Johans Kristofs Baumbahs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (4); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJohans Kristofs Baumbahs
Pseidonīms- - ch. ; Ba.
Dzimtais vārdsJohann Christoph Baumbach
Saitehttps://bbld.de/GND102424691
KopsavilkumsJohans Kristofs BAUMBAHS (Baumbach, 1742 - 1801) ir Baltijas vācietis, latviešu garīgās literatūras autors, tulkotājs un valodnieks. Viņš ir dzimis Jelgavas pilsētas galvas Ferdinanda Mihaela Baumbaha ģimenē, mācījies Jelgavā, studējis teoloģiju un filozofiju Rostokas (1759-61) un Helmštetes (1761-62) universitātēs. No 1762. gada Baumbahs ir mājskolotājs Jelgavā. Šeit uzturoties, viņš ir apguvis latviešu valodu pie mācītāja J. F. K. Rozenbergera. No 1764 Baumbahs ir strādājis par palīgmācītāju latviešu draudzē Jelgavā, pēc tam - no 1770. gada bijis mācītājs vācu draudzē Durbē, bet no 1771. gada arī Grobiņas apriņķa prāvests. Baumbahs bijis labs sprediķotājs un ražīgs garīgo dziesmu tulkotājs un sacerētājs. Viņa krājumā "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata" (1779) ievietotas 365 dziesmas, bet krājumā "Svētas dziesmas.." (1796) - 257 dziesmas. Dziesmu krājumiem pievienotas lūgšanas. Dažas no Baumbaha dziesmām iekļautas arī Kurzemes un Vidzemes baznīcas dziesmu grāmatās. Sarakstījis Bībeles stāstus "Maza Bībele.." (1800), tulkojis K. Šturma darbu "Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām svētām Gavēņu dienām" (1780), kā arī publicējis apsveikuma dzejoli Lieģes muižas īpašniekam G.K.Kleistam "Veca Lejes vīra Jāņa dziesma.." (1795). Baumbaha krātie latviešu valodas vārdi ir iekļauti G. F. Stendera vārdnīcā "Lettisches Lexikon" (1789). Baumbahs ir darbojies žurnālā "Latviska Gada Grāmata" (1797-98).
Zigrīda Frīde
Personiska informācijaJohans Kristofs BAUMBAHS (Baumbach, 1742-1801) ir dzimis ienācēja no Gotas (Gotha) Ferdinanda Mihaēla Baumbaha (1708-1785) un viņa sievas atraitnes Metas Helēnas Ekertes (Eckert, gb. Boisselieur, mir. 1780) no Brēmenes ģimenē. Tēvs - Jelgavas pilsētas vecākais (Stadtältermann). Šajā laulībā Johans Kristofs ir vienīgais bērns, tomēr viņam vēl ir pusbrālis un pusmāsa no mātes pirmās laulības, abi gan miruši krietnu laiku pirms Johana Kristofa.
1764. gadā Johans Kristofs Baumbahs apprecas ar Kristīni Elizabeti Heitmani (Heitmann, 1742-1771) no Jelgavas, visi trīs laulībā dzimušie bērni mirst nesasnieguši pilngadību; sieva mirst ceturtā bērna meitas Agneses Šarlotes (prec. Katerfelde, Adolfi un Bernhardi atraitne, 1771-1804) dzemdībās. 1772. gada janvārī Baumbahs apprecas ar Kristīnes Elizabetes māsu Helēnu Ģertrūdi Heitmani (starp 1747/50-1829), šajā laulībā piedzimst trīs bērni Ferdinands Mihaēls (1773-1840), Frīdrihs Karls Emerihs (1783-1850) un Eleonora Juliāna Luīze Katarīna Natanaēla (1787-1835), precējusies ar Liepājas tirgotāju Melvilu (Melville).
Lai rūpētos par savu bērnu labu izglītību, Baumbahs mācītājmuižā uztur pansiju (1779-1788), kurā vienlaikus vēl bez mācītāja bērniem pajumti un apmācību iegūst deviņi citi bērni, viņu vidū arī K.F. Launics (Launitz). Apmācību nodrošina kā mācītājs pats, tā arī Johans Heinrihs Gotlobs Ebels (Ebel), vēlākais Rucavas mācītājs.
No: C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 41; https://www.geni.com/people/Johann-Christoph-Baumb... [29.5.22.]
Profesionālā darbība

