Laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs"

"Tas Latviešu Ļaužu Draugs” (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832. līdz 1846. gadam latviešu valodā iznākošs nedēļas laikraksts, ko izdeva Rīgas Jāņa latviešu draudzes virsmācītājs Hermanis Treijs (1794–1849). No 1838. gada laikraksta nosaukums bija Tas Latviešu Draugs. Pirmais alternatīvais izdevums latviešu valodā Jelgavā publicētajām "Latviešu Avīzēm". Laikraksts iznāk Rīgā.

Laikrakstam iznāk pielikums "Pavadons". Laikraksta izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret latviešu pāreju pareizticībā rakstā “Tas vecs uzticams mācītājs Leišu zemē un viņa audzēknis Jānis”. Stāstā tēlots, ka Leišu zemi piemeklēja sūri bada gadi, Biržu luterāņu draudzē izplatījušās ziņas, ka poļu ķēniņš visus latviešus, kas pieņemšot ķēniņa ticību, apbalvošot ar zemes gabaliem. Gan vecais mācītājs brīdinājis tādām runām neticēt, gan to pašu tautiešiem lūdzis arī viņa audzēknis Jānis, taču latvieši viņos neklausījušies un bariem devušies uz Viļņu pierakstīties katoļticībā. Ļaudis gan savu ticību atmetuši, bet beigās dabūjuši pievilties, jo solītos labumus nav saņēmuši. Krievijas valdība saprata, ka stāsts vēršas pie latviešiem ar aicinājumu nepāriet pareizticībā, kas tolaik daudzās Vidzemes draudzēs norisinājās masveidā. Toreizējais ģenerālgubernators J. Golovins avīzes iznākšanu apturēja un izrēķinājās ar tās redaktoru, izsūtot viņu uz Kauņu uz pieciem gadiem.

Sīkāk: https://lv.wikipedia.org/wiki/Tas_Latvie%C5%A1u_%C4%BBau%C5%BEu_Draugs ; precīzāk un detalizētāk: Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Rīga: Zinātne.