Zigfrīds fon Fēgezaks

lv
Report to editor

Collections (2)

Works: Author (6); Person of reception (7)

Photos: Person in photo(6)

NameZigfrīds fon Fēgezaks
Additional namesBenedikt Reinhold Theophil
Name at birthSiegfried von Vegesack
Linkhttps://de.wikipedia.org/wiki/Siegfried_von_Vegesack
SummaryZigfrīds fon FĒGEZAKS (von Vegesack, 1888-1974) ir Baltijas vācu rakstnieks, publicists un tulkotājs. Viņš ir beidzis ģimnāziju Rīgā un teicami apguvis krievu valodu, pēc tam turpinājis studijas Tērbatas Universitātē, vēlāk - Berlīnē, Minhenē un Heidelbergā. 1915. gadā kopā ar sievu zviedru rakstnieci Klāru Nordstrēmu Fēgezaks izceļo uz Zviedriju, tomēr pēc gada atgriežas Vācijā. 1918. gadā ģimene iegādājas remontējamu pils torni Ziemeļbavārijā pie Rēgenas. Veisenšteinas pilī ar pārtraukumiem paiet viss atlikušais Fēgezaka mūžs, pēc izceļošanas no Baltijas šeit uz laiku apmetas arī viņa ģimenes locekļi, brāļi ar savām ģimenēm.
Pirmos panākumus literatūrā un rakstnieka slavu Fēgezaks iegūst ar savām ekspresionistiskajām lugām Die tote Stadt ("Mirusī pilsēta", 1923) un Der Mensch im Käfig ("Cilvēks būrī", 1926), kuras piedzīvo pirmizrādes Kotbusā un Prāgā; šajā laikā Fēgezaks iepazīstas un noslēdz mūža draudzību ar mākslinieku un rakstnieku Alfrēdu Kubinu (Kubin, 1877-1959) un gleznotāju Reinholdu Kepelu (Koeppel, 1887-1950), kā arī ar vācbaltiešu rakstnieku Verneru Bergengrīnu (Bergengruen, 1892-1964). Iepazīšanās ar Bergengrīnu, domājams, notiek, pateicoties pēdējā darbībai vācbaltiešu preses izdevumā Baltische Blätter, kura vadību Bergengrīns pārņem Berlīnē 1925. gadā. Radošajā darbā Fēgezaks ir daudzveidīgs - viņš ir darbojies arī bērnu literatūrā, publicējis humoristisko dzeju, ceļojuma aprakstus un tulkojis, galvenokārt no krievu valodas. Fēgezaks ir rakstījis kriminālromānus, stāstus un noveles, Baltijas kultūrā viņš ir plaši pazīstams ar savu daļēji autobiogrāfisko romānu epopeju "Baltiešu traģēdija" (Baltische Tragödie), romānu virkni, kas sastāv no trim daļām un aplūko notikumus Baltijā no rakstnieka dzimšanas brīdim līdz 1930.gadu otrajai pusei. 1957. gadā nāk klajā triloģijas turpinājums un noslēgums - daļēji autobiogrāfisks romāns "Pēdējais cēliens" (Der letzte Akt), kurā rakstnieks atskatās uz notikumiem Latvijā 1930.gadu otrajā pusē, t.sk. uz vācbaltiešu izceļošanu. Tomēr šie nav vienīgie Fēgezaka ar Baltiju saistītie darbi. Ik pa brīdim pie savām atmiņām par dzīvi Baltijā Fēgezaks atgriežas visa mūža garumā. Šī viņa literārās darbības daļa arī kopumā ir caurausta ar autobiogrāfiskiem motīviem. Baltijai liela loma arī Fēgezaka dzejā.
Personal informationZigfrīds fon Fēgezaks (von Vegesack, 1888-1874) ir dzimis kā devītais bērns Baltijas vācu aristokrātu Oto Gotharda fon Fēgezaka (1844-1900), Valmieras prefekta, un Žanetas Konstances Klementīne fon Fēgezakas, dzimušas fon Kampenhauzenas (1849-1932), ģimenē. Rakstnieka brālis Manfreds fon Fēgezaks (1879-1966), jurists un politiķis, pēc 1. pasaules kara paliek Lobērģos, 1. Saeimas deputāts.

