Harijs Gulbis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (21); Recepcijas persona (31)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsHarijs Gulbis
PseidonīmsJānis Pīlāgs
KopsavilkumsHarijs Gulbis (1926–2019) – viens no nozīmīgākajiem latviešu dramaturgiem 20. gadsimta otrajā pusē. Debitējis literatūrā 50. gadu otrajā pusē, rakstnieks ieguva popularitāti ar vairāku lugu iestudējumiem 60. gadu beigās. Gulbis sarakstījis četrpadsmit lugas, kuras visvairāk izrādītas Latvijas Nacionālajā teātrī. Rakstnieks ir arī vairāku romānu autors, kas publicēti sākot no 20. gadsimta 70. gadu otrās puses līdz 21. gadsimta sākumam. Nozīmīgākie darbi: lugas "Viena ugunīga kļava" (1967), "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" (1968), "Cīrulīši" (1975), "Alberts" (1983), "Olivers" (1985) un romāns "Doņuleja" (periodikā 1981, grāmatā 1983).
Personiska informācija
Dzimis rentnieka ģimenē Dobelē, bērnību pavadījis Anneniekos. 30. gadu otrajā pusē ģimene pārcēlusies uz Tumi.
1934–1940:
mācījies Tumes pagastskolā.
1940: iestājies Tukuma vidusskolā; mācījies arī mūzikas skolā, kur apguvis vijoļspēli.
1944: iesaukts vācu darba dienestā, vēlāk slēpies, lai izvairītos no mobilizācijas.
1945: pēc Otrā pasaules kara beigām atsācis mācības.
1946: beidzis Tukuma 1. vidusskolu.
1946–1949: klātienē studējis Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, pabeidzis 1952. gadā neklātienē.
Paralēli studijām uzsācis darbu skolā.
1949–1953: strādājis par skolotāju Siguldas septiņgadīgajā skolā, īslaicīgi Allažu septiņgadīgajā skolā (arī mācību daļas vadītājs), Gulbenes vidusskolā.
1950: iestājies komjaunatnē.
1953–1959: mācību daļas vadītājs Valkas 1. vidusskolā.
1959–1967: skolotājs un audzinātājs Iecavas internātskolā.
Profesionālā darbība1967–1969: mācījies Maskavā PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā.
Kopš 1969: galvenokārt pievērsies literārajam darbam.

Pirmā publikācija – stāsts "Bombejas meitene" (ar pseidonīmu Jānis Pīlāgs) žurnālā "Zvaigzne" 1957. gadā (nr. 16).

Lugu pirmuzvedumi

1959: "Vecīši" Ventspils Tautas teātrī (21. janvārī).
1960: "Mans cilvēks" Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī (10. maijā).
1967: "Viena ugunīga kļava" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (24. februārī).
1967: "Medību pils" Ļeņina komjaunatnes Jaunatnes teātrī (9. decembrī).
1968:
"Aijā, žūžū, bērns kā lācis" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (25. janvārī).
1969: "Mans mīļais, mans dārgais" ("Moskvičs 408"; "Burvju paklājs") Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (29. martā).
1971: "Un visi nāks pie manis..." Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (3. novembrī)
1973: "Silta, jauka ausainīte" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (9. jūnijā).
1975: "Cīrulīši" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (21. maijā).
1977: "Kamīnā klusu dzied vējš..." Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (2. janvārī).
1983: "Alberts" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (26. februārī).
1985: "Olivers" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (30. martā).
1996: "Uz Liepsalām ejot" Latvijas Nacionālajā teātrī (9. janvārī).
1998: "Rīga" (Augusta Deglava romāna dramatizējums) Latvijas Nacionālajā teātrī.
1999: "Vēverīši" Latvijas Nacionālajā teātrī (11. septembrī Vašingtonā, ASV; pirmizrāde Latvijā 2000. gada 10. janvārī).

Ekranizācijas

1980: "Cīrulīši", spēlfilma pēc Harija Gulbja tāda paša nosaukuma lugas motīviem, režisors un scenārija autors Oļģerts Dunkers; Rīgas kinostudija.

