Latviešu Valodas un literatūras biedrība
Biedrības izveidošanas ideja rodas 1860.gadā, tās iniciators ir Bernhards Dīriķis; iemesls - alternatīva latviešu biedrība kopš 1824. gada pastāvošajai Latviešu Literārajai (Draugu) biedrībai, kas sastāv gandrīz tikai no vācu luterāņu mācītājiem un kurai latviešu centieni un intereses ir tālas. 1860. gada 30. augustā Baltajā muižā jaundibināmās biedrības biedri tiekas ar Krišjāni Valdemāru, lai pārrunātu turpmāko rīcību. Viens no jaunās biedrības nolūkiem ir latviešu laikraksta dibināšana, pēc Dīriķa ieceres - ar nosaukumu "Atbalss". Biedrības statūtus izstrādā Kaspars Biezbārdis, Juris Caunītis un Bernhards Dīriķis, tos paraksta 21 persona: Kaspars Biezbārdis, Jēkabs Biezbārdis, Krišjānis Valdemārs, Bernhards Dīriķis, Augusts Kalašinovičs, Stefans Kozlovskis, J. Krauklis, Miķelis Krausbergs, Ansis Leitāns, Kārlis Lepevičs, Ernsts Platess, Ivans Rēdlihs, Jūliuss Pēteris Rēže, Aleksandrs Rēže, Sīmanis Tībergs, Pēteris Tīdemanis, Miķelis Cirītis, Juris Caunītis, Juris Alunāns, Jēkabs Ekšteins un Johans Klāsons. Par biedrības priekšnieku pēc dažiem avotiem izvēlēts Dīriķis, pēc citiem - Kaspars Biezbārdis, bet Dīriķis par rakstvedi.
1860./61. gadā "Mājas Viesī" publicēta virkne rakstu, kas norāda uz vācu mācītāju nepietiekamajām latviešu valodas zināšanām, augstprātīgo, attieksmi pret latviešiem, reliģiski didaktisku ideju dominanti mācību un populārzinātniskajos rakstos utml.
1861. gada 7. septembrī Dīriķis iesniedz Baltijas ģenerālgubernatoram kņazam Suvorovam lūgumu par biedrības dibināšanu. Suvorovs vilcinās ar lūguma izskatīšanu, 1. decembrī jaunieceltais ģenerālgubernators barons V. Līvens Dīriķa sastādīto lūgumrakstu noraida. Citos avotos minēts, ka biedrības statūtu apstiprināšanu liegusi Krievijas Iekšlietu ministrija.
Notikuma atskaņas: 1) Ansi Leitānu 1861.gada sapulcē izslēdz no Latviešu Literārās (Draugu) biedrības, bet pēc viņa pazemīgiem lūgumiem drīz uzņem atpakaļ. 1860.gadu otrajā pusē Latviešu Literārā (Draugu) biedrība pakāpeniski palielina uzņemto biedru - latviešu skaitu. 2) "Mājas Viesis" pārtrauc publicēt rakstus, kuros jaušami latviešu patstāvības centieni un kļūst par konservatīvu laikrakstu; 3) tā kā neizdodas panākt atļauju jaunas avīzes izdošanai Rīgā, ideju pārceļ uz Pēterburgu, kur Krišjānis Valdemārs dibina "Pēterburgas Avīzes".
Par to sīkāk: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 184.-186.lpp.; A.Buchholtz. Fünfzig Jahre Russischer Verwaltung in den Baltischen Provinzen. Leipzig, 1883, S.247; A.Deglavs. Latviešu attīstības solis no 1848. līdz 1875. gadam. Rīga, 1893, 52.-53.lpp.; Puriņu Klāvs. Bernhards Dīriķis. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 5.-6.lpp.; Dokumenti par tautas atmodas laikmetu 1856.-1867. Sast. A.Altements, red. A. Tentelis. Rīga: Latvijas Vēstures institūts, 1939, 138.-146. lpp.; Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865. Rīga, 2009, 304.-330.lpp. u.c.