Darbi: Darba autors (42); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (5); Redaktors (5); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (18)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Rūdolfs Egle |
|---|---|
| Kopsavilkums | Rūdolfs Egle (1889–1947) – literatūrzinātnieks un tulkotājs. Monogrāfiju par Jāni Poruku un Eduardu Veidenbaumu autors, sastādījis un rediģējis Kārļa Veidenbauma, Eduarda Veidenbauma, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes kopotus rakstus, sastādījis un komentējis Mihaila Ļermontova rakstus, Viljama Šekspīra un Heinriha Heines darbu izlasi, kā arī antoloģiju "Latvju lirika". Kopā ar Andreju Upīti sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi" 4 sējumos. Kopā ar brāli Kārli Egli rediģējis un izdevis žurnālu
"Latvju Grāmata". Bijis Latvju
rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē noorganizējis un vadījis savu literāro studiju. Tulkojis no angļu, franču, krievu, itāļu un vācu valodas. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieka ģimenē. 1940–1941: aktīvi piedalījās Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbā. Par šā laika aktīvo sabiedrisko darbību nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus turēts apcietinājumā. |
| Profesionālā darbība | 1908: pirmā publikācija – dzejolis "Bērns"
laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārajā pielikumā (Nr. 74). No 1914: publicējis recenzijas un rakstus periodikā. Rūdolfs Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, tekstoloģijas un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību gan atsevišķu literāru darbu, gan arī plašāku literāru parādību izprašanai. Viņa recenzijās sniegta vērtējamā darba formas analīze, tas aplūkots kā relatīvi autonoma literāra mākslinieciska vienība, ko veido formas un satura sintēze. Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo angļu valodas1926: Viljams Šekspīrs. Šekspīrs: izlasīti raksti – 5 sonetu tulkojums (sast. Aleksandrs Dauge, Anša Gulbja apgāds). No franču valodas 1921: Gijs de Mopasāns. Hija de Mopassana Slokas stāsti (O. Jēpe). No krievu valodas 1927: Mihails Ļermontovs "Mūsu laiku varonis" (Anša Gulbja apgāds). 1941: Mihails Ļermontovs "Dzejas un stāsti" (VAPP Pedagoģisko rakstu apgāds). 1945–1946: Mihails Ļermontovs "Raksti" (kopā ar Kārli Egli un Ievu Celmiņu; VAPP Daļliteraturas apgāds). No itāļu valodas 1935: Ermans Volfs Ferāri "Gudrā skaistule" (librets; Nacionālā opera). No vācu valodas 19??: Vilhelms Haufs "Vilhelma Haufa pasakas 1. daļa" (Anša Gulbja apgāds). 19??: Gotholds Efraims Lesings "Minna von Barnhelm" (Anša Gulbja apgāds). 19??: Peters Altenbergs "Skices un stāsti" (Anša Gulbja apgāds). 1918: Rihards Vāgners "Riharda Vāgnera Skrejošais holandietis'' (librets; Kooperatoru sabiedrība "Apgāds"). 1923: Vilhelms Haufs "Vilhelma Haufa pasakas 2. daļa" (Anša Gulbja apgāds). |
| Citātu galerija | "Spilgta un daudzpusīga personība, atstājusi paliekamas pēdas daudzās jo daudzās literārās dzīves jomās kritikā, literatūrteorijā, literatūrvēsturē, latviešu un cittautu autoru koprakstu veidošanā, antoloģiju sagatavošanā, literārajā žurnālistikā, literatūras tulkošanā un atdzejā, pedagoģijā, bibliotekārijā utt. Nedrīkstam neminēt arī Rūdolfa Egles nopelnus enciklopēdiju tapšanā (raksti par literatūru "Latviešu konversācijas vārdnīca", kopa ar Andreju Upīti sarakstītā "Pasaules rakstniecības vēsture"). Rūdolfa Egles "Latvju lirika" – ne tikai viena no plašākajām, bet, šķiet, arī vislietpratīgāk sastādīta latviešu dzejas antoloģija. Viņa sarūpētie rakstnieku darbu kopojumi pieder pie labākajiem šai nozarē. Viņa monogrāfijas par rakstniekiem joprojām ir šo rakstnieku dzīves un darbības izpētes pamats. Vēl dažas rindas par to, ko par "Rūdu" savā laikā tiku dzirdējis no viņa vecākā brāļa Kārļa Egles. Abu brāļu sadarbība bijusi daudz plašāka, daudz būtiskākā, nekā varētu likties. Gandrīz vienmēr bijis tā, ka pasākumos, kurus uzņēmies Rūdolfs, piedalījies arī Kārlis. Un otrādi: ja kādu lielāku darbu pasācis Kārlis, tajā aicinājis līdzstrādāt arī Rūdolfu. Tā tas bijis ar "Latvju Grāmatu", tā ar "Latvju liriku", Poruka kopotiem rakstiem, Šekspīra "Darbiem", Ļermontova "Rakstiem" un daudz ko citu, kaut brāļi nebija varējuši nodzīvot arī gluži bez konfliktiem. " Ancītis, Valdemārs. Literatūrzinātnes klasiķis. Literatūra un Māksla, Nr. 20, 1989, 6. maijs. |
| Saiknes | Elza Egle (1888–1950) - Sieva Kārlis Egle (1887–1974) - Brālis Elmīra Egle (1895–1979) - Svaine |
| Nodarbes | tulkotājs zinātnieks literatūrzinātnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 29.04.1889 Vasarāji "Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426 Dzimis Druvienas pagasta "Mazvasaraudzos" (tagad – "Vasarāji"). |
