Pēteris Strods

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Teicējs (2)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsPēteris Strods
Papildu vārdiPīters Strods
PseidonīmsStrods-Eisāks, Latgalāns
KopsavilkumsPēteris Strods (1892–1960) – garīdznieks, filozofs, rakstnieks un valodnieks. Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā (1911–1916), Pēterburgas Garīgajā akadēmijā (1916–1917), kā arī padziļinājis zināšanas filozofijā Insbrukas Universitātē (1923–1924) un Vīnes Universitātē (1924–1926). Darbojies pie latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas projekta, kas mūsdienās ir pamatā latgaliešu rakstu valodas normām.
Personiska informācijaDzimis zemnieku Antona un Teklas (dz. Cakule) ģimenē.
Profesionālā darbība1920–1923: Rēzeknē ievāc ~10000 tautasdziesmu, pasaku un mīklu, apkopo un nodod Latvijas folkloras krātuvei.
1921–1930: Kopā ar Jāni Ploni dibina žurnālu "Zīdūnis", kļūst par tā redaktoru (1921–1923; 1927–1930) un publicē tajā savus rakstus par valodniecību, reliģiju un filozofiju.
Vēlāk savus rakstus iesūta arī citiem periodiskajiem izdevumiem, piem., "Katōļu Dzeive", "Sauleite", "Latgolas Vōrds", "Latgolas Bolss", "Draugs", "Latgalīts".
1927–1928: Dibina Latvijas katoļu akadēmiķu biedrību, izdod un rediģē žurnālu "Sauleite".

Pirmā publikācija

1921: Raksti "Myusu volūdas lītā", "Dante Alighieri 1321.–1921. g.", "Jōnis Poruks" un "Atbiļde Atejista kungam" žurnāla "Zīdūnis" 4.–5. numurā

Dramaturģija

1924: Aidzereibas
1925: Dzeives viļņūs
1928: Povuleņš

Valodniecība

1922: Latvišu volūdas gramatika latgališim
1924: 1904.–1924. : myusu roksta breiveibas jubilejā ortogrāfijas projekts
1933: Pareizraksteibas vōrdneica

Reliģiska un filozofija

1922: Patīsibas maklātojim
1928: Novenna Svāto Jezupa gūdam
1928: Novenna Dīva Svātō Gora gūdam
1929: Vysusvātōkas Jezus sirds intronizacija
1930: Novenna Dieva Svētā Gara godam
1933: Svatō Gora dōvona
1934: Katōļu ticeibas katechisms
1936: Sv. Augustins un Sv. Akvinas Toms
1936: Kas ir pasaule?
1937: Musica sacra
1938: Kāpēc jātic?

Biogrāfijas

1929: Sv. Tāva Piusa XI pristereibas jubileja
1939: Pāvests Pijs XI
Citātu galerija"Nemitīgā un ražīgā darbā ir ritējušas bīskapa Dr. P. Stroda mūža dienas, viņš savai tautai ir atstājis 13 grāmatas [..]. Sevišķi nozīmīgs ir viņa ieguldījums valodniecībā, augšzemnieku dialekta pareizrakstības nostiprināšanā un tā tuvināšanai latviešu literārajai valodai. [..] Dr. P. Strods ir ļoti jūtami sekmējos Latgales literatūras plauksmi, ir rūpējies par katoliskā uzskata izveidošanu inteliģences vidū un par visa Latgales kultūras darba attīstības veicināšanu un tautas garīgo augšupeju."

Broks, Jānis. Pēteris Strods (1892–1960). Sondors, Konrāds (galv. red.). Varakļāni un varakļānieši. Otrais izdevums. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003.

"Jō lugom ir divejaida nūzeime: vyspyrms tymōs ir latgaliskais skatejums un religiskais pōrdzeivōjums, kō tōlaika lugōs nabeja, un, ūtrkōrt, – dūdūt lugas Latgolas skotuvem, tyka cylōts ari Latgolas dzeives aktualūs parōdeibu vaicōjums. Un tys dorbim pīškeire sovu nūzeimi ari tod, kod mōkslinīcyskā ploksnē beja sovi tryukumi. Myuža ūtrajā pusē P. Strods daiļliteraturā vairs napīsadaleja un latgaļu rokstu vaicōjumā sōka pōrsaorientēt saskaņā ar sova laika režima praseibom."

Latgolas jubilari. Pīters Strods. Mōras Zeme, 1992, Nr. 18.

