Works: Author (16); Person of reception (5)
Photos: Person in photo(1)
| Name | Arveds Smilga |
|---|---|
| Summary | Arveds Smilga (1879-1947) – rakstnieks, žurnālists, publicists, dzejnieks, pedagogs. Dzimis Vecpiebalgā, mācījies Millera reālskolā Cēsīs, Rīgas pilsētas reālskolā, vēlāk studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē, 1905. un 1906. gadā – sabiedriskās zinātnes Berlīnē. Šajā laikā Smilga bijis arī laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē. 1904 ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības, strādājis dažādās skolās un ģimnāzijās par skolotāju, darbojies dažādu laikrakstu redakcijās, kā arī bijis Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas un Cesvaines ģimnāzijas direktors. Bijis Latvijas telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē un Latvijas radiofona direktors. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur miris 1947. gadā Cicakerā pie Elbas. Pirmās dzejas publikācijas – 1901. gadā. Smilgas prozai raksturīgs atturīgs, niansēts vērojums. Viņa prozas miniatūras izdotas grāmatā "Aizsniguši ceļi" (1912) un "Siluetes" (1920). Krājumā "Aiz zaļā kalna" (1909) apkopota liriski noskaņota pārdomu dzeja; rakstījis un periodikā publicējis arī apceres par literatūru, tostarp – Jāni Poruku un Augustu Saulieti. Tulkojis Tomasa Manna (Thomas Mann) noveles “Tristans” un “Luīzīte” (tulkojumi publicēti 1923. gadā), kā arī Antona Hergeta darbu "Pedagoģika" (1923). |
| Work | Pirmā publikācija 1901: dzejoļu kopa un tēlojumu kopa ar nosaukumu "Uzzīmējumi" almanahā "Jauna raža" 1901 (5. nr.). Proza1912: miniatūras "Aizsniguši ceļi" (Varavīksna).1920: tēlojumu "Siluetes" (O. Jehpes apgādā). Periodikā publicējis dažādas apceres, tostarp – par Jāni Poruku un Augustu Saulieti. Dzeja1909: dzejas krājums "Aiz zaļā kalna" (Varavīksnas).Cittautu autoru darbu tulkojumiNo vācu valodas1923: Tomasa Manna (Thomas Mann) noveles grāmtā "Tristans" (A. Gulbja apgāds). 1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. I daļa: Psicholoģija. Audzināšanas mācība" (Izglītības ministrijas izdevums). 1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. II daļa: Loģika. Didaktika" (Izglītības ministrijas izdevums). |
| Quotations | Par Smilgas prozu un dzeju"Prozas darbos – skicēs – viņš tēlo dabas izjūtas un noskaņas un ainiņas no kaut kur redzētā, dzirdētā, vērotā vai arī paša pārdzīvotā. Dzīves plašās ainas un plūsmas viņš ietver sīkā, dažu desmitu rindu garā skicējumā. Šais miniatūrās viņš sasniedzis lielu meistarību, izkopis arī izteiksmi un ir labākais miniatūrists, kam sava noteikta vieta mūsu dzejas un prozas attīstībā [..]. Viņa dzeja, kas tāpat klusa un vienkārša, pauž dabas noskaņas īpašā izkoptā izteiksmē un stilā."Skuja. V. Arveds Smilga. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 10 (01.10.1936.), 400-401. lpp. "Starp visiem tiem, kam literariskās darbības sākumi, – dažam agrāk, dažam mazliet vēlāk, – iekrīt ap gadusimtu maiņu (K. Skalbe, K. Krūza, A. Bračs, V. Eglīls, A. Baltpurviņš, K. Jēkabsons, A. Austriņš, Қ. Strāls v. c), Smilga liekas pats klusākais, nepretenciozākais – vismazāk ražīgais. Tālu no literariskā dienas trokšņa, no dažādu virzienu vai strāvu maiņām un sacensībām, viņš mierīgi skandinājis savu skumji maigo dziesmu, zīmējis, dažkārt tīri niecīgu notikumu vērojumus no ļaužu sadzīves un dabas, padarīdams tos savā uztvērumā zīmīgi dzīvus un redzamus. Vienkāršā un sirsnīgā valodā, viņš centies izteikt arvien tikai to, ko izjūt un pārdzīvo paša sirds, par ko priecājas vai skumst viņa prāts. Visbiežāk tās ir dabas gleznas, klusas vientuļa pārdomas, kas atrod izteiksmi viņa dzejā vai prozas skicējumos, kaut gan pēdējos netrūkst ari vērojumu no dzīves ikdienas. Smilga nekad pārāk neaizraujas. Kā savas izjūtas un pārdomas, tā vērojumus viņš parasti prot ietvert tik mazā un skaistā miniatūrā, it kā vieglā pointējumā, ka dažādu apstākļu vai cilvēka rakstura analizē un plašāks notēlojums it kā piemirstas. Šai zīmīgo sīkumu uztverē un viņu vienkāršā, bet saistošā skicējumā izteicas Smilgas mākslinieciskā īpatnība." Egle, Kārlis. Arveds Smilga. Latvju Grāmata, Nr. 5 (01.09.1926.), 326. lpp. |
