Latvija

ID1118022
NosaukumsLatvija
Citi nosaukumiLatvia (Paralēlais)
Lettland (Paralēlais)
VeidsValsts
AdreseLatvia
Platums56.87963500
Garums24.60318900
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 59.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Rita Laima Bērziņa
  • tulkotāja
  • māksliniece
  • rakstniece
  • ilustratore
00.12.1982 - 1999Dzīvesvieta
2Sandra Bondarevska
  • tulkotāja
  • žurnāliste
  • publiciste
  • rakstniece
2002 - 2004DarbavietaSIA "Komunikāciju Akadēmija", programmas "ES projektu vadības cikls" lektore.
3Alīda Cīrule
  • valodniece
  • žurnāliste
  • pedagoģe
Dalība organizācijās

Darbojās aizsargu organizācijā.

4Elizabete Damberga
  • skolotāja
  • filoloģe
DarbavietaPēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā strādājusi par skolotāju Alūksnē, Mazsalacā, Tukumā un Jelgavā.
5Pauls Dauge
  • ārsts
  • zinātnieks
  • publicists
  • literatūrzinātnieks
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • filozofs
  • sabiedriskais darbinieks
  • zobārsts
1945DzīvesvietaNo 1945. gada dzīvo Latvijā.
6Aleksandrs Dāvids
  • literāts
Izglītība

Mācījies par melderi.

7Roalds Dobrovenskis
  • dzejnieks
  • tulkotājs
  • publicists
  • rakstnieks
  • tulks
1975Dzīvesvieta
8Jūlijs Druva
  • žurnālists
  • sabiedriskais darbinieks

1931 - 1940
Darbavieta
Dalība organizācijās
Latvijas Zemnieku savienības Centrālās valdes priekšsēdis.

Latvijas Preses biedrības dibināšanas iniciators un tās priekšsēdis.

9Alfreds Dziļums
  • rakstnieks
Izglītība

Izglītojies pašmācības ceļā.

10Artūrs Eglīte
  • bibliotekārs
  • tulkotājs
1920DarbavietaPēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā strādājis dažādus darbos, t. sk. par kalpu lauku saimniecībās.
11Staņislavs Gaidelis
  • literāts
  • garīdznieks
1940 - 1944Dzīvesvieta
12Indra Gubiņa
  • rakstniece

00.06.2000
Ceļojums
Ceļojums
Ceļojums
Ceļojums

Literāra pēcpusdiena Kuldīgā, Rīgā.



13. jūnijā Rīgā Latvijas Rakstnieku savienības mājā Kuršu ielā 4 notika autorvakars.

13Gunārs Ievkalns
  • žurnālists
  • rakstnieks
1971 - 1975DarbavietaMatrozis zvejnieku kolhozā "Sarkanā bāka".
14Vents Kainaizis
  • kinokritiķis

1982 - 1988
Darbavieta
Darbavieta
PSRS Kinematogrāfistu Savienības Kinomākslas Propagandas biroja Latvijas nodaļas direktors.
LPSR Kinematogrāfijas komitejas vecākais redaktors.
15Rafaels Martins Kalvo
  • dzejnieks
  • tulkotājs
2010Dzīvesvieta
16Snorre Karkonens-Svensons
  • pētnieks
  • valodnieks
  • tulkotājs
  • pedagogs
2007Darbavieta

Uzņēmuma "Nordisk" pedagoģiskais konsultants un norvēģu valodas pasniedzējs

17Ansis Karps
  • žurnālists
  • publicists
  • mūziķis
  • mediķis
  • redaktors
  • producents
1919 - 1919Dienests
18Andris Kārkliņš
  • dzejnieks
  • fotogrāfs
  • mūziķis
1978CeļojumsPirmoreiz kopš dzimšanas ierodas Latvijā. Sniedz koncertus Rīgā un Ventspilī.
19Jānis Kārkliņš
  • žurnālists
  • rakstnieks
Dalība organizācijās
20Anna Kliešmete
  • literāte
  • sabiedriskā darbiniece

1928
Ceļojums
Dalība organizācijās
3 nedēļas pavadīja Latvijā, viesojās Pļaviņās, kur mācījās ģimnāzijā.

Pievienojusies Gaidu kustībai.

Apbalvota ar gaidu organizācijas Izturības zīmi un skautu organizācijas Pateicības zīmi "Saulīte".

