Johann Friedrich Hartknoch

Hartknohs darbību grāmatniecībā uzsāk Kēnigsbergā ap 1761.gadu pie Johana Jākoba Kantera (Kanter),kad Kanters Lieldienu laikā dodas uz Leipcigas gadatirgu un uztic apgādu jaunākajam kolēģim. 1763. gadā līdz ar grāmatveikala atvēršanu pārņem Kantera filiāli Jelgavā. 1764. gadā kopā ar Johanu Jākobu Frīdrihu Hincu izveido patstāvīgu grāmatveikalu un apgādu Jelgavā.1765. gadā Rīgā kļūst par patstāvīgu izdevēju.Pēc 1767 publicē arī muzikālijas, viens no ievērojamākajiem Baltijas izdevējiem šai ziņā. Pasūta augstas kvalitātes burtstabiņus pie izdevēja un sadarbības partnera Johana Gotloba Imanuela Breitkopfa (Breitkopf) Leipcigā.1789 pēc Hartknoha nāves izdevējdarbību pārņem viņa dēls Johans Frīdrihs Hartknohs jaunākais (1769-1819), kas 1803. gadā pamet Rīgu un pāriet darbā uz Leipcigu. 1868 Verlag Johann Friedrich Hartknoch pārņem Viljams Frečs (French), 1879. gadā lielākā daļa apgāda pāriet apgādā Ed.Wartigs Verlag (Ernst Hoppe) Leipcigā u.c.TOMĒR: Hartknohu izdevniecības grāmatas faktiski netiek iespiestas Rīgā, jo rāte nedod atļauju pašiem tās drukāt. Privilēģija šajā laikā pieder G.K.Fērliham un J.K.D.Milleram. Hartknohi ir pirmie izdevēji Latvijā, kam nav savas spiestuves. Iespieddarbi tiek pasūtīti vācu tipogrāfiem. Hartknohi iegulda savus līdzekļus, koordinē darbu, tirgo grāmatas Rīgā un gadatirgos Vācijā. Būtiski sakari ar Vācijas izdevējiem, iespiedējiem, grāmattirgotājiem.Par šo sīkāk: Aija Taimiņa. Melnās mākslas adepti: izdevēja Hartknoha Jaunākā, autora, grafiķa un graviera attiecību peripetijas 18. gadsimta beigās. Iespiedgrafika. nr.2 (2005), 4.-8.lpp. u.c.Apgāds no 1765. gada līdz 1770. gadam ir Jaunielā, pēc tam pārceļas uz Smilšu ielu.