Pāvils Vīlips

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (72); Izdevējs (1); Sastādītājs (2); Līdzautors (1); Recepcijas persona (39)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsPāvils Vīlips
PseidonīmsKlāvs Sarma
KopsavilkumsPāvils Vīlips (1901–1979) – dzejnieks.
Personiska informācija1927: laulības ar aktrisi Elvīru Brambergu.
1940: laulībā piedzimst meita Velga Vīlipa.
Profesionālā darbība1925, 25. maijā: pirmā publikācija – dzejolis "Ellai Ilbak. Pazaudēt" (ar parakstu Pauls Vīlips) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Kopš 1947: nodarbojās tikai ar rakstniecību un tulkošanu.

Dzejoļu krājumi

1929: "Traģiskā poēma".
1930: "21 dzeja".
1930: "Romantika autobusā".
1932: "Poēma par Annu Lazdu un melno runci".
1949: "Tuksnešu dārzos".
1949: "Fabrika pie Gaujas".
1956: "Saules grieži".
1960: "Lapas ugunskurā".
1964: "Baltās ābeles dziesma".
1966: "Avota lāses".
1966: "Pavisam dīvaini, Lori!".
1968: "Ziemas hronika".

1978: "Karavānsarajs".

Lugas, librets

1935: luga "Doreīds ben Saīds no Bagdādes".
1947: librets operai "Zemdegi" (komponists Jāzeps Mediņš, pabeidzis komponēt Marģeris Zariņš; librets ar nosaukumu "Rīta ausma" publicēts žurnāla "Karogs" 7. numurā).
1955: drāma "Aktrise".

Darbi bērniem

1943: tēlojums "Diženā vasara".
1943: dzejojums "Apses bērni".
1951: "Lielais lidojums".
1952: "Vāverītes ceļojums" (kopā ar J. Ņečkaju).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No arābu valodas
1961: arābu prozas izlase "Ko tu esi izdarījis, Hanafi?".

No franču valodas
1927: R. Rolāna "Anete un Silvija".

No krievu valodas
V. Majakovska dzeja.
SaiknesEdgars Liepiņš (1928–1995) - Znots
Velga Vīlipa (1940–2018) - Meita
Elvīra Bramberga (1902–1979) - Sieva
Kristaps Liepiņš (1969) - Mazdēls
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta22.12.1901
Rīga
Rīga
Izglītība1910 – 1914
Biķernieku draudzes skola
Biķernieki
Biķernieki, Rīga

1914 – 1918
Pētera I reālskola
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia

1918 – 1919
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
Krievu reālģimnāzija

1919 – 1921
Rīgas pilsētas 4. vidusskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050

1921 – 1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija.

Darbavieta1921 – 1931 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Privātskolotājs

1928
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Rīga
Rīga
Ārštata ierēdnis

1929 – 1940
Ebreju privātā Ezras ģimnāzija
Blaumaņa iela 25, Rīga
Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011
Latviešu valodas, psiholoģijas un ģeogrāfijas skolotājs

1940
Laikraksts "Tēvijas Sargs" (1934–1940)
Rīga
Rīga
Redaktora vietnieks

1940
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Literārās daļas vadītājs

1945 – 1947
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Literārās daļas vadītājs
Dalība organizācijās Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
Rīga
Rīga
Biedrs

1928 – 1931
Trauksmes grupa
Rīga
Rīga
Biedrs

1940 – 1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs
Dienests1919
Latvijas armija
Latvijas armijas sastāvā cīnījās pret bermontiešiem.
Ceļojums1928
Vīne
Vienna, Austria

1931
Maskava
Moscow, Russia
Apcietinājums00.08.1941 – 00.11.1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Miršanas laiks/vieta04.09.1979
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Viņķele".
Literatūra
1940

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1970

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
22.12.1901Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.09.1979Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Biķernieki
(Biķernieki, Rīga)
1910 - 1914IzglītībaPilsētas daļa
5Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1914 - 1918IzglītībaPilsēta
6Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1918 - 1919IzglītībaPilsēta
7Gaiziņa iela 3, Rīga
(Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050)
1919 - 1921IzglītībaĒka, māja
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1931IzglītībaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1921 - 1931DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1928DarbavietaPilsēta
11Blaumaņa iela 25, Rīga
(Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011)
1929 - 1940DarbavietaIela
12Rīga
(Rīga)
1940DarbavietaPilsēta
13Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1940DarbavietaĒka, māja
14Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1945 - 1947DarbavietaĒka, māja
15Vīne
(Vienna, Austria)
1928CeļojumsPilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
1931CeļojumsPilsēta
17Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
01.08.1941 - 01.11.1941ApcietinājumsĒka, māja
18Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1940 - 1979Dalība organizācijāsĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1928 - 1931Dalība organizācijāsPilsēta
Pāvils Vīlips dzimis 1901. gada 22. decembrī Rīgā Mārča un Minnas (dzimusi Liepiņa) Vīlipu ģimenē. Tēvs Mārcis Vīlips strādāja papīrfabrikās un ģimene kādu laiku dzīvoja Slokā, pēc tam Juglā. Pāvils Vīlips mācījās Biķernieku draudzes skolā (1910–1914). 1914. gada aprīlī labāka darba meklējumos ģimene pārcēlās uz Tallinu. Tur Pāvils Vīlips mācījās Pētera I reālskolā (1914–1918), pēc tam krievu reālģimnāzijā (1918–1919). 1919. gadā viņi atgriezās Rīgā un Pāvils Vīlips izglītību turpināja Rīgas 4. vidusskolā, kurā tolaik mācījās arī nākamā Pāvila Vīlipa dzīvesbiedre un aktrise Elvīra Bramberga (laulības 1927. gadā, laulībā 1940. gadā dzimusi meita, aktrise Velga Vīlipa), Valdis Lukss un Andrejs Balodis. Viņš darbojās skolas literārajā pulciņā “Vanagi”. 1919. gadā Pāvils Vīlips Latvijas armijas sastāvā cīnījās pret bermontiešiem.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Pāvils Vīlips izglītību turpināja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, kuru beidza 1931. gadā. Studiju gados viņš darbojās filozofa Teodora Celma studijā. Līdzās studijām kādu laiku strādāja Dzelzceļa virsvaldē, Statistikas pārvaldē, Latvijas Republikas Finanšu ministrijā, Latvijas Bankā, kā arī pasniedza privātstundas. No 1929. līdz 1940. gadam Pāvils Vīlips strādāja par latviešu valodas, psiholoģijas un ģeogrāfijas skolotāju privātā ebreju Ezras ģimnāzijā Rīgā. Viņš darbojās arī kreisajā presē un Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrībā, sekoja līdzi Padomju Savienības attīstībai. 1931. gadā ar dzīvesbiedri Elvīru Brambergu apmeklēja Maskavu.