Ar pirmo sievu zviedru rakstnieci Klāru Nordstrēmu (Nordström, 1886—1962) precējies 1915.16.02. Šajā laulībā bērni: Izabella (1917-2005), kara lidotājs Gothards (1923-1944), kritis karā Polijā. Laulība šķirta 1935. gadā uzskatu nesaskaņas dēļ - Klāra Nordstrēma aizraujas ar antropozofiju un simpatizē nacistiskās Vācijas politikai.
1940. gada aprīlī Fēgezaks apprecas ar Gabrielu Ebenmaijeri (Ebenmayer, 1903-1972), sauktu par Jellu, no Vircburgas; laulībā 1941. gadā piedzimst dēls Kristofs (1941).


WorkPirmā publikācija - kultūrvēsturisks raksts Die Gesandtschaften Wolter von Plettenberg an den Großfürsten von Moskau in den Jahren 1494-1497 (Voltera fon Pletenberga sūtniecības braucieni pie Maskavas lielfirsta no 1494. līdz 1497. gadam). Baltische Monatschrift, 1913, S. 315-340. Pirmie daiļdarbi - oriģināldzejas kopa - nāk klajā Berlīnē, 1916. gadā jauno vācbaltiešu dzejas antoloģijā Die jungen Balten.

Oriģinālliteratūra

Dzeja, dzejas un īsprozas antoloģijas

1925: Die kleine Welt von Turm gesehn [apdzejota dzīve Veisenšteinas pils tornī]. Berlin-Wilmersdorf.
1939: Das Kritzelbuch. Geschichten und Gedichte [īsprozas un dzejas krājums]. Bremen
1943: Der Lebensstrom. Gedichte. Berlin
1944: Kleine Hausapotheke. Tropfen, Pillen und Tabletten gegen Kopfweh, Zahnschmerzen, Bauchgrimmen, Liebesgram und üble Laune [humors un satīra]. Hamburg.
1946: Das ewige Gericht. Eine Dichtung [atskats uz II pasaules kara traģēdiju]. Baden-Baden.
1947: Das Unverliebare. Gedichte [apdzejota Baltija, sāpes par zaudēto dzimteni dominē]. Flensburg.
1948: Herr Bo fährt um die Welt. Verse für Kinder [dzeja bērniem]. Säckingen.
1953: In dem Lande der Pygmäen [humors un satīra]. Tübingen.
1953: Schnüllermann sieht das Leben heiter an [humoristiskā dzeja]. München
1956: Geliebte Erde. Olten.
1963: Krug und Quelle. Gedichte. München.
1966: Kleiner Hauskalender für jedes Jahr. München, Wien.

Proza

1926: Der Herr ohne Hose. Eine Sammlung merkwürdiger Begebenheiten [fikcija, uzrādīts kā neesoša krievu rakstnieka Borisa Isjagina krājuma tulkojums]. Heidelberg.
1929: Liebe am laufenden Band. Roman. Berlin.
1931: Film mit Hindernissen. Kriminalroman. Graz, Salzburg.
1932: Das fressende Haus. Roman. Berlin.
1933-35: Baltische Trilogie: 1. Blumbergshof. Geschichte einer Kindheit. 2. Herren ohne Heer. Roman des baltischen Deutschtums. Berlin. 3. Totentanz in Livland. Roman. Berlin.
1936: Meerfeuer. Ein Sommer auf Rönnö. Roman. Berlin.
1936: Der Spitzpudeldachs und andere Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald. Berlin.
1937: Die baltische Tragödie. Roman-Trilogie. Bremen.
1940: Aufruhr aus der Quebrada. Eine Erzählung aus Argentinien. Berlin.
1940: Eine dunkle Geschichte. Eine Erzählung aus Paraguay. Bremen
1941: Das Dorf am Pfahl. München.
1945: Die gestohlene Seele. Eine Erzählung aus Chile. Mühlacker.
1947: Der Pfarrer im Urwald. Eine Erzählung aus Brasilien. Baden-Baden.
1947: Zwischen Staub und Sternen. Südamerikanische Erzählungen. Urach.
1947: Das Weltgericht von Pisa. Eine Legende von der Macht des Bösen, der Schwäche und Schuld der Menschen und der allerbarmenden Liebe des Herrn. Baden-Baden [pārstrādāts raidlugā 1950].
1957: Der letzte Akt. Roman. Heilbronn.
1957: Der Pastoratshase. Altlivländische Idyllen. Heilbronn.
1959. Tanja. 3 Erzählungen aus Russland. Heilbronn.
1960: Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689-1887. Heilbronn.
1965: Jachka und Janne. Drei baltische Erzählungen. München.
1967: Der Überfahrt. Roman. München.
1967: Der Waldprophet. Geschichten aus dem Bayerischen Wald. Heilbronn.
1970: Die Welt war voller Tanten. Heilbronn.
1973: Die roten Atlasschue. Aus dem Leben meiner Urgroßeltern. Heilbronn.

