Nikodems Rancāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (4)

Vienības: Iesūtītājs (11)

Darbi: Darba autors (5); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsNikodems Rancāns
PseidonīmsBrīdis, Bryute, Kristops Brems, Rēzeknīts, Ragaņu (Rogoniu) dāds, Spuņde
KopsavilkumsNikodems Rancāns (1870–1933) – katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts. Viens no ievērojamākajiem Latgales Atmodas darbiniekiem 20. gadsimta sākumā Pēterpilī un Latgalē. 1906. gadā izdevis vienu no pirmajiem latgaliešu laikrakstiem "Sākla". Rēzeknes Tirdzniecības skolas, Greiškānu zemkopības skolas un vēl vairāku skolu dibinātājs, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta pirmais direktors. Vairāk nekā 20 laicīga un garīga satura grāmatu, mācību līdzekļu un tulkojumu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926).
Personiska informācijaDzimis Zaļmuižas (tagad – Nautrēnu) pagasta Ivanovas foļvarkas jeb pusmuižas rentnieku Vincenta un Annas Rancānu ģimenē kā otrais dēls. Sešu gadu vecumā zaudējis tēvu, palicis mātes gādībā. Nikodema Rancāna māte Anna (mirusi 1924. gadā Preiļos) – dzejnieka Pītera Miglinīka māsa.
Sākotnēji māte Anna pārgājusi dzīvot uz Soloviču ciemu pie vīra radiem, bet ģimene te nav tikusi pieņemta. Tad Anna Rancāne pārgājusi uz Miglinieku sādžu pie saviem radiem un brāļa Andrīva Miglinīka. Pāris gadus Nikodems Rancāns audzis Miglinīku ģimenē, līdz māte atradusi piensaimniecības vadītājas vietu Zvirgzdenē pie muižnieka Prušinska. Te mācījies pie mājskolotājiem kopā ar Prušinska bērniem, kuriem bijis par paraugu un palīgu.
Brālis Izidors Rancāns – pašvaldību darbinieks.
Brālēns – Francis Kemps (Nikodema mātes māsas dēls).

Pārvaldījis latviešu, krievu, vācu, poļu, lietuviešu, franču, angļu, latīņu, itāļu, sengrieķu un senebreju valodu.
Profesionālā darbībaPēc vietējās pagastskolas beigšanas (1883) mācījies Ludzas apriņķa skolā, beidzis Pleskavas reālskolu (1889). 1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. Mācījies karaskolā Pēterburgā, no turienes tika aizsūtīts uz Franciju papildināt zināšanas, taču šajā virzienā izglītību nav turpinājis. Beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo semināru (1896). Neklātienē beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo akadēmiju, ieguvis teoloģijas kandidāta grādu (1903). Strādājis par priesteri Pēterburgā, Krāslavā, Rīgā, Preiļos, Rēzeknē. Veicis rosīgu sabiedrisko un pedagoģisko darbību. 1906. gadā Pēterburgā izdevis un rediģējis laikrakstu "Sākla".

Pedagoģiskā darbība

1907: nodibinājis Rēzeknes draudzes skolu – pirmo skolu Latgalē, kurā mācību valoda bija latgaliešu valoda;
1908: nodibinājis Rēzeknes Tirdzniecības skolu (Rēzeknes Tērdzeibas škola);
1912: nodibinājis Greiškānu Zemkopības skolu (Pirmā pasaules kara laikā šeit atradusies arī Jelgavas Zemkopības skola);
1916: ar Nikodema Rancāna līdzdalību nodibināta Rēzeknes Burtliču skola;
1919: nodibinājis pamatskolu Kurmenē (turpinājusi darboties neatkarīgās Latvijas laikā);
1921: nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju, tās direktors;
1928: nodibinājis Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, tās direktors;
1928: viens no Latgales Tautas universitātes Rēzeknē dibinātājiem, tās pirmās padomes loceklis;
1929–1933: Rēzeknes skolotāju institūta pirmais direktors

