Arturs Bērziņš

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (16); Translator (1); Co-author (1); Person of reception (27)

Photos: Person in photo(5)

NameArturs Bērziņš
PseudonymAndrens, Arturs, Largo, Spietāns, Spietānu Arturs
SummaryArturs Bērziņš (1882–1962) – publicists un teātra kritiķis. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, studējis Latvijas Universitātē tiesību zinātnes. Publikācijas kopš 1904. gada. Bijis vairāku latviešu preses izdevumu redaktors, Nacionālā teātra dramaturgs (1919–1921), direktors (1925–1937). Daudzus gadus regulāri rakstījis recenzijas par latviešu teātra izrādēm. Rakstījis apceres par latviešu aktieriem un rakstniekiem. Viens no ievērojamākajiem latviešu teātra vēsturniekiem. Sarakstījis grāmatu "Latviešu teātra attīstības gaitas" (1932). "Latviešu konversācijas vārdnīcā" 11. sējumā (1934–1935) publicēts pētījums "Latvju teātra vēsture". Teātra vajadzībām tulkojis ap 30 lugu. Kopš 1944. gada dzīvoja Stokholmā. Trimdā publicējis grāmatas "Latvijas lauku teātra sākumi" (1948), "Jānis Jaunsudrabiņš" (1952), "Kārlis Zariņš dzīvē un darbā" (1959). Īpaša nozīme plašajam, uz dokumentiem balstītajam pētījumam "Ādolfs Alunāns latviešu teātrī" (1954).
Personal informationDzimis amatnieka ģimenē.
Izglītību ieguvis pakāpeniski, pa daļai pašmācības ceļā.

1914: evakuējās uz Krieviju.
1915: atgriezās Latvijā.
1944: no Kurzemes devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.

Work1904: pirmā publikācija laikrakstā "Balss".

Daudzus gadus regulāri rakstījis recenzijas par latviešu teātra izrādēm. Spriedumi smalkjūtīgi, pamatoti, nosvērti, recenzijās jūtama autora erudīcija un analītiskums.
Rakstījis apceres par latviešu aktieriem un rakstniekiem: Daci Akmentiņu, Jūliju Skaidrīti, Bertu Rūmnieci, Annu Brigaderi, Rūdolfu Blaumani (krājumā "Pazīstamas sejas" 1–2, 1944–1947). Daļa apceru publicētas laikrakstā "Jaunākās Ziņas", tostarp par Daci Akmentiņu, Teodoru Valdšmitu,

Viens no ievērojamākiem latviešu teātra vēsturniekiem.
Sarakstījis grāmatu "Latviešu teātra attīstības gaitas" (1932).
"Latviešu konversācijas vārdnīcā" 11. sējumā (1934–1935) publicēts pētījums "Latvju teātra vēsture".

Teātra vajadzībām tulkojis ap 30 lugu, to vidū Antona Čehova "Kaija" (1908, teātrī 1909), Ļeva Tolstoja "Dzīvais mironis" (grāmatā un teātrī 1911).
Pārtulkojis 30 lugas un 7 romānus.

Darbi, grāmatas
1932: Latviešu teātra attīstības gaitas (Rīga: Valters un Rapa).
1935: Latvju teātra vēsture (Rīga: A. Gulbis).
1937: Ziedi, kuŗi tumsā plauka: līriski dzejoļi un proza (Rīga: autorizdevums).
1939: Kārlis Miesnieks: apcere (Rīga: Valters un Rapa).
1939, 1940: Ēnā: dzejoļi un stāsti (Rīga: autorizdevums).
1944: Pazīstamas sejas. I (Rīga: P. Mantnieka apgāds).
1947: Pazīstamas sejas. II (Detmolda: P. Mantnieka apgāds).
1948: Latvijas lauku teātru pirmsākumi (Eslingena: Grāmatu Draugs).
1952: Jānis Jaunsudrabiņš: monogrāfija (Vesterosa: Ziemeļblāzma, J. Abučs).
1954: Ādolfs Alunāns latviešu teātrī: monogrāfija (Londona: Latpress apgāds).
1959: Kārlis Zariņš dzīvē un darbā: monogrāfija ar draugu un laika biedru veltījumiem (Londona: Rūja).

1950–1952
: P. Mantnieka apgāda gada grāmatas ... gadam" redaktors (Brisele: P. Mantnieka apgāds).
1953–1957: galvenais redaktors un sastādītājs "Latviešu Almanaham... gadam" (Londona: Latpress apgāds).