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 59.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Vēstule "Rotai"1884Minēts tekstā
2Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!1900
Minēts tekstā
Pēc vasaras semestra Berlīnē, kur bijām klausīju­šies cienītos un slavenos profesorus 9–12 stundas dienā, ilgojāmies pēc lauku vientulības un atpūtas dzimtenē – Latvijā.;
(..) kur tīrā gaisā atspirdzināties – Latvija mūs mīļi aicināja pie savas krūts.
3Cor ardens1923
Minēts tekstā
Bet, tad nāca jauns sitiens Maijas dzīvē: Cīrulis — pie pirmās izdevības vēl 1918. gadā aizbrauca uz Latviju, neizrādidams ne mazākās vēlēšanās, lai Maija līdzi brauktu, un ne mazākās rūpības, lai viņa tiktu prom no Krievijas.;
Viņa reģistrējās kā bēgle, un kad uz pavasari brauca pirmais ešalons uz Latviju, brauca turp arī Maija Līdumniek.;
Nostājoties uz Latvijas zemes, Maija vismīļāk būtu to noskūpstījusi, ja ieaudzinātā pašsavaldīšanās no tā neatturētu.;
Lai vai kā — Maija domāja — labi, ka tas ir garām. — Gan atzels dzīve Latvijā.;
Latvijas vīriešiem, ar ļoti retiem izņēmumiem, vēl nebij ieaugusi nepiespiestā uzmanība pret sievietēm.;
Uz Maijas uzaicinājumu abi pienācēji nosēdās Maijai un Aizstrautam iepretim un nu sākās Ozola kundzes jautrā čalošana un Smiltena kunga Parīzes anekdotes, kuras gribēja būt asprātīgas un spīdēt ar franču esprit. Smiltens, latviski runādams, dažbrīd it kā meklēja vārdus, bet redzēdams Maijas nopietni novērojošos skatus, atvainojās: viņš no pat kara sākuma neesot bijis Latvijā u. t. t.;
Pirmās nedēļas Latvijā Maija līgojās, kā zeltā vizmojošā laiviņā uz saules ceļa dzimtenes ūdeņos.;
Arī svešzemnieks Priede bij atkal Latvijā, kurp bij atbraucis, gribēdams nodibinat veikalnieciskus sakarus starp abām savām tēvijām. Viņš ar lielāko patikšanu atsaucās uz Maijas aicinājumu, atsūtīja viņai lielu klēpi rožu un visādi centās iegūt viņas labvēlību.;
"Uz ilgāku laiku?" viņa turpināja to izjautāt.
"Nezinu, cik ilgi vilksies šis laiks. Zinu tik, ka Parīzē gribu pats paplašināt savas zināšanas un Beļģijā gribu strādāt praktiski un tad — vienreiz atgriezties Latvijā, kad būšu viņai noderīgāks, ka līdz šim.";
"Tā tad jūs ari atģidušies, ka piederiet pie tiem, kuri par daudz sveša gaisa saelpojušies, kādēļ neprot vairs Latvijā dzīvot," Maija kļuva kodīga.
Bet Aizstrauts bij tik sēri mierīgs, ka asie vārdi viņu nevarēja aizskart.;
"Nē, man citi iemesli, man jātiek pašam ar sevi galā un jāatron no jauna īstā darba atmosfēra."
"Un Latvijā jūs tādu būtu zaudējuši?" Maija turpināja uzsāktā tonī.
4Auļojošā pilsēta1924
Minēts tekstā
Tagad uz Latviju aizbrauca atpakaļ vai visi Pēterpilī dzīvojošie latviešu inteliģenti un māksli­nieki.;
Bet kamēr Marija vēl bija savās pārdomās, pie­peši atkal nebija vairs pārejama robeža starp Krieviju un Latviju.;
Noteikti runāja, ka pavasaru būs satiksme ar Latviju, sūtīs bēgļu ešalonus. Vēl tie daži mēneši! Bija nolemts Livijai tūliņ izbraukt uz Latviju, lai pēc tam ārzemēs sastaptos ar vīru.;
Noteikti runāja, ka pavasaru būs satiksme ar Latviju, sūtīs bēgļu ešalonus. Vēl tie daži mēneši! Bija nolemts Livijai tūliņ izbraukt uz Latviju, lai pēc tam ārzemēs sastaptos ar vīru.;
