Marta Grimma

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (72); Recepcijas persona (26)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsMarta Grimma
Papildu vārdiEndzelīna, Ķelpe
PseidonīmsLinlija
Dzimtais vārdsMarta Emīlija Grimma
KopsavilkumsMarta Grimma (1901–1983), dzejniece un tulkotāja. Izdoti dzejoļu krājumi "Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929), "Mana balss" (1932), "Sēru vītoli" (1934), aprakstu krājums "Čehoslovākijā" (1933), stāstu krājums "Kad Donava šalc" (1934). Presē publicējusi rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem. Tulkojusi no čehu un krievu valodas.
Personiska informācijaDzimusi rentnieka un amatnieka Jāņa Artura Grimma un viņa sievas Karlīnes (dzimusi Krieviņa) Grimmas ģimenē kā devītais bērns.
1927: laulības ar Jāni Endzelīnu (1873–1961).
1927: piedzimst meita Līvija Endzelīna (1927–2008).
1933. gada 16. septembrī: laulības ar Jāni Ķelpi (1908–1981).
1934: piedzimst meita Viola (Violeta)
1935: piedzimst dēls Rolands Arvīds.
1939: piedzimst dēls Jānis.
1940: piedzimst meita Ināra.
1940: Martas Grimmas un Jāņa Ķelpes ceļi šķiras. Ķelpe no Rīgas dodas uz dzimto novadu Trikātu, Marta ar bērniem pārceļas uz dzīvi Rūjienā.
Profesionālā darbība1920. gadu beigās – 30. gadi: publicējusi rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem.
1927: pirmā publikācija – dzejolis "Turaida" publicēts laikrakstā "Latvis" (22. maijā).
1927: pirmais publicētais prozas darbs – tēlojums "Māmiņ... zemenītes!" publicēts žurnālā "Latvijas Jaunatne" (2. nr.).
1938: romāns "Sirds saulgrieži" publicēts žurnālā "Sievietes Pasaule".
1970. gados: publicējusi dzejoļus periodikā.
1988: piedalījusies "Čehu–latviešu vārdnīcas" sastādīšanā.

Dzeja

"Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929)
"Mana balss" (1932)
"Sēru vītoli" (1934)
"Priežu ziedi" (izlase) (1977)

Proza

"Čehoslovākijā" (aprakstu krājums) (1933)
"Kad Donava šalc" (stāstu krājums) (1934)

Tulkojumi no čehu valodas

"Čehu lirika" (Valters un Rapa, 1932)
"Čehu rakstnieku sejas" (Rīga: M. Grimma, 1934)
Jans Otčenašeks "Pilsonis Brihs" (LVI, 1958)
Zdeneks Pluharžs "Ja mani atstāsi" (LVI, 1960)
Aloizs Jirāseks "Suņgalvji" (LVI, 1962, periodikā jau 1935)
Vaclavs Ržezāčs "Tracis Kalēju ieliņā" (LVI, 1965)


Tulkojumi no krievu valodas

Aleksandrs Puškins "Poltava" (Rūjiena: Izdevusi M. Grimma, 1933)
Anatolijs Ribakovs "Kroša brīvdienas" (Liesma, 1969)
Citātu galerija"Grimmas dzeja ir mākslinieciski nevienmērīga, labākajos dzejoļos kaisls temperaments, patoss, spēcīgas, nereti neapvaldītas un pretrunīgas jūtas. Tajos atspoguļota emancipētas, iekšēji neatkarīgas sievietes garīgā pasaule. Iemīļoto motīvu lokā (mīla, māte, dzimtene, reliģija) Grimma tiecas nonākt līdz pasaules filozfiskai izpratnei. Grimmas romantiski ievirzītajai dzejai raksturīgi arī sentimentālisma akcenti. (..) Grimmas stāstos ievīti autobiogrāfiski motīvi; izkāpinātu jūtu pārņemtos varoņus virza fatālas kaislības. Stāstu kompozīcija maz izstrādāta, sižets pakļauts jūtu attīstībai."

