@@@@: Author (72); Compiler (7); Author of the comment (10); Person of reception (21)
Audio/video: Narrator (1)
Ilustrācijas: Person in photo(3)
| Nimi | Gunārs Bībers |
|---|---|
| Kopsavilkums | Gunārs Bībers (1931) – literatūrzinātnieks, kritiķis, profesors, filoloģijas doktors. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). Strādājis par docētāju Latvijas Valsts universitātes (vēlāk Latvijas Universitātes) Filoloģijas fakultātē (1968–1985), Pedagoģijas fakultātē (1985–1991) un Latvijas Kultūras akadēmijā (1991–2011). Vairāku Latvijas filologu, rakstnieku, dzejnieku un literatūras zinātnieku paaudžu, bet arī latviešu aktieru, teātra un kino režisoru, dramaturgu, horeogrāfu un kultūras producentu skolotājs. Zinātnisko interešu lokā bijusi dramaturģija, tās vēsture, teorija un aktuālais process. Autors grāmatām "Latviešu padomju dramaturģija" (1976), "Gunāra Priedes dramaturģija" (1978) un "Drāmas teorijas jautājumi" (1986). |
| Personiska informācija | Dzimis 1931. gada 9. decembrī. Dzīvesbiedre – redaktore Ligita Bībere, meita - valodniece, Latvijas Universitātes docētāja Ilze Lokmane. |
| Profesionālā darbība | 1959: 2. novembrī laikrakstā "Skolotāju Avīze" pirmā publikācija - recenzija par Ventas Vīgantes lugu "Palmas zaļo vienmēr". 1967: 10. maijā par disertāciju "Raksturs un konflikts latviešu padomju dramaturģijā" ieguvis filoloģijas kandidāta grādu. 2001: režisores Ilonas Brūveres portretfilmu ciklā "Dominante" uzņemta filma "Literatūras zinātnieks Gunārs Bībers". https://www.youtube.com/watch?v=MokzrpgWxyA Par profesoru Gunāru Bīberu stāsta viņa meita valodniece Ilze Lokmane un mazmeita Lauma Šime: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/143216/literaturzinatnieka-un-literaturkritika-profesora-gunara-bibera-muza-ieguldijums Zinātniskās publikācijas1976: monogrāfija "Latviešu padomju dramaturģija"1978: monogrāfija "Gunāra Priedes dramaturģija" 1986: "Drāmas teorijas jautājumi" Līdzautors latviešu literatūras vēstures un literatūras teorijas mācību grāmatām skolām. Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres u. c. lugām, pārskatus "Kritikas gadagrāmatās" par latviešu dramaturģiju. Sastādītājs un priekšvārdu autors1982: Ādolfs Alunāns. Kas tie tādi, kas dziedāja1982: Intervijas 1986: Aleksejs Arbuzovs. Lugas 1989: Ceļa cirtēji 1990: Esenberģu Jānis. Baltā roze 1995: Latviešu jaunāko lugu izlase |
| Citātu galerija | Par monogrāfiju “Latviešu padomju dramaturģija” (1977)"Grāmatā ir trīs daļas, kas aptver latviešu padomju dramaturģijas attīstību hronoloģiskā secībā: 1) no 1917. gada līdz 1945. gadam; 2) pēckara periodā un 3) 50.–70. gados. Ievērojot, ka dramaturģija te aplūkota kā process, šāds hronoloģisks plānojums šķiet arī visloģiskākais un izdevīgākais. [..]Darbu mākslinieciskās analīzes parāda arī autora plašo erudīciju drāmas teorijas un tehnikas jautājumos, labu māksliniecisku gaumi un patstāvību Vispievilcīgākais G. Bībera pētījumā “Latviešu padomju dramaturģija”, manuprāt, tomēr ir tas, ka grāmata nav uzrakstīta bezkaislīgi, bet tajā viscaur jūtama autora dziļā mīlestība pret dramaturģiju un patiesas, nesavtīgas rūpes par šā grūtā žanra likteņiem. Jūtama arī G. Bībera vēlēšanās savos vērtējumos būt objektīvam un taktiskam, tāpēc katrā lugā viņš cenšas parādīt, izcelt pozitīvās vērtības, reizē nesaudzīgi tieši un trāpīgi atklājot kļūmes un nevarību. Turpat gan jāpiebilst, ka šādam – ļoti detalizētam – analīzes veidam ir savas ēnas puses. Proti, cenšanās visādā ziņā sīki argumentēt, kādēļ kāda luga nav izdevusies, novedusi G. Bīberu arī pie daudzu nenozīmīgu darbu izvērstas, nopietnas analīzes, tā gribot negribot radot maldīgu priekšstatu par šo lugu vietu un nozīmi mūsu dramaturģija. Šai gadījumā ir žēl recenzējamās grāmatas autora velti izšķiestā laika un enerģijas, jo — vai tad nemākslu vispār var analizēt pēc mākslas darba likumiem? Otrkārt, vienādi rūpīgi analizējot gan labākos darbus, gan vājākos, it kā zūd ne pieciešamais spēku samērs un izcilākie sasniegumi dramaturģijā pietiekami spilgti, reljefi neizdalās uz vispārējā fona. Atsevišķu darbu vērtības it kā nonivelējas." Vārdaune, Dzidra. Labs sākums sarežģītam ceļam. Karogs, 1977, Nr. 9. Par monogrāfiju “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978)“Tā ir kaismīgi uzrakstīta grāmata par savu laiku un par cilvēka vienreizīgo un neatkārtojamo personību tajā, par