Tulkojumi
1906: Čirikovs, Jevgēņijs. Galvniecībā (Rīga: Spēks).
1908: Čehovs, Antons. Kaija (Rīga: Ed. Zirģeļa grāmatu tirgotavas apgādībā).
1908: Przerva-Tejmejers, Kazimirs. Bezdibens (Liepāja: A. J. Buncis).
1910: Čehovs, Antons. Lācis (Rīga: Ed. Rozīša apgāds).
1911: Tolstojs, Ļevs. Dzīvais mironis (Rīga: J. Brigaders).
1924: Goldoni, Karlo. Viesnīcniece (Rīga: A. Gulbja apgāds).
1910, 1924, 1937: Dikenss, Čarlzs. Olivers Tvists (Rīga: Valters un Rapa).

Quotations

Par Artura Bērziņa personību

"Viņš bija, kā arvien, omulīgs, lielu nodomu pilns, katrā ziņā garie mūža gadi nebija mazinājuši viņa garīgās rosmes. Viņš dzīvi sekoja visiem notikumiem latviešu dzīvē, izlasīja gandrīz visas trimdā un Latvijā iznākušās grāmatas un laikrakstus... [..] Artura Bērziņa vareno piebaldzēna stāvu gadi gan bija mazliet vairāk saliekuši, taču sejā viņš nebija neko mainījies. [..] Bērziņam trimda nebija lemta bezdarbībai. Viņš vispāri necieta garīgu dīkdienību. Trimdā radušies gandrīz visi viņa lielākie oriģināldarbi. [..] Strādādams Stokholmā Dortningholmas teātra muzejā kā arhīva darbinieks Bērziņš ari paveicis kādu lielāku darbu par latviešu teātra vēsturi, taču pagaidām tā apmēri vēl nav zināmi. Viņam būs palikuši arī citi iesākti darbi. Katrā ziņā Artura Bērziņa daiļradīšana pēdējos piecpadsmit gados uzrādīja, ar maziem atpūtas pārtraukumiem, kāpjošu spriegumu. Viņš pētīja un vāca materiālus par redzamiem kultūras un sabiedrības darbiniekiem, par sava Piebalgas novada veterāniem un tad tos nesteigdamies, bet ar lielu erudīciju ievija portreta vai esejas logatos. Arturs Bērziņš arī trimdā nevarēja dzīvot bez latviešu kultūras gaisotnes. Ja to visā pilnībā vairs nevarēja dot dzīve, tad viņš lika lietā savas atmiņas, lika lietā vēstures materiālus un centās uzburt savā izdomā zudušās paradīzes ainu. Bērziņš portretēdams kādu redzamu darbinieku neideālizēja viņu, bet centās visiem savu "varoņu" vaibstiem piešķirt klasiski noskaidrotas, objektīvas līnijas. [..] Kā cilvēks viņš bija reizē saticīgs un impulsīvs, omulīgs dzīves pieņēmējs un tai pašā laikā stingrs principu vīrs. Daži draugi viņam pieraksta ari diplomāta spējas. Tās viņam patiesi piemita, resp. viņš prata orientēties vissarežģītākos apstākļos, bez lielām valodu zināšanām prata droši turēties uz starptautiska parketa, prata atrast sev draudzīgu vidi un patiesus draugus. Viņš jau pa gabalu spēja lasīt citu vaibstus un atburtot žestu slēptā kās nianses un, dibinoties uz šiem atklājumiem, virzīt un korriģēt savu darbību. Taču grūti teikt, vai būdams praktiskā diplomāta postenī Bērziņš būtu latviešu tautai varējis tik labi kalpot kā rakstnieks, redaktors, teātra kritiķis, teātra direktors."
Aigars, Pēteris. Artura Bērziņa piemiņai. Londonas Avīze, Nr.836 (20.07.1962)

"Arturs Bērziņi atrada savu literāro žanru – literāro portretu, ko gleznoja maigām, gaišām akvareļu krāsām. Tā viņi portretējis veselu latviešu mākslinieku galeriju: rakstniekus Rūdolfu Blaumani, Eduardu Vulfu, Jāni Jaunsudrabiņu, Kārli Skalbi, aktierus Bertu Rūmnieci, Aleksi Mierlauku, gleznotājus Ādamu Alksni, Niklāvu Struņķi u. c. Trimdas gados viņi devis arī sūtņa Kārļa Zariņa un Ādolfa Alunāna portretu. Tajos izcelti cilvēciskie vaibsti, diemžēl, bez ēnojumiem, tā teikt, bez "grumbām" sejās. No vienas puses te iedarbojusies Bērziņa organiskā labsirdība."
Grīns, Jānis. Noslēdzies Artura Bērziņa mūžs. Laiks, Nr.57 (18.07.1962)


Par grāmatu "Pazīstamas sejas. I." (Rīga: P. Mantnieka apgāds, 1944)

