Ģederts Pūcīšu

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Publisher (2); Compiler (1); Person of reception (3)

Photos: Person in photo(1)

NameĢederts Pūcīšu
SummaryPūcīšu Ģederts (īstajā vārdā Ģederts Eilenbergs, arī Ģederts Eulenbergs; 1847–1919) – grāmatizdevējs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks. Izcilākais latviešu grāmatu izdevējs 19. gadsimta 80. gados. latviešu grāmatu apgādātājs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur 1879. gadā ieguvis medicīnas doktora grādu. Ar ārsta praksi nav nodarbojies veselības stāvokļa dēļ. 1880. gadā nopērk Kristapa Buša grāmatu veikalu un atver savu veikalu un maksas bibliotēku. Šajā pašā gadā uzsāk profesionālu izdevējdarbību un līdz 1912. gadam apgādā ap 130 darbu, nozīmīgus latviešu autoru Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Jāņa Frīdenberga-Mieriņa, Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa, Andreja Pumpura, Vensku Edvarda, Jāņa Ilstera u. c. autoru darbus, pasaules literatūras klasiķu Frīdriha Šillera, Šāndora Petēfi, Nikolaja Gogoļa, Ivana Turgeņeva u. c. darbu tulkojumus, mācību grāmatas. No 1880. līdz 1885. gadam bijis viens no laikraksta "Baltijas Zemkopis" izdevējiem. Piedalījies laikraksta "Dienas Lapa" dibināšanā un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem). 1906. gadā izdeva pirmo latviešu žurnālu, kas veltīts teātra mākslai, – žurnālu "Skatuve", no 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā. Pūcīšu Ģederta nozīme grāmatu izdevējdarbībā mazinās 90. gados. Laika gaitā kļuvis par ievērojamu namīpašnieku un fabrikantu, 1908. gadā Pūcīšu Ģederts pārdeva savu grāmatu veikalu.
Personal informationDzimis lauksaimnieka ģimenē.
Iedzimtās sirdskaites dēļ kā ārsts nav praktizējis.
Work

Izdevējdarbība un periodiskie izdevumi

1880. gadā (citos avotos – 1879. gadā) atgriezies Latvijā, pārdevis lauku mājas un nopircis Kristapa Buša grāmatu veikalu Rīgā, kur Tērbatas ielā 22, vēlāk 65 viņam pieder veikals un maksas bibliotēka.

Jau studiju gados strādājis par laikraksta "Baltijas Zemkopis" korespondentu, no 1880. līdz 1885. gadam bijis viens no laikraksta izdevējiem.
Piedalījies laikraksta "Dienas Lapa" dibināšanā un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve", no 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.

Pūcīšu Ģederta apgāds
19. gs. 80. gados Pūcīšu Ģederts bija ievērojamākais latviešu grāmatu izdevējs. Vienu grāmatu izdevis 1874. gadā, bet profesionālu izdevējdarbību uzsācis 1880. gadā.
No 1874. līdz 1912. gadam apgādājis ap 130 darbu, to vidū "Īsto tautas kalendāru" (1882–1898), kur lielākoties paša publicistiskie raksti, humoristiski dzejoļi, tēlojumi; "Mūsu tautasdziesmas" (1888, sakopojis Āronu Matīss), nozīmīgus latviešu autoru Matīsa un Reiņa Kaudzītes, Frīdriha Mālberģa, Lapas Mārtiņa, Jāņa Frīdenberga-Mieriņa, Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa, Andreja Pumpura, Vensku Edvarda, Jāņa Ilstera u. c. autoru darbus, pasaules literatūras klasiķu Frīdriha Šillera, Šāndora Petēfi, Nikolaja Gogoļa, Ivana Turgeņeva u. c. darbu tulkojumus, mācību grāmatas.

Grāmatu iespiešanai izmantojis dažādas Jelgavas un Rīgas spiestuves. Lielākā daļa grāmatu iespiesta pie E. Zīslaka, M. Jākobsona un A. Gruthusa.

1908. gadā grāmatu veikalu pārdod.

