Jānis Austriņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Austriņš
KopsavilkumsJānis Austriņš (1842–1919) – dzejnieks, skolotājs, sabiedriskais darbinieks. Ilgus gadus strādājis par skolotāju Jaunvāles skolā un rosīgi darbojies Piebalgas, Trikātas un Jaunvāles novadu sabiedriskajā dzīvē. Cīnījies pret pārvācošanu un pārkrievošanu, rakstījis dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi.
Personiska informācijaDzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē (tēvs mācītājmuižā bijis par stārastu, māte turpat veikusi moderes pienākumus).

Mūža nogalē traģiski zaudējis dēlu un dzīvesbiedri, palicis bez darba un izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gaujā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Nezināms: "Kāds vārdiņš par tiem luktu gulētājiem baznīcā" (rokrakstā)
Nezināms: "Gaudās par Piebalgu" (rokrakstā)
1862 (sarakstīts): "Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē"
1863 (saraksīts): "Latviešu Jāņu dienas dziesma 1863"
1863 (sarakstīts): "Karš starp ritergaru un brīvības varu"
1863 (sarakstīts): "Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem"
1867: "Latvju tautas liktenis"
1928: "Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem"

Garlība Merķeļa, Krišjāņa Valdemāra, jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām. Dzejojumi galvenokārt izplatīti rokrakstos, anonīmi.

Sabiedriskā darbība

J. Austriņš bijis ne tikai skolotājs, bet arī kora dziedātājs un diriģents. Viņš bieži rīkojis kopīgus koncertus Trikātas un Piebalgas dziedātājiem, tāpat viņa vadībā notikušas teātra izrādes.

Atbalstījis jaunlatviešu idejas, iesaistījies Vidzemes zemnieku kustībā. Klusībā atbalstījis arī 1905. gada revolūciju, taču pats tajā nepiedalījies.
Citātu galerija

Par skolotāja gaitām Jaunvāles skolā

"Vecbāgu Rozenbergi un Jaunvāles pamatskolas skolotājs Polikarps, kas šinī skolā mācījušies, stāsta, ka J. Austriņa laikos skola bijusi labi iekārtota un apkopta; piem. puķes cauru ziemu ziedējušas skolas logos. Arī mācību ziņā skola bijusi labi nostādīta; piem. rēķināšanas uzdevumiem viņš saturu ņēmis no vietējās saimnieciskās dzīves; vēlu vakaros pamudinājis skolēnus iepazīties ar zvaigznēm un mēnesi; vasaras brīvlaikā gandrīz katru gadu sarīkojis skolas svētkus ar dziesmām un citiem bērnu priekšnesumiem."
Dreimanis, P. (1928). Autora īsa biogrāfija. Austriņš, J. Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem. Rīga: Latvijas nacionālo skolotāju savienība.

"Apvienoto Jaunbrenguļu un Jaunvāles pagastu Cempu skola atradās tikai kilometrus piecus no manu vecāku mājām. Tur veselus 35 gadus darbojās apdāvināts paidagogs – Jānis Austriņš no Vecpiebalgas Austriņu dzimts. Skolotāju semināru viņš nebija apmeklējis un savas daudzpusīgās zināšanas ieguvis pašmācības ceļā. Pateicoties Austriņa spējām un pūliņiem, Cempu skola bija nostādīta priekšzīmīgi tiklab telpu, kā mācības līdzekļu ziņā.
Jau vidusskolas audzēknis būdams, es bieži mēroju ceļu uz Cempiem, lai izlūgtos no vienmēr atsaucīgā Austriņa padomu jautājumos, ar kuriem paša spēkiem netiku galā, vai patapinātu no viņa bibliotēkas kādu grāmatu. Un tādu apmeklētāju kā es Austriņam bija daudz. Viņš mīlēja grāmatas, pats bija cītīgs lasītājs un neatlaidīgi pamudināja citus uz lasīšanu. Viņa bibliotēka saturēja ne vien mūsu pašu daiļliterātūru, bet arī vācu un krievu rakstnieku darbus. Abas svešvalodas Austriņš pārvaldīja pilnīgi. Viņa bibliotēkā varēja arī atrast ne mazumu populārzinātnisku darbu ārzemju izdevumos. Visa šī bagātība bija pieejama plašākai apkārtnei. Vecpuisis būdams, Austriņš sabiedriskai un saviesīgai dzīvei varēja veltīt vairāk laika nekā ģimenes cilvēks. Un viņš to darīja ar visu sirdi, sevišķi kā kora diriģents un priekšlasījumu rīkotājs. Pēc dabas labsirdīgs, viņš varēja būt ciets un nelokāms tur, kur viņam nācās aizstāvēt savu latvisko pārliecību.
Beidzamo reizi es apmeklēju savu tēvišķo draugu pirms 45 gadiem Valmierā, kad jau pats biju sācis staigāt skolotāja gaitas. Viņš tur – Pārgaujā – pavadīja mūža vakaru, dzīvodams savām iemīļotām grāmatām un atmiņām. Man šī neikdienišķā personība palikusi atmiņā tāda, kādu to toreiz piedzīvoju: redzu viņa dzīves gudrības noskaidrotos vaibstus, augsto domātāja pieri, kuplo, balto patriarcha bārdu."
Krieviņš, E. Senā gaismā. Latvija, Nr. 37, 25.09.1954.