Ieva Kalniņa. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par dzejoļu krājumu "Tavai mīlestībai un mūžībai" (Valters un Rapa, 1929)

"No sešiem jaunajiem dzejniekiem biezāko grāmatu laidusi klajā Marta Grimma. Viņa rīkojas ar tādu savādu dzejas līdzekļu un arī – surrogātu pārmērību, ka viņas darbs pazaudē māksliniecisko ticamību. To vēl vairāk veicina svešvārdu drūzma un atkārtošanās. Sevišķi pirmā noved pie jautājuma, vai taisni ar to pati dzejniece netop lasītājam sveša? Vai gleznas, kas saistās pie vārdiem, kuri cēlušies tik daudzās un dažādās tautās, netop par nedzīvu kompilāciju? Grimmai turpmāk visādā ziņā jāatmet tādas nejēdzības, kā: "dzeļ kā sērskābe" (75), un sliktas atskaņas: zīmogs – Šeiloks (80). Interesantākais ir Grimmas erotika. Par to ir viņas labākie dzejoļi: "Balles karaliene", "Dāma plīvurā". Bet visumā jāpiekrīt tam, ko Grimma pati domā par savu mūzu: "Tā dzeja nav, bet dvēsles moku vaidi" (142). Dzejnieces pārdzīvojumi un izteiksme vēl neiztaisa viengabalainu lējumu. Spirdzinošs ir viņas nemiers ar sevi un apkārtni. Bet jau savāda viņas lieluma apziņa, kad mēs, arī šo grāmatu apskatījuši, nemiera pilni joprojām meklējam, no kuras puses īsti ausīs mūsu jaunākās lirikas rīta blāzma. Mums iemesls to darīt, jo jūtamies vēl arvien neizpestīti no vidējības un pat neapdāvinātības. Kur vajag talanta, tur nepietiek ar labu galvu. Tāpēc Grimma nepaceļas visai augstu mūsu jauno dzejnieču plejādē."

Arturs Baumanis. Mūsu jaunākā lirika. Daugava, Nr. 5, 1.05.1929.

Par dzejoļu krājumu "Mana balss" (Valters un Rapa, 1932)

"Marta Grimma vispirmā kārtā ir mīlestības dzejniece. levada dzejolī viņa saka, ka tai nav bailes no nāves, bet gan – nomirt bez mīlestības. Mīlas motīvi, spēcīgi un izjusti, aužas cauri visam krājumam, jo sevišķi nodaļā "Mīlestība". Otrkārt, Marta Grimma ir klusuma un vientulības dzejniece. Dzejolī "Man gribētos klusēt" (132. lpp.) dzejniece bēg no drūzmas vientulībā, tvīkst klusuma. Šāda veida dzejoļos dzejniece ir sirsnīga un maiga, vientulības salduma apdvesta. Treškārt, Marta Grimma ir etnogrāfiska dzejniece. Krājumā šim dzejas veidam ierādīta vesela nodaļa "Čehoslovākijai". Ceturtkārt, M. Grimma ir likteņa dzejniece. Viņa jūt likteņa neatvairāmo varu, cilvēka vājumu pret to, un mistiskās izjūtās attēlo savus dvēseles pārdzīvojumus."

Jānis Ķelpe. Marta Grimma – "Mana balss". Rūjienas Vēstnesis, Nr. 44, 7.10.1932.

"Kad Grimma iesāka dzejot, bija ļaudis, kas viņu uzskatīja par mūsu otro Aspaziju. Ja vispār kādai no jaunajām dzejniecēm bija ugunīgs, dienvidniecisks un plašs vēriens, tad vispirms to varēja sacīt par Grimmu. Viņas dzeja tiecās visu garā pieredzēt un pārdzīvot un no filistrības sargājās kā no mēra. Grimmas nodomus veicināja viņas dzejas bakhantiskais, skaļais, augstais un Salomes garā drusciņ perversais un tāpēc vienu otru apsūnojušu vīru šokējošais tonis. Viņas trūkumi bij – šī toņa vienmuļība un, kā sākumā likās, pavirši kopta izteiksme. Bet "Tavai mīlestībai un mūžībai" nu seko otra grāmata. Pagājuši pāra gadi, kuros infantīlo un "vētru un dziņu" steigā sasteigto var izsijāt, noslīpēt, nākt ar jauniem akordiem, un kas šoreiz tas galvenais, toņu skalu paplašināt. Kā Grimmai pa šo laiku veicies? Vispirms jāsaka, ka nav vairs tās nebēdības, kas darīja svaigu viņas pirmo grāmatu. Viņa vairs nemēģina tēlot, cik daudzkrāsaina izliekas pasaule, caur dzejnieka prizmu skatoties, viņa jau itin prozaiski tiesājas ar dzīvi. Grimmas spars apbrīnojams, bet vēl joprojām ne visai attīstīta viņas paškritika un gaume. Viņas grāmata tāpēc gan var interesēt, bet nevar iepriecināt. Jābrīnās, ka līdzās dažai atjautīgai episkai fantāzijai un vienai otrai korektai Čehoslovākijas dabas un kultūras ainai var nonākt bezgaršībā. Jo tādi dziļas iedvesmas apgaroti darbi, kāds ir, piemēram, "Dzīvības ģēnijs", liecina, ka Grimmai zināmas dzejnieces dāvānas neapšaubāmas. Bet gribas ticēt, ka Grimma vēl rakstīs — un uzrakstīs ko vērtīgāku, jo "Mana balss" vēl nav tai visai glaimojoša atestācija."