Publicistika un tulkojumi

Atsevišķās grāmatās izdoti Pūcīša tulkoti stāsti – F. Nordena "Krustakarotāji" (1878) un Franča Hofmaņa "Paslēpta manta jeb pārbaudīšanas" (1880).
Periodikā publicējis dzeju un prozu, stāstu tulkojumus, rakstījis par medicīnas, lauksaimniecības, mājturības, dabaszinātņu u. c. jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

Rosīgs sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks, vairāku Rīgas krājaizdevu sabiedrību līdzdibinātājs.
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdis, 1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi, darbojies atturības biedrībā "Auseklis". No 1910. līdz 1912. gadam Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdis, vadījis Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību.
Quotations"Gadsimtu maiņā radās daži atsevišķi izdevēji. Ģederts Eilenbergs (Pūcīšu Ģederts) 1880. gadā Rīgā ierīkoja plašu grāmatu veikalu un nodibināja apgādu. Viņš bija studējis medicīnu ārzemēs, pārdeva savas lauku mājas un ar šo naudu ierīkoja grāmatu veikalu Tērbatas ielā 22, vēlāk 65. Tas bija viens no lielākiem savas nozares pārstāvjiem. Viņš maksāja regulārus un lielākus honorārus kā citi, kaut arī tie nebija nekādi lielie. A. Pumpuram viņš maksāja 50 rubļu par pirmā izdevuma, 30 rubļu par turpmākā izdevuma loksni. Jaunie autori saņēma mazāk. Sākumā Pūcīšu Ģederts pieslējās jaunstrāvniekiem, vēlāk kļuva namsaimnieks, bija krājkases dalībnieks, ķieģeļu fabrikants. Savu grāmatu veikalu viņš pārdeva 1908. gadā."

V. I. Grāmatu apgādi. Latvija Amerikā, Nr. 25, 21.06.1975, 4. lpp.

"[..] revolucionāras, sociālistiskas idejas no Vācijas jau astoņdesmito gadu sākumā atvedis Pūcīšu Ģederts (Eilenbergs). Viņš bija Vācijā studējis medicīnu, bet še Baltijā viņam neatļāva praktizēt. Arī šis apstāklis varbūt radīja dažu rūgtumu pret pastāvošo kārtību; bet sociālista slava viņam vēl palika un arī attiecīgās iestādes esot bijušas uzmanīgas. Aizliegto literatūru Pūcīšu Ģederts glabājis sava apaļā galda resnajā kājā. Kauču šim vīram sava daļa opozīcijas organizēšanā un "Dienas Lapas" izdošanā, tomēr par īstu jaunstrāvnieku viņš netika, bija par daudz tautībnieks un pilsonis."

A. Goba. Jaunās strāvas priekšteči. Burtnieks, Nr. 4, 01.04.1933, 283. lpp.

"Retu reizi tiku sūtīts pēc grāmatām uz Pūcīšu Gederta-Eulenberga grāmatnīcu, kas atradās Rīgā, Tērbatas ielā, kaimiņos D. Zeltiņa grāmatnīcai. Pūcīšu Gedertam bija arī savs apgāds. Viņš izdeva Vensku Edvarta, Fr. Mālberga, J. Lautenbacha, Lapas Mārtiņa u. C. darbus. Tanī laikā Lapas Mārtiņa sentimentālie darbi bija ļoti populāri vieglā satura dēļ, sevišķi laukos. Tā kā A. Golta grāmatnīcai bija plaši sakari ar provinces grāmatniekiem, kas reizēm prasīja pievienot Golta sūtījumiem klāt arī dažas Lapas Mārtiņa grāmatas, tad es tiku sūtīts tādas nopirkt Pūcīšu Gederta grāmatnīcā. Ierodoties pirmo reizi kādā grāmatnīcā es biju paradis neuzkrītoši apskatīt ne vien veikala telpas, bet arī pārdevējus, un, ja iespējams, pašus īpašniekus. No Pūcīša veikala man maz atmiņu. Telpas, cik atceros, nebija iespaidīgas, pats šefs reti bija redzams un pēc ārējā skata ļoti vienkāršs, kaut gan esot, kā man tika teikts, augsti mācīts, pat Dr. med. grādu Vācijā ieguvis. Savā zēna prātā es nodomāju, ka tādam kungam gan vajadzētu arī no ārpuses izskatīties cienīgākam."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 58.–59. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.

"Ap 19. un 20. gadsimta miju sāka jo rosīgi darboties Jāņa Brigadera, Pētera Bērziņa, Jēkaba Dravnieka, Jāņa Ozola un vēl citu grāmatnieku apgādi, atstādami Pūcīšu Ģedertu it kā ēnā. Bet savu vietu mūsu grāmatniecības vēsturē Pūcītis tad jau bija iekarojis. Viņš bija nepieciešamais vidusposms latviešu grāmatniecības attīstībā starp pirmajiem, vēl pabiklajiem šā darba sācējiem un vēlākajiem, vērienīgajiem turpinātājiem."

