LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

4 bildes

Literatūras, folkloras un mākslas institūta sākotne saistāma ar 1924. gadā dibināto Latviešu folkloras krātuvi un 1935. gadā izveidoto Valodas krātuvi. Uz šo institūciju bāzes 1946. gadā tika nodibināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts. No 1946. līdz 1951. gadam tā direktors bija Andrejs Upīts, no 1951. līdz 1962. gadam – Ēvalds Sokols, no 1963. līdz 1983. gadam – Jānis Kalniņš, no 1984. līdz 1991. gadam – Viktors Hausmanis. Ar šādu nosaukumu tas darbojās līdz 1991. gada beigām, kad institūts sadalījās, izveidojot divas patstāvīgās institūcijas: Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latviešu valodas institūtu. Kopš 2006. gada institūts ir Latvijas Universitātes aģentūra.

Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktori bijuši – Viktors Hausmanis (1992–1999), Benedikts Kalnačs (1999–2011), Dace Bula (2011–2021,) no 2021. gada institūta direktore ir Eva Eglāja-Kristsone.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai starptautiski atzītā līmenī attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs.

LU LFMI aktīvi iesaistās Latvijas akadēmiskās kultūras veidošanā, veido zinātnisku dialogu ar radniecīgām institūcijām un zinātņu nozarēm, kā arī sadarbojas ar sabiedrību, sniedzot tai nepieciešamās zināšanas par literatūras, folkloras un mākslas procesiem Latvijā. LU LFMI popularizē Latvijas kultūru, veicina tās atpazīstamību starptautiskā un valsts mērogā.

Institūta pārziņā ir viens no nacionālās kultūras simboliem un lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē – Latviešu folkloras krātuves kolekcija.

Vairāk informācijas institūta mājas lapā LU LFMI.