Francija

ID1115809
NosaukumsFrancija
Citi nosaukumiFrance (Paralēlais)
VeidsValsts
AdreseFrance
Platums46.22763800
Garums2.21374900
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 47.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Hermanis Albats
  • profesors
  • literāts
  • diplomāts
  • jurists
  • docents
1908 - 1910Ceļojums
2Arnolds Apse
  • rakstnieks
1948 - 1983Dzīvesvieta
Apglabāts

Valšēdas kapi.


3Mudīte Austriņa
  • literāte
1963Ceļojums
4Lidija Auzāne-Tīcmane
  • tulkotāja
  • dramaturģe
1936 - 1937Izglītība

Studē franču valodu.

5Jevsejs Barenboims
  • ārsts
  • rakstnieks
  • prozaiķis
  • scenārists
00.05.1983CeļojumsBrauciens Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Rakstnieku savienības specgrupas sastāvā.
6Gunārs Cīrulis
  • rakstnieks
00.11.1983CeļojumsBrauciens LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā uz Padomju Latvijas dienām.
7Emīls Dēliņš
  • žurnālists
  • diplomāts
00.08.1939CeļojumsPēc Francijas Izglītības ministrijas ielūguma kā Rīgas franču liceja absolvents kopā citiem (26) jauniešiem Latvijas pāris nedēļas viesojās un apceļoja Franciju.
8Andrejs Dripe
  • skolotājs
  • publicists
  • rakstnieks
  • pedagogs
00.04.1979CeļojumsBrauciens Draudzības biedrības grupā.
9Olga Dzelzīte
  • sabiedriskā darbiniece
  • advokāte
1927Dzīvesvieta
Ceļojums
10Felicita Ertnere
  • skolotāja
  • kultūras darbiniece
  • horeogrāfe
  • režisore
  • aktrise
  • dejotāja
  • kritiķe
  • deju kolektīva vadītāja
Ceļojums
11Dzintars Freimanis
  • zinātnieks
  • rakstnieks
  • literatūrzinātnieks

1968
Ceļojums
Ceļojums

Vasarā apceļoja Franciju, laikrakstā "Laiks" 1966. gadā publicētas viņa ceļojuma impresijas.


12Angelika Gailīte
  • skolotāja
  • rakstniece
  • politikas aktīviste
1934Ceļojums

Dodas caur Ziemeļitāliju uz Dienvidfranciju. Kastaņola, Milāna, Nica, Arle, Aviņjona, Parīze.

13Austris Grasis
  • folkloras pētnieks
  • dzejnieks
  • valodnieks
  • literatūrzinātnieks
  • pedagogs
  • mūziķis
1987 - 1995Darbavieta

Direktors. Bijis viens no augstskolas dibinātājiem.

14Arnolds Grava
  • tulkotājs
  • zinātnieks
  • literatūrzinātnieks
  • filologs
Līdz1931Izglītība

Turkuānas licejs

Netālu no Lilles. Ieguvis Bakalaura grādu filozofijā.

15Žanis Grīva
  • rakstnieks
  • autors
00.12.1964CeļojumsKomandējumā uz Francijas Ārlietu ministrijas Kultūras sakaru departamentu.
16Indra Gubiņa
  • rakstniece
1959Ceļojums
17Harijs Gulbis
  • rakstnieks
  • dramaturgs
  • autors
00.11.1983CeļojumsBrauciens LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā uz Padomju Latvijas dienām.
18Veronika Janelsiņa
  • gleznotāja
  • rakstniece
1939Ceļojums

Studiju un izglītošanās nolūkos.

