Harijs Skuja

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (24); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (13)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsHarijs Skuja
KopsavilkumsHarijs Skuja (1927–1984) – dzejnieks, atdzejotājs. Autors septiņiem dzejoļu krājumiem. Viņa dzeja atdzejota vācu un dāņu valodā, arī pats atdzejojis vācu un dāņu autoru darbus. Nodarbojies ar latviešu dzejas popularizēšanu, atdzejojot to esperanto valodā. Interesējies arī par lībiešu dzeju, neizdota palikusi H. Skujas sastādītā lībiešu dzejas antoloģija, kur lībiešu teksti atdzejoti latviski.
Personiska informācijaDzimis kalpotāja ģimenē. Vecāku nesaskaņu dēļ nav baudījis ģimenes siltumu.

1955. gadā sācis sarakstīties ar Āriju Mirdzu Plēģeri, kas deportēta 1949. gada 25. martā un atradusies Amūras apgabalā. 1956. gadā, atgriežoties Rīgā, viņi salaulājušies. Laulībā dzimusi meita Una.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1958: dzejolis "Bet vasara nezudīs" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (23.03.)

Dzejoļu krājumi
1963: "Pavasara ceļi"
1970: "Zeme, piederu tev"
1974: "Pavasara poēmas turpinājums"
1977: "Virs kalnu pārejām"
1981: "Kosmeja vējos"
1984: "Mans ķeizargrieziens"
1990: "Kāvu gaisma"

Dzejas tulkojumi
1975: "Vom Montag bis zur Ewigkeit" (vācu valodā)
1978: "Fra mandag indtil evigheden" (dāņu valodā)
1982: "Digte uden grænser" (kopkrājums ar dāņu dzejnieku Pēru Nīlsenu dāņu valodā)

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
1978: Ēriha Kestnera "Vai zini zemi to…" (sastādītājs un tulkotājs)

Periodiskajos izdevumos rodami krievu, vācu, kā arī cittautu autoru darbu tulkojumi.

Īpaši jāatzīmē tiešie kontakti un draudzība ar dāņu dzejnieku Pēru Nīlsenu, kas sekmējusi abpusēju darbību atdzejošanā. H. Skuja ar vācu valodas starpniecību atdzejojis latviski lielu skaitu P. Nīlsena dzejoļu (tie publicēti latviešu periodiskajos izdevumos kopš 1977. gada), bet P. Nīlsens atdzejojis dāņu valodā H. Skujas dzejoļus no vācu valodas.
Citātu galerija

Par Hariju Skuju

"Kāds manā uztverē bija Harijs Skuja? Man ir grūti objektīvi vērtēt viņu kā dzejnieku, jo viņš man bija tik tuvs draugs. Kādam dāņu avīzes rakstam, kurā vērtēti Harija dzejoļi, dots šāds virsraksts: "Nopērciet šo grāmatu pēc iespējas ātrāk". Kā cilvēks Harijs Skuja bija čakls un rūpīgs darbarūķis. Viņš bija augstsirdīgs un nacionāli neaprobežots. Viņš man iemācīja, ka īsta draudzība spēj pārvarēt gan laiku, gan robežas."
Nīlsens, Pērs. Dzejoļi pāri robežām. Literatūra un Māksla, Nr. 27, 21.08.1990.

Par Harija Skujas literāro darbību

"Tu dzejā paspēji nonākt līdz savai pašai skaudrākai, līdz savai likteņgrāmatai. Tas ir ceļš, ko dažs, veic zibens, dažs upes straujumā, bet dažs neveic nemaz.
Tu ar savu atdzeju paguvi vācu un dāņu dzeju darīt tuvāku latviešu dzejai.
Tu savā dzīvē palīdzēji arī latviešu dzejai sapņot cilvēces kopības sapni – esperanto.
Tu pats iecerēji un veici unikālu darbu, savu mūža darbu apkopoji un atdzejoji lībiešu dzeju, un šī grāmata vēl gaida savu izdošanu.
Tu atmeti ne vienu vien ilūziju, Tu iepazini grūtas slimības ļaunumu, bet Tu to neuzliki plecos citiem, vien Tavas dzejas sudrabs, ar Tavu sāpju veseri pacietīgi kaldināts, kļuva skarbs, ironisks, pašironisks, ziemeļnieciski atturīgs, un to vairs nevar sajaukt ar citu sudrabu.
Varbūt tāpēc Tavu dzejoļu grāmatu atdzejoja un izdeva ziemeļnieciskie dāņi, varbūt tāpēc Tavu grāmatu izdos izdevniecība "Volk und Welt" Berlīnē."
Ļūdēns, Vitauts. Piemiņas vārdi Harijam Skujam. Literatūra un Māksla, Nr. 19, 11.05.1984.