Dramaturģija

1923: Der Tote Stadt. Berlin
1926: Der Mensch im Käfig. Berlin.

Dokumentālā proza - ceļojumu apraksti u.c

1938: Unter fremden Sternen. Reise nach Südamerika. Bremen.
1944: Soldaten hinterm Pflug. Ein Erlebnisbericht vom Aufbau im Osten. Berlin.
1948: Mein Junge. Ein Nachruf [veltījums II pasaules karā bojā gājušajam dēlam, dzeja, proza]. Hamburg.
1962: Südamerikanisches Mosaik. München.
1963: Mein Bekenntnis. Heilbronn.
1965: Als Dolmetscher im Osten. Ein Erlebnisbericht aus den Jahren 1942-43. Hannover-Döhren.

Tulkojumi no krievu un zviedru valodas

1921: Die Nase und andere Geschichten [N.Gogol]. München
1921: Lady Macbeth von Mzensk [N.Leskov]. München
1922: Der Mensch im Schilderhaus und andere Novellen [N.Leskov]. München.
1922: Maria Aurora Königsmarck. Eine Chronik [Birger von Mörner, tulk.kopā ar Klāru Nordstrēmu]. München.
1925: Erzählungen Turgenev. München.
1930: König, Dame, Bube. Ein Spiel mit dem Schicksal [N. Nabokov]. Roman
1948: Der Njewski-Prospekt [N.Gogol]. Potsdam
1956: Wenn das Salz schal wird [N.Nabokov], Graz.
1962: Erste Liebe [I.S.Turgenev]. Stuttgart.

Oriģinālliteratūras tulkojumi latviski

1994: Tantes Julinkas burvju vārdiņš [tulk. H. Lapiņa]; Mana dzimtene [atdzejojis P.Brūvers]. Literatūra un Māksla, nr. 41/42.
1998: Kāzas Canikavā: stāsts [tulk. S.Brice]. Aizpute: H. fon Hiršheits
2007: Jaška un Janne [tulk. P. Bolšaitis]. Vivat Academia. Atmiņas un stāsti par buršu valsti. Rīga: Antava.
2011: Senči un pēcteči: piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes, 1689-1887 [tulk. P.Bolšaitis]. Rīga: Vesta LK.
2013: Baltiešu gredzens [tulk. P.Bolšaitis]. Rīga: Vesta LK.
2021: Pizas pastarā tiesa: stāsts par valdniekiem, politiķiem un tautu senajos viduslaikos un Mans ticības apliecinājums. Rīga: Laika grāmata.

APBALVOJUMI

1961: Literatūras veicināšanas fonda balva (Literaturpreis der Stiftung zur Förderung des Schrifttums)
1963: Eslingenes mākslinieku ģildes Austrumvācu literatūras balva (Der Ostdeutsche Literaturpreis der Künstlergilde Esslingen)
1974: Literatūras veicināšanas fonda goda balva (Ehrengabe der Stiftung zur Förderung des Schrifttums)

QuotationsFēgezaku var uzskatīt par baltvāciešu gara izteicēju vācu literatūrā. Fēgezaka nāvi pieminēja gandrīz visi Rietumvācijas laikraksti.
No: O.A.[iesp.Osvalds Akmentiņš]. Baltvācu rakstnieku pieminot. Latvija, 9.02.1974.

