Works: Author (3); Translator (1); Compiler (1); Person of reception (3)
Photos: Person in photo(2)
| Name | Andrejs Šlēziņš |
|---|---|
| Pseudonym | Krieviņ-Kuivu Andrejs |
| Summary | Andrejs Šlēziņš (1845–1892) – literāts, skolotājs, cenzors Rīgā. 19. gadsimta 60. gados kopā ar Krišjāni Kalniņu un Aleksandru Vēberu organizējis "Latvju lasāmos vakarus", kuros pulcējušies Jelgavas skolēni mācīties latviešu valodu un vēsturi. Studējis Lazareva Austrumu valodu institūtā (1871–1872), vēlāk Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē krievu valodu un literatūru (1872–1876), iegūstot filoloģijas kandidāta grādu. Iesaistījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bijis Maskavas latviešu pulciņa dalībnieks, sadarbojies ar Krišjāni Valdemāru. Bijis krievu valodas un literatūras virsskolotājs Rēveles ģimnāzijā (Tallinas guberņas ģimnāzijā) (1876–1885), iekšējās preses cenzors Rīgā (1885–1892), cenzējis galvenokārt vācu rakstus. Pēc 1885. gada arī krievu valodas ārštata docētājs Rīgas Politehnikumā. Rakstījis laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" par mitoloģiju, plašāks raksts par eposu "Kalevala" publicēts 1872. gadā. Tulkojis un komentējis "Stāstu par Igora karā eju" (izdots 1888. gadā ar pseidonīmu Krieviņ-Kuivu Andrejs), kas uzskatāms par aizsākumu cittautu folkloras un senās literatūras zinātniskajiem izdevumiem latviešu valodā. Skolu vajadzībām sastādījis krājumu "Patriotisku dziesmu vācelīte" (1891). Nepabeigts palicis plašāks darbs, veltīts 75. gadadienai kopš dzimtbūšanas atcelšanas Baltijas guberņās. |
| Personal information | Dzimis saimnieka ģimenē Bauskas Pilsmuižas Smedu mājās. Vēlāk viņa tēvs aizgāja uz Krieviņ-Kuivu mājām par saimnieku. |
| Work | Raksti un izdevumiPirmā publikācija – raksts "Praurimas svētnīces izcelšanās" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1872.14.VI.Rakstījis presē par mitoloģiju, par eposu "Kalevala" (raksts "Somu tautas eposa "Kalevalas" vēsturīgs pārskats" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" 43. nr, 1872.25.X). Plašajā rakstā Šlēziņš aplūko eposa izveidošanu, tā pirmo un otro izdevumu, sniedz īsu darba saturu. Tulkojis "Stāstu par Igora karā eju" (izdots 1888. gadā ar pseidonīmu Krieviņ-Kuivu Andrejs). Tulkojumu papildinājis ar plašiem komentāriem un krievu kņazu ģenealoģijas tabulu. Pēc Lilijas Limanes atzinuma šī grāmata uzskatāma par aizsākumu cittautu folkloras un senās literatūras zinātniskajiem izdevumiem latviešu valodā. Skolu vajadzībām sastādījis krājumu "Patriotisku dziesmu vācelīte" (1891). Bija uzsācis lielāku vēsturisku darbu par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijas guberņās, kuru bija iecerējis publicēt 1893. gadā, atzīmējot dzimtbūšanas atcelšanas 75. gadadienu. Darbs palika nepabeigts. |
| Quotations | "Šlēziņa dedzīgais, asais prāts jau pašā jaunībā pieķērās ar lielu spēku pie savas tautas un dzimtenes. Kopā ar Krišjāni Kalniņu un citiem latvju jaunekļiem Andrejs Šlēziņš nodibināja pie Jelgavas ģimnāzijas pirmo Latviešu lasāmu vakaru ar nolūku, lai augstāku skolu latviešu mācekļi netaptu atsvešināti savai valodai, bet lai tiem būtu izdevība, iepazīties jo dziļāk ar savas valodas smalkumiem un dzimtenes vēsturi. Tāda klaja uzstāšanās par latvieti un karsta pieķeršanās pie latviešu tautas toreiz bija ļoti neparasta un ne visai ieredzēta lieta, kāpēc tad Šlēziņu Andrejam un viņa biedriem bija jāpanes dažādas nepatikšanas un deva pa lielai daļai iemeslu, aiziet uz Krievijas sirmo galvas pilsētu un tur nobeigt ģimnāzijas kursu. [..] Satiksmē Šlēziņu Andrejs bija jo sirsnīgs un jautrs vīrs, kurš ar savu attapību un saviem dabīgiem jokiem zināja kuplināt satiksmes brīžus." Stātsrāts Andrejs Šlēziņš miris. Baltijas Vēstnesis, nr. 150 (1892, 6. jūl). "[..] Kalniņš Vēbers (Varaidošu Zanders) un Šlēziņš Jelgavā pirmie ieveda un nodibināja latviešu ģimnāzistu starpā dziļākus dzīves uzskatus, latviešu valodas un literatūras cienīgu kopšanu no skolas darbiem svabados acumirkļos. Ar lielāko čaklumu un dedzību šinī pulciņā nodarbojās ar latviešu valodas, īpaši gramatikas, iepazīšanos un izdibināšanu, tāpat ar latviešu rakstniecību: Bīlenšteina un citas gramatikas tika cauri ietas no iesākuma līdz galam, savā starpā salīdzinātas, pārspriestas; viss, ko tik latviešu rakstniecība un avīžniecība tanī laikā varēja uzrādīt, labie un sliktie gara ražojumi, bija katram jo smalki pazīstami. Krietnos gabalus, tiklab no agrākās, kā arī no tā laika tekošās (dienas) rakstniecības, iemācījās no galvas un deklamēja (uzteica). [..] Kad nopietnos un priekš tā laika grūtos valodas un rakstniecības jautājumos jauno strādnieku pulciņā bija manāma gurdenība, tad nelaiķis Šl. Andrejs, kuru vairāk sauca par Lūsiņu, ar kādu izdevīgu atjautu un jautro omulību iesmīdināja visus un caur to atkal atjaunoja un uzspirdzināja nokusušos spēkus. Jautrā un omulīgā daba palika Šl. Andreja rakstura pamata īpašība visā viņa dzīvē [..]." Miķelis Klusiņš. Šlēziņu Andreja piemiņai. Baltijas Vēstnesis, Nr.184 (15.08.1892) "Nelaiķim bija ļoti apskaužama dabas īpašība, kas priekš mums, tā laika latviešu jaunekļiem, cīnoties ar dažādiem dzīves šķēršļiem un dažādām grūtībām, bija no liela svara un lielas vērtības: viņa lielā dzīves jautrība un dūšība, kas uzjautrināja un iepriecināja dzīves grūtībās apgurušos spēkus. Šlēziņu Andreja jautrība un dūšība nekad nepārvērtās pārgalvībā vai ļaunā trakulībā, kā tas daždien redzams jaunajā paaudzē. Kuram gan no nelaiķa Bauskas skolas biedriem nav atmiņā viņa jautrā valoda, smīnējoša seja, viņa joki un atjautas stundu starpās un citos vaļas brīžos? Ap viņu vienādi redzēja pūļiem apriņķskolniekus, gan atpūtas istabā, gan sētā. Kam nestāv vēl atmiņā viņa omulīgie jautrie kari ar tagad tāpat nelaiķi elementārskolotāju Masiņu? To laiku apriņķskola un elementārskola Bauskā bija vienā namā, kur tagadējā pilsētas skola, netālu no luterāņu baznīcas; abām skolām, apriņķskolai un elementārskolai, bija kopīga ģērb- jeb atpūtas istaba, t. i. durvis iz apriņķ- un elementārskolas istabām veda šinī istabā. Lai šinī istabā, kura nav visai liela, nebūtu spiešanās un grūstīšanās, pēc stundām apriņķskolniekus mēdza izlaist kādas 5 minūtes agrāki, nekā elementārskolniekus. Šlēziņu Andrejs izdevīgajā acumirklī mēģināja nodabūt atslēgu un elementārskolniekus ar visu skolotāju ieslēgt klasē. Un nu iesākās kapitulācijas nolīgumi starp elementārskolotāju un Šlēziņu Andreju, kura kapitulācija beidzās ar pilnīgu miera līgumu starp abjām partijām un lielākām draudzības apliecībām no abjām pusēm. Līdzskolnieki un skolotāji ilgi pieminēja Šl. And. jautro dabu. Šl. Andreja jautrā un omulīgā daba tāpat bij ļoti pazīstama ģimnāzistu un sevišķi tuvāko draugu pulciņā, kur jau sāka nodarboties nopietniem dzīves jautājumiem. Miķelis Klusiņš. Šlēziņu Andreja piemiņai. Baltijas Vēstnesis, Nr.183 (14.08.1892). |
| Occupations | writer educator censor |
| Birth time/place | 28.10.1845 Smedes "Smedes", Codes pagasts, Bauskas novads, LV-3901 Dzimis Bauskas pagasta Pilsmuižas Smedēs (mūsdienās Codes pagasts). |
| Education | 1858 – 1863 Bauskas vācu elementārskola Bauska Bauska, Bauskas novads No 1858. līdz 1863. gadam mācījies Bauskas vācu elementārskolā un apriņķa skolā. 1858 – 1863 Bauska Bauska, Bauskas novads No 1858. līdz 1863. gadam mācījies Bauskas vācu elementārskolā un apriņķa skolā. 1864 – 1868 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Skolu nav beidzis, izstājies no Jelgavas ģimnāzijas priekšpēdējās klases. 1869 Maskava Moscow, Russia Ieguvis latīņu un grieķu valodas mājskolotāja tiesības Maskavā. 1871 Maskava Moscow, Russia Nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus Maskavas 1. ģimāzijā. 1871 – 1872 Lazareva Austrumu valodu institūts Maskava Moscow, Russia Studējis Lazareva Austrumu valodu institūtā. 1872 – 1876 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Studējis krievu valodu un literatūru Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē, ieguvis filoloģijas kandidāta grādu. |
| Working place | 01.07.1876 – 00.06.1885 Reval Gymnasium, Gustav Adolph Grammar School Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn Suur-Kloostri 16, Tallinn, Estonia No 1876. gada 1. jūlija (pēc vecā stila) krievu valodas un literatūras virsskolotājs Rēveles ģimnāzijā (Tallinas guberņas ģimnāzijā). 1885 Rīgas Politehniskā augstskola Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Pēc 1885. gada krievu valodas ārštata docētājs Rīgas Politehnikumā. 1885 – 1892 Rīga Rīga 1885. gadā iecelts par iekšējās preses cenzoru Rīgā, kur līdz 1892. gadam cenzējis galvenokārt vācu rakstus. |
| Participation in organisations | 1886 Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds Rīga Rīga 1886. gada 17. maijā nodibinātās Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļas pirmais priekšnieks 1886. gada sākumā. |
| Place/time of death | 13.07.1892 Kuresāre Kuressaare, Saare County, Estonia 1891. gada rudenī saslimis ar kādu iekšēju slimību, 1892. gada jūnija sākumā devies uz Ārensburgas dūņu peldētavām. 1892. gada 13. jūlijā miris turpat Ārensburgā, tagadējā Kuresārē, Sāmsalā. |
| Buried | Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Apbedīts Rēvelē (tagadējā Tallinā). |
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Smedes ("Smedes", Codes pagasts, Bauskas novads, LV-3901) | 28.10.1845 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Kuresāre (Kuressaare, Saare County, Estonia) | 13.07.1892 | Place/time of death | City |
| 3 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | (Not set) | Buried | City |
| 4 | Maskava (Moscow, Russia) | 1869 | Education | City |
| 5 | Maskava (Moscow, Russia) | 1871 | Education | City |
| 6 | Bauska (Bauska, Bauskas novads) | 1858 - 1863 | Education | City |
| 7 | Bauska (Bauska, Bauskas novads) | 1858 - 1863 | Education | City |
| 8 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1864 - 1868 | Education | Building, house |
| 9 | Maskava (Moscow, Russia) | 1871 - 1872 | Education | City |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1872 - 1876 | Education | City |
| 11 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1885 | Working place | Building, house |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1885 - 1892 | Working place | City |
| 13 | Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn (Suur-Kloostri 16, Tallinn, Estonia) | 01.07.1876 - 01.06.1885 | Working place | Building, house |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1886 | Participation in organisations | City |
