Augusts Saulietis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (232); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (42)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAugusts Saulietis
PseidonīmsAndris Vītalks, Ansis Gaudarvalks, Skrabacis
Dzimtais vārdsAugusts Plikauss
KopsavilkumsAugusts Saulietis (1869–1933) – rakstnieks, skolotājs, izdevējs, bibliotekārs. Mācījies Grašu pagastskolā, Cesvaines un Kārzdabas draudzes skolā. 1890. gadā ieguvis tautskolotāja tiesības un strādājis skolotāju Straupē, Grašos un Rīgā, 1916. gadā atgriezies tēva mājās Grašu pagasta "Sauliešos" (tagad Cesvaines pagasts), kur dzīvojis līdz savai aiziešanai mūžībā. Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas. Augusts Saulietis strādājis arī izdevējdarbībā. 1904. gadā kopā ar Ati Ķeniņu, Pavasaru Jāni un Jani Rozentālu nodibināja apgādu "Zalktis", kur tika izdoti pirmie paša Saulieša, kā arī Jāņa Poruka kopoti raksti, un žurnāls "Zalktis" (1906–1910). No 1909. līdz 1915. gadam un 1922. gadā Augustam Saulietim pieder savs grāmatu apgāds "Varavīksna", kurā izdod gan savus darbus, gan Antona Austriņa, Arveda Smilgas u. c. autoru sacerējumus.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē.
1892: Saulietis piedzīvo smagu zaudējumu – mirst māte.
1926: 27. februārī apprecas ar Pēterburgas konservatorijas studenti, pianisti Mariju Valteri (mirusi 1992. gada maijā) no Zemgales.
1927: 27. janvārī piedzimst meita Ilze (1927–2019).
1928: piedzimst dēls Jānis.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1893: pirmā publikācija – dzejolis "Vējš, tu netrokšņo!.." laikrakstā "Balss" 16. jūnijā.
1893: publicēts pirmais stāsts "Iz jaunības gadiem" laikrakstā "Dienas Lapa" 26. jūnijā.

Dzeja
1897: Meža šalkas
1904: Klusas dienas
1927: Loks un bulta (satīriskā dzeja)

Proza
(pirmais gadskaitlis – sarakstīšanas gads, otrais – pirmpublicējuma gads)
1892: Aiz sniega un tumsas (1902)
1893: Iz jaunības gadiem (1893), Ticīgais cilvēks (1895), "Baltas plēnes" (1895)
1894: Vaļasdiena (1900)
1896: Vecā saimniece (1899), Ceļanauda (1909)
1897: Sagruvis nams (1899)
1898: Valgos (1900)
1899: Zem smagas nasta (1899), Kaimiņi (1902), Nesaticīgie (1901)
1900: Nelaime (1900), Prātīgi domāts (1901), Ceļa jūtīs (1902), Soda diena (1901), Kalējs Indriķis (1902), Skujānos (1901), Tirgū (1902), Pēc likuma (1902), Plašāka darbība (1901), Lābana laime (1902), Bezdelīgu perēklis (1900), Spoža zvaigzne (1900)
1901: Noslēpums (1902), Purvā (1902), Pa citu ceļu (1902), Vientiesītis (1902), Melnis (1903), Putns (1901), Pie gravas (1901)
1902: Pērkons (1903)
1903: Tukšs!... Tukšs!... (1903), No rīta (1903), Pie malas (1904), Kaķēns (1903), Dvēseles vientulībā (1904)
1904: Melnais Ansis (1905), Cita pasaule (1905), Kā viņumātes gudri dzīvoja (1905), Klusas dienas (1904), Purva pūce (1905), Lapkritis (1908)
1905: Klusumā (1907), Novakarē (1905)
1906: Acis (1908), Kā Prātaiņos taisnības komisiju gaidīja (1908), Nabagu princis un daiļā (1906)
1907: Aivieksta (1907), Džentelmeņi (1907), Āķu āķis (1910)
1908: Nesaules zemē (1911), Veļu tiesa (1912), Varavīksne (1925)
1909: Dzimtene (1909)
1910: Deramdiena (1912)
1911: Droša vieta (1927)
1912: Viešņa (1913)
1913: Mantinieki (1915), Saticīgie kaimiņi (1913), Neaizberamā aka (1914)
1914: Vecā meistera tiesības (1921), Tāla saule (1914)
1915: Sirdsšķīsti ļaudis (1916), Jaunākais dēls (1916), Viņš (1924)
1916: Abi labi (1916)
1917–1923: Revolūcija Prātaiņos (1922–1923)
1918: Aizmirstībā (1926), Ragana (1926), Laika ratos (1926), Laimes vācele (1920), Bez saules (1920)
1919: Brīvība un maize (1920)
1920: Konduktors (1923), Reakcijas triumfs (1926), Zārki (1924)
1924: Dūmaļa (1925)
1926: Andrievs Lazda (1926), Droša vieta, (1926)
1927: Nepamanīts ministers (1927)
1928: Bezdelīgu perēklis (1928), Dievainēs (1928), Kļūmīgā namā (1928), Kungs pats savā mājā (1928), Laimīgā diena (1928), Lampa (1928), Maldu zeme (1928)
1929: Aizsargs Dzilna (1929), Grūta diena (1929), Liela vīra suns (1929)
1930: Bēris (1930)
1931: Cibulīši (1931), Uguntiņa (1931)
1932: Droša vieta (1932), Ģindenis (1932), Paradīzē (1932)

Dramaturģija
1911: Pret ziemeļiem
1913: Jēkabs Saltups
1922: Līgo
1923: Sirds kaite
1925: Inteliģenti
1926: Nepilnīgais
1929: Ķēniņš Zauls
1930: Audžu bērns

Kopoti raksti
1904–1909: Kopoti raksti 3 sējumos
1914–1915: Raksti 5 grāmatās
1924–1927: Raksti 15 grāmatās

Prozas izlases
1922: Izmeklēti raksti
1924–1925: Rakstu izlase jaunatnei (1–3)
1942: Mazā pasaule
1956: Neaizberamā aka
1958: Aiz sniega un tumsas
1981: Uguntiņa

Dzejas izlases
1924: Tālas vēstis
1969: Aiz zaļiem kalniem

Lugu izlase
1986: Pret ziemeļiem

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1993: publicēts pirmais tulkojums – Ivana Turgeņeva stāsts "Jēkabs Pasinkovs" laikrakstā "Dienas Lapa" 13. jūlijs – 21. augusts.

Izdevējdarbība un bibliotēka Grašos

19. gadsimta 90. gadu pirmajā pusē pēc Augusta Saulieša iniciatīvas noorganizēta neformāla lasāmbibliotēka Grašos.

1904: kopā ar Ati Ķeniņu, Pavasaru Jāni (Jāni Veismani) un Jani Rozentālu nodibina apgādu – komandītsabiedrību "Zalktis", kura mērķis bija izdot poligrāfiski un mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas. Apgādu dibināja mākslinieki, rakstnieki, citi saimnieciskās darbības veicēji, iemaksājot noteiktu summu un kļūstot par izdevniecības dalībniekiem. Apgāda darbības pirmajā periodā (1904–1907. gada beigas, 1908. gada sākums) galvenais atbildīgais par rokrakstu lasīšanu, rediģēšanu, grāmatas iespiešanas procesu bija Augusts Saulietis.
Apgāda kantoris sākotnēji atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā, bet no 1906. gada Ata Ķeniņa jaunuzceltajā namā Tērbatas ielā 15/17. Apgāds izdevis pirmos Augusta Saulieša (1–3, 1904–1909) un Jāņa Poruka (1–5, 1905–1908) kopotos rakstus, Friča Bārdas pirmo dzejas krājumu "Zemes dēls" (1911), almanahu, vēlāk žurnālu "Zalktis" (1906–1910), kopumā ap 20 grāmatu. Apgādam tika piesaistīti talantīgi latviešu mākslinieki – Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Gustavs Šķilters, Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis u. c.

1909: nodibina savu grāmatu apgādu "Varavīksna", kur izdod galvenokārt savus darbus, arī Antona Austriņa, Arveda Smilgas u. c. autoru sacerējumus. Apgāds Augustam Saulietim pieder no 1909. līdz 1915. gadam un 1922. gadā.

Periodikā rakstījis par grāmatu izdošanu un bibliotēkām: "Grāmatu daiļums" ("Vērotājs", 1904), "Literatūra un lasītāji" (turpat, 1905), "Atklāta vēstule Grašu pagastam" ("Balss", 1905, aicinājums dibināt bezmaksas bibliotēku).

Recepcija

2019: Augustam Saulietim aprit 150 gadu. Pēc Cesvaines kultūras veicināšanas biedrības iniciatīvas 2018. gada nogalē domes deputāti piešķīra 2019. gadam Augusta Saulieša vārdu. Šā gada mērķis ir aktualizēt rakstnieka literāro mantojumu, novada iedzīvotājus, īpaši skolēnus, informēt par Saulieša dzīves un darba gaitām novadā, kā arī valsts līmenī popularizēt rakstnieka un sava novada vārdu.

Recepcija mūzikā

Dziesmas ar Augusta Saulieša dzejas tekstiem komponējuši Jēkabs Graubiņš, Marija Gubene, Andrejs Jansons, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, Emilis Melngailis, Valdemārs Ozoliņš, Indriķis Palēvičs, Helmers Pavasars, Lauma Reinholde, Jānis Reinholds, Konstantīns Strelits-Strēle, Aleksandrs Valle, Jāzeps Vītols, Jānis Zālītis.
Citātu galerija

Par Augusta Saulieša īsprozu

“Augusts Saulietis lielā mērā izaudzis Jura Neikena, Apsīšu Jēkaba, brāļu Kaudzīšu reālistiskā tautas stāsta tradīcijās ar tā kristīgi ētisko satvaru. Tomēr Saulieša īsproza jau ir sarežģītāka, psiholoģiski un stilistiski niansētāka. Tā piesaista ar pretmetīgiem strāvojumiem: ar veclaicīgi didaktisku un reizē mistiski vizionāru skatījumu. Skaudri reālas, pat naturālistiski zīmētas ainas mijas ar simbolismu un jaunromantismu. Galvenā uzmanība pievērsta indivīda jūtu, pārdzīvojumu atklāsmei, nevis ārējām norisēm.
Savā dziļākajā būtībā A. Saulietis ir konservatīvs patriarhālās lauku sētas aizstāvis, vecās zemnieku paaudzes stingrās ētikas un morāles sargs. Tomēr viņam tik tuvā pasaule ar sentēvu iedibināto kārtību vada savas pēdējās dienas. Jaunie laiki ar spožajām pilsētu ugunīm, kas vilina un reizē atbaida ienācējus no laukiem, ir jau pārveidojuši gan agrākos dzīves pamatus, gan cilvēkus pašus.
Zināma neatlaidība, ar kādu Saulietis turas pie aizejošā, viņa daiļradē nemitīgi saduras ar patiesa mākslinieka vērojumu. Tāpēc arī autora pasaulskatījums savos pamatos ir traģisks. Autora pozīcijas pamatā ir aizgājušo, šķietamo vērtību zaudējuma sajūta, kas ir noteikusi materiāla izvēli un problemātiku. Lai arī tēmu un ideju loks A. Saulietim ir ierobežots, šodienas lasītājam pasvešs, toties saistoša ir atmosfēra, asociatīvais zemteksts.”

Smilktiņa B. Novele: Stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. gadam). Rīga: Zinātne, 1999, 84.–85. lpp.

Par Augusta Saulieša dzeju

"Augusts Saulietis [..] latviešu dzejā turpina ētiskā maksimālisma, dabas un cilvēka dzīves salīdzinājuma tradīciju. Saulieša ideāls ir sirdsskaidrs patriarhālās sētas cilvēks, nepiekāpīgs augstāko vērtību apliecinātājs. Saulieša dzeja ir padrūma, dažbrīd pat traģiska. Viscaur jūtama melanholiska dzīves apcere. Dzīvesprieku un psiholoģisku līdzsvaru Saulietis meklē dabā, galvenokārt mežā kā dzīvības dabiskuma vispārinājumā. Viņa dzejā nav īpaši rafinētu poētisku meklējumu, dažbrīd tā pat ir vienmuļa, psiholoģiski un intonatīvi vienveidīga. Tikai nelielā daļā dzejoļu uzsprikst sulīgāka tēlainība, pārdzīvojums top asāks un kategoriskāks.

Vecgrāvis, Viesturs. Riekšava. Literatūra un Māksla, 1988, 27. maijs.

"Saulieša daiļradē saskatāmas gan Jura Neikena, gan brāļu Kaudzīšu, gan Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši Jāņa Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko. Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu rakstnieks parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojumu, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli."

Lilita Kadaša. Šķirklis Augusts Saulietis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2003, 517. lpp.

Par apgādu "Zalktis"

"[..] Mūsu draudzīgā satikšanās ar Saulieti tomēr turpinājās, gan Saulietim šad un tad apciemojot Jelgavu, gan arī man ierodoties Rīgā. Sarunu viduspunktā stāvēja dzeja un literatūra. Liekās, kādā omulīgi pavadītā ziedoņa naktī tā piedzima apgādniecība "Zalktis". Nezinu, vai Pavasaru Jānis, vai Ķēniņš bija pirmie šīs domas ierosinātāji, bet tā veidojās un nobrieda kopīgās pārrunās, kurās Saulietis piedalījās ar visu sava karstā grāmatu drauga dedzību. Tā nodibinājās grāmatu apgādniecība "Zalktis" uz komandītsabiedrības pamatiem un ar Atti Ķēniņu un A. Saulieti kā atbildīgiem biedriem. Es netiku minējis, ka Saulietis bija noteikts ienaidnieks sēnalu grāmatām. Viņš bija tajos ieskatos, ka šādām sēnalām nedrīkst klusējot paiet garām, bet tās presē jāpienaglo pie kauna staba. [..] "Zalktim" nu vajadzēja būt ideālam grāmatu izdevējam un tāds viņš arī bija. Burti, vinjetes, labs papīris, grāmatas formāts – viss tas radīja veselu revolūciju mūsu grāmatu grafikā. Liekās gan, ar tādu rūpību un mīlestību, ar kādu izdoti Poruka kopoti raksti 1. izdevumā un paša Saulieša raksti 1. izdevumā nav mums izdota neviena grāmta."

Līgotņu Jēkabs. Manas atmiņas par dzejnieku Saulieti. Latvijas Jaunatne, Nr. 94, 1933, 1. jūnijs, 293. lpp.

Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Saulietis Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/814/
SaiknesJānis Ezeriņš (1891–1924) - Krustdēls
Pēteris Norvilis (1902–1996) - Skolnieks
Nodarbesskolotājs
bibliotekārs
dzejnieks
rakstnieks
dramaturgs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta22.12.1869
"Saulieši"
Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija
Dzimis Grašu pagasta "Sauliešos".

Dzīvesvieta1915 – 1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Bēgļu gaitās 1915./1916. gada ziemā pāris mēnešus dzīvo Pēterburgā.

IzglītībaGrašu pagastskola
Grašu skola
"Grašu skola", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871

Mācījies Grašu pagastskolā.


Cesvaines draudzes skola
Cesvaine
Cesvaine, Madonas novads

nezināms – 1887
Kārzdabas pareizticīgo draudzes skola
Kārzdaba
Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Madonas novads

Beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu.


nezināms – 1889
Valmiera
Valmiera

Apmeklējis inspektora Grāvīša skolotāju kursus.


1890
Rīga
Rīga

Nokārtojis tautskolotāja eksāmenu.

Darbavieta1890 – 1891
Straupe
Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads

Palīgskolotājs


1892 – 1900
Grašu pagastskola
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads

Pagastskolas pārzinis


1900 – 1901
Groznija
Grozny, Chechnya, Russia
Grāmatvedis naftas tirdzniecības kantorī.

1901 – 1901
Laikraksts "Latviešu Avīzes"
Jelgava
Jelgava

Kantorists laikraksta "Latviešu Avīzes" ekspedīcijā.