Izdevumi latviešu valodā

1779: Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata [luterāņu dziesmu un lūgšanu krājums]. Jelgava: Stefenhāgens.
1780: Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām svētām gavēņu dienām [citāti no Bībeles ar skaidrojumiem un dziesmām, K.K.Šturma darba tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens.
1795: Veca Liejes Vīra Jāņu dziesma in lūgšana par to cienīgu Liejes Kungu, visu liejnieku vārdā. Nach dem Liede von Funck, im preuß. Archiv. Febr,1795 [apsveikuma dzejolis Lieģes muižas īpašniekam G.K.Kleistam]. Jelgava: Stefenhāgens.
1796: Svētas dziesmas tiem mīļiem latviešiem par labu sarakstītas. Jelgava: Stefenhāgens.
1798: Veca diedelnieka Indriķa bēdu dziesmiņa. Latviska Gada grāmata, Nr.1, S.147.-150.lpp.
1800: Maza Bībele jeb stāsti no tiem svētiem rakstiem, tās vecas in jaunas Derības. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1803: F.V.R. Bergezons. Svētas dziesmas tiem latviešiem par labu pārtulkotas [ievietotas arī J.K.Baumbaha bēru dziesmas]. Jelgava: Stefenhāgens.

Runas kāzās un bērēs vācu valodā

1789: Rede am hochzeitlichen Jubeltage des Hochwohlgebohrnen Herrn Friedrich Gotthard v. Mirbach, Hochbestallten Hochfürstlichen Hauptmanns zu Grobin (..) und der Hochwohlgebohrnen, Gnädigen Frau Agnesa Charlotta v. Mirbach, gebohrne von der Osten, genannt Sacken... [apsveikuma runa kāzās] Mitau: J.F.Steffenhagen.
1789: Ehrendenkmal des Weyland Hochedelgebohrnen und Hochgelahrten Herrn, Herrn Jacob Makeprang, der Heilkunde Doctors, in einer Rede, gehalten vor dem Sarge desselben [sēru runa Jākoba Makepranga (1744-1789) bērēs]. Mitau: J.F.Steffenhagen
1795: Trauer-Rede gehalten am Sarge der Weyland Hochwohlgebornen Frau Charlotta Juliana Emerentia von Seefeldt, geborne von Keyserlingk, Erbfrau der paplackschen und johgelschen Güter. [sēru runa bērēs]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
1796: Rede gehalten vor dem Sarge der Weyland Hochwohlgebohrnen Frau Agnesa Charlotta verwittweten Hauptmannin von Mirbach, gebohren von Sacken, Erbfrau der strockschen und scharlottenhöffchen Güther. [sēru runa]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
1798: Standrede gehalten vor dem Sarge der Weyland Hochwohlgebornen Frau Hauptmannin Maria Elisabeth von Wettberg, geborne von Buchholz Erbfrau auf Klein Lahnen [līķa sprediķis sakarā ar Marijas Elizabetes fon Vetbergas (1723-1798) nāvi]. Mitau: J.F.Steffenhagen.

Vācu - latviešu valodas vārdnīcas manuskripts glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā LUAB R Ms.697, nr. 4453.
Citātu galerijaMehr als je beschäftigte sich der thätige Mann in seinem immer einsamer werdenden Hause nun mit der lettischen Sprache. Er behandelte sie mit einem kritischen Geiste, suhte sie zu einer immer höhern Reinheit zu erheben, ihre Regeln genauer zu bestimmen und zu vereinfachen, und durch Aufmerksamkeit auf die feinsten Nuancen des Sprachgebrauchs, durch fleisiges Sammeln und durch dankbare Annahme eines jeden Beytrages, sie zu bereichen und zu vervollkommen. Schon vor Erscheinung des Stenderschen Lexicons hatte er nicht nur die Idee ein Wörterbuch zu sammeln, sondern auch in der Zusammentragung desselben beträchtliche Fortschritte gemacht, (..) bey welchem sich jedoch nur ein deutsch-lettischer Theil als Supplementband oder dritter Theil des Stenderschen Lexicons zum Druck ausgearbeitet und ins Reine geschrieben vorfand.
C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S.43.

Jebšu viņš [Baumbahs] īpaši latviešu draudzes mācītājs nebija, tad tomēr viņš latviešu ļaudis un viņu valodu ļoti mīļodams, tiem kā vienas zemes bērniem par labu daudz jaukas grāmatas sarakstījis ir. Viņa jauna un maza dziesmu grāmatiņa, viņa gavēņu sprediķi un maza Bībele vēl ilgi no Dieva vārda cienītājiem kļūs lasīti; un viņa pieminēšana, jebšu viņš pats mūsu starpā vairs nevaid, no godīgām un pateicīgām sirdīm nekad nezudīs.
Veca un jauna Laiku grāmata uz to 1802tu gadu. Jelgava: Stefenhāgens, 1801.
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta31.05.1742
Jelgava
Jelgava
Izglītība1750 – 1761
Jelgavas pilsētas skola
Jelgava
Jelgava

Beidzis pilnu kursu, izglītojies pie kantora Zīringa (Siering), konrektora Hinckes (Hinzke), vēlāk - pirmā latviešu diakona Jelgavā un Taureita (Taureit), vēlāk - Engures mācītāja, tomēr vispamatīgākās zināšanas deva maģistrs Kirhners (Kirchner) pēdējos mācību gados - viņš atraisīja mīlestību pret zinātnēm.

No: C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S.19.


1758 – 1761
Rostokas Universitāte
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany

studē teoloģiju un filozofiju Rostokas universitātē, klausās lekcijas pie medicīnas doktora Detherdinga (Detherding), filozofijas un zinātņu kursu pie hofrāta profesora Epinus (Aepinus) un maģistra Bekera (Becker), teoloģijas lekcijas pie profesora Kvistorpa (Quistorp).


1761 – 1762
Helmštetes Universitāte
Helmštete
Helmstedt, Lower Saxony, Germany

studē teoloģiju un filozofiju Helmštetes universitātē. Kaut gan sākotnēji pēc mācībām Rostokā nolēmis eksmatrikulēties Jēnā, tomēr slimības pārsteigts Helmštetē, izvēlējies pēc atveseļošanās arī mācīties Helmštetes augstskolā. Baumbahu imatrikulējis profesors Beireiss (Beireis), tomēr neizdzēšamu iespaidu uz viņu atstājis Dr. Johans Ernsts Šuberts (Schubert), kas tolaik bija arī teoloģijas semināra direktors.

C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 24.

Darbavieta1762 – 1769
Jelgava
Jelgava
Mājskolotājs pie atraitnes von Felkerzāmas, dzim. fon Kaizerlingas (Voelkersahm, gb. Kayserlingk), izkopj runas prasmi, mācās latviešu valodu pie Jelgavas rīta mācītāja maģistra Johana Frīdriha Kazimira Rozenbergera.

1763 – 1769
Jelgava
Jelgava
Latviešu diakonāta mācītājs, lieliskas atsauksmes par Baumbaha runas dāvanām, amatā ievešanas sprediķi apmeklē Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, pēc tam daudzkārt Baumbahu aicina sprediķot hercoga pils kapelā un piedalīties hercoga mielastos. Pirmdienās Baumbahs sprediķo arī Trūcīgo dievnamā (Armen-Kirche), viņa sprediķus kupli apmeklē Jelgavas dažādu kārtu iedzīvotāji.

1769 – 1801
Durbes evaņģēliski luteriskā draudze
Durbes luterāņu baznīca
Skolas iela 1, Durbe, Dienvidkurzemes novads, LV-3440

Vācu draudzes mācītājs, katru otro svētdienu sprediķo arī latviešu draudzei. Lielisks runātājs; to apstiprina arī zemnieku nemieru apturēšana Līgutu muižā iesp. 1794. gadā.

C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 37.


1771 – 1801
Kurzemes konsistorija
Jelgava
Jelgava

Grobiņas diecēzes prāvests; kopš 1773. gada līdz savai nāvei ar lielu rūpību vada Grobiņas mācītāju atraitņu kasi un kopš 1796. gada līdz mūža galam vada arī Liepājas apriņķa atraitņu un bāreņu aprūpes iestādi (Wittwen- und Waysen-Versorgungs-Anstalt).

Miršanas laiks/vieta19.08.1801
Grobiņa
Grobiņa, Dienvidkurzemes novads
Mūža garumā cietis no dažādām veselības problēmām, dzīves pēdējā gadā - no sāpīgas urinācijas, hemoroīdiem un čūlām; miris 19. augusta vakarā.