Nodarbespriesteris
valodnieks
rakstnieks
dramaturgs
filozofs
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta01.05.1892
Lielie Strodi [o]
Lielie Strodi [o] , Murmastienes pagasts, Varakļānu novads
Dzimis Eisāku mājās.
Izglītība1903 – 1906
Varakļānu pagastskola
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads

1906 – 1910
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
Rēzekne

1910 – 1911
Gatčina
Gatchina, Leningrad Oblast, Russia
Apmeklē pieaugušo kursus

1911 – 1916
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1916 – 1917
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Mācības netiek pabeigtas, jo akadēmija tiek slēgta


1923 – 1924
Insbrukas Universitāte
Insbruka
Innsbruck, Tyrol, Austria
Licenciāta grāds filozofijā

1924 – 14.03.1926
Vīnes Universitāte
Vīne
Vienna, Austria
Doktora grāds filozofijā (disertācija "Par dzīvību un tās pirmsākumiem" (De vita eiusque prima origine))
Darbavieta00.03.1917 – 00.07.1918
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads
Mācītājs un vikārs Krāslavas Romas katoļu draudzē

00.07.1918 – 00.02.1919
Kombuļi [o]
Kombuļi, Kombuļu pagasts, Krāslavas novads

Mācītājs Kombuļu draudzē


00.02.1919 – 00.10.1920
Stirniene
Stirniene, Varakļānu pagasts, Varakļānu novads
Mācītājs Stirnienes draudzē un ticības mācības skolotājs vietējās skolās

01.10.1920 – 01.09.1923
Rēzekne
Rēzekne

Rēzeknes katoļu draudzes mācītājs un skolu kapelāns
Ticības mācības un latgaliešu valodas skolotājs Rēzeknes Valsts latviešu vidusskolā
Reliģijas un ētikas skolotājs Rēzeknes Valsts poļu vidusskolā
Reliģijas skolotājs Rēzeknes krievu vidusskolā (no 1922. gada 1. novembra)


01.08.1926 – 20.10.1926
Aglonas ģimnāzija
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads
Filozofijas un latgaliešu valodas skolotājs

20.10.1926 – 01.01.1927
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010
Tautskolu direktora trešā palīga vietas izpildītājs

17.12.1926 – 01.07.1938
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Rīga
Studiju perfekts un filozofijas profesors (17.12.1928–01.07.1938)
Semināra garīgais tēvs (1928–1932)

22.02.1927 – 30.09.1927
Rīga
Rīga
Skolotājs Rīgas 1. poļu pamatskolā (22.02.–30.09.) un Juglas 6. pamatskolā (27.02.–31.06.)

1935 – 1938 (Datums nav precīzs)
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga

Pasniedzējs


01.07.1938 – 05.08.1940
LU Katoļu teoloģijas fakultāte

Filozofijas profesors Kristīgās filozofijas katedrā
Fakultātes sekretārs
Fakultātes pārstāvis LU Padomē
Fakultātes delegāts LU Rakstu komisijā (1939–1940)
Fakultātes dekāns (no 1940. gada 1. jūlija)


05.08.1940 – 01.07.1941
Rīgas Garīgais seminārs
Rīga
Rīga

1941 – 00.10.1944
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Rīga

Filozofijas profesors
Fakultātes dekāns (līdz 27.09.1944)
Fakultātes dekāna vietnieks (no 27.09.1944)
Fakultātes sekretārs (1943–1944)
Fakultātes delegāts LU Padomē (1943–1944)


1942 – 1944
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads

00.04.1946 – 05.08.1960 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Profesors un dekāns Metropolijas Garīgajā seminārā pie Sv. Franciska baznīcas.
Arhidiecēzes palīgbīskaps (līdz 1958. gada 1. oktobrim)

Dalība organizācijāsLatvijas katoļu akadēmiķu biedrība

Veicināja biedrības dibināšanu, ieņēma priekšsēdētāja amatu.


Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studentu biedrības "Dzimtene" un "Fraternitas Catholica" biedrs

Latgaļu katōļu kulturas centralō bīdreiba
Biedrs

Latgales Centrālais muzejs

Viens no dibinātājiem, pirmā valdes sastāva priekšsēdētājs


Latgaliešu skolotāju centrālā biedrība
Biedrs

Latgaliešu studentu fonda biedrs

1927 – 00.08.1940 (Datums nav precīzs)
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Rīga
Sv. Pētera Kanīzija literārās biedrības dibinātājs un vadītājs
Dienests25.05.1916
Pēterburga

Iesvētīts par priesteri

1937
Iecelts Svētā Tēva prelāta godā

05.07.1947
Iesvētīts par bīskapu
Miršanas laiks/vieta05.08.1960
Jūrmala
Jūrmala
ApglabātsRīga
Rīga
Apbedīts Rīgas Kristus Karaļa draudzes kapos
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kāpēc jātic?"
Zinātne
1939

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-26 no 26.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lielie Strodi [o]
(Lielie Strodi [o] , Murmastienes pagasts, Varakļānu novads)
01.05.1892Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Jūrmala
(Jūrmala)
05.08.1960Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
4Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
1903 - 1906IzglītībaPilsēta
5Rēzekne
(Rēzekne)
1906 - 1910IzglītībaPilsēta
6Gatčina
(Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)
1910 - 1911IzglītībaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1911 - 1916IzglītībaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916 - 1917IzglītībaPilsēta
9Insbruka
(Innsbruck, Tyrol, Austria)
1923 - 1924IzglītībaPilsēta
10Vīne
(Vienna, Austria)
1924 - 14.03.1926IzglītībaPilsēta
11Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
01.03.1917 - 01.07.1918DarbavietaPilsēta
12Kombuļi [o]
(Kombuļi, Kombuļu pagasts, Krāslavas novads)
01.07.1918 - 01.02.1919DarbavietaCiems
13Stirniene
(Stirniene, Varakļānu pagasts, Varakļānu novads)
01.02.1919 - 01.10.1920DarbavietaCiems
14Rēzekne
(Rēzekne)
01.10.1920 - 01.09.1923DarbavietaPilsēta
15Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads)
01.08.1926 - 20.10.1926DarbavietaCiems
16Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010)
20.10.1926 - 01.01.1927DarbavietaĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
22.02.1927 - 30.09.1927DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
17.12.1926 - 01.07.1938DarbavietaPilsēta
19Liepājas iela, Rīga1935 - 1938DarbavietaIela
20Rīga
(Rīga)
05.08.1940 - 01.07.1941DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
1941 - 01.10.1944DarbavietaPilsēta
22Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads)
1942 - 1944DarbavietaCiems
23Rīga
(Rīga)
01.04.1946 - 05.08.1960DarbavietaPilsēta
24Pēterburga25.05.1916DienestsPilsēta
25Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
26Rīga
(Rīga)
1927 - 01.08.1940Dalība organizācijāsPilsēta
Pēteris Strods dzimis 1892. gada 1. maijā Eisaku mājās, Lielo Strodu ciemā, Varakļānu novadā. Mācījies Varakļānu pagastskolā (1903–1906), Rēzeknes pilsētas skolā (1906–1910). Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā (1911–1916) un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā (1916–1917). Ieguvis licenciāta grādu filozofijā Insbrukas Universitātē (1923–1924) un doktora grādu filozofijā Vīnes Universitātē (1924–1926). Pildījis dažādus garīdznieka un skolotāja pienākumus Krāslavā, Kombuļos, Stirnienē, Rēzeknē, Aglonā un Rīgā. Ieņēmis profesora un dekāna amatu LU Katoļu teoloģijas fakultātē.

1921. gadā kopā ar Jāni Ploni dibinājis žurnālu "Zīdūnis", kuru rediģējis un kurā publicējis savus rakstus par valodniecību, reliģiju un filozofiju. Šajā pašā gadā un šī paša žurnāla 4.–5. numurā atrodamas pirmās Pētera Stroda publikācijas – raksti "Myusu volūdas lītā", "Dante Alighieri 1321.–1921. g. ", "Jōnis Poruks" un "Atbiļde Atejista kungam". Publicējies arī tādos periodiskajos izdevumos kā "Katōļu Dzeive", "Sauleite", "Latgolas Vōrds", "Latgolas Bolss", "Draugs", "Latgalīts".

Kopš 1921. gada pievērsies latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības jautājumiem. 1924. gadā izstrādājis latgaliešu valodas ortogrāfijas projektu, mūsdienās ir pamatā latgaliešu rakstu valodas normām.

Nemitīgā un ražīgā darbā ir ritējušas bīskapa Dr. P. Stroda mūža dienas, viņš savai tautai ir atstājis 13 grāmatas [..]. Sevišķi nozīmīgs ir viņa ieguldījums valodniecībā, augšzemnieku dialekta pareizrakstības nostiprināšanā un tā tuvināšanai latviešu literārajai valodai. [..] Dr. P. Strods ir ļoti jūtami sekmējos Latgales literatūras plauksmi, ir rūpējies par katoliskā uzskata izveidošanu inteliģences vidū un par visa Latgales kultūras darba attīstības veicināšanu un tautas garīgo augšupeju." (Broks, Jānis. Pēteris Strods (1892–1960). Sondors, Konrāds (galv. red.). Varakļāni un varakļānieši. Otrais izdevums. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003.)

"Jō lugom ir divejaida nūzeime: vyspyrms tymōs ir latgaliskais skatejums un religiskais pōrdzeivōjums, kō tōlaika lugōs nabeja, un, ūtrkōrt, – dūdūt lugas Latgolas skotuvem, tyka cylōts ari Latgolas dzeives aktualūs parōdeibu vaicōjums. Un tys dorbim pīškeire sovu nūzeimi ari tod, kod mōkslinīcyskā ploksnē beja sovi tryukumi. Myuža ūtrajā pusē P. Strods daiļliteraturā vairs napīsadaleja un latgaļu rokstu vaicōjumā sōka pōrsaorientēt saskaņā ar sova laika režima praseibom." (Latgolas jubilari. Pīters Strods. Mōras Zeme, 1992, Nr. 18.)

Pētera Stroda dzīves gaitas beidzās 1960. gada 5. augustā Jūrmalā. Viņš tika apglabāts Rīgas Kristus Karaļa draudzes kapos.

Informāciju apkopoja Raivis Pudenko.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.