Par Harija Skujas dzeju

"Dzīve Hariju Skuju rūdījusi no mazām dienām – gan fiziski, gan garīgi. Un no turienes tad arī laikam nāk tā izturība un mērķtiecība, kas viņam piemīt, ja galā jānovada kāds nosprausts uzdevums. Un no turienes tad arī tā lielā un spēcīgā pieķeršanās dzīvei un cilvēkiem, kura dzirdama un jūtama viņa dzejā. No ciešās saskarsmes ar reālo īstenību H. Skujas dzejā ienākusi tā konkrētība, kas ir viņa vārsmu būtiskākais un labākais pamats. To devis ne tikai tuvākajā apkārtnē sastopamais, bet arī daudz iepazītā citu zemju un tautu ikdiena. Un tieši tais dzejoļos, kur atklājas dzejnieka attieksme pret paša pieredzēto un pārdzīvoto, ir visvairāk īstas poēzijas spēka. "Zeme, piederu tev" – šai H. Skujas otrā dzejoļu krājuma metaforiskajā nosaukumā saklausām tā plašāko saturu – "Dzīve, piederu tev", ar kuru varam raksturot visu līdzšinējo viņa daiļradi."
Sirsone, Skaidrīte. Jūsu laiks. Karogs, Nr. 7, 01.07.1977.

"Harijs Skuja (1927.15.07.–1984.29.04.) literatūra ienāk 1963. gadā ar dzejoļu krājumu "Pavasara ceļš". Tajā publicēti dzejoļi, kuros autors meklē savu vietu literatūrā, daudzreiz tajos pavīd skumja rezignācija, kas, gadiem ritot, top par dominējošo viņa turpmākajos dzejoļu krājumos. Īpaši spilgti tā izteikta krājumā "Kosmeja vējos" (1981.). Tomēr dzejas vārsmās neizskan bezcerība un izmisums, tikai labi zināma nojausma, ka dzīvot atlicis nedaudz, bet pateikts vēl tik maz. Arī lasītājs vēl nenojauš dzejnieka dzīves nolemtību, nejūt, cik ātri kūst Harija Skujas dzīvības svece, kā atmiņas no tās pil, cērtas kaklā, aizsit elpu. Tāpēc pēdējos dzejoļu krājumus caurstrāvo šī fatālā nolemtība, kā izmisīgs kliedziens pēc atbalss izskan lūgums – dzīvot, dzīvot."
Ūsele, Veneranda. Nebijušas jaunības sāpju dziesma. Vaduguns, Nr. 152, 20.12.1990.

Nodarbesdzejnieks
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta15.07.1927
Liepāja
Liepāja
Izglītībanezināms – 1947 (Datums nav precīzs)
Rīgas industriālais politehnikums
Rīga
Rīga

nezināms – 1962
Rīgas 7. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
Rīga
Rīga
Emigrē1944 – 1946
Vācija
Germany
Kopā ar vecākiem nokļuvis Vācijā.
Apcietinājums1947
Rīga
Rīga
Apcietināts par pretpadomju darbību.
Deportācija1948 – 1956
Noriļska
Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia

Notiesāts un izsūtīts uz soda nometni.