| Izglītība | Druvienas pagastskola "Vecā skola", Druviena Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija Šļukuma Neibeizera ministrijas skola Šļukums Šļukums , Ziemera pagasts, Alūksnes novads 1905 E. Liepiņa privātā proģimnāzija Valmiera Valmiera 1906 – 1907 Ata Ķeniņa tirdzniecības skola Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 1907 – 1909 Ata Ķeniņa reālskola zēniem Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Skolā par literatūras skolotāju strādāja Augusts Saulietis, kura ietekmē Rūdolfs Egle pievērsās literatūrai, taču skolu netika pabeidzis. 1911. gadā nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus. 1910 Drēzdene Dresden, Saxony, Germany Studējis Drēzdenes konservatorijā, taču karaklausības dēļ bija spiests pēc nepilna gada atgriezties. 1911 – 1914 Rīgas Politehniskais institūts Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis komerczinātnes (studijas nav pabeidzis). 1918 – 1922 (Datums nav precīzs) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Apguvis literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātē un Mākslas institūta literatūras fakultātē. |
| Darbavieta | Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedras vadītājs (no 1944. gada – docents, no 1945. gada – filoloģijas zinātņu kandidāts, no 1946. gada – profesors) 1914 Laikraksts "Latvija" (1906–1915) Rīga Rīga 1915 – 1916 Laikraksts "Jaunās Pēterpils Avīzes" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1917 – 1922 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Petrogradā strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas
Slāvu nodaļā. No 1918. līdz 1922. gadam bija šās nodaļas vadītājs. 1922 – 1931 Žurnāls "Latvju Grāmata" Rīga Rīga Kopā ar brāli Kārli Egli rediģē un izdod kritikas, literatūrvēstures un bibliogrāfijas žurnālu "Latvju Grāmata". 1924 – 1934 Latvijas Kultūras fonds Rīga Rīga Inspektors 1924 – 1940 Rīga Rīga Bibliotēku padomes sekretārs, no 1929. gada – priekšsēdētājs 1926 – 1929 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga Priekšsēdētājs 1931 – 1932 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga Priekšsēdētājs 1935 – 1940 Rūdolfa Egles literatūras studija Rīga Rīga Studijas izveidotājs un vadītājs 1940 – 1941 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 1946 – 1947 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Direktora vietnieks zinātniskajā darbā |
| Dalība organizācijās | 1926 – 1934 (Datums nav precīzs) Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga Biedrs 1940 – 1947 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Emigrē | 1915 – 1922 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia |
| Ceļojums | 00.07.1927 Somija Finland 1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (Ā. Ersu, K. Eliasu, V. Grēviņu, P. Rozīti u.c.) ceļojis pa Somiju. |
| Apcietinājums | 1941 Rīgas Centrālcietums Mazā Matīsa iela 3, Rīga Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009 Nacistiskās okupācijas laikā vairākus mēnešus pavadījis apcietinājumā. |
| Miršanas laiks/vieta | 17.07.1947 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 Apbedīts Raiņa kapos. |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos". Literatūra 1928 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-28 no 28.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vasarāji ("Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426) | 29.04.1889 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 17.07.1947 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1922 | Emigrē | Pilsēta |
| 4 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | "Vecā skola", Druviena (Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Šļukums (Šļukums , Ziemera pagasts, Alūksnes novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 7 | Valmiera (Valmiera) | 1905 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1906 - 1907 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1907 - 1909 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Drēzdene (Dresden, Saxony, Germany) | 1910 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1911 - 1914 | Izglītība | Ēka, māja |
| 12 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1918 - 1922 | Izglītība | Pilsēta |
| 13 | Rīga (Rīga) | 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1916 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1917 - 1922 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1931 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1926 - 1929 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1931 - 1932 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1935 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 22 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 23 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ēka, māja |
| 24 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1947 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 25 | Somija (Finland) | 01.07.1927 | Ceļojums | Valsts |
| 26 | Mazā Matīsa iela 3, Rīga (Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009) | 1941 | Apcietinājums | Ēka, māja |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1926 - 1934 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 28 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1940 - 1947 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |