Darbi: Darba autors (30); Tulkotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (19)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Pēteris Pētersons |
|---|---|
| Pseidonīms | J. Runcis, P. Stumbrs |
| Kopsavilkums | Pēteris Pētersons (1923–1998) ir 20. gadsimta otrās puses dramaturgs un teātra režisors, kura darbībai raksturīgs spilgts un izaicinošs intelektuālisms. Dzimis rakstnieka Jūlija Pētersona ģimenē, agri iepazinies ar latviešu inteliģences vidi, vēlāk studējis aktiermākslu un profesionāli nodarbojies ar režiju. Pēteris Pētersons strādājis Dailes teātrī, no 1964. līdz 1971. gadam bijis šī teātra mākslinieciskais vadītājs. Vēlākajos gados Pētersona iestudējumi lielākoties veikti Jaunatnes teātrī un Nacionālajā teātrī, pavisam viņš veidojis četrdesmit sešus uzvedumus. Pētersons ir dzejas drāmas žanra pārstāvis latviešu teātrī gan savās režijās, gan teorētiskajos apcerējumos, dramatizējumos un lugās, kuras daudzos gadījumos pats iestudējis. Latviešu teātros izrādītas astoņas Pētera Pētersona lugas. |
| Personiska informācija | Dramaturga Jūlija Pētersona dēls. Kultūras ministres (1998–2002) Karinas Pētersones tēvs. Traģiski gājis bojā autokatastrofā Jelgavas un Tukuma šosejas 38. kilometrā. |
| Profesionālā darbība | Lugu pirmiestudējumi1959: "Balto torņu ēnā" Latvijas Nacionālajā teātrī1962: "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī 1978: "Bastards" Jaunatnes teātrī 1984: "Meteors" Latvijas Nacionālajā teātrī 1987: "Tikai muzikants" Dailes teātrī 1987: "Mirdzošais un tumši zilais" Dailes teātrī 1996: "Neviena paša vārda" Jaunatnes teātrī 1998: "Fēlikss un Felicita" Latvijas Nacionālajā teātrī Nozīmīgākās režijas1955: Gunāra Priedes "Jaunākā brāļa vasara" Dailes teātrī1958: Bertolta Brehta "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Dailes teātrī 1967: Imanta Ziedoņa "Motocikls" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants) 1968: Kārļa Gotharda Elferfelda, Johana Heinriha Baumaņa, Ādolfa Alunāna "Lai top!" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants, uzvedums veltīts latviešu teātra simtgadei) 1969: Fjodora Dostojevska "Idiots" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants) 1972: Aleksandra Čaka "Spēlē, Spēlmani!" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants) 1973: Vladimira Majakovska "Mistērija par Cilvēku" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants) Nozīmīgākie tulkojumiNo franču valodas1993: Bernārs Marī Koltess. "Roberto Zuko". (Luga iestudēta ar LVK Teātra fakultātes studentiem.) No vācu valodas 1958: Bertolts Brehts. "Krietnais cilvēks no Sečuānas". (Luga iestudēta Dailes teātrī. Publicēta Brehta lugu "Izlasē" 1961. gadā.) 1995: Frīdrihs Dirrenmats. "Vecās dāmas vizīte". "Fiziķi". "Meteors". "Play Strindberg". "Avārija". (Lugu krājums. Izdevniecība "Vaga") Goda nosaukumi1989: LPSR Tautas skatuves mākslinieks1993: LZA goda loceklis |
| Citātu galerija | Personība "Man Pētersons vienmēr ir asociējies kā kaut kas ļoti zīmīgs, nozīmīgs, atzīmējams, piezīmēm pilns, uzzīmēts brīnums uz šīspasaules garlaicīgās balti pelēkās lapas." Ziedonis, Imants. "Šai garlaicīgā pasaulē". Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 206. lpp. Par režisora darbu ar aktieriem "Kolektīva sajūsmu Pētersons izpelnās arī kā režisors, kas par spīti asam un neiecietīgam raksturam izrādes veido ar aktieriem kā domubiedriem - kopā runājoties, kopā fantazējot, uzlecot uz skatuves un kopā paspēlējot, ar nebeidzamiem ekskursiem kultūras vēsturē un sadzīviskām anekdotēm, un - ar lielu mīlestību pret aktieri, ja tas viņu uzklausa." Zole, Ieva. [Struka, Ieva] Pēteris Pētersons. Rīga: Jumava, 2000, 280. lpp. Par kultūrvidi "Pētersonu Rīgas dzīvokļa lielā istaba ar balkona durvīm un logiem uz Brīvības ielu, ar augstiem griestiem, ar kamīnu, ar kāpnēm uz galeriju, ar grāmatu grāmatām, gleznām, tuvās un tālās zemēs vāktām petrolejas lampiņām - tas viss kopā it kā nozīmīgāku darīja gan divsarunas šajā telpā, gan ģimenīgu pulcēšanos, gan R. [Pētersona] kārtējās jaunās dzejas drāmas priekšācēlumu plašākai sabiedrībai. Ja kādu lūdza parakstīties biezajā viesu grāmatā, tas redzēja, ka pirms viņa tur dokumentējušies Andrejs Upīts, Eduards Smiļģis, izcili Nacionālā teātra skatuves mākslinieki pirms diviem pasaules kariem un daudzi citi R. tēva, dramaturga Jūlija Pētersona, draugi – mūsu tautas kultūras vēsturē iezīmīgi cilvēki." Priede, Gunārs. Mans R. Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 151. lpp. |
| Saiknes | Jūlijs Pētersons (1880–1945) - Tēvs Raimonds Auškāps (1952) - Znots Dāvis Auškāps (1975) - Mazdēls Kārina Pētersone (1954) - Meita |
| Nodarbes | režisors dramaturgs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 24.05.1923 Bulduri Kūdra, Jūrmala |