Lugu pirmizdevumi un izlases

1967: "Viena ugunīga kļava" (Liesma).
1968: "Medību pils" (Liesma).
1972:
"Un visi nāks pie manis..." (Liesma).
1974:
"Sarunas ar skopām remarkām" (Liesma).
1986: "Lugas par mājām" (Liesma).

Romāni

1976: "Pieneņu laiks" (Liesma).
1981: "Doņuleja" (periodikā; grāmatā 1983 (Liesma)).
1998: "Degoši debesu akmentiņi" (Preses nams).
2010: "Brīnišķīgā dzīve" (Zvaigzne ABC).

Esejas un publicistika

1986: Par nesasniedzamo pilsētu (Liesma).

Darbu kopojumi

2017: "Raksti. 1. sējums. Lugas" (sastādījusi un komentējusi Ieva Kalniņa) (Mansards).
2019: "Raksti. 2. sējums. Lugas" (sastādījusi un komentējusi Ieva Kalniņa) (Mansards).

Darbu tulkojumi

1969: "Одинокий пылающий клен" (luga "Viena ugunīga kļava" krievu valodā). Tulk. Ил. Гракова. Москва: Искусство.
1973:
"И все придут ко мне..." (luga "Un visi nāks pie manis..." krievu valodā). Tulk. Дз. Дымпен-Бакалова. Москва: ВУОАП.
1974:
"Теплая, милая ушанка" (luga "Silta, jauka ausainīte" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1976: "Жаворонки" (luga "Cīrulīši" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1977: "В камине тихо ветер воет..." (luga "Kamīnā klusu dzied vējš" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1981: "Пора одуванчиков" (romāns "Pieneņu laiks" krievu valodā). Tulk. С. Христовский. Рига: Лиесма.
1985: "Осоковая низина" (romāns "Doņuleja" krievu valodā). Tulk. Д. Глезер. Москва: Советский писатель.
1986: "Альберт" (luga "Alberts" krievu valodā) kopkrājumā: "Х. Гулбис, Г. Приеде, П. Путныньш. Пьесы". Tulk. С. Христовский. Рига: Лиесма, 1986.
1986: "Duonios klonis" (romāns "Doņuleja" lietuviešu valodā). Tulk. Arvydas Valionis. Vilnius: Vaga.
1986: "Keď kvitnú púpavy" (romāns "Pieneņu laiks" slovāku valodā). Tulk. Tatiana Plesníková un Jana Tesařová (autora pēcvārda tulkojums). Bratislava: Smena; Lidové nakladatelství; Mladá fronta.
1987: "Kõrkjaorg" (romāns "Doņuleja" igauņu valodā). Tulk. Oskar Kuningas. Tallinn: Eesti Raamat.

1988:
"Dolina Sitowia" (romāns "Doņuleja" poļu valodā). Tulk. Irena Opelinska. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy.

Citi darbi

1981: Jūlijs Bebrišs (prospekts; sastādītāja Rita Melnace; Harija Gulbja teksts). Rīga: Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais drāmas teātris.
1998:
Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēts Harija Gulbja veidotais Augusta Deglava romāna “Rīga” skatuves variants.

Nozīmīgākie darbi par Hariju Gulbi

1980: Viktors Hausmanis. Dramaturgs Harijs Gulbis (Liesma).
2006: Viktors Hausmanis. Harijs Gulbis. Grāmatā: Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnačs, Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse (Zinātne)
2017, 2019: Ieva Kalniņa. Priekšvārds un komentāri Harija Gulbja "Rakstu" 1. un sējumā (Mansards).
Citātu galerijaPar rakstnieka daiļrades sākumu
"Harijs Gulbis pieder latviešu dramatiķu 20. gadsimta otrās puses audzei un ir viens no spilgtākajiem tās pārstāvjiem. [..] Gulbis uz skatuves uznāca kautri, un pagāja krietns laiks, līdz teātri, kritiķi un sabiedrība kopumā aptvēra, ka dramatiķu pulkā ienācis nopietns un vērīgs augstas raudzes lugu rakstnieks."
Hausmanis, Viktors. Harijs Gulbis. Hausmanis, Viktors, Kalnačs, Benedikts. Latviešu drāma: 20. gadsimta otrā puse. Rīga: Zinātne, 2006. 349. lpp.

