@@@@: Author (124); Translator (1); Compiler (1); Person of reception (77)
Ilustrācijas: Person in photo(5)
| Vardas | Leons Paegle |
|---|---|
| Pseidonīms | Juni, Justus, Arlekīns, Sarkanais Arlekins |
| Kopsavilkums | Leons Paegle (1890–1926) – rakstnieks un pedagogs. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910) un Šaņavska universitāti Maskavā (1917). Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā, šajā laikā izveidojas Paegles marksistiskais pasaules uzskats, kas izpausmi guva gan viņa dzejā (piecos dzejoļu krājumos), gan prozā – trijos romānos un stāstos – un dramatiskajos darbos. 1917. gadā iestājies Krievijas komunistiskajā (boļševiku) partijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, kā kreiso arodnieku kandidāts ievēlēts Rīgas domē (1922, 1925), kandidējis uz ievēlēšanu Saeimā. Par darbošanos Latvijas Komunistiskajā partijā, kā arī par nelegālās literatūras glabāšanu un centieniem gāzt pastāvošo valsts iekārtu vairākkārt apcietināts (1921, 1922–1923, 1925). Leona Paegles lirikā vērojama latviešu romantiskās dzejas (Friča Bārdas, Aspazijas, Raiņa) ietekme. Izteiksmes amplitūda mainās no rotaļīgi liriskas, maigas līdz asi ekspresīvai, pat naturālistiskai. Darbos spēcīgs cilvēka gara brīvības un varmācības kontrastējums. Prozā mākslinieciski pārliecinošākie tā sauktie jaunatnes stāsti – "Ceļā", "Rej, rej, Krancīt!", "Pieci rubļi" u. c., kuros izteikts protests pret cilvēka pašcieņas pazemojumiem, atspoguļojas asa sociālās netaisnības izjūta. Sarakstījis ap 20 lugu, daļa no tām veidota publicistiski politiskā teātra ievirzē, rakstījis skatuves šarādes par aktuāliem politiskiem jautājumiem, arī lugas bērniem, no kurām populārākās – pasaku lugas "Ugunsputns" (1925) un "Runga, iz maisa!" (1926). |
| Personiska informācija | 1890: 10. jūnijā dzimis kalēja Mārtiņa un viņa sievas Matildes (1866–1957) Paegļu ģimenē. Tēvs no Lauču saimnieka rentē dažas pūrvietas zemes un nelielu smēdi. Māte ir sīkzemnieka meita, kuras tēvs nespēdams savu saimniecību noturēt, aiziet uz pilsētu par fabrikas strādnieku, un viņa paliek pie bagātajiem radiem, Lauču saimniekiem, par audžumeitu. Paegļu ģimenē ir četri bērni: Leons, Augusts, Milda un Olga. 1905: vasarā aculiecinieks notikumiem Vidrižu kapsētā, kur baroni nošauj vairākus cilvēkus. "1905. gada vasarā biju aculiecinieks satricinošiem notikumiem Vidrižu kapsētā, kur baroni nošāva vairākus cilvēkus. Šos notikumus esmu aprakstījis stāstā "Asinis uz akmens". Manī pirmo reizi tika pamodināts revolucionārs". (Paegle, Leons. Kopoti raksti. 5. sējums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958, 277. lpp.) 1906–1910: Valmieras skolotāju seminārā mācās kopā ar Jāni Ezeriņu, Kārli Kārkliņu, Vili Knoriņu, Hermani Aplociņu 1912: vasarā apprecas ar Ainu Kalniņu, kas beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju. 1917: maijā Maskavā iestājas boļševiku partijā. 1926: 28. janvārī miris Rīgā, Sarkanā Krusta slimnīcā. Padomju okupācijas laikā Leona Paegles piemiņa tika iemūžināta, piešķirot viņa vārdu skolai (Rīgas Leona Paegles 1. vidusskola, tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), teātrim (Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953–1991, tagad Valmieras Drāmas teātris), kolhoziem, saldētājtralerim, ielām Rīgā (1994. gadā atjaunots Antonijas ielas nosaukums), Jelgavā (tagad Filozofu iela), Cēsīs, Kuldīgā, Liepājā, Ludzā, Saulkrastos, Slokā. |