Sabiedriskā darbība

Liela nozīme bijusi viņa 1909. gadā nodibinātajai Latgales Zemkopības biedrībai (Latgolas Zemkūpeibas bīdreiba) un tās daudzajiem latviešu valodā rīkotajiem kursiem. 1910. gadā biedrība sarīkojusi lauksaimniecības izstādi, kurā eksponēti arī etnogrāfiski un arheoloģiski materiāli. 1911. gadā braucis uz Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulci, kur nolasījis referātu par izglītības stāvokli Latgalē un lūdzis atbalstu Rēzeknes Tirdzniecības skolai.

1917: veicis lielu organizatorisku darbu, lai sasauktu un sarīkotu Latgales aprīļa kongresu, sagādājot kongresa vajadzībām telpas kinoteātrī "Diana", kā arī apmešanās vietas Rēzeknes Tirdzniecības skolā, draudzes kooperatīvā un Rēzeknes Baznīcas skolā.
Nikodema Rancāna ietekmē daudzi delegāti nosliekušies atbalstīt ideju par Latgales administratīvu atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi.

Grāmatas un publicējumi

Sarakstījis, lokalizējis vai tulkojis ap četrdesmit dažāda rakstura grāmatu, no kurām izdota apmēram puse.

Nozaru literatūra
Sarakstījis un izdevis darbus par lauksaimniecību, biškopību, kooperāciju:
1910: "Augliu dōrzs", "Sakniu dōrzs"
1911: "Bišu kūpšona", "Pļovas un viņu pōrlobōšana"
1913: A. Skrodera darba pārlikums latgaliski "Lūpu kūpšona"
1914: "Kooperācija", "Teirumu apstrōdōšona"
Grāmatas sarakstītas dzīvā tautas valodā, to ievadi ir kultūrvēsturiskas skices, kur labi raksturots stāvoklis Latgalē attiecīgajā nozarē.

Reliģiskā literatūra
Sarakstījis arī reliģiska satura grāmatas:
1915: "Sv. Rožancs un jō atlaidas"
1922: "Liturgika"
1923: "Ticibas pamati"
1928: "Sv. Škapleri un jus atlaidas"

Skolu literatūra un zinātniski apcerējumi
1921–1924: "Latvijas vēsture" (1, 2)
1923: "Lementars deļ mozim bārnim"
1929: "Aglyunas gimnazijas septiņu godu darbibas pōrskots"
Vērtīgs ir zinātniska rakstura apcerējums "Goreigū ordeņu pīminekli Latgolā", kas 1928. gadā daļēji publicēts žurnālā "Draugs".
Alkoholisma problēmām veltīts darbs "Dzeršona latwīšu nalaime" (1910).

Daiļliteratūra
Rakstījis un izdevis arī literārus darbus:
1924: atjautīgā tautas valodā sarakstīts didaktisku pastāstu krājums "Ceļōjums pa Latgolu" (1, ar pseidonīmu Kristops Brems)
1929: Fausta leģendas latgalisks variants "Kungs Tvardovskys"

Vairāki savā laikā ļoti populāri pastāsti un feļetoni publicēti periodikā.
Ap 1909–1910: "Miķeļs Ols–Buca" ("Dryva", 1909, 25.VI) u.c. "Miķeļa" ciklā darbi: "Mikeļs bezdarbnīks", kā arī pastāsti ar citiem sižetiem – "Madale īt pi veira", "Vēstule nu eļnes", "Raganiu boba" (Drywa, 1909, 8.VII), "Cīnejamo cioce" (Drywa, 1910, 5.I) u.c.
Šo darbu autorība nosakāma pēc stila u.c. pazīmēm. Visi Rancāna publicējumi vēl nav atšifrēti.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

1906: "Kas nutyka Liurdā" – par Lurdas brīnumdarītāju Dievmāti
1907: "Genovefa" – K. Šmita apstrādātās viduslaiku teikas tulkojums bijis ļoti populārs daudzu gadu garumā.