[tulkojums] Fēgezaka spēcīgais talants [..] slēpjas lirikā; ar patiku viņš iegrimst sāpjpilnā un elēģiskā, pat sentimentālā tonī .. Tā šī grāmata diemžēl pārtapa par baltiešu elēģiju, nevis baltiešu drāmu .. greiza aina ne tikai attiecībā uz vietējiem vāciešiem, bet arī uz visu apkārtējo nevāciešu pasauli. Turklāt Aurels līdz galam paliek iekšēji svešs kā visam, kas notiek apkārt, tā savam laikam. [..] Tādējādi viņš redz tikai to, ko vēlas redzēt viņa acis un kas atbilst viņa paša elēģiskajai dabai [..] Atkārtotie, nemotivētie, klajie, nievājošie un netaisnīgie teicieni par latviešu tautu, kas likti baltiešu muižniecības pārstāvjiem mutē, nav pretrunā ar iepriekš teikto, jo šķiet kā tukšas un liekas zākas, kas daudz vairāk liecina par tiem, kuri tās izsaka, nekā ir par tiem, pret kuriem tās ir vērstas [..]. Baltiešu traģēdija ir tikai un vienīgi baltiešu dižciltīgo traģēdija. Nav iespējams atklāt vācbaltiešu likteņus nerādot vienlaicīgi arī abas tautas – latviešus un igauņus – kuras tieši šajā laikā piedzīvo nacionālu augšupeju un iegūst savu valstisko neatkarību.
No: Hans von Rimscha [recenzija par "Baltiešu triloģiju"]. Rigasche Post, nr. 41., 8.09.1935.

[romāna] literārā vērtība šķiet esam ne tā kuplākā – autors piedāvā sajūtas, ainavas un notikumus reģistrējošu vēstījumu Apgaismības sentimentālisma manierē. Par spīti šim apstāklim romāns neapšaubāmi ir interesanta un ierosinoša lasāmviela, jo ļauj uzlūkot 20. gadsimta vēsturi no skatpunkta, kas kardināli atšķiras no latviešu literatūrā ierastā. Režisors [Viesturs Kairišs].. viņu interesē kultūru izzušana un pārdzimšana, citiem vārdiem – vācbaltieši kā metafora jebkurai tautai, “kuru laiks izbalina uz citu tautu audekla.”
No: Valda Čakare. Ar vēlmi pāraugt baronu Bundulu [par "Baltiešu gredzenu" un tā iestudējumu Nacionālajā teātrī]. https://www.kroders.lv/verte/1233]

..daudz vēsturisku notikumu.. (..) Atklājot tās nianses, par kurām līdz šim nav nācies aizdomāties. Atklājot šo stāstu no citas puses. Kopumā gan jāsaka: šis ir izdevums ar milzīgu kultūrvēsturisku vērtību, un tas būtu jālasa katram latvietim, kuru interesē mūsu zemes vēsture. Kopumā gan jāsaka: šis ir izdevums ar milzīgu kultūrvēsturisku vērtību, un tas būtu jālasa katram latvietim, kuru interesē mūsu zemes vēsture.
No: Eduards Silkalns. Skats no cita leņķa. Brīvā Latvija, Londona nr.4 (2013), 26.01/1.02.




Occupationstranslator
author
autors
Birth time/place20.03.1888
Lobērģi [uo]
Lobērģi [uo] , Bilskas pagasts, Smiltenes novads
Vieta, kas saistās visas turpmākās dzīves garumā ar "zaudēto paradīzi", kurā Fēgezaks atgriežas gan viens, gan kopā ar bērniem 1933., 1935., 1938., 1939. gadā un arī 2. pasaules kara laikā - pēdējoreiz pirms vācu karaspēka atkāpšanās.

Residence00.02.1915 – 00.11.1915
Zviedrija
Sweden

Karam sākoties, Klāra Nordstrēma spiesta Baltiju atstāt un atgriežas Zviedrijā. Zigfrīds fon Fēgezaks viņai seko 1915. gada februāra sākumā, lai 16. februārī Stokholmā apprecētos; turpmākie mēneši - pie sievas vecākiem Zviedrijā, strādā kā publicists, kara ziņotājs presē, novembrī dodas uz Berlīni.


