Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (5)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Raimonds Trasuns |
|---|---|
| Kopsavilkums | Raimonds Trasuns (1935–1996) – literāts, mežsaimnieks, skolotājs. Garīdznieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna brāļa Donāta mazdēls. Pirmā publikācija – romāns “Meža maize” (1980). Pazīstamākais darbs – stāsts “Izpostītā ligzda” (1981), kas 1996. gadā ekranizēts Latvijas Televīzijas spēlfilmā četrās sērijās. Filmas scenārija autors Uldis Pūcītis, režisori Uldis Pūcītis un Armands Zvirbulis, lomās: Eduards Pāvuls, Zane Jančevska, Juris Lisners, Antra Liedskalniņa u.c. Filma 1998. gadā saņēma filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu kategorijā labākā spēlfilma. Periodikā publicēts arī romāns “Aurupes krastos”. |
| Personiska informācija | Dzimis zemnieku ģimenē. 1953: beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1958: beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti. 1958–1983: strādājis mežrūpniecības saimniecībās Mazsalacā, Limbažos un Bauskā. 1989–1996: strādājis par skolotāju Jaunogres vidusskolā. |
| Profesionālā darbība | Proza1980: romāns "Meža maize" (Liesma) – pirmā publikācija.1981: stāsts "Izpostītā ligzda" (žurn. "Karogs", 1981, Nr. 1). 1986: romāns "Aurupes krastos" (žurn. "Karogs", 1986, Nr. 4–5). 1986–1996: nepabeigts romāns "Zem kraukļu spārniem". |
| Citātu galerija | Par romānu “Aurupes krastos” “Jau pirmajās nodaļās te atpazīstam “Meža maizes” autoru. Vienojošais ir mežs – reizē vieta un problēma. Ne tradicionālais, literatūrā neskaitāmās variācijās poetizētais mežs. Ne tikai kā fons, uz kura patstāvīgi risinās notikumi un no kura neatkarīgi veidojas varoņu likteņi. Raimonds Trasuns nāk ar jaunu pieeju. Mežs viņa vēstījumā ir šodienas lauku cilvēka darbības telpa un vide, konkrētais, ar viņa profesiju saistītais darba lauks. Un, ja tematikas ziņā šiem sacerējumiem vēlamies žanrisku etiķeti, tos varam apzīmēt par meža cilvēku darba tēlojumiem. Meža aprūpētāju un kopēju profesija ir viņu saikne ar laikmetu, ar šodienu. Varbūt te pat ir kāds attāls sakars ar savu laiku pārdzīvojušo “ražošanas” romānu. To atgādina Raimonda Trasuna rūpe (un ne bez pamata) par materiālo apstākļu izpēti, par varoņa piesaisti konkrētai darba videi un profesijai. (..) Mežs kā dzimtās zemes daļa, kā mūsu eksistences avots un bagātība. Tas ir novads, ko autors pamatīgi iepazinis. Arī ražošanas stāvokli un darba organizācijas problēmas republikas mežsaimniecībā. Mūsu jaunākās prozas kontekstā tas ir svaigs materiāls. Mežainā Auriena, kas romānā ienāk, daudz ko atgādina par Latvijas zaļo dabu – ne vien par apvidiem ar saudzējamām sila priedēm un egļu jaunaudzēm ar koptajiem ceļiem, bet arī par varmācīgi izpostītiem klajumiem, par grūti izbrienamām takām un dumbrājiem. Un viena no prasīgāk ietonētajām balsīm romānā arī izskan kā pārmetums un brīdinājums cilvēkam par viņa brīžiem neapjausto tuvredzību un bez atbildību .. . Salīdzinot ar pirmo romānu “Meža maize”, “Aurupes krastos” mazāk duras acīs tīrajai publicistikai piederošais materiāls – dati par saimniecisko stāvokli un tehnoloģiju, pavēles un normatīvi. Svaigākas krāsas pavīd tēlu portretējumā. Itin veikli izšķiļas daža laba asprātība personāža dialogos. Tiek meklētas iespējas tēlu individualizācijai .. . Tomēr par spējāku kāpumu mākslinieciskās meistarības ziņā Raimonda Trasuna daiļradē acīmredzot runāt vēl pāragri. Vēl stipri jūtama dzīves materiāla pretestība.” Tabūns, Broņislavs. Trīs romānus pārlasot. Karogs, 1986, Nr. 11, 144. lpp. |
| Saiknes | Francis Trasuns (1864–1926) - Radinieks |