Piemiņa, recepcija

2015. gadā iedibināta Nikodema Rancāna balva izcilākajiem Latgales pedagogiem. Konkursa mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu, pievērst plašākas sabiedrības uzmanību latgaliskajām vērtībām.
SaiknesPīters Miglinīks (1850–1883) - Mātesbrālis
Francis Kemps (1876–1952) - Brālēns
Nodarbesliterāts
sabiedriskais darbinieks
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta13.09.1870
Nautrēnu pagasts
Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads
Agrāk Zaļmuižas pagasts.
DzīvesvietaSoloviči
Soloviči, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads

Pēc vīra nāves Nikodema Rancāna māte Anna pārgājusi dzīvot uz Soloviču ciemu pie vīra radiem, bet ģimene te nav tikusi pieņemta.


Miglinīki
Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads
Pēc Solovičiem Nikodema Rancāna māte Anna devusies uz Miglinieku sādžu pie saviem radiem un brāļa Andrīva Miglinīka. Šeit saime dzīvojusi pāris gadus.

Zviergzdine
Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ludzas novads

Ģimene pārcēlusies, Nikodema Rancāna mātei atrodot piensaimniecības vadītājas vietu Zvirgzdenē pie muižnieka Prušinska.


00.11.1918
Rīga
Rīga
1918. gada novembrī izdevies izbēgt no lieliniekiem, patvēries sākumā Rīgā un 1919. gadā Kurmenē.

1919
Kurmene
Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads
1918. gada novembrī izdevies izbēgt no lieliniekiem, patvēries sākumā Rīgā un 1919. gadā Kurmenē.
IzglītībaZviergzdine
Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ludzas novads
Zvirgzdenē mācījies pie mājskolotājiem kopā ar muižnieka Prušinska bērniem, kuriem bijis par paraugu un palīgu.

1883
Zaļmuižas pagastskola
Miglinīki
Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads

1883. gadā beidzis Zaļmuižas, vēlāko Nautrēnu pagastskolu.


1883 – 1885
Ludzas apriņķa skola
Ludza
Ludza, Ludzas novads

Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācījies Ludzas apriņķa divklasīgajā skolā.


1885 – 1889
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia

Pēc Ludzas apriņķa skolas beigšanas iestājies Pleskavas reālskolas 4. klasē. 1889. gadā beidzis Pleskavas reālskolu.


1890 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. Sākotnēji mācījies karaskolā Pēterburgā.


1890 (Datums nav precīzs)
Parīze
Paris, France

No karaskolas Pēterburgā ticis aizsūtīts uz Franciju ar militāru uzdevumu, kā arī papildināt zināšanas. Te iepazinies ar Rietumeiropas kultūru, taču militāro izglītību nav turpinājis.


1891 – 1896
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Sākotnēji plānojis stāties civilinženieru institūtā, 1891. gada rudenī Nikodems Rancāns pieņēmis lēmumu stāties Katoļu garīgajā seminārā. To beidzis 1896. gadā.


1903
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Neklātienē beidzis Pēterburgas Katoļu garīgo akadēmiju, ieguvis teoloģijas kandidāta grādu (1903) par darbu "Par brīnumiem kā dievišķās atklāsmes kritēriju".

Darbavieta00.01.1897
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
1897. gada janvārī iecelts par vikāru Sv. Katrīnas baznīcā Pēterpilī.

1898
Rēzekne
Rēzekne
1898. gadā īsu laiku strādājis Rēzeknē.

00.03.1898
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads
1898. gada martā pārcelts par vikāru uz Krāslavu, kur apstiprināts par ticības mācības skolotāju Krāslavas skolās.

00.08.1898
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Pēc darba Rēzeknē tā paša 1898. gada augustā pārcelts atpakaļ uz Pēterpili par Sv. Staņislava proģimnāzijas inspektoru un vairāku Pēterburgas ģimnāziju (3. un 4.), Oldenburgas prinča meiteņu ģimnāzijas, Oldenburgas princeses institūta, Nikolaja kavalērijas skolas un vēl dažu skolu ticības mācības skolotāju.

