Works: Author (1); Translator (2); Compiler (1); Author of the comment (1)
Photos: Person in photo(6)
| Name | Ābrams Feldhūns |
|---|---|
| Summary | Ābrams Feldhūns (1915–2009) – antīkās literatūras tulkotājs un valodnieks, filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Valsts emeritētais zinātnieks. Tulkojis no sengrieķu un latīņu valodas Euripīda, Senekas, Aristofana, Plauta, Platona, Terencija, Sofokla, Ksenofonta, Hēsioda, Ēzopa un daudzu citu seno grieķu un romiešu autoru darbus. No vācu valodas tulkojis "Indriķa hroniku", pārstrādājis Garlība Merķeļa "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimeņta beigās" tulkojumu. Vairākām tulkotām grāmatām ir sastādītājs, priekšvārda vai pēcvārda un komentāru autors. |
| Personal information | Dzimis tirgotāja un drēbnieka Rafaila Feldhūna ģimenē. Tēvam piederēja veikals Rīgā, Kungu ielā 14. Ābrama Feldhūna māte mirusi, kad viņam bija vien pieci gadi. Ābrams Feldhūns bijis seškārtējs Latvijas meistars sprintā. 1935, marts–aprīlis: piedalījies sporta sacensībās Telavivā. 1939, aug.: piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē. |
| Work | Nozīmīgākie darbi valodniecībā1972: Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēka, deponēta Valsts bibliotēkā 1972. gadā. Šī pētījuma rezultātā tapa arī publikācija "Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā" (krājumā "Latviešu valodas un literatūras problēmas", 1970. gads).1974: "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" – 13. sējums. "Sengrieķu valodas īpašvārdi" (sastādītājs). 1985: "Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21). 1990: "Internacionālismu pārnesumdalīšana" (("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1990, 26). Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo sengrieķu valodas1974: Longs "Dafnids un Hloja". 1975: Aishils triloģija "Orestija" (krājumā "Sengrieķu traģēdijas"). 1978: Ēzops "Ēzopa Fabulas". 1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas". 1984: Līsijs "Tiesas runas". 1984: Euripīds "Alkestīda", "Trojietes", "Ifigenija tauru zemē", "Helena", "Bakhantes" un kopā ar Henriku Novacki "Ifigenija Aulidā", "Kiklops" (krājumā Eurpīds "Traģēdijas"). 1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Diogena Lāertieša, Ailiāna sacerējumu tulkojums). 1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...". 1997: Platons "Sokrata prāva" ("Eutifrons"; "Sokrata aizstāvēšanās"; "Kritons"; "Faidons"). 1999: Platons "Dialogi un vēstules" ("Protagors", "Hipijs lielākais", "Faidrs", 7. un 8. vēstule). 2003: Hērods "Mīmi". 2004: Platons "Gorgijs". 2005: Ksenofonts "Dzīres". 2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu". 2006: Platons "Dialogi" ("Lisīds", "Harmids", "Alkibiads", "Hipijs mazākais"). 2006: Aishils "Persieši". 2008: Sofokls "Ajants". No latīņu valodas 1979: Plauts "Karavīrs lielībnieks", "Gūstekņi", "Pseidols", "Māla krūka", "Dvīņi"; Terencijs "Einuhs", "Brāļi" (krājumā "Antīkā komēdija"). 1989: Lūcijs Annejs Seneka "Mēdeja", "Faidra", "Tiests", "Trojietes", "Oktāvija" (krājumā "Traģēdija"). 1993: "Indriķa hronika". 1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku". 2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" ("Par laimīgu dzīvi", "Par dzīves īsumu", "Par gudrā nelokāmību", "Par dvēseles mieru", "Par dusmām", "Mierinājums mātei Helvijai", "Mierinājums Marcijai"). No vācu valodas 1953: Garlībs Merķelis "Latvieši" (pārstrādāts tulkojums). 1958: Bertolts Brehts "Trīsgrašu romāns" (arī pēcvārda autors). Sastādītājs un komentāru autors1959: Aristotelis "Poētika" (ievada autors; Augusta Ģiezena tulkojums).1961: Homērs "Iliāda" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums). 1967: Homērs "Odiseja" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums). 1970: Vergilijs "Eneīda" (ievada un komentāru autors, redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums). 1975: "Sengrieķu traģēdijas" (sastādītājs un komentāru autors). 1979: "Antīkā komēdija" (sastādītājs un pēcvārda autors). 1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas" (sastādītājs). 1984: Līsijs "Tiesu runas" (sastādītājs un priekšvārda autors). 