"Bērziņa raksturā ir pārsvarā pozitīvi humānie, optimistiskie vilcieni, bet arī humors un joviālitāte; pēdējā gan izpaužas vairāk personīga attieksmēs nekā rakstos. Bērziņš ir vairāk cēlējs un balstītājs, mazāk jaunu stigu cirtējs un kartētājs. – Artura Bērziņa raksti izkaisīti laikrakstos, žurnālos, rakstu krājumos; grāmatu viņam gandrīz nav bijis, tāpēc šis raženais kritiķis pats reti kad un arī tad tikai garām ejot īsi vērtēts.
Bērziņa "Pazīstamās sejas" pieskaitāmas žanram ko saucam par literāro portretu jeb charakterisku. Šis žanrs sastādās no vides un laikmeta tēlojuma kā fona, dažiem biogrāfiskiem datiem, bet galvenais tanī ir raksturojums, pie kam modeļa raksturu atver, izlietojot kā personīgo dzīvi un rīcību, tā darbus resp. gara ražojumus. [..] Pazīstamajās sejās atrodami 12 literāri portreti – Blaumaņa, Rūmnieces, Rozentāla, Mierlauka, Skaidrītes, Purvīša, Austriņa, Kaktiņa, Špīlberģes, Smiļģa, Miesnieka un Oša. Tā ir lepna mūs
rakstnieku, aktieru, gleznotāju un 1 dziedātāju portretu galerija, sarindota viņu dzimšanas gadu kārtībā. [..] Arturs Bērziņš portretē, it bieži rādot iekšējo cilvēku caur ārējo tā rīcību, apmēram kā to dara daiļliteratūrā. Ar raksturu analizi viņš mazāk nodarbojas. Viņš labi apzinās, ka raksturu atklāj arī zīmīgs sīkums, nostāja kādā šķietami mazsvarīgā jautājumā, zīmīgs izteiciens vai anekdots. Tie iedzīvina gleznojuma lielās kontūras. Tāpēc Artura Bērziņa 12 mākslinieku raksturojumi lasāmi visi viegli, patīkami, kā beletristika."
Grīns, Jānis. Artura Bērziņa Pazīstamas sejas. I. Latvju Mēnešraksts, Nr.6 (01.01.1944)
LinksRihards Rīdzinieks (1925–1979) - Godson
Vaira Vilks (1893–1941) - Ex-wife
Occupationspublicist
literary critic
theatre scientist
theater critic
Birth time/place22.08.1882
Spietēni
Spietēni, Inešu pagasts, Cēsu novads
EducationVecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu.


1921 – 1927
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja tiesību zinātnes.

Working placeViesīte
Viesīte, Jēkabpils novads

Vienu ziemu pēc Vecpiebalgas draudzes skolas beigšanas un skolotāja eksāmenu nokārtošanas strādāja par palīgskolotāju Viesītē.


1910 – 1914
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Rīga
Literārā pielikuma redaktors.

1914 – 1915
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Rīga
Laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijas loceklis; 1914. gada jūnijā nodaļas vadītājs

1917 – 1919
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīga
Redakcijas darbinieks

1919 – 1937
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010

Bijis teātra dramaturgs, no 1925-1937: direktors.


1919 – 1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Rīga
No 1919. līdz 1922. gadam – Literārās nodaļas vadītājs, no 1920. gada – teātra kritiķis, no 1937. gada 1. septembra – arī Mākslas nodaļas vadītājs.
Participation in organisationsLatvijas PEN klubs
Emigrated1944
Zviedrija
Sweden
Devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.
Travelled00.06.1956 – 00.08.1956
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Piedalījās PEN kongresā, strādāja pie Latviešu Almanacha 1956. gadam.
Place/time of death11.07.1962
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Gājis bojā satiksmes negadījumā.

Buried
Evacuate1914 – 1915
Krievija
Russia
Tuvojoties vācu karaspēkam, evakuējās uz Krieviju un strādāja Pēterburgā Latviešu
bēgļu centrālkomitejas dienestā kā emisārs, vēlāk kā viens no komitejas sekretāriem.
RewardsThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1927

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1933

Map legend

















Showing 1-13 of 13 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Spietēni
(Spietēni, Inešu pagasts, Cēsu novads)
22.08.1882Birth time/placeVillage
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
11.07.1962Place/time of deathCity
3Zviedrija
(Sweden)
1944EmigratedCountry
4Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
(Not set)EducationVillage
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1927EducationBuilding, house
6Rīga
(Rīga)
1914 - 1915Working placeCity
7Rīga
(Rīga)
1917 - 1919Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1919 - 1940Working placeCity
9Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1919 - 1937Working placeBuilding, house
10Rīga
(Rīga)
1910 - 1914Working placeCity
11Viesīte
(Viesīte, Jēkabpils novads)
(Not set)Working placeCity
12Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
01.06.1956 - 01.08.1956TravelledCity
13Krievija
(Russia)
1914 - 1915EvacuateCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.