Sevišķi vairākus pirmos mēnešus Latvijā viņai bija tādas neizsakāmu skumju reizes.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Tagad, pēc dzimtenes atdabūšanas pašu rokās un jaunās Latvijas nodibināšanas, dzīve sāktu atkal uzmeklēt savas normālākas gaitas.;
Visa viņas šā rīta debesskaidrā drošība bij atbīdīta ar to, ka Birzēns pārnācis no Pēterpils Latvijā.;
Birzēns taču nāk no bada Krievijas, ir tikko pāris dienas šeit Latvijā.;
Kad viņi jau sēdēja vācu vagonā, lai vēl nobrauktu kādas stacijas gar jūrmalu, Valda lika Birzēnam stāstīt par nokļūšanu Latvijā.
5Ciemā pie tautiešiem1925
Minēts tekstā
Steidzīgi skrēja vilciens no Vācijas uz Latviju.;
Atceros: — Krievijā, tur man bij diezgan plašs uzņēmums, — mēs izrakstījām strādniekus no Latvijas. Bēgļu laikā viņu netrūka. Un par lētu maksu. Es maksāju labas algas: viņi bij daudz spējīgāki par krieviem un ķīniešiem.";
„Jā, tie bij labi laiki!" nobeidza Tievalts. „Es domāju, ka jums tagad Latvijā neiet sliktāki.";
Montas sirds nemaz negribēja straujāki pukstēt, lai gan viņi tuvojās Latvijas robežai. Dzimtenē Monta nebij bijusi vairāk kā desmit gadus.;
Montas būtībā dziļi gulēja viņas tēva nepadevība un neatlaidīgā dzīvotgriba, ko viņš sevī bij norūdījis nemitīgā darbā. Viņa bij īsta tēva meita un iet pazušanā līdz ar vīru negribēja. Berlīnē viņa dzirdēja, ka Latvijas vecā dzīve sāk laist jaunas atvases. Monta juta, ka viņas vienīgā izredze ir — meklēt atbalstu pie Latvijas jauniem pīlāriem.;
Runāt tālāk par Latviju Monta negribēja un no mīlas sarunām izvairījās, jo nebija pārliecināta, ka Sprukstiņš ir tas īstais.;
Sprukstiņa kundze bij parūpējusies, lai vāzēs ieliktu svaigas puķes un lai skaistos renesanses galdiņus, ar kuriem pirms Latvijas nodibināšanās bij lepojies kāds augstākas sugas muižnieks, apklātu ar tamborētiem galdautiņiem, no kuriem dvesa lielā, nacionālā dzejnieka, Virzas, apdziedātais Zemgales līdzenums.;
Arī Monta jutās labi, jo līdz labākām Latvijas aprindām bij tikai dažu minūšu brauciens.;
Sirdis bij atvieglotas un dāmas jutās pat pacilātā gara stāvoklī, jo tām šķitās, ka viņas nestrādā tikai savās interesēs, bet ievēro arī valstiskās un glābj mīļo Latviju, kurai draud briesmas.;
Tāpat kā Latvija, tā arī vīrieši — mīļākie bij savas attīstības stāvoklī un tādēļ neapmierināja Montas prasības, kuras bij diezgan izsmalcinātas.;
Varbūt, ka grib padarīt nemirstīgu viņas jauno un eleganto kostīmu? Bet tas nevar būt Latvijā. Tādas lietas notiek tikai ārzemēs.;
Kādreiz gan Monta ar ironiju bij izteikusies par nacionālismu, par tagadējām Latvijas veiksmēm un neveiksmēm. Bet tas nebij vairāk nekas cits, kā sievišķīga koķetērija. Varbūt arī maza neticība Latvijas pastāvēšanai.;
Kādreiz gan Monta ar ironiju bij izteikusies par nacionālismu, par tagadējām Latvijas veiksmēm un neveiksmēm. Bet tas nebij vairāk nekas cits, kā sievišķīga koķetērija. Varbūt arī maza neticība Latvijas pastāvēšanai.;
„Tas tikai bij momenta nespēks, kuru izsauca jūsu flegma un Sprukstiņa neuzņēmība. Bailīgs kā zaķis! Un tad šie uzbāzīgie kavalieri, kas man visur sekoja kā ēnas! Tāda ir dzimstošā Latvija. Dzemdēšanas procesā noskatīties nemaz nav estētiski.";