| Profesionālā darbība | 1904–1906: pēdējos divos mācību gados Lēdurgas draudzes skolā Paeglem rodas literāras intereses un viņš sāk rakstīt dzejoļu. 1908: pirmā publikācija – dzejolis "Audējai" laikrakstā "Latvija"1./14. novembrī. Dzejoļu krājumi1921: Jauno vanagu sasaukšanās1922: Karogi 1922: Spārni 1923: Cietumi nelīdz 1923: Leons Paegle dzejo intīmi Romāni1923: Kurš mani mīl?1924: Nāves cilpa (nepabeigts) 1926: Izpostītie Stāstu krājumi1922: Darba bērni1922: Pār sāpju slieksni 1926: Kas atsēdēs? Lugas1912: Kurš mani mīl (Gāju putni)1914: Biezā Pietera bēdu liktenis 1914: Dievi un cilvēki 1917: Laikmijos 1919: Augšāmcelšanās 1921: Āzis un maskas (viencēliens bērniem) 1921: Gadsimtu sejas 1922: Iela 1923: Par un pret 1923: Kurš mani mīl? 1924: Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi 1924: Nāves kalējs 1924: 9. janvāris 1925: Sastapšanās 1925: Runga, iz maisa! 1925: Uguns putns 1925: Zemes sāls 1926: Runga, iz maisa! 1928: Karš karam 1970: Dievi un cilvēki. Rīga: Liesma. 20. gados: TulkojumiNo krievu valodasBez gada: Petrovs, Grigorijs. Nepareizi sākts. Valmiera: P. Liepas apgāds. 1908: Krosbi, Ernests. Ļ. N. Tolstojs kā pirmmācības skolotājs. Valmiera; P. Liepas apgāds. 1909: Lačinovs, Vladimirs. Mīmikas māksla. Rīga: Müllers. 191?: Vipers, Roberts. Vidus laiku vēsture. Rīga: A. Gulbis. 1914: Golovinskis, Matvejs. Briesmu dienas Kališā. Rīga: J. A. Kukurs. 1914: Golovinskis, Matvejs. Melnā grāmata. Rīga: J. A. Kukurs. 19?: Lačinovs, Vladimirs. Mīmikas māksla. Rīga: Müllers. 19?: Vipers, Roberts. Jauno laiku vēsture. Rīga: A. Gulbis. 19?: Vipers, Roberts. Seno laiku vēsture. Rīga: A. Gulbis. 1921: Losinskis, Samuils.Darba vēsture. Rīga: Komanditsabiedrības "Daile un Darbs" apgādībā. 1923: Bloks, Aleksandrs. Divpadsmit; Skiti. Rīga: Jaunā kultūra. 1925: Kvapila, Jaroslavs. Pasaka par princesi Pienenīti. Rīga: Daile un darbs. 1925: Zajackijs, Sergejs. Strēlnieks Tells. Rīga: Daile un Darbs. 1980: Bloks, Aleksandrs. Lirika. (Starp citiem atdzejotājiem.) Rīga: Liesma. No vācu valodas Bez gada: Vēdekinds, Franks. Bērnu traģēdija. Valmiera: P. Liepas apgāds. 1909: Ibsens, Henriks. Heda Gabler. (Jaunajā Rīgas teātrī 1909. gadā.) 1918: Hauptmanis, Gerharts. Audēji. Rīga: A. Gulbja apgāds. 1926: Lehmanis, Šellijs. Vasaras atvadīšanās. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis. Mācību grāmatu autors un sastādītājs1915: Krievu valodas skolotājs: grāmata pašmācībai vēstulēs192?: Seno austrumu literatūras vēsture (lekcijas) 1921: Seno laiku vēstures hrestomātija 1920: Ievads vēsturē: jaunākām klasēm un pašmācībai (pārlabots un papildināts izdevums atkārtoti izdots 1921., 1922., 1924., 1925., 1991. gadā). 