1899
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
1899. gadā Pēterburgā izveidojis latgaliešu skolnieku internātu.

1906
Laikraksts "Sākla"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
1906. gadā Pēterburgā izdevis un rediģējis laikrakstu "Sākla".

1916
Rēzekne
Rēzekne
1916. gadā ar Nikodema Rancāna līdzdalību nodibināta Rēzeknes Burtliču skola.

1919
Kurmene
Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads
1919. gadā Kurmenē nodibinājis pamatskolu, kas turpinājusi darboties neatkarīgās Latvijas laikā.

00.05.1920
Preiļi
Preiļi, Preiļu novads
1920. gada maijā norīkots par prāvestu Preiļu draudzē.

1922
Rīgas Garīgais seminārs
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads

1922. gadā iecelts par Rīgas Katoļu garīgā semināra profesoru un skolotāju Aglonas reālģimnāzijā.


1928
Latgales Tautas universitāte
Rēzekne
Rēzekne
1928. gadā bijis viens no Latgales Tautas universitātes Rēzeknē dibinātājiem, tās pirmās padomes loceklis.

1929 – 1933
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601
Rēzeknes skolotāju institūta pirmais direktors
Dalība organizācijāsLatvijas katoļu akadēmiķu biedrība
Dienests1890 – 1891
Narva
Narva, Ida-Viru County

1890. gadā brīvprātīgi iestājies karadienestā. 1890. un 1891. gadā dienējis 92. Pečoras pulkā Narvas pilsētā. Ieguvis praporščika dienesta pakāpi.

Vēlāk ticis sūtīts uzdevumā uz Parīzi, dienestu neturpina.

Miršanas laiks/vieta21.07.1933
Rēzekne
Rēzekne
ApglabātsRēzeknes katoļu kapi
Miera iela 63B, Rēzekne, LV-4601

Apbedīts Miera ielas Katoļu kapos.

Piemiņas vietas27.11.1938
Rēzekne
Rēzekne
1938. gada 27. novembrī Rēzeknē Rancānam uzstādīta piemiņas plāksne.

2002
Rēzeknes Augstskola
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601

2002. gadā pie Rēzeknes Augstskolas (agrākais Valsts skolotāju institūts) uzstādīts tēlnieku Ineses Ēvaldes un L. Peļņas veidots piemineklis "Sadegdams pats, deva gaismu citiem".

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu par darbību kā latgaliešu sabiedriskam darbiniekam, rakstniekam, Aglonas realģimnāzijas direktoram.
III šķira
1926