„Es tikai baidos, ka man uz Lietuvas robežas neiznāk kāds pārpratums ar Latvijas ierēdņiem, jo viņi te visu laiku mani uzmanīja.";
„Es priecājos, ka jūs strādājat un gādājat priekš mīļās Latvijas.";
Aiz Montas palika Rīga, meži, mazās piestātnes, mazā Latvija.
6 Uz dzīves drupām1925Minēts tekstāBraucot vilcienā netālu no Latvijas robežām, galīgi izmocītā Irma atlaidās uz mīkstā sola un cieši aizmiga, bet pēkšņš vilciena grūdiens to uzmodināja.
7Liktenis1927Minēts tekstāDzīvu dalību viņš ņēma draudzes sadzīvē, siltu sirdi skubinādams ļaudis uz vienprātību kopīgos darbos. Viņa pūliņa augļi bija, ka Niedrenu draudzē nodibinājās viena no pirmajām labdarības biedrībām Latvijā. Nebēdādams par šķēršļiem, kas viņam tapa ceļā celti, viņš pulcināja draudzes jaunos ļaudis skolas telpās uz lietderīgām sarunām, uz dziedāšanu, un Niedrenos nodibinājās labdarības biedrības dziesmu koris.
8Grēcinieces1927
Minēts tekstā
Bet Līza viņai stāstīja, ka Latvijas jūrmalas smiltis vēl maigākas, smalkākas un gaišākas par Lido smiltīm.;
Izcēlās karš. Latvija un Rīga bij ienaidnieka apdraudēta, un Līzu Smilgu ar viņas meitenīti bēgļu viļņi aiznesa uz Pēterpili.;
Tomēr Līza bij neatlaidīga, sagādāja Helēnai ar Irinu iebraukšanas vīzas Latvijā, un vasarā, kad abas varēja svinēt savas pazīšanās desmitgadu svētkus, viņa beidzot sagaidīja savas Ukraines viešņas jūrmalā.
9Svētais vīns1928Minēts tekstā„Jūsu vīram atkal reiz bijusi laime, šoreiz La­tvijā..."
10Saulgriezes1928Minēts tekstāGāju ilgi un sāku jau gurt. Mans taks bij griezies pa labi un kreisi, krustojies un dalījies, un es priecājos, ka nezinu vairs, kur vakari, kur rīti. Priecājos, ka Latvijā vēl ir meži, kuros var apmaldīties.
11Jaunatne1928Minēts tekstāAr sajūsmu uzņēma Latvijas cīruļus Itālija — asins kāro Bordžiju, madonnisko Dezdemonu auklē brīnišķā Minjonas ilgu zeme.
12Apstarotā ceļā1934Minēts tekstāAnna juku laikā atgriezās Latvijā un studēja Latvijas Universitātē.
13Sirds saulgrieži1938Minēts tekstāGan Linda visu padarīs. Varbūt tiks kādu reizi arī teātrī. Būs tuva jaunās Latvijas garīgā dzīve, tās attīstība, uzplaukums.
14Vecais spogulis1940
Minēts tekstā
«Ko mums līdz, ja arī būs neatkarīga Latvija, kad Kurzemē ir vācieši?» skumji noskanēja Elzas piezīme.;
«Pašiem sava zeme un sava Latvija — ar mazāk mēs vairs nesamierināsimies,» — pavisam vienkārši, bet svinīgi nobeidza jaunais saimnieks, it kā par ko dienišķu, neatvairāmu runādams.;
«Mūžīgi Latvija būs un būs!»;
Nebija ilgi jāgaida, kad jaunās Latvijas neatkarība kā zelts tika mesta ugunspārbaudē. Pagriezās šurp lielinieki. Viņi īsu laiciņu valdīja, parastiem paņēmieniem ieveda savu kārtību.
15Rīga1951
Minēts tekstā
«Tam būs pulcēt it visus tautiešus ap sevi ... Pēterburgā mēs, latvieši, kā tauta nekad nekādu svaru neiegūsim, arī citās Krievijas pilsētās ne ... savu maizi tur ēdīsim, tas ir viss! Bet mūsu dzimtene, Latvija, mūsu Rīga, tā reiz būs latviešu Rīga. Un, kad mēs reiz būsim tūkstots studierētu latviešu vīru, kad mēs būsim desmit tūkstots ... tad Latvija būs liela ... būs ziedu laiki ... trarī—tra—rī! ...»;
«Mums tiek piesūtīti vēl tagad naudas līdzekļi no visām Latvijas malām. Jūs domājat,» viņš vēl noslēpumaini piebilda, «ka tauta atstās bez pabalsta tos, kas priekš viņas strādā?»
