Kurzemes Bībeles biedrība

Baltijas Bībeles biedrības tika dibinātas kā Sv.Pēterburgas Bībeles biedrības nodaļas. Pēdējā 1814. gadā tika pārdēvēta par Krievijas Bībeles biedrību, bet 1827. gadā par Krievijas evaņģēlisko Bībeles biedrību, ar to skaidrojami arī dažādie Kurzemes Bībeles biedrības nosaukumi vācu valodā.

Biedrības dibināšanas sapulce notiek Jelgavā 1813. gadā, tajā piedalās Baltijas vācu elite, sapulci atklāj barons K. Līvens, sv.Pēterburgas Bībeles biedrības viceprezidents un dedzīgs piētists, kas ieradies Jelgavā kopā ar Dž.Patersonu, Britu un ārzemju Bībeles biedrības pārstāvi. Pirmais Kurzemes Bībeles biedrības priekšnieks ir Ernsts Mēdems, tās darbu pārzina komiteja, kas sastāv no viceprezidenta un sešiem direktoriem, mantziņa un diviem sekretāriem. 1814. gadā nodaļā 76 locekļi. Pateicoties biedrības ziedojumiem no visām kārtām 1844. gadā Kurzemes Bībeles biedrība samazina Bībeles pārdošanas cenu no 1 rubļa līdz 70 kapeikām, pamazām ziedotāju naudu pārvirza uz misijas darba apmaksu ārzemēs. Biedrība atver filiāles Tukumā, Aizputē, Jēkabmiestā, Jaunsubatē, Liepājā, Sabilē, Kandavā, Grobiņā, Landzē, Užavā, Bauskā, Kuldīgā, Ilūkstē; reizi mēnesī rīko tikšanos, kuru laikā iespējams iegādāties Bībeles.

1882. gadā Kurzemes Bībeles biedrībā 49 palīgbiedrības, kas izplata Bībeli latviešu, vācu, poļu un lietuviešu valodā.

No: V.Tēraudkalns. Bībeles biedrības Latvijas teritorijā 19. gadsimtā un 20.gs. sākumā. Krāj.: Bībele: raksts, teksts, kultūrvide III. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2005, 214.-239.lpp.