192?: Vālodzīte: bilžu ābece (sastādījis Leons Paegle) 1921: Введение в историю (Ievads vēsturē) 1921: Грамматика латышского языка (Latviešu valoda gramatika) 1921: Самоучитель латышского языка (Latviešu valodas skolotājs) 1923: Vālodzes šūpulis grāmata lasīšanai, rotaļām un darbam 1924: Свободная речь (ābece un lasāmgrāmata pēc ābeces apgūšanas) 1925: Vālodzes šūpulī: lasīšana, rotaļas un darbs pirmskolā un pamatskolas 1. klasē (sastādījis Leons Paegle) 1925: Vālodzes šūpulis: ābece mājām un skolām (pārstrādāts un pārlabots izdevums) 1925: Vōlyudzes šyupuļs: abece mōjom un školom 1928: Krievu-latviešu vārdnīca lasāmai grāmatai "Свободная речь 1" Lugu iestudējumi teātrī1915: 8. aprīlī "Dievi un cilvēki" Rīgas Latviešu teātrī (Interimteātris) (režisors Reinholds Veics).1917: 24. septembrī "Augšāmcelšanā" (izrāda ar nosaukumu "Par brīvību") Pēterpils Jaunajā Latviešu teātrī (režiors Alfreds Amtmanis-Briedītis). 1917: 26. novembrī "Augšāmcelšanās" Maskavas Latviešu strādnieku teātrī (režisors Fr. Grunte, mūziku komponējis Ernests Vīgners). 1918: 17. martā "Augšāmcelšanās" Harkovas latviešu strādnieku klubā "Darbs" (režisors Gustavs Žibalts). 1919: "Augšāmcelšanās" Strādnieku teātrī (režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis). 1919: martā "Dievi un cilvēki" Liepājas strādnieku klubā "3. Internacionāle". 1921: 5. jūnijā "Gadsimtu sejas" Tautas augstskolas Dramatiskajā studijā (režisore Anna Lācis). 1922: 10. jūnijā "Iela" Tautas augstskolas Dramatiskā studija (režisors Vilis Segliņš). 1924: 10. februārī "Par un pret" Rīgas Arodbiedrību Centrālbiroja kluba Dramatiskajā sekcijā (režisors Gustavs Žibalts). 1925: "Iela" Ventspils teātrī (režisors Maksis Stūris). 1925: 20. decembrī Rīgas Arodbiedrību Centrālbiroja klubā (režisore Anna Lācis). 1927: "Runga, iz maisa!" Jelgavas Latviešu teātrī (režisors Jānis Kļava). 1928: "Karš karam" Strādnieku teātrī (režisors Jānis Zariņš). 1928: "Par un pret" Valmieras Dramatiskajā teātrī. 1930: "Runga, iz maisa!" Dailes teātrī (režisors. Eduards Smiļģis). 1930: "Runga, iz maisa!" Ventspils Latviešu teātrī (režisors Kārlis Čakars). 1940: "Dievi un cilvēki" Jelgavas Drāmas teātrī (režisors Herberts Zommers). 1941: "Runga, iz maisa!" Jelgavas Drāmas teātrī (režisore Zinaīda Avotiņa). 1948: "Runga, iz maisa!" Valmieras Leona Paegles Drāmas teātrī (režisors Žanis Vīndedzis). 1952: "Uguns putns" Ļeņina komjaunatnes Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī (režisors Boriss Praudiņš). 1956: "Runga, iz maisa!" Valmieras Leona Paegles Drāmas teātrī (režisore Anna Lācis). 1968: "Runga, iz maisa!" Valsts Akadēmiskajā Drāmas teātrī (režisors Oļģerts Šalkonis). 1981: "Iela" Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (režisori Alfreds Jaunušanas, Mihails Kublinskis). 2007: "Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi" Jūrmalas teātrī (režisors Aigars Balulis). Recepcija mūzikā
|
| Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Spārni" (1922)"Pēc satura grāmatiņa iedalīta trīs daļās: daba, mīla, darbs. Ja ar diviem pirmiem sižetiem autors vēl puslīdz tiek galā, tad viņam pilnīgi nav pa spēkam trešais – darba dziesmas. [..] Pirmā dzīve – patiesa un intīma ir tā, kura atrodas individuālistiskās “romantikas zilos maldos”. Tās ir zemnieku dēla inteliģenta tradicionelās tieksmes pēc drusciņ sapņiem, pēc drusciņ pilsoniskā komforta. Bet nav jau viņa «zilais laimes putns” tālu meklējams: tas dzied tepat tuvu ģimenes dzīves «mīlas dārzos", kur staigā “sapņu karaliena” – dzejnieka sieva. Un pie pilsoniskā komforta pieder tās “smalkās lina drānas", ar kurām mirrēm svaidītā sapņu karaliena guļ zem “zilās zīda apsegas” ar “sarkanu rožu ziedu vāzē” uz guļamistaba loga, kurp “kāzas svinēt” ceļo mūsu “piligrims”. Par visu to jūsmo dzejnieks ar aizkustinošu naivitāti.Bet Leonam Paeglem gribējās palikt par revolucionāru strādniecības dziesminieku. Kļūt vaļā no romantikas ziliem maldiem. Un nu viņš sāk apdziedat “Raktuves”, “Sirmo strādnieku”, “Darba uzvaru”, sarkanos karogus, pagrabu dzīvokļus. Bez šaubām, arī tas ir dzejas cienīgs temats. Tika Paegļa baltās rokas ir par sievišķīgi vārgām, lai veidotu šo cieto, skarbo metālu. Tamdēļ arī viņa darba dziesmas liecina par dzejiskās izjūtas un tēlojuma vārgumu un nevarību. Es nezinu, kāds iespaids paliktu angļu ogļracim no Paegles pantojuma “Raktuvēs” un okeāna kuģa matrozim no viņa “Daugavas laivinieka”, kur lasām šādas tautiskā laikmeta rīmes: “Uz jūru svabadie tvaikoņi brauc, tur debesu plašums un brīve!” Var jau būt ka Paeglem kādreiz izdosies kļūt par strādniecības ideologu mākslā, lai to gan grūti gaidīt pēc smalkas veļas un zīda segu apdziedājumiem “Spārnos”. Bet pirms tam viņam ilgi jāmācās pie Vakareiropas labākiem proletāriskiem un sociālistiskiem dzejniekiem." Švābe, Arveds. Leons Paegle. "Spārni". Ritums, 1922, Nr. 2. Par romānu "Izpostītie" (1926)"Viens ir jāatzīst: romāns var ieinteresēt lasītāju. Gribas sekot romāna pavedienam, gribas vērot, kā galu galā tas viss atrisināsies. Tātad tipi nostādīti interesantās attiecībās. Uz vienu jautājumu atbildot, autors jau tūlīt uzstāda nākošo. Tā nerodas tukšums un apsīkuma momenti. Šis īpašības dēļ romānam būs daudz lasītāju. Citādi – būtu daudz ko iebilst. Jau vispirms tas, ka izpostīto dzīvi autors drīz vien pamet nomaļā, lai galveno vērību piegrieztu mīlestības stāstam. Pēc tam pāriet pat uz pilsētu, kas vēl tāļāk no romāna sākumā sāktās domas. Lai arī kara sekas visur redzamas, bet tās, teiksim, sociālā netaisnība pilsētās, stāv par daudz vaļīgi no lauku izpostīto dzīves. Pašu šo izpostīto dzīvi Paegle laikam gan nav visai pazinis. Un vispār lauku apstākļiem, cik vērojams, viņš jau stipri vien atsvešinājies. Kad šo pašu romānu lasa zemnieks, pie tam vēl no izpostīto vidus, viņam krīt acis paviršības, pat nesamērības lauku darbu aprakstos. Ticamāks, arī teicamāks autors ir tīri psiholoģisku momentu zīmēšanā, tāpat dažos pilsētas dzīves skatos. Vēl jāsaka, ka tēlotie notikumi bieži vien par daudz kaili, kinematogrāfiski, fragmentāri."Goba, Alfrēds. Leons Paegle. "Izpostītie". Latvju Grāmata, 1926, Nr. 6. |
| Saiknes | Olga Frankevica–Paegle (1899–1970) - Sesuo |
| Nodarbes | poetas author educator |
| Birth time/place | 10.06.1890 Lauči "Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013 |