Ansis Vārtnieks. Grāmatnieks pirms simt gadiem. Pionieris, Nr. 61–62, 01.08.1986, 4. lpp.
Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Pūcīšu Ģederts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/573/
Occupationsjournalist
publisher
publisher
public employee
editor
trader
Birth time/place30.07.1847
"Pūči", Platones pagasts
"Pūči", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021
Dzimis agrākā Kroņa Vircavas pagasta Pūčos.
Residence1890 (Date is approximate)
Jelgava
Jelgava
19. gadsimta 90. gados pārcēlās uz Jelgavu, dzīvoja Aleksandra prospektā 7.
EducationMādžu skola
"Saulgozes", Platones pagasts
"Saulgozes", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021

Mācījies Vircavas pagasta Mādžas skolā (mūsdienās bijušajā skolas atrašanās vietā mājas "Saulgozes").


Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Beidzis Jelgavas ģimnāziju.


University of Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany

Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē.


Jēna
Jena, Thuringia, Germany
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Papildinājies vairākās Jēnas un Drēzdenes klīnikās.

1879
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis medicīnu Leipcigas, vēlāk Jēnas universitātē, kur ieguvis medicīnas doktora grādu (1879).

Working place1874 – 1912
Pūcīšu Ģederta apgāds
Tērbatas iela 22/24, Rīga
Tērbatas iela 22/24, Rīga, LV-1011

No 1874. (oficiāli – no 1880.) līdz 1912. gadam izdevējs. Grāmatu veikalu ierīkojis sākotnēji Tērbatas ielā 22, vēlāk Tērbatas ielā 65.


1880 – 1885
Laikraksts "Baltijas Zemkopis"
Jelgava
Jelgava
No 1880. līdz 1885. gadam izdevis laikrakstu "Baltijas Zemkopis".

1891 – 1894
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Bijis viens no laikraksta "Dienas Lapa" dibinātājiem un no 1891. līdz 1894. gadam parakstījies kā tā izdevējs (kopā ar citiem).

1906
Žurnāls "Skatuve"
1906. gadā izdeva mēnešrakstu "Skatuve".

1909 – 1914
Laikraksts "Sadzīve"
Jelgava
Jelgava
No 1909. līdz 1914. gadam izdevis un rediģējis laikrakstu "Sadzīve" Jelgavā.
Participation in organisationsRīgas latviešu atturības biedrība "Auseklis"
Darbojies atturības biedrībā "Auseklis", bijis tās priekšnieks.

1881 – 1882
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
No 1881. līdz 1882. gadam Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdētājs.

1883
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Rīga
Rīga
1883. gadā nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi.

1910 – 1912
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgava
Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdētājs
Place/time of death03.06.1919
Jelgava
Jelgava
BuriedVimbu kapi
"Jaunvimbas", Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, LV-3031

Apbedīts agrākā Vecsvirlaukas pagasta Vimbas kapsētā.

Map legend















Showing 1-17 of 17 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1"Pūči", Platones pagasts
("Pūči", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021)
30.07.1847Birth time/placeFarmstead
2Jelgava
(Jelgava)
1890ResidenceCity
3Jelgava
(Jelgava)
03.06.1919Place/time of deathCity
4Vimbu kapi
("Jaunvimbas", Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, LV-3031)
(Not set)BuriedCemetery
5"Saulgozes", Platones pagasts
("Saulgozes", Platones pagasts, Jelgavas novads, LV-3021)
(Not set)EducationFarmstead
6Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
(Not set)EducationBuilding, house
7Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
(Not set)EducationBuilding, house
8Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1879EducationCity
9Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
(Not set)EducationCity
10Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
(Not set)EducationCity
11Jelgava
(Jelgava)
1880 - 1885Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
1891 - 1894Working placeCity
13Jelgava
(Jelgava)
1909 - 1914Working placeCity
14Tērbatas iela 22/24, Rīga
(Tērbatas iela 22/24, Rīga, LV-1011)
1874 - 1912Working placeBuilding, house
15Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1881 - 1882Participation in organisationsBuilding, house
16Rīga
(Rīga)
1883Participation in organisationsCity
17Jelgava
(Jelgava)
1910 - 1912Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.