The Rainis Museum “Tadenava”
Izveide un darbība padomju laikā
1958. gadā Raiņa dzimtā māja bija izremontēta un restaurēta, jo drīzumā tur tika plānots iekārtot muzeju. Tolaik pie mājas jau gandrīz desmit gadus atradās piemiņas plāksne. Tajā bija rodamas ziņas, ka mājā dzimis un no 1865. gada līdz 1869. gadam dzīvojis latviešu tautas dzejnieks Rainis.
1959. gadā kā Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāle sāka darboties Raiņa memoriālā māja – muzejs. Ar Raiņa literatūras muzeja palīdzību divās galvenajās ekspozīciju zālēs tika iekārtoti divdesmit stendi ar rakstnieka attēliem, dokumentiem un iespieddarbu fotokopijām.
1963. gadā muzeju savā pārraudzībā pārņēma Latvijas Dabas un vēstures biedrība.
1966. gadā muzejs pārtapa par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli. Ap šo laiku tajā bija iekārtotas dzejnieka vecāku, kā arī māsas Līzes memoriālās istabas. Tās sniedza priekšstatu par tālaika ļaužu dzīvi.
1967. gadā tika aizsākta tradīcija pavasarī Tadenavā rīkot lietuviešu un latviešu dzejas draudzības svētkus ar abu republiku dzejnieku piedalīšanos. Vēl viens tradicionāls pasākums bija Raiņa dienu svinības.
1969. gadā bijušās pirts vietā, kur piedzima Rainis, tika novietots piemiņas akmens.
Pēcāk muzejā tika iekārtotas dažādas izstādes, taču muzeja ekspozīcija nemainījās kopš dzejnieka simtgades 1965. gadā.
Darbība mūsdienās
2009. gadā muzejs nonāca Memoriālo muzeju apvienības pārraudzībā un kļuva par Raiņa un Aspazijas muzeja struktūrvienību.
2016. gadā muzejs tika atjaunots, un kopš tā laika tajā apskatāma ekspozīcija, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar Inesi Zanderi un dizaina biroju “H2E”. Ekspozīcijas pamatā ir spēle, kurā apmeklētājiem ar interaktīvu rotaļu palīdzību iespējams izzināt Raiņa dzīves sākumposmu, kā arī literāro mantojumu. Vadošā loma ekspozīcijā ir saules motīvam.
Citātu galerija
“Tadenavas muzejs (Daugavpils rajona Tadenavas ciemā) – neliela lappusīte no dzejnieka agrās bērnības, viņa “saules pērklis”. Šai vietā mazais Žaniņš pirmo reizi iepazina un iemīlēja sauli. Vēlāk, savos darbos, visu labo un daiļo salīdzinādams ar sauli, viņš iedzīvināja to kā brīves un cilvēcības simbolu.
Tadenava ir vienīgā vieta, kurā dzejnieks jutās īsti laimīgs, kur pasaules izziņa vēl nebija saskārusies ar sāpju rūgtumu. Kad, atgriezies no emigrācijas Šveicē, Rainis apceļoja bērnības un jaunības zemi Latgali, Tadenavā viņš neatgriezās, jo vēlējās to saglabāt atmiņā kā laimīgu prieka un saules stūrīti.
Tagad Tadenavā iekārtotas dzejnieka vecāku, māsas Elīzas memoriālās istabas. Ekspozīcijas iepazīstina ar Raiņa dzīvi Tadenavā, Randenē, Berķenelē, pirmajām skolas gaitām. Attēlus un fotogrāfijas papildina dziļi izjustie K. Fridrihsona akvareļi.”
B. Cīrule. J. Raiņa muzejā. Zarja Kommuņizma, Nr. 85, 19.07.1966.
“Tālu prom no pilsētu burzmas un steigas skaistu, lielu mežu ielokā kārts šūpulis mūsu tautas dižākajam dzejniekam un domātājam. Raiņa muzejā Tadenavā dzejnieka agrīnās bērnības liecinieki stāsta par vidi, kurā auga un veidojās nākamais saules dzejnieks. Un galvenais “eksponāts” šeit ir pati daba, apkārtne, tāda īpaša, vārdos grūti raksturojama vides atmosfēra, kas Rainim palikusi atmiņā visu mūžu un ko viņš 60 gadu vecumā, rakstot “Saules gadus”, visai precīzi raksturojis šajā bērnības epā.”
Māra Valtere. Saule, kas nākusi no bērnības. Pionieris, Nr. 71-72, 06.09.1985.
“Laikam gan veltīgi būtu šīs vietas dvēseli meklēt vienīgi Pliekšānmājas 130 gadus vecajos baļķos vai akadēmiski izkārtotajās memoriālajās istabās. Māras Valteres Tadenava ir pavisam citāda – 13 gados izsapņota pasaule, aplis, kurā sākas, beidzas un mūžam atjaunojas Saules tecējums. Ik gadus dzīvojot šajā pasaules malā no agra pavasara līdz vēlam rudenim, Tadenavas saimniece apstaigājusi tās tuvāko apkārtni. Raiņa Saules zeme pamazām atklājusi pa kādam mazam noslēpumam – aizaugušus mēra laiku apbedījumus, Napoleona karotāju kapus, feodālisma laiku apmetni un 4 kilometrus attālāk senču kulta vietu – Velnakmeni. Tie visi – ar teiksmām un nostāstiem apauguši stūrīši – kas pamazām saista kopā redzamo un Veļu pasauli, bet visi kopā veido šejienes auru. Tā tapusi zeme, kurā meklējams sākums Raiņa Saules mīlas ticībai.”
Māra Grīnberga. Saules mīlas ticība Tadenava. Diena, Nr. 212, 11.09. 1995.
Informācija