Par literatūru un teātri
"Galvenais ceļš, pa kuru literatūra ienāk teātrī, ir luga. Būtiskas izmaiņas nākotnē te diez vai gaidāmas. Var tikai zināmā mērā mainīties režisora un dramaturga savstarpējās attiecības, viņu darbības lauku robežas, var vēl vairāk mazināties dramaturga loma izrādes veidošanā, turpinoties palielināties režisora domas un gribas īpatsvaram. Citiem vārdiem, lugas iestudējums, iespējams, arvien vairāk atšķirsies no autora ieceres un dominējošā kļūs režisora koncepcija."
Gulbis, Harijs. Par nesasniedzamo pilsētu. Rīga: Liesma, 1986. 106. lpp.
Nodarbesrakstnieks
dramaturgs
autors
Dzimšanas laiks/vieta25.10.1926
Dobele
Dobele, Dobeles novads
Dzīvesvieta1926 – 1940 (Datums nav precīzs)
Annenieki
Annenieki, Annenieku pagasts, Dobeles novads
Izglītība1934 – 1940
Tumes vidusskola
Skolas iela 1C, Tume
Skolas iela 1C, Tume, Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139

Mācījies


1940 – 1940 (Datums nav precīzs)
Tukuma mūzikas skola
Baznīcas iela 2, Tukums
Baznīcas iela 2, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

Mācījies vijoļspēli


1940 – 1946
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

Mācījies, beidzis vidusskolu


1946 – 1949
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis klātienē

1946 – 1952
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Beidzis neklātienē


1967 – 1969
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069
Beidzis kursus
Darbavieta1949 – 1952 (Datums nav precīzs)
Siguldas astoņgadīgā skola
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads

Skolotājs Siguldas septiņgadīgajā skolā


1952 – 00.04.1953 (Datums nav precīzs)
Allažu pamatskola
Allaži
Allaži, Allažu pagasts, Siguldas novads

Skolotājs, mācību daļas vadītājs


1952 – 1959 (Datums nav precīzs)
Gulbenes pamatskola
Gulbene
Gulbene, Gulbenes novads
Skolotājs

00.09.1953 – 00.06.1959
Valkas 1. vidusskola
Raiņa iela 28A, Valka
Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701

Mācību daļas vadītājs


1959 – 1967
Iecavas internātskola
Skolas iela 19, Iecava
Skolas iela 19, Iecava, Bauskas novads, LV-3913

Skolotājs un audzinātājs

Dalība organizācijās1967 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 2019
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs
Ceļojums1972
Beļģija
Belgium
Brauciens specdelegācijas sastāvā.

00.08.1974
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia

00.11.1975
Sīrija
Syria
Tūrisma brauciens. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības sastāvā.

00.11.1975
Maroka
Morocco
Tūrisma brauciens. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība​s sastāvā.

00.11.1975
Parīze
Paris, France
Tūrisma brauciens – caurbraucot uz Maroku un Sīriju. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība​s sastāvā.

00.12.1980
Zviedrija
Sweden

1982
Dienvidslāvija

Brauciens delegācijas sastāvā.

00.09.1982
Vācijas Demokrātiskā Republika

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.08.1983
Kanāda
Canada

00.09.1983
Itālija
Italy
Brauciens uz desmit dienām Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republikas Rakstnieku savienības specgrupas sastāvā.