Par literāro darbību

Par atmodas idejām daiļradē
"Jānis Austriņš ļoti sajūsminājās par tautas atmodu un apdziedāja to savos dzejoļos, kurus tos laikos nevarēja iespiest; kāds dzejolis gan iespiests Pēterpils krievu žurnālā, bet šis žurnāls konfiscēts. Šinī dzejoli J. Austriņš apdziedājis muižnieku bēdas kā latviešu atmodas atskaņas. Sajūsma par tautas atmodu pamudināja J. Austriņu sarakstīt arī iespiežamo "Laiku-grāmatu", kurā viņš stāsta, par latviešu labklājības pieaugšanu un sabiedrības diferenciāciju."
Dreimanis, P. (1928). Autora īsa biogrāfija. Austriņš, J. Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem. Rīga: Latvijas nacionālo skolotāju savienība.

Par dzejojumu "Latviešu tautas gājums"
"Aleksandrs Apinis stāstīja par piebaldzēnu Jāni Austriņu. Atšķirībā no F. Brīvzemnieka J. Austriņš laikam nav bijis personiski pazīstams ar Andreju Pumpuru, taču divos Pumpura dzejoļos ir jūtama J. Austriņa dzejas ietekme. Referents pastāstīja par J. Austriņa 66 pantus garo dzejojumu "Latviešu tautas gājums", kurā ietverta latviešu tautas vēstures gaita un raksturota tas apspiestība XIX gadsimtā. Dzejojums ir bijis populārs līdz pat XX gadsimta sākumam, tas no Vidzemes izplatījies arī Kurzemē. A. Apinis raksturoja J. Austriņu tieši kā zemnieku interešu aizstāvi, uzsvēra viņa un jaunlatviešu uzskatu atšķirības."
Vēvere, I. Tālu skanošais vārds. Padomju Jaunatne, Nr. 187, 27.09.1986.

Par grāmatu "Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem"
"Par pārmaiņām Vidzemes zemnieku dzīvē no 1863. līdz 1887. gadam interesantas ziņas sniedz Jāņa Austriņa "Laiku grāmata", vienīgā šai laikmetā publicētā chronika. Kaut arī tā raksturo notikumus Trikates draudzē, vispārīgā rakstura pārmaiņas var attiecināt uz visu Vidzemi, jo kā dabiskie, tā kulturālie apstākļi tur bija diezgan līdzīgi."
Dreimanis, P. Pārmaiņas Vidzemes zemnieku dzīvē 19. g. s. otrajā pusē. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 7, 01.09.1964.
SaiknesReinis Kaudzīte (1839–1920) - Draugs
Jānis Andžs Jurjāns (1830–1879) - Draugs
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
diriģents
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta02.10.1842
Kaikaši
"Kaikaši", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122
Izglītība1852 – 1856
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Mācījies pie Andža Rātmindera.


1856 (Datums nav precīzs)
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Mācījies Ferdinanda Šilinga ģimenē, kur izglītojies arī mūzikā.

Darbavieta
Liepkalne
Liepkalne, Sausnējas pagasts, Madonas novads
Palīgskolotājs.


Ogre
Ogre, Ogres novads
Palīgskolotājs.


Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads
Trikātas kora dziedātājs un diriģents.

nezināms – 1899
Jaunvāle
Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads
Pagasta skrīveris.

1863 – 1899
Jaunvāles pagastskola
Jaunvāle
Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads

Skolotājs.


1899
Pārgauja
Valmiera
Mūzikas un vācu valodas privātskolotājs.
Apcietinājums00.12.1864

Apcietināts tāpēc, ka bijis aktīvs sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā.

Miršanas laiks/vieta08.12.1919
Valmiera
Valmiera
Izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gaujā.