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-31 no 31.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Nautrēnu pagasts
(Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
13.09.1870Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Soloviči
(Soloviči, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
3Miglinīki
(Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
4Zviergzdine
(Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ludzas novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
5Rīga
(Rīga)
01.11.1918DzīvesvietaPilsēta
6Kurmene
(Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads)
1919DzīvesvietaCiems
7Rēzekne
(Rēzekne)
21.07.1933Miršanas laiks/vietaPilsēta
8Rēzeknes katoļu kapi
(Miera iela 63B, Rēzekne, LV-4601)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Miglinīki
(Miglinīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
1883IzglītībaCiems
10Ludza
(Ludza, Ludzas novads)
1883 - 1885IzglītībaPilsēta
11Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1885 - 1889IzglītībaPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1890IzglītībaPilsēta
13Parīze
(Paris, France)
1890IzglītībaPilsēta
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1891 - 1896IzglītībaPilsēta
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1903IzglītībaPilsēta
16Zviergzdine
(Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ludzas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
17Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
1929 - 1933DarbavietaĒka, māja
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1906DarbavietaPilsēta
19Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.01.1897DarbavietaPilsēta
20Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
01.03.1898DarbavietaPilsēta
21Rēzekne
(Rēzekne)
1898DarbavietaPilsēta
22Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.08.1898DarbavietaPilsēta
23Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1899DarbavietaPilsēta
24Rēzekne
(Rēzekne)
1928DarbavietaPilsēta
25Preiļi
(Preiļi, Preiļu novads)
01.05.1920DarbavietaPilsēta
26Rēzekne
(Rēzekne)
1916DarbavietaPilsēta
27Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads)
1922DarbavietaCiems
28Kurmene
(Kurmene, Kurmenes pagasts, Bauskas novads)
1919DarbavietaCiems
29Narva
(Narva, Ida-Viru County)
1890 - 1891DienestsPilsēta
30Rēzekne
(Rēzekne)
27.11.1938Piemiņas vietasPilsēta
31Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
2002Piemiņas vietasĒka, māja
“Monsiņjors Nikodems Rancāns ir bejis cylvāks, kas dzeivē ir spējis saredzēt vairōk, na kai saredz vydusmāra cylvāks, ir spējis pasaceļt pōri daudzim ikdīniškim seikumim, ir spējis atsabreivōt nu egoistiskim ceņtīnim un ryupem, lai varātu dzeivōt sovā plašōkā idealu pasaulē.” (M. Bukšs. Monsiņjors Nikodems Rancāns. Biedrība “Latgalīšu studentu fonds”, 1939, 80. lpp.)

Visa Nikodema Rancāna dzīve bijis veltījums Latgales garīgās un kultūras dzīves celšanai un vairošanai, pašaizliedzīgam un neatlaidīgam sabiedriskam un pedagoģiskam darbam.

Dzimis Zaļmuižas (tagad – Nautrēnu) pagasta Ivanovas foļvarkas jeb pusmuižas rentnieku Vincenta un Annas Rancānu ģimenē kā otrais dēls. Sešu gadu vecumā zaudējis tēvu, palicis mātes (viņa – arī dzejnieka Pītera Miglinīka māsa) gādībā. Sākotnēji Anna ar bērniem pārgājusi dzīvot uz Soloviču ciemu pie vīra radiem, bet ģimene te nav tikusi pieņemta. Tad Anna Rancāne pārgājusi uz Miglinieku sādžu pie saviem radiem un brāļa Andrīva Miglinīka. Pāris gadus Nikodems Rancāns audzis Miglinīku ģimenē, līdz māte atradusi piensaimniecības vadītājas vietu Zvirgzdenē pie muižnieka Prušinska. Te mācījies pie mājskolotājiem kopā ar Prušinska bērniem, kuriem bijis par paraugu un palīgu.

1883. gadā Nikodems beidzis Zaļmuižas, vēlāko Nautrēnu pagastkolu. Pēc Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācījies Ludzas apriņķa divklasīgajā skolā, to beidzot iestājies Pleskavas reālskolas 4. klasē. 1889. gadā beidzis Pleskavas reālskolu.

Nikodema Rancāna profesionālā darbība varēja iegūt gluži citu raksturu. 1890. gadā viņš brīvprātīgi iestājās karadienestā, mācījies karaskolā Pēterpilī, 1890. un 1891. gadā dienēja 92. Pečoras pulkā Narvas pilsētā. Ieguvis praporščika dienesta pakāpi. Gan tālākizglītošanās, gan militārā uzdevumā ticis sūtīts uz Parīzi, kurā gūtā Rietumeiropas kultūras un garīgā pieredze – īpaši apmeklējot Francijas svētvietu Lurdu – kalpojusi par mudinājumu dienestu pārtraukt.

Atgriezies Pēterpilī, Nikodems sākotnēji plānojis stāties civilinženieru institūtā, tomēr 1891. gada rudenī pieņēmis lēmumu stāties Katoļu garīgajā seminārā, ko beidzis 1896. gadā. 1903. gadā neklāt absolvējis Pēterburgas Katoļu garīgo akadēmiju, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu par darbu “Par brīnumiem kā dievišķās atklāsmes kritēriju”.