00.11.1983
Francija
France
Brauciens LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā uz Padomju Latvijas dienām.

00.05.1985 – 00.06.1985
Norvēģija
Norway

00.05.1985 – 00.06.1985
Dānija
Denmark

00.06.1985
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

Miršanas laiks/vieta11.11.2019
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads
ApbalvojumiEduarda Veidenbauma literārā prēmija
Cīrulīši
Prēmija piešķirta par lugu "Cīrulīši".
1976

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1976

Andreja Pumpura prēmija
Prēmija piešķirta Harijam Gulbim un Valmieras Drāmas teātra uzvedumam "Cīrulīši" (režisors P. Lācis), kā arī Zelmas lomas atveidotājām Nacionālajā teātrī Lidijai Freimanei un Veltai Līnei.
1977

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par romānu "Doņuleja".
1982

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2012. gada 18. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2012. gada 18. novembrī Melngalvju namā, Rīgā.
III šķira
2012

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas "Cīrulīši" ilgstošu un plašu izmantojumu. Luga iestudēta Akadēmiskajā Drāmas teātrī 1975. gadā un Dailes teātrī 2011. gadā, izdota krājumā "Lugas par mājām" 1986. gadā, pēc lugas uzņemta filma Rīgas kinostudijā
2012

Žaņa Katlapa balva
Par humāno vērtību apliecinājumu drāmaturģijā
2014

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-30 no 30.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Dobele
(Dobele, Dobeles novads)
25.10.1926Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Annenieki
(Annenieki, Annenieku pagasts, Dobeles novads)
1926 - 1940DzīvesvietaCiems
3Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
11.11.2019Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Skolas iela 1C, Tume
(Skolas iela 1C, Tume, Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139)
1934 - 1940IzglītībaĒka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1946 - 1952IzglītībaĒka, māja
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1946 - 1949IzglītībaĒka, māja
7Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1967 - 1969IzglītībaĒka, māja
8Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1940 - 1946IzglītībaĒka, māja
9Baznīcas iela 2, Tukums
(Baznīcas iela 2, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1940 - 1940IzglītībaĒka, māja
10Skolas iela 19, Iecava
(Skolas iela 19, Iecava, Bauskas novads, LV-3913)
1959 - 1967DarbavietaĒka, māja
11Allaži
(Allaži, Allažu pagasts, Siguldas novads)
1952 - 01.04.1953DarbavietaCiems
12Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1949 - 1952DarbavietaPilsēta
13Raiņa iela 28A, Valka
(Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701)
01.09.1953 - 01.06.1959DarbavietaĒka, māja
14Gulbene
(Gulbene, Gulbenes novads)
1952 - 1959DarbavietaPilsēta
15Beļģija
(Belgium)
1972CeļojumsValsts
16Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.08.1974CeļojumsValsts
17Sīrija
(Syria)
01.11.1975CeļojumsValsts
18Maroka
(Morocco)
01.11.1975CeļojumsValsts
19Parīze
(Paris, France)
01.11.1975CeļojumsPilsēta
20Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.06.1985CeļojumsPilsēta
21Zviedrija
(Sweden)
01.12.1980CeļojumsValsts
22Kanāda
(Canada)
01.08.1983CeļojumsValsts
23Francija
(France)
01.11.1983CeļojumsValsts
24Dienvidslāvija1982CeļojumsValsts
25Vācijas Demokrātiskā Republika 01.09.1982CeļojumsValsts
26Itālija
(Italy)
01.09.1983CeļojumsValsts
27Norvēģija
(Norway)
01.05.1985 - 01.06.1985CeļojumsValsts
28Dānija
(Denmark)
01.05.1985 - 01.06.1985CeļojumsValsts
29Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1967 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
30Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990 - 2019Dalība organizācijāsĒka, māja
Harijs Gulbis līdzās Gunāram Priedem un Paulam Putniņam ir viens no latviešu drāmas spilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta 60.–80. gados, nozīmīgs arī viņa devums prozā.

Dzimis 1926. gada 25. oktobrī rentnieka ģimenē Dobelē, bērnību pavadījis Anneniekos. 30. gadu otrajā pusē ģimene pārcēlusies uz Tumi. No 1934. līdz 1940. gadam mācījies Tumes pagastskolā, 1940. gadā iestājies Tukuma vidusskolā, mācījies arī mūzikas skolā un apguvis vijoļspēli. 1944. gadā iesaukts vācu darba dienestā, vēlāk slēpies, lai izvairītos no mobilizācijas. Pēc Otrā pasaules kara beigām atsācis mācības un 1946. gadā beidzis Tukuma 1. vidusskolu. No 1946. līdz 1949. gadam studējis Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, pabeidzis augstskolu neklātienē 1952. gadā.