| Residence | 1911 – 05.08.1914 Burtnieku nams Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015 1914 – 1918 Maskava Moscow, Russia 1920 – 1926 (Duomenys nėra tiksūs) Matīsa 65, Rīga Matīsa iela 65, Rīga, LV-1009 |
| Education | 1899 – 1903 Vidrižu pagastskola Vidriži Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads 1903 – 1906 Lēdurgas draudzes skola Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads Klasesbiedrene ir vēlākā aktrise Paula Baltābola. 1906 – 1910 Valmieras skolotāju seminārs Leona Paegles iela 40, Valmiera Leona Paegles iela 40, Valmiera Mācoties Valmieras Skolotāju seminārā, piepelnījies, pasniedzot stundas un vācot sludinājumus kalendāriem. 1912 Rīga Rīga Ieguva mājskolotāja tiesības vēstures un krievu valodas pasniegšanai. 1914 – 1917 A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte Maskava Moscow, Russia Vēstures un filozofijas fakultāte |
| Working place | 1910 – 1911 Krimuldas pagastskola Krimulda Sigulda, Siguldas novads 1911 – 05.08.1914 A. Dombrovska fabrikas strādnieku bērnu skola Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Rīga Augusta Dombrovska bērnudārza skolotājs. Ar Paegles līdzdalību biedrībā tiek nodibināta bibliotēka un sporta sekcija, viņš lasa arī lekcijas. 1914 – 1917 (Duomenys nėra tiksūs) Darbojies Latviešu palīdzības biedrībā. 1914 – 1917 Maskava Moscow, Russia Darbojies Kultūras birojā, 1914 – 1918 Maskava Moscow, Russia Strādājis par skolotāju. 1915 Maskava Moscow, Russia Vsevoloda Kaščenko privātskolā-sanatorijā skolotājs. 1915 – 1917 Maskava Moscow, Russia Latviešu palīdzības biedrības valdes loceklis 1915 – 1917 Maskava Moscow, Russia Kultūras birojs, Pedagoģijas nodaļas sekretārs 1917 Maskava Moscow, Russia Latviešu skolu padomes priekšsēdētājs 1919 Rīgas 1. vidusskola Rīga Rīga Pārzinis 1920 – 1922 Rīgas Tautas augstskola Gaiziņa iela 3, Rīga Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050 Lasa lekcijas par seno austrumu literatūru, vada semināru par jaunāko latviešu literatūru. 1922 Riga City Council Rīga Rīga Ievēlēts Rīgas pilsētas domē |
| Travelled | 00.08.1923 – 00.09.1923 Nauheima, Vācija Ārstējas sirds slimnieku sanatorijā. 00.04.1924 – 00.06.1924 Itālija Italy Apskata Romu (dzīvo pie mākslinieka Niklāva Strunkes, kurš tajā laikā uzturas Itālijaā), Milānu, Neapoli, Florenci, Venēciju. Ceļo kopā ar savu skolasbiedreni aktrisi Paulu Baltābolu. |
| Detention | 1921 Rīga Rīga Apcietināts par darbošanos Latvijas komunistiskajā partijā. Pēc atbrīvošanas līdz lēmuma atcelšanai par izsūtīšanu no Latvijas dzīvoja nelegāli. 00.05.1922 – 00.08.1923 Rīga Rīga 1925 – 00.05.1925 Rīga Rīga Slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvots. |
| Place/time of death | 28.01.1926 Rīga Rīga |
| Buried | 07.02.1926 Rīgas Otrie Meža kapi Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026 1960. gadā atklāts kapa piemineklis, kuru veidojis tēlnieks Alberts Terpilovskis |
| Memorials | 1959 – 2011 Lauči "Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013 Bijušais muzejs "Lauči" saglabāts kā piemiņas vieta, muzeja krājums nodots Emiļa Melngaiļa muzejam. |
| Museums | 1959 – 2011 Lauči "Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013 |