1984: Euripīds "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors). 1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (sastādītājs un paskaidrojumu autors). 1989: Lūcijs Annejs Seneka "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors). 1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...". 1995: Hēsiods "Teogonija; Darbi un dienas" (pēcvārda, paskaidrojumu autors un redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums). 1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku" (arī kometāru autors). 2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" (priekšvārda, komentāru un pēcvārda autors). 2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu" (arī piezīmju un ievada autors). 2006: Platons "Dialogi" (arī piezīmju un dialogu pēcvārdu autors). 2006: Aishils "Persieši" (arī piezīmju un ievada autors). 2008: Sofokls "Ajants" (arī ievadesejas un piezīmju autors). 2009: Sofokls "Trāhīnietes". Apbalvojumi un pagodinājumi1993, 26. nov.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors filoloģijā.1996, 16. maijs: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā (īpaši par ieguldījumu, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu "Teogonija" un poēmu "Darbi un dienas". 1999: par mūža ieguldījumu zinātnē saņēmis emeritētā zinātnieka diplomu. |
| Quotations | "Ā. Feldhūna tulkojumi no klasiskajām valodām ir nozīmīgi antīkā kultūrmantojuma apguvē latviskajā kultūrvidē. Viņa dramaturģisko un filozofisko tekstu tulkojumi līdzās A. Ģiezena atdzejotajiem Homēra eposiem ir plašākie latviešu valodā lasāmie antīkās literatūras avoti. Šie teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā – teātra uzvedumos, literāros sacerējumos u. c. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši antīko īpašvārdu atveides norādījumi, tie ar atsevišķiem izņēmumiem tiek izmantoti joprojām." Bodniece, Līva. Ābrams Feldhūns. Nacionālā enciklopēdija. |
| Links | Larisa Bulava (1950) - Daughter |
| Occupations | linguist translator scientist philologist poetry translator docent |
| Birth time/place | 26.10.1915 Rīga Rīga |
| Residence | 1933 (Date is approximate) Raiņa bulvāris 21, Rīga Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050 1946 (Date is approximate) Stabu iela 19, Rīga Stabu iela 19, Rīga, LV-1011 1948 (Date is approximate) Baznīcas iela 34, Rīga Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010 Tolaik Eduarda Veidenbauma iela. |
| Education | Bērnībā un jaunībā mācījies klavierspēli Jūlija Majevska studijā. Rīga Rīga Pie Volfganga Dārziņa mācījies elementāro mūzikas teoriju un solfedžo. Unknown – 1956 Filoloģijas zinātņu kandidāts Unknown – 1993 Filoloģijas doktors 1924 – 1933 Rīgas Valsts vācu klasiskā ģimnāzija Rīga Rīga 1933 – 1941 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Vispirms iestājies Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, 1935. gadā pārgājis uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Studējis Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem (armijas dienesta, Otrā pasaules kara dēļ). 00.09.1942 – 00.08.1943 Taškenta Tashkent, Uzbekistan Vidusāzijas Valsts universitātes students 1946 – 1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 1946. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, lai turpinātu Latvijas Republikas laikā iesāktās Klasiskās filoloģijas studijas 4. kursā. Studijas beidzis ar diplomdarbu "Politiskās invektīvas Aristofana komēdijās". |
| Working place | 00.08.1940 – 00.06.1941 Laikraksta "Sarkanais Sports" atbildīgā redaktora vietnieks 00.08.1940 – 00.06.1941 Laikraksts "Jaunais Komunārs" Rīga Rīga Līdzstrādnieks 00.09.1941 – 00.09.1942 Buhāra Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan Skolotājs Pedagoģiskajā tehnikumā. 00.08.1943 – 00.11.1944 Taškenta Tashkent, Uzbekistan Kadru daļas atbildīgais sekretārs Farhadas spēkstacijas celtniecībā Taškentas apgabalā. 26.10.1945 – 00.08.1946 VAPP Grāmatu apgāds Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 00.08.1946 – 1951 Latvijas Valsts izdevniecība Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 1951 – 1958 Latvijas Valsts izdevniecība Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Vārdnīcu redakcijas vadītājs 1958 – 1975 Rīgas Politehniskais institūts Kaļķu iela 1, Rīga Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050 Svešvalodu katedras vadītājs |