Arturs Baumanis. Jaunie dzejnieki. Daugava, Nr. 10, 1.10.1932.

Par dzejoļu krājumu "Sēru vītoli" (Autorizdevums, 1934)

"Šai grāmatā daudz raksturīgu vilcienu dzejnieces sejā, – daudz trauksmaini uzsistu, aprautu, viņas koklei zīmīgu akordu. Marta Grimma ir patriote. Vairākus izjustus dzejoļus viņa veltījusi mātei un mātes un bērna pašaizliedzīgai mīlai. leskanas arī dziļas vientulības un dzīves vilšanās izjūta. Idejiskā ziņā krājumā viszīmīgākā ir "Poēma par strēlnieka līgavu" (99–108), kas pēc satura pielīdzināma savā laikā tik populārajam Plūdoņa "Atraitnes dēlam". Tā ir dziesma par studenti–censoni, kas grib augstāko zinātni sniegt, cīnīties, strādāt. Atsakoties no visa: no vecāku un dzīves aicinājuma, jaunā varone dzied himnu darbam. (..) Poēmas varonē saskatāms ilgi gaidītais pozitīvās sievietes–censones siluets mūsu dzejā, kāds sen jau bija sastopams dzīvē. Dzejniecei varētu tikai likt pie sirds nākošos dzeju krājumos ievērot stingrāku redakciju. Ir daudz atkārtojumu. Visumā — Martas Grimmas dzeju krājums "Sēru vītoli" apsveicams, kā sievietes gara mantu krājumu papildinājums.


Paula Balode.
Marta Grimma. Sēru vītoli. Latviete, Nr. 11, 1.11.1934.
SaiknesValdis Rūja (1928–2020) - Skolnieks
Uldis Zemzaris (1928–2022) - Znots
Jānis Endzelīns (1873–1961) - Bijušais vīrs
Jānis Ķelpe (1908–1981) - Bijušais vīrs
Nodarbesskolotāja
dzejniece
tulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta26.11.1901
Baloži
Baloži, Rencēnu pagasts, Valmieras novads
Dzīvesvieta00.11.1917 – 1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1918
Ribinska
Rybinsk, Yaroslavl Oblast, Russia
"1918. gada pavasarī pabeidzu ģimnāzijas piekto klasi. Mana māsa Emma ar vīru –karavīru, skolotāju un dzejnieku Jāni Putniņu (ps. Ceraputniņš) tajā laikā dzīvoja Ribinskā. Viņu aicināta, devos turp un kādu laiku visi dzīvojām Lāpinu ģimenē. Tā paša gada vasarā mēs ar brāli Oskaru cauri Pleskavai devāmies cejā uz Latviju." (Grimma, M. Mans dzīves stāsts. Karogs Nr. 11, 1981)

1918 – 1929
Rīga
Rīga

1920 – 1926
Bruņinieku iela 26
Bruņinieku iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, 1009, Latvija

00.05.1929 – 1931
Žižkova
Žižkova, Prague, Czech Republic

1931 – 1933
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads

1933 – 1941
Rīga
Rīga

1941 – 1983
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Izglītība1912 – 1913
Strazdumuižas elementārskola
Strazdumuiža
Strazdumuižas iela, Rīga

1913 – 1917
M. Stalažas proģimnāzija
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads

Apguvusi franču, vācu, angļu un krievu valodas pamatus. Skolu beidzot, pratusi brīvi runāt krievu valodā.