| Apbalvojumi | LĻKJS prēmija (pēc nāves) Prēmija piešķirta par "ieguldījumu latviešu revolucionārās dzejas attīstībā, par darbiem, kas aicinājuši darba jaunatni cīņā par sociālisma uzvaru un iedvesmo mūsdienu jaunatni svēti glabāt revolucionārās cīņas ideālus, turpināt strādnieku šķiras un Komunistiskās partijas kaujinieciskās tradīcijas." Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā 1970 |
|---|
Kartes leģenda
Rodomi rezultatai 1-29 iš 29.
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Lauči ("Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013) | 10.06.1890 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1918 | Residence | City |
| 3 | Matīsa 65, Rīga (Matīsa iela 65, Rīga, LV-1009) | 1920 - 1926 | Residence | Building, house |
| 4 | Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga (Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015) | 1911 - 05.08.1914 | Residence | Building, house |
| 5 | Rīga (Rīga) | 28.01.1926 | Place/time of death | City |
| 6 | Rīgas Otrie Meža kapi (Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026) | 07.02.1926 | Buried | Cemetery |
| 7 | Vidriži (Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads) | 1899 - 1903 | Education | Village |
| 8 | Lēdurga (Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads) | 1903 - 1906 | Education | Village |
| 9 | Leona Paegles iela 40, Valmiera | 1906 - 1910 | Education | Building, house |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1917 | Education | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1912 | Education | City |
| 12 | Krimulda (Sigulda, Siguldas novads) | 1910 - 1911 | Working place | Part of a city |
| 13 | Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvis, Rīga) | 1911 - 05.08.1914 | Working place | Part of a city |
| 14 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1918 | Working place | City |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1917 | Working place | City |
| 16 | Maskava (Moscow, Russia) | 1917 | Working place | City |
| 17 | Rīga (Rīga) | 1919 | Working place | City |
| 18 | Maskava (Moscow, Russia) | 1915 | Working place | City |
| 19 | Maskava (Moscow, Russia) | 1915 - 1917 | Working place | City |
| 20 | Maskava (Moscow, Russia) | 1915 - 1917 | Working place | City |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1922 | Working place | City |
| 22 | Gaiziņa iela 3, Rīga (Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050) | 1920 - 1922 | Working place | Building, house |
| 23 | Nauheima, Vācija | 01.08.1923 - 01.09.1923 | Travelled | City |
| 24 | Itālija (Italy) | 01.04.1924 - 01.06.1924 | Travelled | Country |
| 25 | Rīga (Rīga) | 1921 | Detention | City |
| 26 | Rīga (Rīga) | 01.05.1922 - 01.08.1923 | Detention | City |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1925 - 01.05.1925 | Detention | City |
| 28 | Lauči ("Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013) | 1959 - 2011 | Memorials | Farmstead |
| 29 | Lauči ("Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013) | 1959 - 2011 | Museums | Farmstead |