Works: Author (6); Translator (1); Person of reception (3)
Photos: Person in photo(3)
| Name | Pauls Dāle |
|---|---|
| Additional names | Pēteris |
| Summary | Pauls Dāle (1889–1968) – filozofs, psihologs, pedagogs, profesors. Viņa filozofisko pieeju var raksturot kā "enerģētisko ideālismu".Pētījumos pievērsies Avenāriusa, Platona, Imanuela Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei, pievērsies arī reliģiskiem jautājumiem. Publicējis filozofiskas esejas par Jāni Poruku, Frici Bārdu u. c. Paula Dāles pētījumi par Jāni Poruku ir vieni nozīmīgākajiem darbiem par šo rakstnieku. Organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā. Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem. Ilggadējs Latvijas Universitātes docents un profesors. Dibinājis Latvijas Universitātes Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidots Latvijas Universitātes Psiholoģijas institūts. Vadījis arī Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību. Bijis Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis. |
| Personal information | Dzimis kā sestais bērns namsaimnieku Kārļa un Karlīnas (dzimusi Āboliņa) ģimenē. Brāļi – Modris, Viktors, Mintauts (vecākais brālis Pauls miris) un
māsa Austra. Pirmo izglītību Pauls Dāle ieguvis tēva mājās, kur valdījusi interese par latviešu atmodas laika kultūras darbiniekiem un bieži viesojušies rakstnieki un mākslinieki. 1919: salaulājies ar Teklu Everss (1898). Ģimenē dzimuši trīs bērni – meitas Karmena (1921–1998) un Ilze (1923) un dēls Māris Auseklis (1939–2012). 1948–1953: filozofisko un reliģisko uzskatu dēļ Paulam Dālem tika aizliegts strādāt augstākajās mācību iestādēs. |
| Work | 1910: pirmā publikācija – raksts "V. Solovjova 10 gadu nāves dienas piemiņa". 1914–1917: rodas interese par vācu šveiciešu filozofa R. Avenāriusa (Avenarius, 1843–1896) aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja V. Solovjova (Соловьев, 1853–1900), vācu domātāju G. Fihtes (Fichte, 1762–1814) un F. Šlēgeļa (Schlegel, 1772–1829), kā arī latviešu rakstnieka J. Poruka uzskatiem. 1915–1916: Pauls Dāle iesniedz Vēstures un filoloģijas fakultātei divus maģistra darbus: "Lipsa mācība par iejūtu" un "Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem". Abus darbus fakultāte akceptē. 1931–1937: dalība vairākos starptautiskos psihologu un filozofu kongresos. 1932: Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi. 1934: Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi. 1937: dalība XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē. Piedalījies "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 1. sējuma sagatavošanā. Darbi1911: "Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs".1913: "Dzīves apnikums un dzīves prieks". 1914: "J. G. Fihte". 1914: "Poruks kā domātājs". 1914: "Eiropas kara filozofija". 1916: "Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju". 1921: "Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā". 1927: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski – filozofiskie uzskati un viņu kritika". 1928: "Ievads filozofijā". 1930: "Imanuels Kants dzīvē un darbā" (kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu). 1935: "Gara problēmas". 1935: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma". 1936: "Imanuēls Kants". 1937: "L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie". 1944: "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru". No divdesmitajiem gadiem Pauls Dāle aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā. Gan Valmierā, gan Rīgā lasījis daudzas publiskas lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem. Sabiedriskā darbība1915–1917: darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā. Rakstījis recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī piedalījies tā saukto "latviešu inteliģences vakaru" rīkošanā, kuru mērķis bija apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī Pauls Dāle ierosinājis projektu par patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.1917: Valmierā organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā. 1919–1921: Latvijas Augstskolas (Latvijas universitātes) padomes sekretārs, organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam – vadīja Latvijas Augstskolas organizācijas padomes darbu. Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo vācu valodas19??: Ernsts Bernheims "Vēstures filozofija, viņas vēsture un uzdevumi". No krievu valodas 1951: Ivans Gončarovs "Krauja" (kopā ar Elīnu Zālīti). Latviski tulkojis Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus. |