19Agnese JaunaDzīvesvieta
20Ivande Kaija
  • publiciste
  • rakstniece
  • politikas aktīviste
1910 - 1914Ceļojums
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 47.
Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!1900
Minēts tekstā
Bet par tādām lietām nu pavisam nav ko baidīties – kas grib braukt, lai nopietni apskatītu izstādi un skatītu arī citas Parīzes ievērojamās vietas un pilis, kur Franci­jas karaļi ar savām karalienēm un daiļajām, vislielākā greznumā mājojuši – tad nemaz nav vajadzīgs grez­nu apģērbu, pietiek arī dāmām jau ar vienu pašu glītu vienkāršu apģērbu un kādām pāris blūzēm – un ja daudz grib, tad paņem vēl vienu vienkāršu apģērbu līdz, bet vairāk arī nekad nē, tas būtu tikai lieks ap­grūtinājums ceļojumā.;
Ceļinieku ir ļoti daudz, vilcienam pienākot, tiek vagoni pārpildīti, Francijā ātrvilcieniem iet tikai pirmā un otrā klase, šoreiz bija abas tik pilnas, ka pat vagonu koridoros bija ceļinie­kiem jāpaliek stāvot, un kas arī dabūja nosēsties, tad liela prieka vis nav tik saspiesti sēdēt, sevišķi ja nakts, kur vēlētos ērtāk izlaisties, un ja neesi smēķē­šanu radis un iekļuvis smēķētājos. Domājām, ka būs neomulīga nakts, un noguruši, ar galvas sāpēm no­nāksim Parīzē.;
Arī vāci atzīst, kas jau tā frančiem negrib nekā laba novēlēt, ka Vācijā ne domas neesot tik labi vagoni kā Francijā.;
Francija visskaistākā izskatās, kad tajā no Itālijas puses iebrauc, no Genuas pa jūrmalu uz Nicu, uz Marseļu, te braucot redzam Franciju kā burvīgi skai­stu jaunavu – te visi klinšainie krasti, kas milzīgā augstumā iz jūras paceļas, vienas rozes līgojas – stā­vās klintis terasētas, kā pakāpienu pa pakāpienam pa­ceļas rožu gultnes, te dabas skati vijas pasakaini ro­mantiskā krāšņumā.;
Francija visskaistākā izskatās, kad tajā no Itālijas puses iebrauc, no Genuas pa jūrmalu uz Nicu, uz Marseļu, te braucot redzam Franciju kā burvīgi skai­stu jaunavu – te visi klinšainie krasti, kas milzīgā augstumā iz jūras paceļas, vienas rozes līgojas – stā­vās klintis terasētas, kā pakāpienu pa pakāpienam pa­ceļas rožu gultnes, te dabas skati vijas pasakaini ro­mantiskā krāšņumā.;
Te ir Francija ļoti skai­sta, un kas Francijas skaistumu grib redzēt, tam jā­brauc pa Rivjeru, jāapskata Dienvidfrancija.;
Te ir Francija ļoti skai­sta, un kas Francijas skaistumu grib redzēt, tam jā­brauc pa Rivjeru, jāapskata Dienvidfrancija.;
Bet kad no šejienes, no Rīgas, brauc taisnā ceļā uz Parīzi, caur Berlīni un Ķelni, tad, Francijā iebraucot, sevišķa skaistuma neredzam, šai ceļā, kur redzējuši skaisti kopto, dzīvības pilno Beļģiju, Francija mums izskatās kā tukša un vienmuļīga, maz apdzīvota, viss dzīvībai spirgtums un straujums tad liekas būt sakopojies pašā Parīzē.;
Bet kad no šejienes, no Rīgas, brauc taisnā ceļā uz Parīzi, caur Berlīni un Ķelni, tad, Francijā iebraucot, sevišķa skaistuma neredzam, šai ceļā, kur redzējuši skaisti kopto, dzīvības pilno Beļģiju, Francija mums izskatās kā tukša un vienmuļīga, maz apdzīvota, viss dzīvībai spirgtums un straujums tad liekas būt sakopojies pašā Parīzē.;
Parīze ir Francija.;
Bet citur taču tik labi neēdīsi, kā pašā Francijā, jo citur nav tik laba materiāla, no kā ēdienu izgatavot.;
Fran­cijā jau negatavais materiāls, kā gaļa, saknes, augļi ir tik glīti, ka prieks uzskatīt, tad saprotams, no tā labi pagatavots ēdiens arī kā sacīt, vai mutē kust.;
Te var ēst, dzert un Franciju svētīt.;
