| ID | 1118138 |
|---|---|
| Nosaukums | Leona Paegles iela 40, Valmiera |
| Veids | Ēka, māja |
| Adrese | Leona Paegles iela 40, Valmiera |
| Platums | 57.53269595 |
| Garums | 25.40856928 |
| Precizitāte | Kartēts precīzi |
| Apraksts | Ēka Valmierā, Leona Paegles ielā 40 sākotnēji, 20. gadsimta sākumā, tika būvēta Valmieras skolotāju semināra vajadzībām, kur sagatavoja topošos skolotājus. 19. gadsimta beigās pieauga latviešu turība, vecāki varēja atļauties savus bērnus sūtīt mācīties augstskolās. Studēt gribētāju skaits pieauga, Rīgas skolotāju semināra valde vēlējās iegādāties zemes gabalu ārpus Rīgas. Zemes gabals tika iegādāts Valmierā, skaistā vietā pie Gaujas, par 750 rubļiem. Valmieras skolotāju semināra ēkas arhitekts ir Aleksejs Kizelbašs, kuram Tautas Izglītības ministrija 1901. gadā piešķīra kredītu. Parakstīt un izstrādāt šādus būvprojektus varēja tikai speciālisti ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Būvdarbus vajadzēja uzsākt jau pirmajā gadā, pretējā gadījumā bija jāapstiprina jauns projekts. Skolas ēkas pamatakmens tika ielikts 1901. gada 9. maijā. Rīgas mācību apgabala kuratoram tika piešķirts kredīts semināra ēkas celtniecībai 108 691 rubļa apmērā, kaut gan līgumā tika norādīta summa 119 021 rublis ar rīkojumu Nr. 1666, kas būs nepieciešama Valmieras skolotāju semināra ēkas celtniecībai. 1903. gadā Valmieras semināra ēkai tika piešķirti vēl 7700 rubļi, tās pilnīgai pabeigšanai, kaut gan pēc aprēķiniem tik liela naudas summa nemaz nav bijusi vajadzīga. A. Kizelbaša izstrādātais Valmieras skolotāju semināra ēkas projekts tika veidots tā, lai skolas ēkai būtu E burta forma – Evanģēlijs. Semināra ēkai ir divi stāvi un pagrabstāvs. Pirmais stāvs tika paredzēts skolēnu mācību procesam, bet otrais stāvs tika atvēlēts skolas internātam. Otrajā stāvā atradās pasniedzēju dzīvokļi un semināra audzēkņu guļamistabas. Otrā stāva centrā atradās lūgšanu kapella. Katru rītu nodarbības sāka ar lūgšanu, kas notika skolas otrā stāva gaitenī, bet, ja semināristi vēlējās individuālas lūgšanas, tie varēja doties uz kapellu. 1902. gada 17. jūlijā uzsāka darboties Valmieras skolotāju seminārs nepabeigtā ēkā, kas pastāvēja 17 gadus. No 1917. līdz 1919. gadam Valmieras skolotāju seminārs darbojās Sizraņā, Krievijā. Mūsdienās ēkā atrodas Valmieras Valsts ģimnāzija. Avots: Valmieras skolotāju semināra vēsture. http://vvg.edu.lv (skatīts 14.02.2020.) |
| Eksistējošs | Eksistējoša |
| Karte |
| # | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Abens |
| 1914 - 1918 | Izglītība | Beidzis Valmieras skolotāju semināru. |
| 2 | Arnis Akmentiņš |
| Izglītība | ||
| 3 | Jānis Bankins |
| 1853 - 1856 | Izglītība | mācījies un beidzis Jāņa Cimzes vadīto skolotāju semināru, ieguvis skolotāja tiesības. |
| 4 | Juris Caunītis |