| Quotations | " [..] vieni viņu identificē kā LU organizatoru,
dibinātāju un akadēmisku filozofijas profesoru, otri – kā izsmalcinātu esejistu ar uzsvaru uz cilvēka garīgo satversmi,
citi – kā Eksperimentālās psiholoģijas institūta dibinātāju,
vēl citi (un to, manuprāt, ir vairākums) – kā konsekventu
reliģiskā pasaules uzskata paudēju, bet viena daļa ir dzirdējusi arī par filozofa vētīšanu ideoloģiju dzirnās. [..] Vairākas filozofa pieejas un atziņas – par pieredzes tiešo datu un transcendentālisma saikni u.c. ir guvušas apstiprinājumu arī mūsdienu filozofijā, tāpēc Dāle nav tikai domātājs ar retro pieskaņu, bet gan vairākos jautājumos arī mūsdienīgs domātājs [..]" Buceniece, Ella. Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta". Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 5. lpp. "Paula Dāles jaunības gadi un dzīves virzība, manuprāt, zīmīgi parāda visas tā laika latviešu inteliģences centienus, alkas pēc gara gaismas, pēc savas Latvijas, cerības kaut kad atbrīvoties no carisma jūga un beidzot vienreiz būt saimniekiem savi zemē. Šo alku raksturīga iezīme – nevis varmācības apoloģētika, bet neatlaidīga cenšanās apgūt pasaules kultūru, valodas, saprotot, ka cilvēka un visas tautas lielumu nosaka garīgo vērtību apguve un piepildījums, un tikai tad – materiālās labklājības pakāpe. AIkas pēc gara gaismas, alkas pēc SAVAS Latvijas, apņēmība turpināt Jaunlatviešu aizsākto – tā es raksturotu šo laiku." Brūvele, Vanda. Pauls Dāle. Dzīves lokos. Padomju Jaunatne, Nr. 140, 1989, 22. jūl., 4. lpp. "Viņa kolēģis, filozofs Pauls Jurevičs, Dāles filozofisko pieeju raksturo kā "enerģētisko ideālismu", "jo visu lietu pamatos Dāle saskata divus principus: enerģiju un ideju, spēku un logosu, dinamisko vielu kā veidojamo elementu kompleksu un organizējošo formu, pie kam abi šie esošie elementi un aspekti uz katras esamības pakāpes saistīti nešķiramā konkrētā vienībā, tā ka atsevišķi aptverami tie ir tikai loģiskā analīzē". Paralēli ontoloģiskiem un epistemoloģiskiem jautājumiem Dāli interesē arī reliģiski jautājumi. Viņam ir ilgstoša interese par reliģisko pārdzīvojumu būtību, kā arī filozofijas un reliģijas savstarpējo saistību. Rakstā "Filozofija, reliģija un dzīve" (1925) Dāle argumentē, ka reliģija un filozofija nav pretrunīga, pievēršoties arī pašas reliģijas izpratnei. Viņš norāda: "Pareizi saprasta un piepildīta reliģija, būdama savā kodolā iracionāla, prāta kategorijās neizsmeļama un nenoteicama, nav antiracionāla, pretzinātniska un pretfilozofiska." Dāle ir arī filozofijas vēsturnieks. Darbos pievērsies Avenāriusa, Platona, Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei. Viņu interesējuši arī latviešu filozofa Jēkaba Oša (1860–1920) un latviešu rakstnieku F. Bārdas (1918–1919) un J. Poruka uzskati." |
| Links | Austra Dāle (1892–1972) - Sister Karola Dāle (1905–1967) - Sister-in-law Atis Ķeniņš (1874–1961) - Brother-in-law Gundars Ķeniņš Kings (1926–2015) - Nephew Karmena Dāle (1921–1998) - Daughter |
| Occupations | teacher professor educator philosopher psychologist docent |
| Birth time/place | 23.07.1889 Rīga Rīga |
| Education | Unknown – 1894 Rīgas pilsētas elementārskola Krišjāņa Barona iela 71, Rīga Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001 1899 – 1908 Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija Rīga Rīga 1908 – 1914 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļa. Ieguvis pirmās šķiras kandidāta grādu filozofijā. 1913 – 1914 Ženēvas universitāte Ženēva Geneva, Switzerland Klausījies lekcijas Ženēvas universitātē. 00.06.1923 – 00.08.1923 (Date is approximate) Freiburga Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany Klausījies lekcijas pie fenomenologa Edmunda Huserla (Husserl, 1859–1938) un filozofa, Psiholoģijas institūta vadītāja Jonasa Kona (Cohn, 1869–1947). 27.09.1927 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Aizstāvējis doktora