dramaturga arvien lielāku profesionālu varēšanu dzīves parādības atainot atbilstoši pieredzei, zināšanām un saviem uz skatiem, arī temperamentam un raksturam. Monogrāfijas autors Gunārs Bībers dziļi un rūpīgi traktējis ikvienā lugā ietverto problemātiku, atklājot tēlu attieksmju idejisko un māksliniecisko sakņojumu un evolūciju dramaturga daiļradē. [..] G. Bībera grāmatā sniegts arī izrāžu vērtējums, kas daudzkārt balstīts ne tikai uz citu kritiķu rakstiskām liecībām, bet arī paša autora vērojumiem. Runājot problēmu līmenī, G. Bībers taktiski un smalkjūtīgi vērtē aktieru un režisoru sniegumu, izseko virspusēju pieņēmumu peripetijām gadu gaitā (piemēram, par G. Priedes sadarbību ar režisoru P. Pētersonu).”Pijols, Imants. Uz skatuves, grāmatās, tautā. Karogs, 1979, Nr. 3. |
| Saiknes | Ligita Bībere (1935) - Wife |
| Nodarbes | professor literary scholar literary critic |
| Birth time/place | 09.12.1931 Alsviķu pagasts Alsviķu pagasts, Alūksnes novads Dzimis Alsviķu pagasta Aizkalnos. |
| Education | 1940 – 1947 Strautiņu septiņgadīgā skola Strautiņi Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads 1947 – 1951 Alūksne Secondary School Kanaviņu iela 14, Alūksne Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 1951 – 1956 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1962 – 1965 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Mācījies aspirantūrā |
| Working place | 1956 – 1961 Jūrmalas 4. vidusskola Pumpuri Kūdra, Jūrmala Latviešu valodas un literatūras skolotājs 1962 Latvijas PSR Izglītības ministrija Rīga Rīga Skolu un bērnu iestāžu inspektors 1966 – 1967 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskais līdzstrādnieks 1968 – 1985 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Filoloģijas fakultāte 1985 – 1990 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1990 – 1991 University of Latvia Jūrmalas gatve 74/76, Rīga Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083 Pedagoģijas fakultāte, docētājs 1991 – 2011 Latvian Academy of Culture Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Docētājs |
| Participation in organisations | 1978 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 līdz šim Latvian Writers’ Union Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs 1999 līdz šim Latvijas Dramaturgu ģilde Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Apbalvojumi | The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu. IV šķira 1995 Kultūras ministrijas balva kultūrā "Trīs brāļi" Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā. Mūža ieguldījums 2008 Annual Latvian Literary Award Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā. Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā 2021 Jēkaba Dubura balva Par mūža ieguldījumu drāmas teorijas, vēstures un analīzes pētniecībā un mācīšanā neskaitāmām studentu paaudzēm. 2021 |
|---|
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Alsviķu pagasts (Alsviķu pagasts, Alūksnes novads) | 09.12.1931 | Birth time/place | Parish |
| 2 | Strautiņi (Strautiņi , Ziemera pagasts, Alūksnes novads) | 1940 - 1947 | Education | Village |
| 3 | Kanaviņu iela 14, Alūksne (Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 1947 - 1951 | Education | Building, house |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1951 - 1956 | Education | Building, house |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1962 - 1965 | Education | City |
| 6 | Pumpuri (Kūdra, Jūrmala) | 1956 - 1961 | Working place | Part of a city |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1962 | Working place | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1966 - 1967 | Working place | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1985 | Working place | City |
| 10 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1985 - 1990 | Working place | Building, house |
| 11 | Jūrmalas gatve 74/76, Rīga (Jūrmalas gatve 76, Rīga, LV-1083) | 1990 - 1991 | Working place | Building, house |
| 12 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 1991 - 2011 | Working place | Building, house |
| 13 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1978 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 14 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 15 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 1999 | Participation in organisations | Building, house |
