Kalsnavas un Vietalvas draudze

Draudze senāk piederēja Bērzaunes draudzei. 1643. gadā Kalsnavas baznīca ir sagāzusies, pirms 1732. gada un 1835.gadā būvētas jaunas baznīcas. Vietalvas draudze senāk piederējusi Kokneses un Ērgļu draudzei. Vietalvā baznīca kopš 1671. gada, 1731/ 1732. gadā uzbūvēta jauna baznīca. Kalsnavas draudzei pieder Veckalsnava un Jaunkalsnava, kalpo Kalsnavas mācītājs. Vietalvas draudzei pieder: Odziena un Sausnēja. 17. gadsimtā abas draudzes apvienotas Kalsnavas Vietalvas draudzē.

Mācītāji: Kalsnavā Johans Zonne (Sonne) kalpo Bērzaunē un Kalsnavā ap 1575. gadu, Elias Pretorius (Praetorius), kalpo Kalsnavā pirms 1626. gada, Johans Kureus (Cureus) kalpo Lubānā un Kalsnavā 1630. gadā; Albertuss Brandinuss (Brandinus) kalpo Kalsnavā no 1643. līdz 1648. gadam.

Mācītāji Kalsnavas un Vietalvas draudzē: Heinrihs Grajuss (Grajus) kalpo no 1662-1684, Johans Vilhelms Šulcs (Schultz) kalpo 1685-1713, mācītāja adjunkts Johans Heinrihs Huge (Hugke) kalpo 1704. gadā, Mihaels Vitenburgs (Wittenburg) kalpo 1715-1720, Gotlībs Frīdrihs Pretorius (Praetorius) kalpo 1719-1733, mācītājs Cahārijs Šrēters (Schroeter) kalpo 1734-1777, Zamuels Grīnerts (Grünert) kalpo 1765-1776 kā adjunkts un 1777-1787 kā mācītājs; mācītājs Frīdrihs Erdmans Gross (Gross) kalpo 1787-1796; mācītājs Augusts Dēbners kalpo 1796-1851; viņa pēctecis Augusts Dēbners kalpo kā adjunkts 1844-1852 un mācītājs 1852-1870, Teodors Dēbners kalpo kā adjunkts 1861-1869 un mācītājs 1870-1902; Johans Širons (Schiron) ir palīgmācītājs 1889.gadā , Valters Švarcs (Schwartz) ir adjunkts 1891/92. gadā, Frīdrihs Dēbners ir adjunkts 1900-1902 un mācītājs no 1903.līdz 1905. gadam, pēc tam vietu pārņem Andrievs Niedra, kas kalpo kā mācītājs no 1908.līdz 1918. gadam.

Līdz II Pasaules karam dievkalpojumi notiek Veckalsnavas baznīcā.