Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze

Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze darbojas Cesvaines baznīcā. Pirmais dievnams Cesvainē rodas vienā laikā ar bīskapa pili (1390); 1417. gadā minēts senākais zināmais mācītājs Johans Brakels. 1649. gadā draudze saņem atļauju celt jaunu koka baznīcu, kas darbojas līdz 1758. gadam, kad stipri cieš vētrā. Jaunas mūra baznīcas celtniecība sākta 1761. gadā, iesvētīta 1765. gada decembrī. Baznīca darbojusies līdz 1875. gada jūlijam. Jauno baznīcu ceļ pēc Liepājas pilsētas arhitekta Maksa Paula Berči plāna, tikmēr dievkalpojumi notiek mācītājmuižā uzbūvētā pagaidu koka baznīcā. Baznīcu uzceļ ar Cesvaines muižas īpašnieka Ā.G.B.E. fon Vulfa (Wulff, 1857-1904), Jaunkalsnavas un Grašu muižas īpašnieka H.fon Kālena un Vidzemes landrāta Jakoba fon Klota līdzekļiem, iesvēta 1879. gada novembrī prāvests Rohards Fogels un Jaunpiebalgas mācītājs Emīls Kēlbrants.

1964. gada martā draudze spiesta atstāt dievnamu nodokļu sloga dēļ. Draudze baznīcu atgūst 1989. gadā, 1990. gada 25. augustā notiek pirmais dievkalpojums, 1994. gadā pabeigts altāra un kanceles remonts. 1996. gadā draudzei uzdāvina Rīgas sv.Jāņa baznīcas vēsturiskās ērģeles, kuras atjauno un iesvēta 2002. gada augustā.

Ziņas no: http://cesvainesdraudze.lv/v11/dievnama-vesture/ [sk. 5.12.2020.]