Literatūrā Pāvils Vīlips debitēja studiju gados. 1925. gada 27. maijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" lasāma Pāvila Vīlipa pirmā publikācija – dzejolis "Ellai Ilbak. Pazaudēt" (ar parakstu Pauls Vīlips). 1928. gadā viņš iesaistījās literātu grupā, kas pulcējās ap žurnālu "Trauksme". Gadu vēlāk ar Sigismunda Vidberga grafikām iznāca pirmā grāmata “Traģiskā poēma” (1929), kam sekoja dzejoļu krājumi "21 dzeja", "Romantika autobusā" (abi 1930), "Poēma par Annu Lazdu un melno runci" (1932). Šī perioda dzejā dominē pesimistisks pasaules skatījums, rezignācija, bravūra, vientulības un cilvēka atsvešinātības motīvi. Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis norāda, ka ar eksotiskās poēmas "Hinemoa" ("Daugava", 1931, 6) publicējumu aizsākās Pāvila Vīlipa darbu virkne, kuros dominē Austrumu kultūras reminiscences, interese par Orientu, noslēpumaino un eksotisko Āzijas pasauli. (Raimonds Briedis. Pāvils Vīlips. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003). 1935. gadā Pāvils Vīlips sarakstīja lugu "Doreīds ben Saīds no Bagdādes". Arī padomju laikā tapušajos krājumos – "Tuksnešu dārzos" (1949), "Karavānsarajs" (1978) līdzās tradicionālām kvartām Vīlips izmantojis austrumu dzejas formu (gazeles, mesnevī) stilizācijas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Pāvils Vīlips bija laikraksta "Tēvijas Sargs" redaktora vietnieks un Operas un baleta teātra literārās daļas vadītājs (šajā amatā atkal no 1945. līdz 1947. gadam). 1940. gada oktobrī kā viens no pirmajiem biedriem tika uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā.

Rakstnieks Jānis Liepiņš rakstījis: “Pēc savas pārliecības viņš nebija gluži komunists kā viņa dzīvesbiedre Elvīra Bramberga (1902–1979), bet viņa orientēšanās bija izteikti kreisa.

Esmu vairākkārt dzirdējis Pāvilu Vīlipu uzstājamies Rakstnieku savienības sanāksmēs. Viņa runas bija visumā konstruktīvas, bet izklāstā pelēkas un dažbrīd – tieši garlaicīgas. Tomēr Vīlips nekad nerunāja liekulīgi, kā savā stostībā mēdza Sudrabkalns.” (Jānis Liepiņš. Pāvils Vīlips, Elvīra Bramberga un atvase Velga. Jaunā Gaita. Nr. 285, 2016.)

1941. gada augustā Pāvils Vīlips kopā ar sievu Elvīru Brambergu tiek apcietināts par pretnacistisku darbību un aktivitātēm pirmajā padomju okupācijas gadā. Abi ievietoti Rīgas Centrālcietumā. No apcietinājuma Pāvils Vīlips tika atbrīvots novembra beigās, bet dzīvesbiedre tikai 1942. gada pavasarī. Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma un līdz otrreizējai padomju okupācijai abi strādāja gadījuma darbus.

No 1947. gada Pāvils Vīlips strādāja tikai kā profesionāls rakstnieks un tulkotājs. 1947. gadā viņš uzrakstīja operas libretu Jāzepa Mediņa operai "Zemdegi" (pabeidzis komponēt Marģeris Zariņš; librets ar nosaukumu "Rīta ausma" publicēts žurnālā "Karogs", 1947, 7.). Savukārt 1949. gadā iznāca strādniecības un padomju patriotisma tēmai veltītā poēma “Fabrika pie Gaujas”, kurā daudz retorisku frāžu un liekas patētikas. Vēlākā periodā iznāca vairāki mīlas lirikas krājumi – “Saules grieži” (1956), arabesku krājumi “Lapas ugunskurā” (1960), “Baltās ābeles dziesma” (1964) u. c.

Pāvils Vīlips tulkoja no arābu, franču un krievu valodas. Viņš bija viens no pirmajiem Vladimira Majakovska atdzejotājiem latviešu valodā (kopš 1930. gada). Nozīmīgākie tulkojumi – Vladimira Majakovska poēmas “” Tulkojis Romēna Rolāna "Anete un Silvija" (1927), arābu prozas izlasi "Ko tu esi izdarījis, Hanafi?" (1961) u. c.

1970. gadā Pāvilam Vīlipam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

Pāvils Vīlips miris 1979. gada 4. oktobrī.

Informāciju apkopoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.