Baltijas Centrālā bibliotēka

Baltijas Centrālā bibliotēka (BCB) sākta veidot 40. gadu beigās, bet oficiāli dibināta 1951. gadā. Tās veidotājs un īpašnieks bija baltvācietis Oto Bongs. Sākotnēji tā atradusies Minhenē, Līneburgā, Darmštatē (Vācija), visbeidzot latviešu tautas augstskolā "Abrenē" (Francijā).

Bibliotēkā ietilpa 18 tūkstoši vienību (grāmatas, periodiskie izdevumi, nepublicētie materiāli), 54 tūkstoši vienību attēlu arhīvā (skatkartes un fotoattēli), apmēram 2 tūkstoši karšu.

1994. gada jūlijā tika noslēgts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par Baltijas Centrālās bibliotēkas pārvietošanu uz Rīgu. Bibliotēka atvērta publikai 1995. gada 10. novembrī.

BCB fonds atspoguļo galvenokārt Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus. BCB atrodamas grāmatas gan no kādreizējām latviešu bēgļu nometņu bibliotēkām un baltvācu krājumiem (Kurzemes provinces muzeja), gan no vairākām ar Latviju saistītu zinātnieku privātkolekcijām (mākslas vēsturnieks H. Kjellīns, valodnieks G. Gerulis). Nepublicēto materiālu klāstā īpašu interesi izraisa P. Šīmaņa, K. Lēvisa of Menāra un R. Gulekes arhivālijas, kā arī J. Rasmaņa materiālu apkopojums "Latviešu trimdinieki Vācijā".

Krājums aptver laikposmu no 16. līdz 20. gadsimtam.

Avots: Viesturs Zanders. Baltijas Centrālā bibliotēka. Tiešsaiste. Pieejams: https://www.archiv.org.lv/trimda1996/biblioteka/bib3.htm (sk. 17.04.2023.)