Viss turpmākais mūža darbs aizrit rosīgā sabiedriskajā un pedagoģiskajā darbībā. Nikodems Rancāns strādājis par priesteri Pēterburgā, Krāslavā, Rīgā, Preiļos, Rēzeknē, bet līdztekus tam nozīmīga (ja ne nozīmīgāka) ir viņa loma, dibinot jaunas mācību iestādes galvenokārt Latgales skolēniem. Jau 1899. gadā Pēterburgā Nikodems Rancāns bija izveidojis latgaliešu skolnieku internātu, kur pajumti un atbalstu mācībām meklēja no Latgales atbraukušie zēni. Nikodema Rancāna 1907. gadā dibinātā Rēzeknes draudzes skola kļūst par pirmo skolu Latgalē, kurā mācību valoda ir latgaliešu valoda; tajā pasniedz arī ticības mācību. 1908. gadā viņš dibinājis Rēzeknes Tirdzniecības skolu, 1912 – Greiškānu Zemkopības skolu, 1916. gadā ar viņa līdzdalību nodibināta Rēzeknes Burtliču skola. Izbēgot no lieliniekiem un patveroties Kurmenē 1919. gadā viņš šeit atver pamatskolu, kas turpina pastāvēt arī neatkarības gados.

1922. gadā Nikodems Rancāns iecelts par Rīgas Katoļu garīgā semināra profesoru un skolotāju Aglonas reālģimnāzijā, 1924 – par Aglonas ģimnāzijas direktoru, 1927 – par Jaunaglonas Sieviešu ģimnāzijas direktoru. 1928. gadā bijis viens no Latgales Tautas universitātes Rēzeknē dibinātājiem, tās pirmās padomes loceklis. No 1929. līdz pat savai nāvei 1933. gadā ir Rēzeknes Valsts skolotāju institūta pirmais direktors. 2002. gadā pie Rēzeknes Augstskolas (agrākais Valsts skolotāju institūts, mūsdienās – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) ēkas atklāts Nikodemam Rancānam veltīts piemineklis "Sadegdams pats, deva gaismu citiem".

Nikodems Rancāns ir sarakstījis, lokalizējis vai tulkojis ap četrdesmit dažāda rakstura grāmatu, no kurām izdota apmēram puse. Viņš izdevis gan darbus par lauksaimniecību, biškopību, kooperāciju, gan reliģiska satura grāmatas un skolu literatūru un ziniskus apcerējumus. Mazzināmāka ir Nikodema Rancāna literārā darbība, daļa viņa sarakstīto un gadsimta sākumā periodikā publicēto savā laikā populāro pastāstu un feļetonu ir bez autora norādes; šo darbu autorība nosakāma pēc stila un citām pazīmēm. 1924. gadā iznācis atjautīgā tautas valodā sarakstīts didaktisku pastāstu krājums “Ceļōjums pa Latgolu”, savukār 1929. gadā – Fausta leģendas latgalisks variants “Kungs Tvardovskys”.

1906. gadā Pēterburgā izdevis un rediģējis laikrakstu "Sākla", kas ir viens no pirmajiem latgaliešu laikrakstiem vispār. Viņa 1907. gadā latgaliešu rakstu valodā pārtulkotā “Genovefa” – K. Šmita apstrādātās viduslaiku teikas tulkojums – bija ļoti populāra daudzu gadu garumā.

Par savu darbību kā latgaliešu sabiedriskam darbiniekam, rakstniekam, Aglonas reālģimnāzijas direktoram Nikodems Rancāns 1926. gadā tiek iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (III šķira).

Mūsdienās Nikodema Rancāna piemiņu nes 2015. gadā iedibinātā Nikodema Rancāna balva izcilākajiem Latgales pedagogiem. Konkursa mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu, pievērst plašākas sabiedrības uzmanību latgaliskajām vērtībām.

Informāciju apkopoja Signe Raudive 13.09.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.