| 10.11.1843 - 10.12.1846 | Izglītība | ieguvis profesionālu pedagoga izglītību, skolasbiedri t.s. otrajā izlaidumā - Juris Neikens (1826-1868), Jānis Kaktiņš (1827-1901), vēlākais mācītājs Kristiāns Dzirne, Raunas draudze skolotāja dēls Kārlis Gaiķis u.c. Šie semināristi dibina kori un vasaras brīvdienās, apceļojot Latvijas novadus, uzstājas dziedādami, t.sk. baznīcās pēc dievkalpojumiem. No: Vilis Ambainis. Juris Caunītis. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10 (1936). Par šo laiku Caunītis raksta: "Mēs visi 11 skolnieki ar prieku mācījāmies, jo mīļots Cimzes skolaskungs ar gara spēkiem pamazām vien vairāk darba uzdeva. Un kaut gan mums pēc arī tik daudz tika uzdots, ka ir daudzreiz pa nakti bija jāstrādā, tad tomēr mēs to ar prieku un labprātību darījām. Kristīgas ticības mācības bij uzņēmies tagadējs augsti cienīts bīskaps Dr.Valter [Ferdinands Valters] mums mācīt. Bet kad viņa daudzi amata darbi viņam tik daudz laika neatlicināja, ka viņš skolā mūs varētu mācīt, tad mēs pie viņa trīs gadus mācībā gājām. Šis laiks mums bija ļoti mīļš! (..) Mēs Dr. Valteri kā savu tēvu un Cimzi kā vecāko brāli cienījām un mīlējām. Un kā tad arī mēs Cimzi negodātu? Viņš bija pret katru mīlīgs, ciņa mācības bij skaidras, viņš mūsu sirdī prata mīlestību priekš visām derīgām zināšanām dēstīt (..) Latvieši un vācieši mūs sauc par "cimzniekiem" un šis vārds mums ir un paliks tas mīļākais." No: J.Kaktiņš. Juris Caunit. Mājas Viesis, nr. 12 (19.02.1862) |
| 5 | Jūlijs Celmiņš |
| Izglītība | ||
| 6 | Jānis Ezeriņš |
| 1906 - 1910 | Izglītība | |
| 7 | Fricis Goliāts |
| 1906 - 1909 | Izglītība | |
| 8 | Jēkabs Graubiņš |
| 1902 - 1905 | Izglītība | Apguvis skolotāja profesiju |
| 9 | Alberts Gulbis |
| 1907 - 1911 | Izglītība | mācījies un beidzis Valmieras skolotāju semināru |
| 10 | Andris Jakubāns |
| Izglītība | mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā | |
| 11 | Anna Jostsone |
| Izglītība | Beigusi Valmieras vidusskolu. | |
| 12 | Kārlis Kārkliņš |
| 1906 - 1910 | Izglītība | |
| 13 | Elīna Kokareviča |
| 2002 - 2005 | Izglītība | |
| 14 | Kārlis Krauliņš |
| 1915 - 1923 | Izglītība | |
| 15 | Eduards Lejgalietis |
| 1903 - 1907 | Izglītība | |
| 16 | Reinis Liepiņš |
| 1902 - 1905 | Izglītība | |
| 17 | Sigurds Melnalksnis |
| Līdz1921 | Izglītība | |
| 18 | Juris Neikens |
| 00.01.1848 - 1849 | Izglītība Darbavieta | ieguvis pedagoģisko izglītību Pēc Jāņa Cimzes ierosinājuma direktora palīgs. Semināram pārceļoties uz Valku, Neikens paliek Valmierā, izstrādā vācu valodas mācībgrāmatu, ceļo un gatavojas mājskolotāja eksāmenam. |
| 19 | Leons Paegle |
| 1906 - 1910 | Izglītība | Mācoties Valmieras Skolotāju seminārā, piepelnījies, pasniedzot stundas un vācot sludinājumus kalendāriem. |
| 20 | Jūlijs Sīlis |
| 1908 - 1912 | Izglītība |
| # | Nosaukums | Citi nosaukumi | Organizācijas veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Valmieras skolotāju seminārs | Augstskolas | 1902 - 1917 | Atrašanās vieta | |
| 2 | Valmieras vidusskola | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta |
| # | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Caurie ziedi | 1966 | Minēts tekstā | Un šoruden viņš ieguva tautskolotāja tiesības pie Valmieras skolotāju seminara. |