| Nodarbes | skolotājs literāts |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.07.1935 Sakstagals Sakstagals, Sakstagala pagasts, Rēzeknes novads, LV-4638 |
| Izglītība | nezināms – 1953 Rīgas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1953. gadā beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1953 – 1958 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija Lielā iela 2, Jelgava Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001 Studējis Mežsaimniecības fakultātē. |
| Darbavieta | 1989 – 1996 Jaunogres vidusskola Mālkalnes prospekts 14, Ogre Mālkalnes prospekts 14, Ogre, Ogres novads, LV-5001 |
| Miršanas laiks/vieta | 14.05.1996 Ogre Ogre, Ogres novads |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Sakstagals (Sakstagals, Sakstagala pagasts, Rēzeknes novads, LV-4638) | 01.07.1935 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Ogre (Ogre, Ogres novads) | 14.05.1996 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1953 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Lielā iela 2, Jelgava (Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001) | 1953 - 1958 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Mālkalnes prospekts 14, Ogre (Mālkalnes prospekts 14, Ogre, Ogres novads, LV-5001) | 1989 - 1996 | Darbavieta | Ēka, māja |
1. jūlijā rakstniekam RAIMONDAM TRASUNAM – 85
Literāts, mežsaimnieks, skolotājs Raimonds Trasuns, garīdznieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna brāļa Donāta mazdēls, dzimis 1935. gada 1. jūlijā Sakstagala pagasta Rubuļniekos zemnieku ģimenē.
Raimonds Trasuns beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1953), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti (1958). Strādājis mežrūpniecības saimniecībās Mazsalacā, Limbažos un Bauskā (1958–1983), kopš 1989. gada – par skolotāju Jaunogres vidusskolā.
Prozā Raimonds Trasuns debitējis jau pusmūžā, kad uzkrāta pieredze mežsaimniecībā, kas plaši izmantota viņa darbos. Pirmais romāns “Meža maize” iznāk 1980. gadā izdevniecībā “Liesma”. Nākamie publicētie darbi: stāsts “Izpostītā ligzda” (žurnālā “Karogs”, 1981, Nr. 1) un romāns “Aurupes krastos” (žurnālā “Karogs”, 1986, Nr. 4–5). Trasuna darbos lietišķā stilā aprakstīta konkrēta vide un apstākļi, mežsaimniecības problēmas, ar mežu saistīti cilvēki, viņu attiecību sarežģījumi un atrisinājumi. Nepabeigts palicis romāns “Zem kraukļu spārniem”.
Stāsts “Izpostītā ligzda” 1998. gadā ekranizēts Latvijas Televīzijas spēlfilmā četrās sērijās. Filmas scenārija autors Uldis Pūcītis, režisori Uldis Pūcītis un Armands Zvirbulis, lomās: Eduards Pāvuls, Zane Jančevska, Juris Lisners, Antra Liedskalniņa u.c. Filma 1998. gadā saņēma filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu kategorijā labākā spēlfilma.
Raimonds Trasuns miris 1996. gada 14. maijā Ogrē.
Literatūrzinātnieks Broņislavs Tabūns par Raimonda Trasuna romānu “Aurupes krastos” rakstījis: “Jau pirmajās nodaļās te atpazīstam “Meža maizes” autoru. Vienojošais ir mežs – reizē vieta un problēma. Ne tradicionālais, literatūrā neskaitāmās variācijās poetizētais mežs. Ne tikai kā fons, uz kura patstāvīgi risinās notikumi un no kura neatkarīgi veidojas varoņu likteņi. Raimonds Trasuns nāk ar jaunu pieeju. Mežs viņa vēstījumā ir šodienas lauku cilvēka darbības telpa un vide, konkrētais, ar viņa profesiju saistītais darba lauks. Un, ja tematikas ziņā šiem sacerējumiem vēlamies žanrisku etiķeti, tos varam apzīmēt par meža cilvēku darba tēlojumiem. Meža aprūpētāju un kopēju profesija ir viņu saikne ar laikmetu, ar šodienu. Varbūt te pat ir kāds attāls sakars ar savu laiku pārdzīvojušo “ražošanas” romānu. To atgādina Raimonda Trasuna rūpe (un ne bez pamata) par materiālo apstākļu izpēti, par varoņa piesaisti konkrētai darba videi un profesijai. (..)