1917 – 1918
Liepājas sieviešu ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Petrogradā no Liepājas evakuētajā krievu sieviešu ģimnāzijā uzņemta 5. klasē.


1918
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Stabu iela 14, Rīga, LV-1011

1918 – 1920
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Rīga
Rīga

1920 – 1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas un filozofijas fakultāte

Sākumā studē Ģermāņu un Romāņu nodaļā, tad Baltu filoloģijas nodaļā.


1929 – 1931
Prāgas Kārļa universitāte
Prāga
Prague, Czechia

Ar Kultūras fonda stipendiju studējusi literatūru, slāvu valodas un salīdzināmo literatūrzinātni.

Darbavieta1924 – 1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Strādājusi par subasistenti Baltu filoloģijas katedrā.

1927
Pierakstījusi profesora Jāņa Endzelīna "Lekcijas par baltu valodu salīdzināmo gramatiku".

1931 – 1933
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Skolotāja

1933 – 1940
Rīga
Rīga
Skolotāja

1935 – 1940
Žurnāls "Sievietes Pasaule"
Rīga
Rīga
Literatūras un mākslas nodaļas vadītāja.

1941 – 1955
Rūjienas vidusskola
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Skolotāja

1955 – 1957
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Rūjas ciema bibliotēkas vadītāja un kolportiere.
Ceļojums1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Austrija
Austria

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany

1929 – 1931
Slovākija
Slovakia

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Ungārija
Hungary

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Itālija
Italy

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Budapešta
Budapest, Central Hungary, Hungary

1929 – 1931
Trieste
Trieste, Friuli Venezia Giulia, Italy

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Košice
Košice, Košice Self-governing Region, Slovakia

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Vīne
Vienna, Austria

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Bratislava
Bratislava, Slovakia

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Brno
Brno, okres Brno-město, Jihomoravský kraj, Jihovýchod, Česko

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Berlīne
Berlin, Germany

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Turnova
Turnov, Liberec Region, Czech Republic

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Pilzene
Plzeň, Plzeň Region, Czech Republic

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Horvātija
Croatia

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Serbija
Serbia

1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Slovēnija
Slovenia
Miršanas laiks/vieta07.09.1983
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Apglabāts00.09.1983
Skudrītes kapi
Skudrītes iela 1, Rūjiena, Valmieras novads, LV-4240

