Alojas luterāņu draudze

Alojas luterāņu draudze dibināta 1534. gadā, 17. gadsimta beigās koka baznīca apmūrēta ar ķieģeļu režģiem un laukakmeņiem, 1692. gadā tā ir bēdīgā stāvoklī. Zvanam atsevišķs zvanturis pie baznīcas. 1769. gada maijā baznīca nodeg. 1776. gada 21. februārī iesvēta jaunu mūra celtni.

Pirmais mācītājs Holandē dzimušais agrākais katoļu priesteris Pērnavā Pēteris Uzems (Usem, arī Usenus), kalpo no 1532 vai 1534. gada?. Viņam Urgas muižas īpašnieks Reinholds Orgess piesola 1/2 arklu zemes, ja tas izmācītu "zemnieku puisi Hinriku Kuli par mācītāju". Par Kuli nekādu ziņu nav.

17.gs. draudzei domājams bijušas filiālbeznīcas Ungurpilī un Stākenberģē, jo 1630. gadā mācītājam Jonam Kopenijam ir jāapkalpo arī Lielsalaca, Ungurpils un Stākenberģe. No 1714. līdz 1724. gadam draudzei nav sava mācītāja, tad draudzes locekļus apkopj Matīšu un Mazsalacas mācītāji.Draudzei ir filiāles Rozēnos un Staicelē, abas radušās sakarā ar 1898. gadā uzcelto Baltijas (Staiceles) papīra un papes fabriku. Vispirms uzcelts lūgšanu nams Rozēnos, tad - baznīca Staicelē (1930-1932). Padomju laikā Staicelē izveidojas patstāvīga draudze, bet Rozēnu lūgšanu nams atsavināts, tajā ierīkots klubs, Rozēnu ērģeles pārvestas uz Staiceles baznīcu, bet formāli arī Rozēnos izveido patstāvīgu draudzi, kura notur dievkalpojumus Staicelē. Visas trīs baznīcas un draudzes apkalpo viens mācītājs.

No: E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīcas. Nebraska, 1987, 169.-170. lpp., tur arī mācītāju saraksts (1896-1944).

Draudzes mājaslapa: http://www.alojasbaznica.lv/ [6.02.22.]