Mežs kā dzimtās zemes daļa, kā mūsu eksistences avots un bagātība. Tas ir novads, ko autors pamatīgi iepazinis. Arī ražošanas stāvokli un darba organizācijas problēmas republikas mežsaimniecībā. Mūsu jaunākās prozas kontekstā tas ir svaigs materiāls. Mežainā Auriena, kas romānā ienāk, daudz ko atgādina par Latvijas zaļo dabu – ne vien par apvidiem ar saudzējamām sila priedēm un egļu jaunaudzēm ar koptajiem ceļiem, bet arī par varmācīgi izpostītiem klajumiem, par grūti izbrienamām takām un dumbrājiem. Un viena no prasīgāk ietonētajām balsīm romānā arī izskan kā pārmetums un brīdinājums cilvēkam par viņa brīžiem neapjausto tuvredzību un bez atbildību .. .”
Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482), 01.07.2020.
Literāts, mežsaimnieks, skolotājs Raimonds Trasuns, garīdznieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna brāļa Donāta mazdēls, dzimis 1935. gada 1. jūlijā Sakstagala pagasta Rubuļniekos zemnieku ģimenē.
Raimonds Trasuns beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1953), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti (1958). Strādājis mežrūpniecības saimniecībās Mazsalacā, Limbažos un Bauskā (1958–1983), kopš 1989. gada – par skolotāju Jaunogres vidusskolā.
Prozā Raimonds Trasuns debitējis jau pusmūžā, kad uzkrāta pieredze mežsaimniecībā, kas plaši izmantota viņa darbos. Pirmais romāns “Meža maize” iznāk 1980. gadā izdevniecībā “Liesma”. Nākamie publicētie darbi: stāsts “Izpostītā ligzda” (žurnālā “Karogs”, 1981, Nr. 1) un romāns “Aurupes krastos” (žurnālā “Karogs”, 1986, Nr. 4–5). Trasuna darbos lietišķā stilā aprakstīta konkrēta vide un apstākļi, mežsaimniecības problēmas, ar mežu saistīti cilvēki, viņu attiecību sarežģījumi un atrisinājumi. Nepabeigts palicis romāns “Zem kraukļu spārniem”.
Stāsts “Izpostītā ligzda” 1998. gadā ekranizēts Latvijas Televīzijas spēlfilmā četrās sērijās. Filmas scenārija autors Uldis Pūcītis, režisori Uldis Pūcītis un Armands Zvirbulis, lomās: Eduards Pāvuls, Zane Jančevska, Juris Lisners, Antra Liedskalniņa u.c. Filma 1998. gadā saņēma filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu kategorijā labākā spēlfilma.
Raimonds Trasuns miris 1996. gada 14. maijā Ogrē.
Literatūrzinātnieks Broņislavs Tabūns par Raimonda Trasuna romānu “Aurupes krastos” rakstījis: “Jau pirmajās nodaļās te atpazīstam “Meža maizes” autoru. Vienojošais ir mežs – reizē vieta un problēma. Ne tradicionālais, literatūrā neskaitāmās variācijās poetizētais mežs. Ne tikai kā fons, uz kura patstāvīgi risinās notikumi un no kura neatkarīgi veidojas varoņu likteņi. Raimonds Trasuns nāk ar jaunu pieeju. Mežs viņa vēstījumā ir šodienas lauku cilvēka darbības telpa un vide, konkrētais, ar viņa profesiju saistītais darba lauks. Un, ja tematikas ziņā šiem sacerējumiem vēlamies žanrisku etiķeti, tos varam apzīmēt par meža cilvēku darba tēlojumiem. Meža aprūpētāju un kopēju profesija ir viņu saikne ar laikmetu, ar šodienu. Varbūt te pat ir kāds attāls sakars ar savu laiku pārdzīvojušo “ražošanas” romānu. To atgādina Raimonda Trasuna rūpe (un ne bez pamata) par materiālo apstākļu izpēti, par varoņa piesaisti konkrētai darba videi un profesijai. (..)
Mežs kā dzimtās zemes daļa, kā mūsu eksistences avots un bagātība. Tas ir novads, ko autors pamatīgi iepazinis. Arī ražošanas stāvokli un darba organizācijas problēmas republikas mežsaimniecībā. Mūsu jaunākās prozas kontekstā tas ir svaigs materiāls. Mežainā Auriena, kas romānā ienāk, daudz ko atgādina par Latvijas zaļo dabu – ne vien par apvidiem ar saudzējamām sila priedēm un egļu jaunaudzēm ar koptajiem ceļiem, bet arī par varmācīgi izpostītiem klajumiem, par grūti izbrienamām takām un dumbrājiem. Un viena no prasīgāk ietonētajām balsīm romānā arī izskan kā pārmetums un brīdinājums cilvēkam par viņa brīžiem neapjausto tuvredzību un bez atbildību .. .”
Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482), 01.07.2020.