| Occupations | journalist publicist author educator |
| Birth time/place | 24.06.1879 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads |
| Education | 1893 – 1896 Kārļa Millera reālskola Lielā Līvu iela 1, Cēsis Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Macījies Kārļa Millera reālskolā Cēsīs 1896 – 1899 Rīgas Pilsētas reālskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā. 1899 – 1901 Rīgas Politehniskais institūts Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. 1901 – 1902 Friedrich-Schiller-University Jena Jēna Jena, Thuringia, Germany Studējis filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē. 1905 – 1906 Berlīne Berlin, Germany Studējis sabiedriskās zinātnes Berlīnē. |
| Working place | 1905 – 1906 Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920) Berlīne Berlin, Germany Laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē. 1906 – 1907 Arzamasa Arzamas, Nizhny Novgorod Oblast, Russia Strādā par pedagogu Arzamasas reālskolā Krievijā. 1907 – 1910 Ata Ķeniņa reālskola zēniem Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Strādā par pedagogu Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā. 1907 – 1910 Ķeniņu ģimnāzija Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Strādā par pedagogu Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. 1913 – 1914 Laikraksts "Liepājas Atbalss" Liepāja Liepāja Laikraksta "Liepājas Atbalss" redakcijas loceklis. 1914 – 1915 Laikraksts "Latvija" (1906–1915) Rīga Rīga Laikraksta "Latvija" atbildīgais redaktors. 1916 – 1918 Rīga Rīga Strādā par skolotāju Rīgā. 1921 – 1924 Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola Leona Paegles iela 1, Cēsis Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas direktors. 1924 – 1929 Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA Berlīne Berlin, Germany Latvijas Telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē. 1929 – 1934 Cesvaine Cesvaine, Madonas novads Cesvaines ģimnāzijas direktors. 1934 – 1940 Latvijas Radiofons Latvijas radiofona direktors. |
| Emigrated | 1944 Vācija Germany |
| Place/time of death | 30.01.1947 Hicakere pie Elbas Hitzacker, Lower Saxony, Germany |
Map legend
Showing 1-18 of 18 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 24.06.1879 | Birth time/place | Village |
| 2 | Hicakere pie Elbas (Hitzacker, Lower Saxony, Germany) | 30.01.1947 | Place/time of death | City |
| 3 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
| 4 | Lielā Līvu iela 1, Cēsis (Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1893 - 1896 | Education | Building, house |
| 5 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1896 - 1899 | Education | Building, house |
| 6 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1899 - 1901 | Education | Building, house |
| 7 | Jēna (Jena, Thuringia, Germany) | 1901 - 1902 | Education | City |
| 8 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1905 - 1906 | Education | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1914 - 1915 | Working place | City |
| 10 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1905 - 1906 | Working place | City |
| 11 | Liepāja (Liepāja) | 1913 - 1914 | Working place | City |
| 12 | Arzamasa (Arzamas, Nizhny Novgorod Oblast, Russia) | 1906 - 1907 | Working place | City |
| 13 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1907 - 1910 | Working place | Building, house |
| 14 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1907 - 1910 | Working place | Building, house |
| 15 | Rīga (Rīga) | 1916 - 1918 | Working place | City |
| 16 | Leona Paegles iela 1, Cēsis (Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1921 - 1924 | Working place | Building, house |
| 17 | Cesvaine (Cesvaine, Madonas novads) | 1929 - 1934 | Working place | City |
| 18 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1924 - 1929 | Working place | City |