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-43 no 43.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Baloži
(Baloži, Rencēnu pagasts, Valmieras novads)
26.11.1901Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1941 - 1983DzīvesvietaPilsēta
3Žižkova
(Žižkova, Prague, Czech Republic)
01.05.1929 - 1931DzīvesvietaPilsētas daļa
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.11.1917 - 1918DzīvesvietaPilsēta
5Ribinska
(Rybinsk, Yaroslavl Oblast, Russia)
1918DzīvesvietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1918 - 1929DzīvesvietaPilsēta
7Bruņinieku iela 26
(Bruņinieku iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, 1009, Latvija)
1920 - 1926DzīvesvietaĒka, māja
8Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1931 - 1933DzīvesvietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1933 - 1941DzīvesvietaPilsēta
10Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
07.09.1983Miršanas laiks/vietaPilsēta
11Skudrītes kapi
(Skudrītes iela 1, Rūjiena, Valmieras novads, LV-4240)
01.09.1983ApglabātsKapsēta
12Strazdumuiža
(Strazdumuižas iela, Rīga)
1912 - 1913IzglītībaIela
13Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1913 - 1917IzglītībaPilsēta
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917 - 1918IzglītībaPilsēta
15Stabu iela 14, Rīga
(Stabu iela 14, Rīga, LV-1011)
1918IzglītībaĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1918 - 1920IzglītībaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1920 - 1926IzglītībaPilsēta
18Prāga
(Prague, Czechia)
1929 - 1931IzglītībaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1924 - 1926DarbavietaPilsēta
20Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1931 - 1933DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
1933 - 1940DarbavietaPilsēta
22Rīga
(Rīga)
1935 - 1940DarbavietaPilsēta
23Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1941 - 1955DarbavietaPilsēta
24Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1955 - 1957DarbavietaPilsēta
25Austrija
(Austria)
1929 - 1931CeļojumsValsts
26Vācija
(Germany)
1929 - 1931CeļojumsValsts
27Slovākija
(Slovakia)
1929 - 1931CeļojumsValsts
28Ungārija
(Hungary)
1929 - 1931CeļojumsValsts
29Itālija
(Italy)
1929 - 1931CeļojumsValsts
30Budapešta
(Budapest, Central Hungary, Hungary)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
31Trieste
(Trieste, Friuli Venezia Giulia, Italy)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
32Košice
(Košice, Košice Self-governing Region, Slovakia)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
33Vīne
(Vienna, Austria)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
34Bratislava
(Bratislava, Slovakia)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
35Brno
(Brno, okres Brno-město, Jihomoravský kraj, Jihovýchod, Česko)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
36Berlīne
(Berlin, Germany)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
37Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
38Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
39Turnova
(Turnov, Liberec Region, Czech Republic)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
40Pilzene
(Plzeň, Plzeň Region, Czech Republic)
1929 - 1931CeļojumsPilsēta
41Horvātija
(Croatia)
1929 - 1931CeļojumsValsts
42Serbija
(Serbia)
1929 - 1931CeļojumsValsts
43Slovēnija
(Slovenia)
1929 - 1931CeļojumsValsts
Marta Grimma dzimusi 1901. gada 26. novembrī tagadējā Burtnieku novada Rencēnu pagasta Baložos rentnieku Jāņa Artura Grimma un Karlīnes (dzimusi Krieviņa) ģimenē kā devītais bērns. Viņas tēvs bija amatnieks, kolportieris un pauninieks. Beidzis draudzes skolu un kalpojis par sulaini muižā, viņš prata vācu, igauņu un krievu valodu, daudz lasīja. Arī Martas Grimmas māte bija beigusi draudzes skolu, labi runāja vāciski un mazliet franciski, rūpējās par bērniem, gādāja par kustoņiem, vērpa, auda un adīja. Marta Grimma īsu brīdi apmeklējusi Oleru pagasta skolu, kur jutusies vientuļa un sevī ierāvusies. Vēlāk viņa mācījusies Strazdumuižas skolā pie Rīgas, Juglas krastā, kur vecākais brālis Oskars Grimms strādājis par skolotāju. Taču, kad tēvs nopērk Rūjienā mājiņu, viņa dodas uz Rūjienu, kur mācās M. Stalažas privātajā proģimnāzijā. 1917. gada novembrī, proģimnāziju beidzot, Marta Grimma dodas uz Sanktpēteburgu (Petrogradu), kur brālis Oskars strādāja par skolotāju un bēgļu bērnu audzinātāju. Marta Grimma mācās evakuētajā Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā. Vēlāk atmiņās viņa par skarbajiem sadzīves apstākļiem raksta:

"Vilciens pienāca Baltijas stacijā naktī, es biju viena pirmoreiz milzīgā, svešā pilsētā. Paņēmu savu koka kastīti un gar Obvodnija kanāla malu gāju uz Ļīgovkas ielu 130, kur atradās latviešu bēgļu bērnu internāts un zaldātu kazarmas. Šeit mani saņēma direktora Eduarda Ozoliņa māmiņa un viņa māsa, ierādīja istabiņu, kur bija trīs gultas, bet nebija krāsns un elektrības – tikai augstu pie griestiem blavoja maza mazina karbīda lampiņa. Ēdiens bija trūcīgs – rūgta maize un putra no melnām iesala drabiņām, sūra ķimeņu tēja. Dažreiz atradām kādu pussasalušu kartupeli, izcepām to virtuvē uz plīts riņķiem un ēdām kā gardumu. Kabiņetnaja ielā 26, Stojūņinas ģimnāzijas telpās, bija novietojusies evakuētā Liepājas krievu sieviešu ģimnāzija. Gāju turp vairākas reizes, līdz tiku pieņemta piektajā klasē. Mācības veicās labi, ja vien aukstums un bads nebūtu bijis tik liels..." Taču spilgtākās atmiņas Martai Grimmai saistās ar Aleksandra teātri un Marijas operu, jo ar skolotājas sagādātām ieejas kartēm viņa varēja skatīties gan operas un baleta izrādes, gan komēdijas un drāmas, kas uz jauno meiteni atstāja milzīgu iespaidu.