disertāciju "Avenārija filozofiski-psiholoģiskie uzskati un viņu kritika", iegūts filozofijas doktora grāds. 01.07.1946 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Doktora
grāds pedagoģijā |
| Working place | Almas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija Rīga Rīga Skolotājs Latvijas Tautas universitāte Rīga Rīga Lasījis lekcijas, vēlāk vadījis Mākslas un filozofijas fakultāti. Latviešu un čehu biedrība 1913 – 1914 (Date is approximate) Šveice Switzerland Strādājis par mājskolotāju. 01.06.1914 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia 01.06.1914 – 01.07.1917 Maskava Moscow, Russia Strādā Psiholoģijas institūtā un nodarbojas ar ontoloģijas, loģikas un
estētikas jautājumiem. 01.08.1914 – 01.09.1916 Maskava Moscow, Russia Loģikas un vācu valodas skolotājs N. G. Bažanova reālskolā. 1915 – 1917 Maskava Moscow, Russia Darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā. 01.08.1917 – 25.08.1919 Valmieras sieviešu ģimnāzija Rīgas iela 42, Valmiera Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201 Skolotājs 19.08.1919 – 01.04.1920 Latvijas Augstskola Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Augstskolas organizācijas kolēģijas loceklis un Vēstures
un Filoloģijas fakultātes filozofijas un psiholoģijas docents. 26.11.1919 – 01.07.1921 Latvijas Augstskola Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētājs. Pēc 1. jūlija palicis padomē par Izglītības ministrijas pārstāvi. 24.01.1920 – 01.04.1921 Latvijas Augstskola Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas docents 01.04.1921 – 28.03.1923 Latvijas Augstskola Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents 28.03.1923 – 15.12.1927 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents 1927 – 1940 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Universitātes Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas vadītājs (1938. gadā tā kļūst par Eksperimentālās psiholoģijas institūtu). 15.12.1927 – 1940 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas profesors 1930 – 1939 (Date is approximate) Rīga Rīga Strādājis žurnāla "Philosophia" redkolēģijā un ir amerikāņu periodiskā psiholoģijas izdevuma "The Psychological Register Worcester U.S.A." Latvijas nodaļas vadītājs. 1934 – 1940 Rīga Rīga Psiholoģijas
konsultants Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūtā. 1941 – 1944 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors un Psiholoģijas institūta vadītājs 23.04.1941 – 00.06.1941 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Stundu profesors Vēstures un filoloģijas fakultātē un stundu lektors Ekonomiski juridiskajā fakultātē 1944 – 1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks 01.09.1945 – 01.09.1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors,
taču, lai paliktu universitātē. 1946. gada 1. jūlijā apstiprināts Paula Dāles doktora grāds pedagoģijā un no tā paša gada 16. novembra līdz 1947. gada 16. septembrim Dāle vada Psiholoģijas katedru. 1953 – 1960 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Zinātniskais līdzstrādnieks leksikoloģijā un leksikogrāfijā |
| Participation in organisations | Kanta
biedrība. Filozofijas un reliģijas zinātnes biedrība, dibināšanas iniciators un aktīvs darbinieks. Kultūras fonda bibliotēku komisijas
priekšsēdētājs Tautu Savienības veicināšanas biedrības padomes
loceklis Latviešu izglītības biedrība Latviešu un dāņu biedrība Latviešu un zviedru biedrība Kristus draudzes valde 1915 Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība Maskava Moscow, Russia Biedrs un valdes loceklis |
| Service | 20.06.1919 – 16.07.1919 Karadienests
Vidzemes divīzijas štābā, bet pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 16. jūlijā
saskaņā ar Izglītības ministra K. Kasparsona priekšlikumu tiek atvaļināts no
aktīvā karadienesta. |
| Travelled | 1913 – 1914 (Date is approximate) Vīne Vienna, Austria 1913 – 1914 (Date is approximate) Venēcija Venice, Metropolitan City of Venice, Italy 1913 – 1914 (Date is approximate) Milāna Milan, Lombardy, Italy 1932 Kopenhāgena Copenhagen, Denmark Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā
Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas
pārstāvi. 1934 Prāga Prague, Czechia Latvijas Universitātes delegāts VIII
Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu
komitejā par Latvijas pārstāvi. 1937 Parīze Paris, France Piedalījis XI Starptautiskajā
psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē. |
| Place/time of death | 20.01.1968 Rīga Rīga |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Rewards | The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu. IV šķira 1926 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1932 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 23.07.1889 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 20.01.1968 | Place/time of death | City |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Not set) | Buried | Cemetery |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1899 - 1908 | Education | City |
| 5 | Maskava (Moscow, Russia) | 1908 - 1914 | Education | City |
| 6 | Krišjāņa Barona iela 71, Rīga (Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001) | 1894 | Education | Building, house |
| 7 | Ženēva (Geneva, Switzerland) | 1913 - 1914 | Education | City |
| 8 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 27.09.1927 | Education | Building, house |
| 9 | Freiburga (Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany) | 01.06.1923 - 01.08.1923 | Education | City |
| 10 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 01.07.1946 | Education | Building, house |
| 11 | Šveice (Switzerland) | 1913 - 1914 | Working place | Country |
| 12 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.06.1914 - 01.07.1917 | Working place | City |
| 13 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.06.1914 | Working place | City |
| 14 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.08.1914 - 01.09.1916 | Working place | City |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1915 - 1917 | Working place | City |
| 16 | Rīgas iela 42, Valmiera (Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201) | 01.08.1917 - 25.08.1919 | Working place | Building, house |
| 17 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 19.08.1919 - 01.04.1920 | Working place | Building, house |
| 18 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 26.11.1919 - 01.07.1921 | Working place | Building, house |
| 19 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 21 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1953 - 1960 | Working place | Building, house |
| 22 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 24.01.1920 - 01.04.1921 | Working place | Building, house |
| 23 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 01.04.1921 - 28.03.1923 | Working place | Building, house |
| 24 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 28.03.1923 - 15.12.1927 | Working place | Building, house |
| 25 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 15.12.1927 - 1940 | Working place | Building, house |
| 26 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1927 - 1940 | Working place | Building, house |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1940 | Working place | City |
| 28 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1939 | Working place | City |
| 29 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1944 - 1948 | Working place | Building, house |
| 30 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 23.04.1941 - 01.06.1941 | Working place | Building, house |
| 31 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1941 - 1944 | Working place | Building, house |
| 32 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 01.09.1945 - 01.09.1948 | Working place | Building, house |
| 33 | Vīne (Vienna, Austria) | 1913 - 1914 | Travelled | City |
| 34 | Venēcija (Venice, Metropolitan City of Venice, Italy) | 1913 - 1914 | Travelled | City |
| 35 | Milāna (Milan, Lombardy, Italy) | 1913 - 1914 | Travelled | City |
| 36 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1932 | Travelled | City |
| 37 | Prāga (Prague, Czechia) | 1934 | Travelled | City |
| 38 | Parīze (Paris, France) | 1937 | Travelled | City |
| 39 | Maskava (Moscow, Russia) | 1915 | Participation in organisations | City |
