Imantas pulks

Imantas pulks (kr. Имантский полк) jeb latviešu strēlnieku pulks Imanta - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība sabiedroto Sibīrijas karaspēka ģenerāļa Žanēna (Janin, Pierre Maurice) un Francijas komisāra Sibīrijā grāfa de Martela pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. Dibināts 1918. gada 4. novembrī. 1919. gada 31. decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori, 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 765 instruktori un kareivji: 2 bataljoni (600 vīri), instruktoru komanda, sanitaru nodaļa, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestris, saimniecības nodaļa un rezerve. Kareivju sagatavošana notika latviski (tika izveidota īpaša komisija militārās terminoloģijas latviskošanai). Par uzturu un apbruņojumu gādāja franču intendantūra.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs grupās:

28.02.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Gweneth" zem britu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji (kurus vēlāk Danciga pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona") - Latvijā ieradās 1920. gada 5. maijā;23.03.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania" zem britu karoga izbrauca 465 karavīri (52 virsnieki un 413 strēlnieki), kā arī civilpersonas, kopā ~900 cilvēku - Latvijā ieradās 21. jūnijā;augustā ceļā devās pēdējie 15 Imantas pulka karavīri kopā ar Troickas bataljona kareivjiem un to ģimenēm (~120 cilv.) - ieradās Latvijā ar tvaikoni "Brandenburg" novembra sākumā.

Pirmā pietura kuģiem bija Honkonga, nākamā – Singapūra, tad Kolombo osta Ceilonā. Tālāk kuģis devās no Indijas okeāna uz Suecas kanālu pa Sarkano jūru - Gibraltārs, Biskajas līcis un Lamanša kanāls, no kura tālāk transports devās uz Ziemeļjūru un iekšā Baltijas jūrā.

No: http://vesture.eu/index.php/Imantas_pulks

2 saistītas personas