1918. gada pavasarī, pabeigusi ģimnāzijas piekto klasi, Marta Grimma dodas pie māsas Emmas uz Ribinsku, bet tā paša gada vasarā kopā ar brāli Oskaru cauri Pleskavai atgriežas Latvijā. Rudenī viņa iestājas M. Beķeres privātģimnāzijā meitenēm, bet vēlāk pāriet uz Rīgas pilsētas otro vidusskolu, kur par pedagogiem strādā Kārlis Krūza (latviešu valoda), Elza Stērste (franču valoda), Ernests Blese (latīņu valoda), Burhards Dzenis (zīmēšana) un Valdemārs Tone (mākslas vēsture). Marta Grimma darbojos arī literatūras un dramatiskajā pulciņā. Un, kad 1920. gadā no Šveices trimdas pārbrauc Rainis un Aspazija, viņa ir viena no skolēniem, kuri tiek izvēlēti par rakstnieku apsveicējiem: "Jau iepriekš skolēni Ropažu silā bija saplūkuši zilos vizbuļus, lai no tiem darinātu vainagu. Kad lielie trimdinieki piebrauc pie Nacionālā teātra, mēs piegājām pie viņiem un apsveicām. Rainis pateicās un sniedza roku, bet manu – noskūpstīja. Aiz uztraukuma biju pavisam apmulsusi, jo Rainis bija pirmais cilvēks manā mūžā, kas noskūpstīja man roku," atceras Marta Grimma.

1920. gada pavasarī Marta Grimma pabeidz vidusskolu. Sākumā tēvs negrib atļaut meitai studēt, jo – viņa ir sieviete. Beidzot tomēr tiek nolemts, ka Marta Grimma studēs Latvijas universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes divgadīgajā pedagoģijas nodaļā, taču viņa īsā laikā sagatavojas latīņu valodas eksāmenam un iestājas ģermāņu-romāņu nodaļā, vēlāk pāriedama uz baltu filoloģijas nodaļu. Arī studiju gadu sadzīve ir skarba: "Studiju gados es dzīvoju vecās leišu skolas jumtistabiņā Bruņinieku ielā 26. Ja gribēja mani sastapt, tad bija jāiet apakšstāvā cauri skolotajā Zigmunda atraitnes dzīvoklim, divām klasēm, un jākāpj pa līkumainajām kāpnēm augšā pažobelē. Ziemā te bija ļoti auksts, pa garo gaiteni skraidelēja lielas žurkas. Istabiņā bija mazs galdiņš, krēsls, grāmatu plaukts, tīkla gulta – tas arī viss. Mēģināju savu mītni izdaiļot, liku vāzēs, krūzēs, pat spaiņos puķes un zarus. Tur bija virši, sauleņu zelta ripas, niedru vālītes, vaivariņi, meža vīnāji, pīlādži sarkaniem ķekariem, dzegužrudzi, meža neļķes, miltenāji, murakas. Gultu un galdiņu sedzu sniegbaltiem palagiem, pie sienām bija seno vecmeistaru un jauno mākslinieku gleznu reprodukcijas. Šeit es lasīju – dienām un naktīm (strādāju līdz vienpadsmitiem vakarā, bet jau trijos biju atkal augša). Mani sildīja un uzturēja darba sajūsma un prieks, ka varu ko sasniegt un iegūt." Studiju sākumā viņa strādā par skolotāju Rīgas pilsētas pirmajā pamatskolā, kādu laiku veic arī ekspeditores pienākumus Raiņa klubā. Sapņodama kļūt par aktrisi, viņa piedalās Dmitrija Arbeņina dramatiskajos kursos. Marta Grimma ir arī Tautas Augstskolas klausītāja un apmeklē Fiziskās izglītības institūtu. Līdz 1924. gada pavasarī viņai tiek piedāvāts subasistentes darbs Baltu filoloģijas katedrā, kas liek no daudz kā cita atteikties, lai strādātu un sekmīgi studētu. Viņas priekšnieks ir profesors Jānis Endzelīns, un darbs Martai Grimmai sniedz patiesu gandarījumu. Pēc studiju beigšanas 1927. gada 4. janvārī Marta Grimma un Jānis Endzelīns apprecas, un Martai pēc vīra vēlēšanās no darba jāaiziet. 1927. gada vasaru viņi pavada Baldonē. Profesors fanātiski nododas darbam, bet Marta Grimma sāk rakstīt dzejoļus. 1927. gada maijā publicēts viņas dzejolis "Turaidā" un tajā pat gadā publicēti arī viņas prozas darbi. 1927. gada 30. oktobrī piedzimst meita Līvija Endzelīna, un Marta Grimma nododas mātes rūpēm.

