Rēzeknes apriņķa skola

Rēzeknē pirmo draudzes skolu atver 1826. gadā, bet 1831. gadā apriņķa skolu no Krāslavas pārceļ uz Rēzekni. Pirmajā gadā tautskolā mācās 16 skolēni - 12 no muižnieku, 4 no zemnieku dzimtām. Draudzes skolu apņemas uzturēt Kazimirs Buiņickis, par skolotājiem nozīmēti - Dementjevs un Gutakovskis. 1828. gadā Rēzeknē un Viļānos kopā mācās 23 zēni, mācību valoda - poļu valoda. Skola nīkuļo līdz 1836.gadam, kad tajā tikai 3 muižnieku un viens tirgotāja dēls. Skolā krievu, vācu un poļu valodu māca Jāzeps Sverževskis. Skolu slēdz, beidzas poļu mācībvalodas laiks Latgales skolās. 1850gados Rēzeknē atkal darbojas apriņķa skola. 1857. gada 4. martā tai piešķir goda kuratoru Viļānu muižas īpašnieku Vinkentiju Janovski, kas ik gadu skolai piešķir 125 rbļ. un līdz 1869. gadam arī remontē. Līdz 1859. gadam skolas priekšnieks Ignats Seņkevičs, pēc tam - Aleksandrs Petrovs, Pleskavas ģimnāzijas absolvents. 1861. gadā pie apriņķa skolas atver franču, latīņu un vācu valodas klases.1862./63. gadā mācās 37 skolēni, 5 zemnieku, bet 16 muižnieku un ierēdņu pēcteči. 1872. gadā skolā no 49 bērniem 15 zemnieku pēcteči, lielākā daļa iestājas 16-17 g.v., jo slikta pamatizglītība, krievu valodas zināšanas.Pēc 1865. gada sākas strauja pārkrievošana, latgaliešu valodā izdevumus drukā nelegāli. 1865. gadā pieņem lēmumu par trīsgadīgo apriņķa skolu pāreju uz diviem mācību gadiem.

Pēc: N. Rudko, P. Tretjuks. Ieskats Latgales skolu vēsturē. Viļāni. 1990.