Plūmes, ķirši, vīnogas un bumbieri tik skaisti un tad gardi. Kad Francijā šos augļus esi baudījis, tad ziemeļos tos vairs netīkas ēst, jau Vācijā tie izliekas negārdi.
2Kādas jaunības gals1905Minēts tekstāTagad viņš atdusas vēsās smiltīs kaut kur Francijā – bezlaikā aizgājis… Tumšās, neizprotamās dzīves upuris…
3Vēstules iz Parīzes I1912Minēts tekstāAtlikšu arī citai reizei iespaidus no tām monumentālām būvēm – pilīm, kas cienīgi izceļas uz bulvāru raibuma, sevī patverot Francijas un Parīzes administratīvās iestādes un neizsmeļami bagātos muzejus.
4Cor ardens1923Minēts tekstā"Uz kurieni tad nu?" Maija, pārsteigta, ievaicājās.
"Pa iestaigātiem ceļiem. Papriekšu uz Franciju un tad uz Beļģiju."
5Auļojošā pilsēta1924Minēts tekstāBet nu, ja ne pil­nīgi izkļūt no Krievijas, tad vismaz dabūt komandē­jumu uz Eiropu, uz Franciju un Angliju.
6Grēcinieces1927Minēts tekstāTā bij ārējā, eiropejiskā pieklājība (viņš bij papildinājies studijās Francijā), kas viņu vēl atveda pie manis.
7Okeāna tvaikonī1928Minēts tekstāBet lēdijas un džentlemeņi mesjē Žaku neredzēja, un vispār uz Franciju braucot ikviens domāja par franka kursu, nevis par franču revolūciju.
8Žaka sirdsbrīnumi ciklopa krogā1928
Minēts tekstā
Kā Savojas kalnietis viņš bija dzimis partizāns. Partizāns savas dvēseles cīnītājs – kā visa varoņu Francija.;
Visas varoņu Francijas apšalkts, Žaks rupjajām mundiera piedurknēm izslaucīja novembra vēja dzeltās acis un smējās līdzi biedru izlaidus valodām.
9Rīga1951
Minēts tekstā
«Man?!» Rabemanis attrauca. «Nu, paldies dievam, nekas! Biju ilgus gadus projām pie prūšu robežām ... bija man preces jāsūta šurpu un turpu ... Diezgan grūts amats, bet nopelnīt jau nopelnīju. Dažus gadus sabiju Vāczemē ... pašā Berlinē ... nobraucu arī uz Parīzi, tad vēl tālāk ... Francijā. Ai Pēterīt, tev vajadzētu redzēt, kas tur par dzīvi ... Parīzē! ... Kas mūsu Rīga ... pavisam nieks ...»;
Kad nu 1870. gadā izcēlās karš starp Prūsiju un Franciju, Krievija diplomātiski pabalstīja Prūsiju un varēja cerēt no pēdējās pretpakalpojumu.;
«Ir labi,» viņš sacīja, «ka inteliģentā krievu sabiedrība ņēmuse tik noteiktu stāvokli pret vāciešiem. Viņa atzīst, ka Krievija izdarījuse kļūdu, ļaudama Vācijai sakaut Franciju. Vācu pārmērības nu tagad būs jāizbauda arī citām tautībām. Tādēļ tad krievu sabiedrības naids pārgājis arī uz Baltijas vāciešiem, un tas ir labi!»;
«Francijas agrākā izturēšanās,» viņš sacīja, «ir bijusi tāda, ka Krievija tai nevarēja būt draudzīga. Baltijas vācieši paši par sevi diezgan grēkojuši, tā kā tiem nemaz nav jācieš par Vācijas vāciešu grēkiem ...»
10Iedzimtais grēks. 1. daļa1954
Minēts tekstā
Dakteris ar mācītāju runāja par politiku, apsprieda Krievijas, Anglijas un Persijas avantūru un mūžīgo Marokas jautājumu starp Franciju un Vāciju, tad pārgāja uz jaunākajām domes un pilsētas vēlēšanām.;
Nē, es labāk par Imantu vai Induli, man Latvija mīļāka nekā Francija, — mazais Kārlis noteikti izteica savu pārliecību.
11Sfinksa1993
Minēts tekstā
Tur? Francija tur ir, bērns.;
Jā, to es zinu aiz tiem baltajiem kalniem, tur ir Francija un viņas laipnie iedzīvotāji.;
Par Franciju tu jau man tik daudz stāstīji; bet tur, tuvāk, ezera vidū - kas tā par zemi?
12A l’ombre de la Butte-aux-coqs2020Izdošanas gads/vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#NosaukumsCiti nosaukumiOrganizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Latviešu tautas augstskola "Abrene"Akadēmiskā organizācija1986 - 1995Atrašanās vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.