1928. gada vasarā ģimene dzīvo Mellužos, kur top pirmie Martas Grimmas tulkojumi no čehu valodas. Tulkojumi tiek publicēti, un tas paver iespēju viņai iegūt Kultūras Fonda stipendiju literatūras studijām Prāgā. Vēlāk savās atmiņās viņa rakstīs: "1929. gada maijā ar sažņaugtu sirdi iekāpu Zemgales vilcienā, lai dotos caur Varšavu uz Prāgu, jo Latvijā man palika vienīgā dvēselīte visā pasaulē – maza saslimusi meitiņa. Tagad vajadzēja dienu un nakti strādāt, lai aizmirstu bērna prombūtni. Apmetos Žižkovā, Masarika kundzes "Sieviešu namā", kur sešos milzīgos stāvos dzīvoja tikai sievietes. Tur arī nodzīvoju visu savu Prāgas studiju laiku, mūku cellei līdzīgā, šaurā, bet gaišā istabiņā. Tuvumā atradās skaistais Rīgera dārzs un vecā Ebreju kapsēta." Prāgas universitātē viņa ar sajūsmu seko profesoru lekcijām par čehu literatūru, moderno franču literatūru, krievu un slāvu literatūrām. Čehi Martu Grimmu uzņem ļoti viesmīlīgi, viņa atceras: "Prāgas slavenais diplomātu un mākslinieku klubs "Společenskij klub" ar lielo lasītavu man izdeva biedru karti. Ārlietu ministrija piekomandēja Dr. Irēnu Malinska jkdzi, lai tā mani iepazīstinātu ar Prāgas izcilākiem rakstniekiem un māksliniekiem. Izglītības un skolu ministrija dāvināja ap 200–300 vērtīgu grāmatu. Grāmatas ar veltījumiem saņēmu arī no atsevišķiem rakstniekiem un lielajām izdevniecībām. Tāpat dažu laikrakstu abonementus. Man bija par brīvu pieejamas arī teātru un operas izrādes Prāgas lielajos teātros." 1930./31. mācību gadā Marta Grimma kā Latvijas universitātes padomes izvēlētā kandidāte ar Čehijas piešķirto stipendiju studē Prāgas Kārļa universitātes filozofijas fakultātē. Vēlāk viņa tur tiek arī ievēlēta par latviešu valodas lektori, dzejo pati un atdzejo čehu autorus: "Vienīgi manas mazās meitiņas prombūtne satrauca manu zinātnisko darbību ārzemēs un es nepaspēju padarīt visu to, ko būtu vēlējusies, t. i. atdzejot jugoslāvu (horvātu un serbu), jaunākās poļu un jaunākās vācu lirikas antoloģijas." Prāgā studējot, Marta Grimma iepazīstas ne vien ar čehu, bet arī ar slovāku moderno rakstniecību, kā arī apceļo Austriju, Vāciju un Ungāriju.

