. c. darbi. Tomēr Žaņa Grīvas literārās dotības vērtējamas kā viduvējas.

Pateicoties biogrāfijai un agrīnajai politiskajai aktivitātei, Žanis Grīva diezgan ātri kļuva par ietekmīgu personu padomju nomenklatūrā – PSRS un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, LKP CK loceklis un locekļa kandidāts, Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs, Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas prezidija loceklis un Vispasaules Miera padomes loceklis. Amatu un privilēģiju dēļ viņš varēja doties neskaitāmos ārzemju ceļojumos. Dāsni saņēma arī apbalvojumus un medaļas, tostarp, Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

Precīzs ir literatūrkritiķa un rakstnieka Gunta Bereļa vērtējums: “Žanis Grīva – mazliet apvēlies un pašcieņas pilns [..]. Tāds reprezentatīvs latviešu padomju rakstnieku, LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieku, LPSR Valsts prēmijas laureātu, Vispasaules Miera padomes locekļu utt. sugas pārstāvis.” (Berelis, G. Žanis Grīva sarunājas ar plantatoru, “Guntis Berelis vērtē: raksti par literatūru”, 2007, 1. sept. Pieejams: https://berelis.wordpress.com/2007/09/01/zanis-griva-sarunajas-ar-plantatoru)

Komunistiskajai partijai bija nepieciešama lojāla persona ar priekšzīmīgu biogrāfiju, kas pārstāvētu partijas intereses un būtu literārās dzīves kontroles mehānisms, tāpēc tā mērķtiecīgi gadu gaitā veidoja reprezentatīvu latviešu padomju rakstnieka tēlu – Žani Grīvu. Visuzskatāmāk Žaņa Grīvas propaganda atspoguļojas presē, kas būtu atsevišķi izvēršams un pētāms temats. Salīdzinot ar citiem rakstniekiem, tie ir plaši apsveikuma raksti, raksti par Žaņa Grīvas profesionālajām gaitām, izceļot milzīgos nopelnus cīņā pret fašismu, miera veicināšanā u. tml. Tādējādi automātiski radot priekšstatu, ka viņš ir viens no padomju literārā procesa pīlāriem. Vairāki šie apgalvojumi, protams, ir stipri pārspīlēti un no mūsdienu skatu punkta pat komiski. Piemēram, dzejnieks Jānis Sudrabkalns (1894–1975) rakstījis:

“Visiedarbīgāk, visdzīvāk un vispārliecinošāk par PSRS Augstākās Padomes deputātu kandidātu Žani Grīvu runā un aģitē viņu grāmatas. Tās pazīstamas visā mūsu plašajā valstī un tālu viņpus robežām, tās nemitīgi staigā no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu, no sirds uz sirdi. Žaņa Grīvas stāstu, romānu, aprakstu un lugu varoņi ik dienas sastopas ar dažādu amatu, vecumu un tautu pārstāvjiem un sarunājas ar viņiem divdesmit valodās. Dziļi aizkustina katru Latvijas patriotu rakstnieka dabiskā un lokanā latviešu valoda, daudziem desmitiem padomju tautu ar diženo krievu tautu priekšgalā tātad miljoniem cilvēku.” (Sudrabkalns, Jānis. Žanis Grīva. Cīņa, Nr. 56, 1962, 7. marts, 3. lpp.)

Partijas konstruētā Žaņa Grīvas tēla uzturēšana ar īpašu viņa otrās sievas Ainas Folmanes (1922–1998) entuziasmu turpinājās arī pēc vīra nāves 1982. gada 14. jūnijā. Aina Folmane aktīvi iestājās par Žaņa Grīvas piemiņas uzturēšanu, rakstot vēstules LPSR Ministru padomes priekšsēdētājam, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmajam sekretāram u. c. amatpersonām. Ar LKP CK un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Žaņa Grīvas vārds piešķirts ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotajai 5. poligrāfijas mākslas profesionālajai tehniskajai skolai, Latvijas Jūras kuģniecības okeāna kuģis nosaukts Žaņa Grīvas vārdā, uz tā bija noformēts arī memoriāls, Jūrmalas pilsētā Kuldīgas iela – pārdēvēta par Žaņa Grīvas ielu. Savukārt jaunatnes zinātniski tehniskās jaunrades centrs “Brīze” uz Žaņa Grīvas 80. gadu jubileju dibināja viņa vārdā nosauktu sabiedrisko fondu (iniciatori fondam bija Latvijas Jūras kuģniecība, profesionālā skola, kolhozs “Mārupe”). Šī fonda ietvaros bija paredzēts apkopot, apzināt un popularizēt Žaņa Grīvas daiļradi, veicināt viņa darbu izdošanu, dibināt memoriālo muzeju. 1984. gadā tika nodibināta Žaņa Grīvas prēmija, kuru piešķīra Rīgas rajona kopsaimniecība “Mārupe” par literāru vai publicistisku darbu, kas veltīts miera, tautu draudzības un internacionālisma tematikai. Prēmiju 1985. gadā saņēmuši Andris Vējāns un Miervaldis Birze, savukārt 1988. gadā – Jānis Lapsa un Roalds Dobrovenskis.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.