| Participation in organisations | 1986 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 – 2009 Latvian Writers’ Union Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011 Biedrs |
| Service | 15.04.1937 – 30.09.1938 Latvian Army Rīga Rīga 4. Valmieras kājinieku pulka 2. rotas kareivis. 12.09.1939 – 00.11.1939 Latvian Army Rīga Rīga Iesaukšanas pavēsti saņēmis 1939. gada 12. septembrī, atgriežoties no studentu olimpiādes Montkarlo. Otrā reize Latvijas armijā. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka rotā, apsargājot poļu internētos virsniekus Lilastē. 00.12.1944 – 25.10.1945 Sarkanā armija Kurzeme Latvija Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī. 359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants. |
| Emigrated | 1941 – 1944 Vidusāzija Central Asia Buhāra, Taškenta, Taškentas apgabals. |
| Travelled | 00.03.1935 – 00.04.1935 Telaviva Tel Aviv-Yafo, Israel Dalība sporta sacensībās. 00.08.1939 Montekarlo Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. 01.09.1939 (Date is approximate) Berlīne Berlin, Germany Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē. |
| Place/time of death | 27.02.2009 Rīga Rīga |
| Buried | 04.03.2009 Atvadīšanās no Ābrama Feldhūna notika Krematorijas Lielajā zālē. |
| Rewards | Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva 1993 Annual Latvian Literary Award Balva piešķirta par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā. Mūža ieguldījums 2001 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu. III šķira 2001 |
|---|
Map legend
Showing 1-26 of 26 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 26.10.1915 | Birth time/place | City |
| 2 | Raiņa bulvāris 21, Rīga (Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050) | 1933 | Residence | Building, house |
| 3 | Stabu iela 19, Rīga (Stabu iela 19, Rīga, LV-1011) | 1946 | Residence | Building, house |
| 4 | Baznīcas iela 34, Rīga (Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010) | 1948 | Residence | Building, house |
| 5 | Rīga (Rīga) | 27.02.2009 | Place/time of death | City |
| 6 | Vidusāzija (Central Asia) | 1941 - 1944 | Emigrated | Region, area |
| 7 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Education | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1933 | Education | City |
| 9 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1933 - 1941 | Education | Building, house |
| 10 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1948 | Education | Building, house |
| 11 | Taškenta (Tashkent, Uzbekistan) | 01.09.1942 - 01.08.1943 | Education | City |
| 12 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 26.10.1945 - 01.08.1946 | Working place | Building, house |
| 13 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 01.08.1946 - 1951 | Working place | Building, house |
| 14 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1951 - 1958 | Working place | Building, house |
| 15 | Kaļķu iela 1, Rīga (Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050) | 1958 - 1975 | Working place | Building, house |
| 16 | Rīga (Rīga) | 01.08.1940 - 01.06.1941 | Working place | City |
| 17 | Buhāra (Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan) | 01.09.1941 - 01.09.1942 | Working place | City |
| 18 | Taškenta (Tashkent, Uzbekistan) | 01.08.1943 - 01.11.1944 | Working place | City |
| 19 | Montekarlo (Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco) | 01.08.1939 | Travelled | Part of a city |
| 20 | Berlīne (Berlin, Germany) | 01.09.1939 | Travelled | City |
| 21 | Telaviva (Tel Aviv-Yafo, Israel) | 01.03.1935 - 01.04.1935 | Travelled | City |
| 22 | Rīga (Rīga) | 12.09.1939 - 01.11.1939 | Service | City |
| 23 | Kurzeme (Latvija) | 01.12.1944 - 25.10.1945 | Service | Region, area |
| 24 | Rīga (Rīga) | 15.04.1937 - 30.09.1938 | Service | City |
| 25 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1986 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 26 | Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2009 | Participation in organisations | Apartment |