Beigusi studijas, 1931. gada jūlijā Marta Grimma atgriežas Latvijā. Ģimene ir izirusi, viņa apmetas Rūjienā un strādā Rūjienas vidusskolā par latviešu valodas skolotāju. Šajā laikā Marta Grimma aktīvi tuvinās latviešu literātu aprindām, un, uzstājoties "Zaļās Vārnas" sarīkojumos, tuvāk iepazīstas arī ar Jāni Ķelpi. 1933. gada septembrī viņi apprecas, un Marta Grimma atgriežas Rīgā. Viņa strādā skolā un kādu laiku pārzina literatūras un mākslas nodaļu žurnālā "Sievietes Pasaule". 1930. gados viņa publicējas žurnālos "Sievietes Pasaule", "Rūjienas Vēstnesis", "Trauksme", "Zeltene", "Latviete", "Burtnieks", "Latvija", "Pēdējā Brīdī", "Ārpusskolas Izglītība", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citos periodiskos izdevumos. Grimma rakstījusi daudz recenziju par jaunāko literatūru. Jau 1929. gadā izdots Martas Grimmas pirmais dzejoļu krājums "Tavai mīlestībai un mūžībai", tam seko dzejoļu krājumi "Mana balss" (1932) un "Sēru vītoli" (1934), stāstu krājums "Kad Donava šalc" (1934), aprakstu grāmata "Čehoslovākijā" (1933) un grāmatas "Čehu lirika" (1932), "Čehu rakstnieku sejas" (1934), periodikā publicēts autobiogrāfisks romāns "Sirds saulgrieži" (1938). Viņas dzeja raksturota kā Aspazijas jaunromantiskās tradīcijas turpinātāja, bet Grimmas stāstos, kuru darbība lielākoties norisinās ārpus Latvijas, kā raksta Elza Grāvīte, svešo zemju izteiktā klātbūtne "pat it kā aizēno dzimtenes skaistumu un mātes valodas saulainību," attēlotie cilvēki ir "trauksmaini ideālisti, intellektuālisti, kurus vislabāk spēj apmierināt – perpetuum mobile. Šie cilvēki, ar nemieru un ciešanām (pēdējās tiem radījusi mīlestība) sirdī, vienā vietā laimi neatrod, tos kāda nezināma vara dzen tālumā, nezināmos ceļos. Neskaitāmām pasaules malām tie nedzirdamslīdoši (Grimmas lietots saliktenis, 61. lpp.) trauc garām kā vērotāji un mirkļa skaistuma tvērēji. Viņu acis skata gan burvīgo Adriatiju, maigo Vīni, saulaino Triestu, teiksmaino Venēciju, vareno Romu, gan arī vilinošo Franciju, krāšņo Šveici, militāro Vāciju. Izbraukājuši svešu zemju ceļus, izstaigājuši palmu un ciprešu birzis, tie beidzot ilgojas dzimtenes, lai mīlā un darbā tur vadītu dzīvi." Martas Grimmas poētiskā pasaule veidojusies, studējot gan Rīgas, gan Prāgas universitātē un aktīvi iesaistoties kultūras un sabiedriskajā dzīvē, kā arī čehu un latviešu literatūru tuvināšanā. Šajā laikā ģimenē piedzimst arī četri bērni – meitas Viola un Ināra, dēli Rolands un Jānis.

Karam sākoties. 1941. gada vasarā Marta Grimma viena ar pieciem bērniem no Rīgas atgriežas Rūjienā un strādā par skolotāju: "Atkal biju skolotāja, kaut gan vajadzēja iet arī mežā sēnes un ogas lasīt, lai smagajos kara gados kaut kā izvilktu dzīvību; ap pieciem rītā jau biju mežā, pielasīju vienu maisu, otru, un steidzos atpa kaļ, lai līdz deviņiem nonāktu vecajā Eriņu muižā, kur tolaik atradās skola." Vēlāk strādājusi par Rūjas ciema bibliotēkas vadītāju un kolportieri. Pēc kara Marta Grimma turpina tulkot no čehu valodas – Jans Otčenašeks "Pilsonis Brihs" (LVI, 1958); Zdeneks Pluharžs "Ja mani atstāsi" (LVI, 1960); Aloizs Jirāseks "Suņgalvji" (LVI, 1962, periodikā jau 1935); Vaclavs Ržezāčs "Tracis Kalēju ieliņā" (LVI, 1965). Viņa piedalījusies "Čehu–latviešu vārdnīcas" sastādīšanā (izdota 1988. gadā). 1970. gados Marta Grimma publicējusi dzejoļus periodikā, 1971. gadā izdota viņas dzejas izlase "Priežu ziedi", paplāna grāmatiņa kā velte dzejnieces 75. gadu jubilejā.
Marta Grimma mirusi 1983. gada 7. septembrī Rūjienā.



Izmantotā literatūra:
Grāvīte, Elza (1934). Kritika. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 3, 1.03.
Grimma, Marta (1933). Čehoslovākijā. Autores izdevums.
Grimma, Marta (1935). Manas studijas ārzemēs. Latviete, Nr. 5, 01.05.
Grimma, Marta (1981). Mans dzīves stāsts. Karogs, Nr.11.

Aprakstu 2021. gada novembrī sagatavoja Zita Kārkla.
Projekts "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.