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jelgava
(Jelgava)
31.05.1742Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Grobiņa
(Grobiņa, Dienvidkurzemes novads)
19.08.1801Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Jelgava
(Jelgava)
1750 - 1761IzglītībaPilsēta
4Rostoka
(Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
1758 - 1761IzglītībaPilsēta
5Helmštete
(Helmstedt, Lower Saxony, Germany)
1761 - 1762IzglītībaPilsēta
6Durbes luterāņu baznīca
(Skolas iela 1, Durbe, Dienvidkurzemes novads, LV-3440)
1769 - 1801DarbavietaBaznīca
7Jelgava
(Jelgava)
1771 - 1801DarbavietaPilsēta
8Jelgava
(Jelgava)
1762 - 1769DarbavietaPilsēta
9Jelgava
(Jelgava)
1763 - 1769DarbavietaPilsēta
Johans Kristofs Baumbahs (Baumbach, 1742-1801) ir Jelgavas pilsētas galvas Ferdinanda Mihaela Baumbaha dēls. Viņš ir studējis teoloģiju Rostokā (1759-1761) un Helmštetē (1761-1762),pēc tam - strādājis par mājskolotāju Jelgavā, kur padziļināti apguvis latviešu valodu pie mācītāja J.F.K. Rozenbergera. Pastorālo darbu Baumbahs ir uzsācis kā palīgmācītājs Jelgavā (1764-1770), pēc tam līdz mūža galam kalpojis Durbes vācu un latviešu draudzē, bijis Grobiņas apriņķa prāvests. Laikabiedri Baumbahu piemin kā izcilu, ar lieliskām runas dāvanām apveltītu sprediķotāju, šādā ziņā viņu augstu vērtējis arī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, vairākkārt aicinot sprediķot savā galma kapelā un viesību reizēs - arī pie galda.

Savi nelieli nopelni Baumbaham ir arī latviešu literatūras vēsturē. Viņš pārstāv mācītāju racionālistu paaudzi. Baumbaha dzejoļiem, dziesmām un prozas tekstiem ir allaž didaktisks virsuzdevums, tie māca zemniekus būt strādīgiem, godīgiem, tikumīgiem, pazemīgiem, ticēt Dievam un godāt savus kungus. “Latviskajā Gada grāmatā” (1798, nr. 1) publicētais dzejojums “Veca diedelnieka Indriķa bēdu dziesmiņa” iekļaujas tautas apgaismības pretalkohola tekstu krājumā. Indriķis ir turīgu vecāku bērns, taču kā bada gadi, tā paša nelāgā kaislība viņu noved līdz ubaga spieķim. Dziesma ir atgādinājums katram, kas nonāks alkohola varā, sargāties no Indriķa likteņa: “ Uz priekšu mūžam nevar kļūt / Tas dzērējs, plītenieks. Nekas, uz galu, tas var būt, / Kā plukats, diedelnieks.” Veltījuma dzejolī Lieģes muižniekam fon Kleistam “Veca Liejes vīra Jāņu dziesma” (1795) Baumbahs garāmejot piemin 1794. gada Kurzemes zemnieku nemierus un cildina iecietīgo muižnieku, kas zemnieku dusmas nav ņēmis ļaunā. Šis sacerējums ir raksturīgs piemērs tekstiem, kas imitē latviešu draudzes kā iespējamā autora balsi: “Kad poļu laikos trakojām / Ar citiem trakuļiem, / In būt bez kungiem vēlējām / Ar citiem negudriem; / Tad viņš, kad mājās pārgāja / Mums prāts, kā žēlīgs tēvs / To trakumu mums piedeva / Ne maz atriebdamies.” Savukārt vēstures avoti liecina, ka tieši Baumbaha apbrīnojamās runas dāvanas ir līdzējušas sacēlušos zemniekus apvārdot, nomierināt un salabināt ar saviem kungiem.

Latviešu tautas apgaismības literatūrā Baumbahs devis arī divas dziesmu grāmatas (1779, 1796) un Bībeles citātu izlasi (1780). Sekojot Stendera iemītajās pēdās, viņš ir publicējis Bībeles stāstus (1800) un atdzejojis no vācu valodas 21 Kurzemes dzejnieces Elīzes fon der Rekes garīgo dziesmu. Fon der Rekes dziesmas ir publicētas krājuma “Svētas dziesmas”(1796) pielikumā. Baumbaha valoda rit viegli un gludi, tomēr tā ir pasausa; mācītājs racionālists vienmēr gūst virsroku pār dzejnieku. Baumbahs ir vācis materiālus arī vācu-latviešu vārdnīcai, kura, kaut gan pabeigta 1782. gadā, tā arī nekad nav publicēta. Lai kā viņa draugi un līdzgaitnieki nekrologos un sēru runās cildinājuši dārgo aizgājēju un pareģojuši slavas apvītu piemiņu nākotnē, Baumbahs ir palicis latviešu kultūrvēstures perifērijā, Stendera dzīvās valodas, ekspresīvās izteiksmes, oriģinālo ideju un daudzpusīgās darbības aizēnots.
Māra Grudule

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.