1901 – 1902
Olaine
Olaine, Olaines novads
Skolotājs

1902 – 1915
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Latviešu valodas un literatūras skolotājs

1902 – 1915
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Latviešu valodas un literatūras skolotājs

1904 – 1907
Apgāds "Zalktis"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

1904. gadā kopā ar Ati Ķeniņu, Pavasaru Jāni (Jāni Veismani) un Jani Rozentālu nodibina apgādu "Zalktis", ir tā atbildīgais biedrs un viens no redaktoriem līdz 1907. gada beigām.


1906 – 1910
Žurnāls "Zalktis"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Almanaha, vēlāk žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis


1909 – 1915
Apgāds "Varavīksna"
1909. gadā nodibina savu grāmatu apgādu "Varavīksna", kur izdod galvenokārt savus darbus, arī Antona Austriņa, Arveda Smilgas u. c. autoru sacerējumus.

1914 – 1915
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Rīga

Literārās daļas vadītājs


1916 – 1921
"Saulieši"
Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija

Tēva mājās "Sauliešos" nodarbojas ar lauksaimniecību.


1919 – 1924
Cesvaines ģimnāzija
Cesvaines pils
Pils iela 1, Cesvaine, Madonas novads, LV-4871

Skolotājs Cesvaines vidusskolā.


1922
Apgāds "Varavīksna"
Apgāda dibinātājs un vadītājs
Miršanas laiks/vieta27.01.1933
"Saulieši"
Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija
Miris Grašu pagasta "Sauliešos".

ApglabātsĶinderu kapi
"Ķinderu kapsētas kapliča", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871

Apglabāts Ķinderu kapos.

Piemiņas vietas1938
Ķinderu kapi
"Ķinderu kapsētas kapliča", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871
1938. gadā atklāts Kārļa Jansona veidots kapa piemineklis Augustam Saulietim.

1960
"Saulieši"
Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija

Pie Augusta Saulieša darbistabas loga Grašu "Sauliešos" piestiprināta balta marmora piemiņas plāksne.

ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927

Kultūras fonda prēmija
Ķēniņš Zauls
Prēmija piešķirta par traģēdiju "Ķēniņš Zauls".
Literatūra
1930

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1"Saulieši"
(Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija)
22.12.1869Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1916DzīvesvietaPilsēta
3"Saulieši"
(Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija)
27.01.1933Miršanas laiks/vietaViensēta
4Ķinderu kapi
("Ķinderu kapsētas kapliča", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Rīga
(Rīga)
1890IzglītībaPilsēta
6Grašu skola
("Grašu skola", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
7Cesvaine
(Cesvaine, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Kārzdaba
(Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Madonas novads)
1887IzglītībaCiems
9Valmiera
(Valmiera)
1889IzglītībaPilsēta
10Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1902 - 1915DarbavietaĒka, māja
11Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1902 - 1915DarbavietaĒka, māja
12Straupe
(Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads)
1890 - 1891DarbavietaCiems
13Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads)
1892 - 1900DarbavietaCiems
14Groznija
(Grozny, Chechnya, Russia)
1900 - 1901DarbavietaPilsēta
15Jelgava
(Jelgava)
1901 - 1901DarbavietaPilsēta
16Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1906 - 1910DarbavietaĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
1914 - 1915DarbavietaPilsēta
18"Saulieši"
(Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija)
1916 - 1921DarbavietaViensēta
19Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1901 - 1902DarbavietaPilsēta
20Cesvaines pils
(Pils iela 1, Cesvaine, Madonas novads, LV-4871)
1919 - 1924DarbavietaPils
21Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1904 - 1907DarbavietaĒka, māja
22"Saulieši"
(Saulieši, Liezere - Silakurmi - Graši, Graši, Cesvaines pagasts, Madonas novads, Vidzeme, LV-4871, Latvija)
1960Piemiņas vietasViensēta
23Ķinderu kapi
("Ķinderu kapsētas kapliča", Cesvaines pagasts, Madonas novads, LV-4871)
1938Piemiņas vietasKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.