16Iedzimtais grēks. 1. daļa1954Minēts tekstāNē, es labāk par Imantu vai Induli, man Latvija mīļāka nekā Francija, — mazais Kārlis noteikti izteica savu pārliecību.
17Dzejoļi Latvijai1992Izdošanas gads/vieta
18Sfinksa1993Minēts tekstāTo viņi no paštautiešiem nevar panest; labāk tad aiziet uz lekškrieviju darbā, nekā nāk uz Latviju.
19Ilgu trauksme: dzejoļi1993Izdošanas gads/vieta
20Un par jūru tev jāpaliek2007Izdošanas gads/vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Rakstniece Andra Neiburga2710Rakstniece Andra NeiburgaAttēlsAttēla radīšanas vieta
2Aktieris, režisors un rakstnieks Kārlis Pamše2821Aktieris, režisors un rakstnieks Kārlis Pamše1996-1996AttēlsAttēla radīšanas vieta
3Dzejnieks Tālivaldis Kalnājs 3071Dzejnieks Tālivaldis Kalnājs AttēlsAttēla radīšanas vieta
4Publicists Atis Kronvalds jaunībā3219Publicists Atis Kronvalds jaunībā1850-1859AttēlsAttēla radīšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#Nr.Pierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LIT-4-206.10.2010Tekstā minēta vietaKoferis kļūst divkārt smags, sintētiskais puskažoks karsts un sviedrējošs kā skafandrs, soma no Gerkena jau Latvijā pārplīsa un nu garāmgājējiem demonstrē sarkanas iekšas, t.i. manu halātu.
2#LIT-4-710.10.2010Tekstā minēta vietaVisa iedzīve deminutīvā. Sunīši, kaķīši, aitiņas, tie vispār bez orgāniem. Un tad, kad rūķmāju iedzīvotājiem apnīk, vai arī atnāk jaunā paaudze, kas labprātāk iepērkas „Alan Deko”, tie mantas sašķiro kastēs, prāmī iekšā un uz Latviju prom.
3#LIT-4-1914.10.2010Tekstā minēta vietaEs noeju pie jūras un nezinu ko iesākt. Viena svešas zemes, svešas salas krastā. Labi, ka ne svešas jūras. Tur, kur es neredzu, tur, kur man priekšā aizstājies zvejas kuterītis, tur Latvijas zeme.
4#LIT-4-20006.10.2010
Tekstā minēta vieta
„Tiksiet uz Latviju, bērnu namā mani sagaidīsiet!”, Rīt, 14. jūnijā, Latvijā pie katra nama tiks izkārti karogi ar sēru lentēm., 25. marta rītā, nu jau pirms 62 gadiem, Latvija uz brīdi kļuva par ciešanās uzlecošās saules zemi. Lopu vagonu tumsā, gluži kā akla cilvēka krēslā, tūkstošiem latviešu ģimeņu dzimtenes saullēktu vairs neredzēja., Arī nesen nejauši satiktie maskavieši bija izbrīnīti, kāpēc te, Latvijā, tik daudz nolaistu ēku., Autora nāve, rokenrola nāve, valodas, Latvijas, rakstnieka/lasītāja., Braucot tāļu, tāļu, pāri visai Vidzemei, liekas, ka ceļš tiešām ir josta. Tā sajož Latviju., Četrdesmit sestajā Marijas klibais brālis, kam tuberkaloze bija saēdusi stilba kaulu, tik ilgi plēsās un ņēmās, līdz izcīnija, ka bāreņbērnus uz Latviju mājā laidīs., Es sagudroju visādus pekstiņus, ka Aleksim uz skolu te, Latvijā, vajag iet un kaut ko tā., Es taču tik ļoti gribēju te būt! Mana siltā, saldā Latvija. Paskatījos pa logu – skaisti, skaisti, bet pašai pārvilkta pāri kā plēve., Izrādās, gravā guļošais, nosūnojošais akmens, kur lasīju vizbuļus, zilos un vēlāk baltos, kur dauzīju sniegu, lai atnāk tas pavasaris ātrāk, kur... gadījies pačurāt, šis akmens ir vienīgais dižakmens-kaļķakmens Latvijā, līdzīgi esot vien Igaunijā un...Gotlandē., Ka es atbraukusi tāpēc, ka mīlu Latviju? Ka es nevarēju vairāk, ka biju svešķermenis, tizls kaut kāds starpzonu