00.11.1915 – 1918
Vācija
Germany

Pirmā pasaules kara gados dzīvo Vācijā, problēmas ar Krievijas impērijas pilsoņa pasi palīdz atrisināt draugi un paziņas; strādā kā žurnālists Berlīnē pie vācbaltieša Paula Rorbaha (Rorbach, 1869-1956), publicējas galvenokārt par Baltijas vācu stāvokli Krievijas impērijā, par Baltijas jautājumiem utml. 1917. gada septembrī pārceļas uz Bavāriju.


18.03.1918 – 26.01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland

Ar sievasmātes finansiālu atbalstu iegādājas savā īpašumā remontējamu pils torni, pavasarī apmetas tur uz dzīvi kopā ar ģimeni, ar pārtraukumiem pavada visu savu atlikušo dzīvi. Šeit top ap 70 Fēgezaka darbi - romāni, lugas, esejas, stāsti, kā arī tulkojumi no zviedru un krievu valodas.

1918-1930 ienākumi no publikācijām vācu avīzēs - īsie stāsti, galvenokārt feļetona nodaļā, visvairāk publikāciju Vossische Zeitung, Berliner Tageblatt, Börsen-Courier. Raksti ap 40 vācu avīzēs pašizveidotā sadaļā "100 rindas"; arī tulkojumi no zviedru (piemēram, Strindberga dzeja) un krievu valodas

Education1901 – 1907
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

Pabeidz pilnu ģimnāzijas kursu ar sudraba medaļu.


1907 – 1912
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia

studē vēsturi, kādā duelī zaudē kreiso aci; vīlies gan studiju kvalitātē, gan atmosfērā. 1912. gada vasaru pavada Lobērģos, nolemj Tērbatā vairs neatgriezties.


1909
Heidelbergas Universitāte
Heidelberga
Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany
Studē vasaras semestrī, pēc tam atgriežas Tērbatā.

1912 – 1913 (Date is approximate)
Austrumeiropas studiju seminārs
Berlīne
Berlin, Germany

Ziemas semestrī studē vēsturi pie Baltijas vācieša Teodora Šīmaņa (Schiemann, 1847-1921).


1913 – 1914
Minhenes universitāte
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

Studē vēsturi un mākslas vēsturi pie mākslas vēsturnieka un profesora Heinriha Velflina (Wölfflin, 1864-1945).

Working place00.06.1914
Newspaper "Rigasche Rundschau"
Doma laukums 1, Rīga
Doma laukums 1, Rīga, LV-1050
Līdzstrādnieks, tomēr kara dēļ darbība, lāgā nesākusies, jāpārtrauc
Participation in organisations1907 – 1912
Studentu korporācija Livonia
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia
korporācijas loceklis.

1956
Vācu valodas un dzejas akadēmija
Aleksandra ceļš 28, Darmštate
Alexandraweg 28, Darmstadt, Hesse, Germany
Īstenais loceklis.
Service1942 – 1943
Wehrmacht

Brīvprātīgs tulks vācu armijas sagādes daļā Vācijas karaspēka aizmugurē Ukrainā un Gruzijā. Piedzīvojumi II Pasaules kara laikā atspoguļoti Fēgezaka darbā Als Dolmetscher im Osten ("Kā tulks Austrumos", 1965); jauna, vērtīga pieredze vācu armijas attiecībās ar Krievijas minoritātēm, uzskatu maiņa par Baltijas vāciešu un latviešu un igauņu attiecībām.

Travelled1914
Itālija
Italy

Ar nākamo sievu Klāru Nordstrēmu - pavasarī ceļojums uz Itāliju - Venēciju, Romu, Florenci un Neapoli, jūnijā - brauciens uz Zviedriju, pēc tam - rudens un 1914. gada Ziemassvētki Lobērģos.


1929 – 1932
Tičīno kantons, Šveice
Ticino, Schweiz/Suisse/Svizzera/Svizra

Pavada laiku kopā ar ģimeni, kamēr Veisenšteinas pils tornis ir izīrēts mākslinieku apvienībai PORZA, lai iegūtu papildus līdzekļus torņa atjaunošanai. Dažu nedēļu laikā Tičino top romāns, balstīts lauksaimnieka pieredzē Veisenšteinas pils tornī pavadītajos pirmajos gados Das fressende Haus ("Rijīgā māja", 1932).