Nozīmīga loma Harija Gulbja dzīvē ir skolotāja darbam. Jau paralēli studijām viņš uzsācis darbu skolā: no 1949. gada strādājis par skolotāju Siguldas septiņgadīgajā skolā, īslaicīgi Allažu septiņgadīgajā skolā, Gulbenes vidusskolā. No 1953. līdz 1959. gadam bijis mācību daļas vadītājs Valkas vidusskolā, no 1959. līdz 1967. gadam – skolotājs un audzinātājs Iecavas internātskolā.

Harija Gulbja pirmā publikācija: stāsts “Bombejas meitene” (ar pseidonīmu Jānis Pīlāgs) žurnālā “Zvaigzne” 1957. gadā. Ar pseidonīmu izrādīta arī pirmā luga “Vecīši” Ventspils Tautas teātrī 1959. gadā (publicēta literārajā almanahā “Jauno vārds”, 1959). Pirmā iestudētā luga profesionālajā teātrī – drāma “Mans cilvēks” 1960. gadā Valmieras Drāmas teātrī; pēc trim izrādēm tā svītrota no repertuāra un publicēta tikai 2017. gadā Harija Gulbja Rakstu 1. sējumā. 60. gadu beigās Harija Gulbja lugas cita pēc citas tika iestudētas Akadēmiskajā Drāmas (tagad Latvijas Nacionālajā) teātrī: drāmas “Viena ugunīga kļava” (1967), “Un visi nāks pie manis...” (1971), komēdijas “Aijā, žūžū, bērns kā lācis” (1968, piedzīvojusi 250 izrādes), “Mans mīļais, mans dārgais” (1969) un “Silta, jauka ausainīte” (1973). 1967. gadā Jaunatnes teātrī iestudēta luga “Medību pils”.

No 1967. līdz 1969. gadam Harijs Gulbis mācījies Maskavā PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā un pēc tam galvenokārt pievērsies literārajam darbam.

Ieva Kalniņa rakstījusi, ka Harija Gulbja drāmās “nozīmīgāka par ārējo darbību kļūst iekšējā darbība, tiek pārrauta sižetiskā laika linearitāte, nozīmi iegūst ainu kompozīcija, tiek ieviesti kamerspēles principi. Viņš ir pirmais pēckara latviešu dramaturģijā, kura darbos realitāte pāriet nerealitātē. Dramaturga daiļrades principi izcilāko izpausmi gūst 1975. gadā Akadēmiskajā Drāmas teātrī iestudētajā lugā “Cīrulīši” (1980. gadā ekranizēta Rīgas kinostudijā, režisors Oļģerts Dunkers). 70. un 80. gados top arī drāmas “Kamīnā klusu dzied vējš...” (1977), “Alberts” (1983) un “Olivers” (1985), tās visas ar panākumiem iestudētas Akadēmiskajā Drāmas teātrī.