radījums, ka man tas pieriebies tā, ka acīs cērtas, visur viens un tas pats., Katru latviešu parādnieku un tukšinieku var mierināt acīm redzamie visas Latvijas parādi (www.debt.lv), ziboši kā cipari spēļu automātā., Ko es viena pa Jāņiem sadarīšu, domāt negribas. Ak, šīs skaistās Latvijas vasaras, pat pārāk, līdz izmisumam skaistas. Vējš šūpo bērzu skaras kā matus, stumbru svītras tik baltas kā līgavu kleitas., Koferis kļūst divkārt smags, sintētiskais puskažoks karsts un sviedrējošs kā skafandrs, soma no Gerkena jau Latvijā pārplīsa un nu garāmgājējiem demonstrē sarkanas iekšas, t.i. manu halātu., Kontroliere krieviski dusmīgi brēca, ka šeit ir Latvija, lai runājot latviski!, Krīzes nakts pār Latviju kā vircas biezenis., Līdz gājputnes zoses vaidēdamas aiztriecās uz Latvijas pusi., Man gribējas aizmirsties. Skatīties filmas, lasīt visādas stulbas ziņas par Rihannas plikumiem, pakaplēt virtuālo fermas dārzu, uzklikšķināt draugos un feisbukā man patīk, man patīk, man patīk. Ivonna ar klintīm fonā, Santuks pie stūres, afroamerikānis ar kroni galvā, nogurt, pierīties, truli snaust, nedomāt ne par Skotiju, ne par darbu, Latviju, dzīvi., Man līdzi ir divi peldkostīmi, divu sandaļu pāris, es ilgojos pēc cimdiem un uzzinu, ka Latvijā snieg., Man tā gribas kādam pamāt, bet nav neviena paša, ne tūrista, ne bērna, tikai zvejnieki un muitnieki, tad es māju Latvijai!, Mēs, Latvijā, visi esam parādnieki un ja ne parādnieki, tad situācijas ķīlnieki., No Latvijas uz Sibīriju mūs veda divas nedēļas, bet ar divām bija par maz, lai mēs cūkēdienu iemācītos ēst., Redzu pilsētu no pašas augšas, redzu putna attālumu, redzu Latvijas zemi rudu un dubļainu, kociņus kailus., Sals pārcirtis vadus kā simtiem vārīgo dzīvības. Ukrainā divsimt, Latvijā savi divdesmit nosalušo sanāks., Šķiet, Latvijā starp vārdiem mākslinieks un nabags, aizvien biežāk varēs likt vienlīdzības zīmi., Šodien financenet secina, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauti 19% iedzīvotāju., Tāpēc jau atbraucot tālredzīgi uzmeklēju „kopējo katlu”, kur samesti makaronu, rīsu, lēcu, musli un zirņu pārpalikumi. Par šo kasti man pastāstīja draudzene rakstniece no Latvijas, kas te jau bijusi vasarā., Tik pēc sešpadsmit gadiem mammu palaida mājās uz Latviju., Un tad, kad rūķmāju iedzīvotājiem apnīk, vai arī atnāk jaunā paaudze, kas labprātāk iepērkas „Alan Deko”, tie mantas sašķiro kastēs, prāmī iekšā un uz Latviju prom., Viena svešas zemes, svešas salas krastā. Labi, ka ne svešas jūras. Tur, kur es neredzu, tur, kur man priekšā aizstājies zvejas kuterītis, tur Latvijas zeme., Visu dienu biju ceļojusi uz otru Latvijas galu, daudz runājusi, ļoti nogurusi un tajā rudens naktī, kad dārdēja vilciens, aiz loga zibēja rudens melnums un skatlogu gaismas, man pēkšņi likās, ka nevis es, dārdoša un graboša, joņoju cauri Jūrmalai, Ķemeru purvājiem, Smārdes mežiem, bet gan – es esmu sastindzis punkts ar vagona arku pār pleciem., Zeberiņš dienējis cara armijā, bijis strēlniekos un mūža nogalē, jau 70 gadu vecs, izsēdējies čekas pagrabos, piespriesti 10 gadi, izcietis mazāk, lielā vecuma dēļ uz Sibīriju nav vests, sēdējis tepat Latvijā.
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.