1929.gadā Lugānā satiek savu mūža mīlestību pusebrejieti Lea de Lēbu (Lea de Loeb), sauktu "Nena", kura 1932. gadā pārceļas kopā ar ģimeni uz Argentīnu.


1936 – 1938
Dienvidamerika
South America

Daudz laika pavada Argentīnā pie draudzenes Nenas, kā arī ceļo un tiekas ar lasītājiem - izceļojušajiem Baltijas vāciešiem - reklamē savus darbus.


1959 – 1960
Dienvidamerika
South America

1965 – 1966
Dienvidamerika
South America

Pieredzētais Dienvidamerikā attēlots romānā Der Überfahrt ("Pārbrauciens", 1968).

Detention00.03.1933
Rēgena, Bavārija, Vācija
Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland

Pavada vairākas dienas apcietinājumā Rēgenā, jo atteicies izkārt pie pils torņa nacistiskās Vācijas krogu, jo izīrējis savu namu mākslinieku apvienībai PORZA, kuru jaunais režīms ir aizliedzis.

Place/time of death26.01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland
Buried00.01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland
pēc paša vēlēšanās apglabāts meža nostūrī, blakus saviem suņiem netālu no pils torņa, daudzgadīgās dzīves vietas.
Memorials1984
Muzejs "Rijīgā māja"
Veisenšteinas pils, Rēgena
Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland

Muzejs dibināts 1984. gadā, tas ietver Z.fon Fēgezakam veltītu ekspozīciju, kā arī ar novadpētniecību saistītus materiālus. Tas pazīstams arī ar nosaukumu "Veisenšteinas pils Fēgezaka muzejs" (Vegesack-Museum Burg Weißenstein) un glabā vērtīgu rakstnieka dokumentu, fotogrāfiju, manuskriptu utml. krājumu, kas gan pieejams tikai zinātniskai izpētei. Par krājumu sīkāk: https://www.literaturportal-bayern.de/nachlaesse?t... [19.12.21.]


2000
Zigfrīda fon Fēgezaka Rēgenas reālskola
Rēgena, Bavārija, Vācija
Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland

Map legend





















Showing 1-22 of 22 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Lobērģi [uo]
(Lobērģi [uo] , Bilskas pagasts, Smiltenes novads)
20.03.1888Birth time/placeVillage
2Zviedrija
(Sweden)
01.02.1915 - 01.11.1915ResidenceCountry
3Vācija
(Germany)
01.11.1915 - 1918ResidenceCountry
4Veisenšteinas pils, Rēgena
(Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
18.03.1918 - 26.01.1974ResidenceBuilding, house
5Veisenšteinas pils, Rēgena
(Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
26.01.1974Place/time of deathBuilding, house
6Veisenšteinas pils, Rēgena
(Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
01.01.1974BuriedBuilding, house
7Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1901 - 1907EducationBuilding, house
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1907 - 1912EducationBuilding, house
9Berlīne
(Berlin, Germany)
1912 - 1913EducationCity
10Heidelberga
(Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany)
1909EducationCity
11Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
1913 - 1914EducationCity
12Doma laukums 1, Rīga
(Doma laukums 1, Rīga, LV-1050)
01.06.1914Working placeBuilding, house
13Tičīno kantons, Šveice
(Ticino, Schweiz/Suisse/Svizzera/Svizra)
1929 - 1932TravelledRegion
14Dienvidamerika
(South America)
1959 - 1960TravelledContinent
15Dienvidamerika
(South America)
1965 - 1966TravelledContinent
16Dienvidamerika
(South America)
1936 - 1938TravelledContinent
17Itālija
(Italy)
1914TravelledCountry
18Rēgena, Bavārija, Vācija
(Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
01.03.1933DetentionCity
19Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1907 - 1912Participation in organisationsBuilding, house
20Aleksandra ceļš 28, Darmštate
(Alexandraweg 28, Darmstadt, Hesse, Germany)
1956Participation in organisationsBuilding, house
21Rēgena, Bavārija, Vācija
(Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
2000MemorialsCity
22Veisenšteinas pils, Rēgena
(Burgruine Weißenstein, Weißenstein, Regen, Landkreis Regen, Bayern, 94209, Deutschland)
1984MemorialsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.