Trimdā H. Gulbja lugas uzvestas Sanfrancisko Mazajā teātrī (režisors Laimonis Siliņš). Harija Gulbja daiļradi augstu vērtējuši Anšlavs Eglītis un Mārtiņš Zīverts. Anšlavs Eglītis 1978. gadā rakstījis: “Ar skumjām jākonstatē, ka padomju rakstnieka darbalauks vienmēr vēl ir stingri norobežots. (..) Latvijas literāti drīkst rakstīt par mazo ļaužu personīgajām attiecībām, rātnā veidā par mīlestību, par jauniešu sadzīvi, par sīkām problēmām darba vietās, kas gan beigās jāatrisina – valstiski. Bet – arī stingrajā ierobežojumā iespējams darināt itin interesantus darbus, kā to rāda Harija Gulbja luga “Kamīnā klusu dzied vējš”. (..) Interesanti, ka Gulbja lugā nemana nekādu krievu ietekmi, pat ne populārā Čehova. Drīzāk var runāt par amerikāņu Eduarda Albi, Tenesija Viljemsa, angļa Osborna vai zviedra Ingmāra Bergmana ieskaņām. Gulbis risina rietumu dramatiķu iecienītas tēmas: laulāto nesaskaņas un ķildas, neiespējamību saprasties, bailes no dzīves tukšuma un necerības. Pēdējiem diviem motīviem tieši padomju sabiedrībā, šķiet, daudz vairāk iemesla nekā “kapitālistiskajā” iekārtā, jo Padomju Savienībā valsts pat sīkumos uzbāzīgi vada un ierobežo pilsoņu sadzīvi. (..) Gulbja īpatnība ir tā, ka viņa personāžu nesaskaņas risinājās ap galēji neciliem ikdienas sīkumiem, un tieši šī banālā pelēcība padziļina viņu dzīves traģisko necerību. Gulbja reālistiskā pieeja gluži neviļus atklāj, cik ļoti bargais sociālistiskais režīms noplicinājis un primitivizējis ļaužu domāšanu un tieksmes. Gulbja valoda ir pietiekami ”skatuviska”, lai gan brīžiem liekvārdīga, bez pretenzijām uz stilisku slīpējumu, bet arī bez vulgārismiem un neveiklajiem rusicismiem, kas citkārt iezogas pat Rīgas dzejnieku pantos.”

Harijs Gulbis darbojies dramaturģijā arī pēc neatkarības atgūšanas, kad Latvijas Nacionālais teātris iestudēja lugas “Uz Liepsalām ejot” (1996) un “Vēverīši” (1999), kā arī viņa veidoto Augusta Deglava romāna “Rīga” dramatizējumu (1998).

70. gados Harijs Gulbis pievērsies arī prozai, sarakstījis romānus “Pieneņu laiks” (1976), “Doņuleja” (periodikā 1981; grāmatā 1983), “Degoši debesu akmentiņi” (1998) un “Brīnišķīgā dzīve” (2010). Publicistika un atmiņas apkopotas grāmatā “Par nesasniedzamo pilsētu” (1986). Romāns “Doņuleja” aizsāk 80. gados latviešu literatūrā populāro dzimtas romānu virkni un, kā atzinis Benedikts Kalnačs, ir nozīmīgākais Gulbja prozas darbs, kurā, “izsekojot vienas dzimtas pārstāvju dzīvei, smalkos psiholoģiskos tuvplānos atklāta arī laikmeta ietekme. Darbā sniegts notikumu atspoguļojums ilgākā laika periodā, jūtīgi izsekojot sociālajām pārmaiņām Latvijā, sākot no 20. gs. 20. gadiem, to ietekmei uz cilvēku dzīvi un attiecībām, svarīga nozīme ir arī attieksmei pret zemi”.

2017. gadā aizsākta Harija Gulbja Rakstu izdošana, to sastādītāja ir Dr. philol. Ieva Kalniņa, izdevējs “Mansards”. 2019. gadā iznācis 2. sējums. Pirmie divi sējumi apkopo Harija Gulbja lugas, savukārt 3. sējumā (sagatavošanā) tiks publicēti Harija Gulbja prozas darbi.

Dramaturga lugas joprojām ir aktuālas. Latvijas Nacionālais teātris, kas Hariju Gulbi sauc par savu dramaturgu, 2017. gadā jau otro reizi iestudēja lugu “Olivers” (1985), savukārt 2019. gadā – drāmu “Cīrulīši” (abi iestudējumi Edmunda Freiberga režijā).

Harija Gulbja lugas tulkotas lietuviešu, igauņu un krievu valodā, 70. un 80. gados tās iestudētas arī Igaunijas un Lietuvas teātros. Romāns “Pieneņu laiks” tulkots krievu un slovāku valodā, savukārt “Doņuleja” – igauņu, lietuviešu, krievu un poļu valodā.

Harijs Gulbis mūžībā devies 2019. gada 11. novembrī.

Informāciju 2021. gada 25. oktobrī apkopoja pētnieks Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.