Miršanas laiks/vieta29.04.1984
Rīga
Rīga
Apglabāts1984
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Liepāja
(Liepāja)
15.07.1927Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
29.04.1984Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Noriļska
(Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
1948 - 1956DeportācijaPilsēta
4Vācija
(Germany)
1944 - 1946EmigrēValsts
5Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
1984ApglabātsKapsēta
6Rīga
(Rīga)
- 1962IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
- 1947IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1947ApcietinājumsPilsēta
Harijs Skuja (1927–1984) dzimis Liepājā kalpotāja ģimenē. Par viņa bērnības un jaunības gadiem nav plašu ziņu. Zināms vien tas, ka Otrā pasaules kara laikā viņš nokļuvis Vācijā, taču drīz vien atgriezies Latvijā, kur studējis Rīgas industriālajā politehnikumā. Atgriežoties Latvijā, H. Skuja arī aktīvi darbojies Latvijas Demokrātiskajā Pretošanās kustības organizācijā, par ko 1947. gadā apcietināts un 1948. gadā izsūtīts uz soda nometni Noriļskā. Izsūtījuma laikā viņš strādājis par mūra darbu meistaru, tehnisko rasētāju, mērnieka palīgu ogļu šahtā un šahtas elektriskā vilciena vadītāju. 1956. gadā H. Skuja atgriezies Latvijā un ilgus gadus strādājis kā elektrotehniķis.

Dzejoļus H. Skuja sācis rakstīt 1942. gadā Leonīda Breikša darbu iespaidā. Iespēju robežās to darījis arī nometnē, taču kā rakstnieks veidojies kopš 1958. gada, kad ticis vērtēts jauno autoru seminārā. 1958. gadā rodama arī viņa pirmā publikācija – dzejolis "Bet vasara nezudīs" –, kas publicēta laikrakstā "Padomju Jaunatne". Pēcāk iznākuši septiņi H. Skujas dzejoļu krājumi. Tajos rodamajai dzejai raksturīgas liriskas un liroepiskas intonācijas, formā A. Čaka tradīcijai tuvs verlibrs, konkrētu sadzīves reāliju poētisks fiksējums, arī intelektuāla, filozofiska ievirze.

H. Skujas dzeja atdzejota vācu un dāņu valodā, arī pats atdzejojis vācu un dāņu autoru darbus. Nodarbojies ar latviešu dzejas popularizēšanu, atdzejojot to esperanto valodā. Interesējies arī par lībiešu dzeju, neizdots palicis H. Skujas sastādītais krājums "Lībiešu dzejas antoloģija", kur lībiešu teksti atdzejoti latviski.

Jāatzīmē, ka dzeja bijusi H. Skujas brīvā laika nodarbošanās, jo ilgus gadus viņš darbu savienojis ar mācībām vakarskolā, tikai vēlās nakts stundas atlicinot lasīšanai, poētikas studijām, cittautu dzejnieku atdzejošanai un oriģināldzejoļu rakstīšanai.

Noslēgumā dzejnieka Vitauta Ļūdēna piemiņas vārdi, kas veltīti H. Skujam neilgi pēc viņa aiziešanas mūžībā:
"Tu dzejā paspēji nonākt līdz savai pašai skaudrākai, līdz savai likteņgrāmatai. Tas ir ceļš, ko dažs, veic zibens, dažs upes straujumā, bet dažs neveic nemaz.
Tu ar savu atdzeju paguvi vācu un dāņu dzeju darīt tuvāku latviešu dzejai.
Tu savā dzīvē palīdzēji arī latviešu dzejai sapņot cilvēces kopības sapni – esperanto.
Tu pats iecerēji un veici unikālu darbu, savu mūža darbu apkopoji un atdzejoji lībiešu dzeju, un šī grāmata vēl gaida savu izdošanu.
Tu atmeti ne vienu vien ilūziju, Tu iepazini grūtas slimības ļaunumu, bet Tu to neuzliki plecos citiem, vien Tavas dzejas sudrabs, ar Tavu sāpju veseri pacietīgi kaldināts, kļuva skarbs, ironisks, pašironisks, ziemeļnieciski atturīgs, un to vairs nevar sajaukt ar citu sudrabu.
Varbūt tāpēc Tavu dzejoļu grāmatu atdzejoja un izdeva ziemeļnieciskie dāņi, varbūt tāpēc Tavu grāmatu izdos izdevniecība "Volk und Welt" Berlīnē."
(Ļūdēns, Vitauts. Piemiņas vārdi Harijam Skujam. Literatūra un Māksla, Nr. 19, 11.05.1984.)


Informāciju apkopoja Elīza Paula Graudiņa.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.