| Izglītība | 1934 – 1942 Rīgas Franču licejs Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013 1943 – 1944 Latvijas Nacionālais teātris Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Mācījies Latvijas Nacionālā teātra aktieru kursos. 1945 – 1946 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis romāņu valodas. 1953 Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Beidzis Teātra fakultātes Režijas nodaļu. |
| Darbavieta | 1946 – 1950 Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Aktieris 1953 – 1964 Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Režisors 1964 – 1971 Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Galvenais režisors 1987 – 1989 Latvijas Teātra darbinieku savienība Sekretārs radošajos jautājumos 1992 – 1998 Rīgas Latviešu biedrība Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Priekšsēdētājs |
| Dalība organizācijās | 1952 Latvijas Teātra darbinieku savienība Biedrs 1959 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 – 1998 Latvijas Rakstnieku savienība Citadeles iela 2, Rīga Citadeles iela 2, Rīga, LV-1010 Biedrs |
| Ceļojums | 1970 Ungārija Hungary 00.10.1975 Vjetnama Vietnam Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.03.1977 Vācijas Demokrātiskā Republika Brauciens sakarā ar darbu pie grāmatas. 00.12.1977 Rostoka Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany Dalība pasākumos sakarā ar A. Upīša 100 gadi. 00.09.1978 Vācijas Federatīvā Republika Brauciens uz dramaturģijas semināru. 00.08.1982 Rumānija Romania 00.08.1982 Bulgārija Bulgaria 00.09.1982 Vācijas Demokrātiskā Republika Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.11.1983 Francija France Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības speciālās grupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā. 00.08.1985 Vācijas Demokrātiskā Republika 1987 Berlīne Berlin, Germany Dalība Baltistikas konferencē. |
| Apcietinājums | 1945 Liepāja Liepāja Ieslodzījums koncentrācijas nometnē. |
| Miršanas laiks/vieta | 09.10.1998 Dobele Dobele, Dobeles novads Miris Dobeles slimnīcā. |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par nopelniem latviešu padomju teātra mākslas attīstībā (luga "Bastards"; lugas "Meteors", "Tikai muzikants", "Mirdzošais un tumši zilais" un to iestudējumi; A. Čaka "Spēlē, spēlmani!" iestudējums; grāmata "Darbības māksla"). Literatūrā, mākslā un arhitektūrā 1987 LPSR Tautas skatuves mākslinieks 1989 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 22. aprīļa lēmumu. IV šķira 1996 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Bulduri (Kūdra, Jūrmala) | 24.05.1923 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsētas daļa |
| 2 | Dobele (Dobele, Dobeles novads) | 09.10.1998 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013) | 1934 - 1942 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Kronvalda bulvāris 2, Rīga (Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010) | 1943 - 1944 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1945 - 1946 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1953 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1946 - 1950 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 9 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1953 - 1964 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1964 - 1971 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | 1992 - 1998 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Vjetnama (Vietnam) | 01.10.1975 | Ceļojums | Valsts |
| 13 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.03.1977 | Ceļojums | Valsts |
| 14 | Ungārija (Hungary) | 1970 | Ceļojums | Valsts |
| 15 | Rostoka (Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany) | 01.12.1977 | Ceļojums | Pilsēta |
| 16 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.09.1978 | Ceļojums | Valsts |
| 17 | Rumānija (Romania) | 01.08.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 18 | Bulgārija (Bulgaria) | 01.08.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 19 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.08.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 20 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.09.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 21 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1987 | Ceļojums | Pilsēta |
| 22 | Francija (France) | 01.11.1983 | Ceļojums | Valsts |
| 23 | Liepāja (Liepāja) | 1945 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 24 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1959 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 25 | Citadeles iela 2, Rīga (Citadeles iela 2, Rīga, LV-1010) | 1990 - 1998 | Dalība organizācijās | Iela |
