Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola

Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskolas vēsture aizsniedzas līdz 1868. gadam, kad muižnieks E. fon Vulfs tika dāvinājis sava pagasta četrām skolām zemi katrai 10 dālderu dārgumā. Dāvinājums ļāvis 1869. gadā uzsākt Raunas Mārtiņa skolas celtniecību t. sauc. “Mežoliešu galā”, tā padarot skolu vieglāk sasniedzamu arī Raunas pagasta attālākajās vietās dzīvojošajiem bērniem. Skolas ēka celta no laukakmeņiem, 31,5x 9 m liela, ap 1 m bieziem mūriem, 12 lieliem logiem. Ēka pabeigta, skola dibināta 1871. gadā. Skolu sākotnēji uzturējusi muiža un vietējie zemnieki.

20. gs. pirmajās desmitgadēs skolā vidēji mācījās 20–40 skolēnu un ap 20 pirmskolēnu.

Raunas Mārtiņa skolas pirmais skolotājs A. Tullijs nostrādājis vien gadu. Nozīmīga loma skolas un arī apkārtējās sabiedrības izaugsmē bijusi skolotājam, Raunas draudzes skolas absolventam Vilhelmam Dronam (Dronem), kas še nostrādājis 30 gadus, līdz 1812. gadam. V. Drons skolā izveidojis muzeju, rīkojis dažādus svētkus apkārtnē dzīvojošajiem.Bijis aktīvs Raunas apkārtnes sabiedriskajā dzīvē: dibinājis Mežoliešu jaukto kori, bijis ugunsapdrošināšanas biedrības priekšnieks u.c. Atmiņās par viņu teikts, ka “bijis sevišķi stingrs, sevišķu vērību piegriezis ticības mācībai, mīlējis bērnus pērt un, ja nezinājuši uzdevumus, visādi izlamājis.” V. Drona vadībā skola bijusi nozīmīgs vietējās kopienas kultūras centrs. 1. Pasaules kara laikā skolas kvalitāte un nozīme mazinās, līdz 1921. gadā te par pārzini ievēlēts Jānis Runcis. Turpmākajos gados Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola atkal kļuvusi par apkārtnes sabiedriskās dzīves centru, kur notikušas teātra izrādes, koncerti. Ar J. Runča gādību 1930./31. mācību gadā skolā dibināts Raunas –Mežoles mazpulks, skolēni aktīvi iesaistīti apkārtnes sakopšanā, jo īpaši koku stādīšanā, skolas augļu dārza veidošanā. Skolā ikgadēji rīkoti bērnu svētki, Ziemassvētku eglītes, kā arī tirdziņi u. tml. līdzekļu vākšanas pasākumi gan skolas, gan citiem labdarības mērķiem.

Skolu inspektora un skolu valdes priekšsēdētāja D. Sostes apsveikums Raunas Mārtiņa skolas jubilejā 1921.g. 28. novembrī:

"Nevarēdams personīgi ierasties uz Raunas Mārtiņa pamatskolas 50 gadu pastāvēšanas svētkiem 4. decembrī, ar šo es sirsnīgi sveicinu skolotājus, skolas jaunatni un viņas vecākus. Mārtiņa skolas 50 gadu jubilejas dienā. 50 gadu Mārtiņa skola ir nesusi gaismu savā skolas iecirknī un līdz ar to arī savu daļu strādājusi pie mūsu tautas vispārējās izglītības, pateicoties kurai mūsu tauta pagājušos kara un revolūcijas laikos negāja bojā, bet radīja ar saviem spēkiem un savu kultūru mūsu tautas un valsts neatkarī u. Novēlu turpmāk Mārtiņa skolai ar sekmēm veikt savus uzdevumus izglītības laikā mūsu tautai un valstij par svētību."

Pirmā Latvijas brīvvalsts laikā, atveroties skolām Brantos un Launkalnē, bet vēlāk padomju laikā dzīvi centralizējot ciematos, kas bija tālu no Raunas Mārtiņa skolas, izglītības iestādē pakāpeniski samazinājās skolēnu skaits. Šī iemesla dēļ padomju laikā skola slēgta.

Ievērojamākie Raunas Mārtiņa skolas absolventi: 1870.tajos gados mācījies Kārlis Krēsliņš (1860–1929) – vienu no modernās farmācijas celmlaužiem un praktiskās bakterioloģijas pamatlicējiem Krievijā. Biruta Grīsle (1927–2004) – tēlniece. Nellija Grīsle (1919–2000) - dzejniece.

Apraksta tapšanā izmantoti materiāli no Raunas muzeja krājuma, jo īpaši – skolas pārziņa J. Runča uzrakstītā Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskolas hronika. Īpašs paldies Raunas muzeja vadītājai Ievai Plētienai.