Apglabāts1919 (Datums nav precīzs)
Trikātas kapi
"Jaunā kapsēta", Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads, LV-4731

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kaikaši
("Kaikaši", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)
02.10.1842Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Valmiera
(Valmiera)
08.12.1919Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Trikātas kapi
("Jaunā kapsēta", Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads, LV-4731)
1919ApglabātsKapsēta
4Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
1852 - 1856IzglītībaCiems
5Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
1856IzglītībaCiems
6Liepkalne
(Liepkalne, Sausnējas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
7Ogre
(Ogre, Ogres novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Jaunvāle
(Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads)
1863 - 1899DarbavietaCiems
9Jaunvāle
(Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads)
- 1899DarbavietaCiems
10Pārgauja
(Valmiera)
1899DarbavietaPilsētas daļa
11Trikāta
(Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
Jānis Austriņš (1842–1919) dzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē. Viņa tēvs muižā bijis par stārastu, bet māte turpat veikusi moderes pienākumus. Jaunietis mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā pie Andža Rātmindera. Izglītojies arī garīdznieka Ferdinanda Šilinga ģimenē, kur sevišķi apguvis mūziku un vācu valodu.

Divdesmit viena gada vecumā J. Austriņš nokārtojis pārbaudījumu skolotāja tiesību iegūšanai un sācis strādāt kā palīgskolotājs dažādās Latvijas skolās. Pēcāk ieguvis skolotāja vietu Jaunvāles skolā, kur darbojies vairāk nekā trīsdesmit gadus. Viņa skolnieks Edgars Krieviņš atminas: "Apvienoto Jaunbrenguļu un Jaunvāles pagastu Cempu skola atradās tikai kilometrus piecus no manu vecāku mājām. Tur veselus 35 gadus darbojās apdāvināts paidagogs – Jānis Austriņš no Vecpiebalgas Austriņu dzimts. Skolotāju semināru viņš nebija apmeklējis un savas daudzpusīgās zināšanas ieguvis pašmācības ceļā. Pateicoties Austriņa spējām un pūliņiem, Cempu skola bija nostādīta priekšzīmīgi tiklab telpu, kā mācības līdzekļu ziņā.
Jau vidusskolas audzēknis būdams, es bieži mēroju ceļu uz Cempiem, lai izlūgtos no vienmēr atsaucīgā Austriņa padomu jautājumos, ar kuriem paša spēkiem netiku galā, vai patapinātu no viņa bibliotēkas kādu grāmatu. Un tādu apmeklētāju kā es Austriņam bija daudz. Viņš mīlēja grāmatas, pats bija cītīgs lasītājs un neatlaidīgi pamudināja citus uz lasīšanu. Viņa bibliotēka saturēja ne vien mūsu pašu daiļliterātūru, bet arī vācu un krievu rakstnieku darbus. Abas svešvalodas Austriņš pārvaldīja pilnīgi. Viņa bibliotēkā varēja arī atrast ne mazumu populārzinātnisku darbu ārzemju izdevumos. Visa šī bagātība bija pieejama plašākai apkārtnei. Vecpuisis būdams, Austriņš sabiedriskai un saviesīgai dzīvei varēja veltīt vairāk laika nekā ģimenes cilvēks. Un viņš to darīja ar visu sirdi, sevišķi kā kora diriģents un priekšlasījumu rīkotājs. Pēc dabas labsirdīgs, viņš varēja būt ciets un nelokāms tur, kur viņam nācās aizstāvēt savu latvisko pārliecību.
Beidzamo reizi es apmeklēju savu tēvišķo draugu pirms 45 gadiem Valmierā, kad jau pats biju sācis staigāt skolotāja gaitas. Viņš tur – Pārgaujā – pavadīja mūža vakaru, dzīvodams savām iemīļotām grāmatām un atmiņām. Man šī neikdienišķā personība palikusi atmiņā tāda, kādu to toreiz piedzīvoju: redzu viņa dzīves gudrības noskaidrotos vaibstus, augsto domātāja pieri, kuplo, balto patriarcha bārdu." (Krieviņš, E. Senā gaismā. "Latvija", Nr. 37, 25.09.1954.)

J. Austriņš bijis ne tikai skolotājs, bet arī aktīvs Piebalgas, Trikātas un Jaunvāles novadu sabiedriskais darbinieks. Viņš, būdams kora dziedātājs un diriģents, bieži rīkojis kopīgus koncertus Trikātas un Piebalgas dziedātājiem. Tāpat viņa vadībā notikušas teātra izrādes.

Vēl J. Austriņš rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi. Dzejojumi galvenokārt izplatīti rokrakstos. Pēc viņa nāves izdota arī "Laiku grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem", kas sniedz interesantas ziņas par pārmaiņām Vidzemes zemnieku dzīvē no 1863. līdz 1887. gadam. Tā uzskatāma par vienu no nedaudzajām pašu latviešu sarakstītajām hronikām.

Informāciju apkopoja Elīza Paula Graudiņa.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.