Rīgas Lielie kapi

• publicists
• literatūrzinātnieks
• literatūrkritiķis
• politikas aktīvists

1926. gadā atklāts kapa piemineklis.

• žurnālists
• bibliogrāfs
• kultūrvēsturnieks
• vēsturnieks

• skolotājs
• folkloras pētnieks
• publicists
• rakstnieks
• folklorists

• tulkotājs
• žurnālists

• mācītājs
• literāts
• garīdznieks

1936. gada 4. aprīlī Bērenta nāves piemiņas dienā Lielajos kapos pie Jaunajiem vārtiem Doma draudzes daļā Āraišu draudzes mācītāja Jāņa Meistera (1909-1978) vadībā, pieminot Bērenta ilggadīgos nopelnus savas draudzes labā, noliek kapa plāksni. No: Rigasche Rundschau, nr.77 (02.04.1936).

Diemžēl mūsdienās kapavieta nav identificēta.

• skolotājs
• publicists
• rakstnieks
• pedagogs
• grāmatizdevējs
• izdevējs
• tirgotājs

• folkloras pētnieks
• dzejnieks
• tulkotājs
• publicists
• folklorists

• literāts

3./16. septembrī, Rīgā, Lielajos kapos, blakus Krišjānim Valdemāram. Pie kapa no nelaiķa atvadījās skolotājs J.Plāķis un Rīgas skolotāju vārdā - Kade. No: Rīgas ziņas. Baltijas Vēstnesis, 202(1904), 6. sept.

• ārsts
• publicists
• dabaszinātnieks

• žurnālists
• sabiedriskais darbinieks

Bernhardu Dīriķi izvada no Rīgas Latviešu biedrības zāles, godasardzē biedrībā un vēlāk līdzās katafalkam līdz kapam - Rīgas Politehnikuma studenti un Tērbatas Lettonijas biedri. Dīriķi izvada mācītājs Kārlis Kundziņš, piedalās Rīgas Latviešu Dziedāšanas biedrības vīru koris, RLB runu saka priekšnieks Frīdrihs Grosvalds. Kapos runā Aleksandrs Vēbers, Puriņu Klāvs, Rūdolfs Blaumanis kā RLB Teātra komisijas pārstāvis, Jānis Brigaders kā RLB Teātra aktieru pārstāvis, Miķelis Skruzītis no "Austruma" redakcijas, Jānis Pliekšāns no "Dienas Lapas" u.c. Nekrologi publicēti visos lielākajos latviešu un vairākos vācu laikrakstos.

Apbedīts Lielajos kapos Doma draudzes daļā.

Sīks bēru apraksts: Dīriķa tēva bēres. Baltijas Vēstnesis, nr. 196 (1892) un nr. 197 (1892).

• tulkotājs
• dziedātājs
• režisors
• literatūrkritiķis
• dramaturgs
• pedagogs
• aktieris
• teātra kritiķis
• teātra darbinieks
• mūzikas kritiķis

• mācītājs
• literāts
• rakstnieks
• garīdznieks

Apbedīts Lielajos kapos Jēkaba kapu daļā 16. 09. Kapličā runā mācītājs Šāberts - "viņš pratis ar vāciešiem būt vācietis, ar latviešiem - latvietis" un Gaujienas mācītājs Adolfi.

No: Veco Gaujienas mācītāju Ludvigu Hērvāgenu.. Mājas Viesis, nr. 38 (22.09.1899).

• skolotājs
• žurnālists
• rakstnieks

Apbedīts Lielajos kapos.

• literāts
• aktieris

• rakstnieks
• literatūrzinātnieks
• literatūrkritiķis

Apglabāts Ģertrūdes draudzes kapos.
"Nevaru nepieminēt viņa bēres. Tās bij tik savādas, ka viņu dēļ dažam labam "tautietim" būtu jānosarkst. Pirmkārt trūka daudz to izglītoto latviešu, kuru svētākais pienākums būtu bijis Laubam parādīt pēdējo godu. Un otrkārt līķa runa tapa turēta vācu valodā. Latviešu rakstniekam vācu valodā!! Tas bija ļoti liels pārsteigums bēriniekiem, kas tikai caur to manīja, kur īsteni atrodas, ka mūsu krietnākais tautietis skolotājs A. Spunde Laubi sveicināja pēdējo reizi latviskiem vārdiem, kā arī nolasīja kādu Pumpura sacerētu dzejoli, kurā bija izteiktas latviešu tautas žēlabas par dārgā aizgājēja agro nāvi."

Ādolfs Alunāns. Laubes Indriķis. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A.Reinbergs, 1890, 52. lpp.

• valodnieks

Apbedīts 1916. gada 2. aprīlī līdzās dzīvesbiedrei Kronbergai.
Bēru pasākumā piedalās Jāņa draudzes virsmācītājs Meirēns, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Fr. Grosvalds, Tērbatas augstskolas latviešu studentu korporācijas ''Letonija'' pārstāvji, skolu priekšnieks I. Cīrulis Tērbatas Bēguļu Apgādāšanas Komitejas vārdā, Dr. Perlbahs ''Letonijas'' Palīdzības biedrības vārdā, Latviešu Izglītības biedrības pārstāvis, Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome un skolēni.

• rakstniece
• dramaturģe

• grāmatizdevējs
• izdevējs

Pēc v.st. 9.08, izvadīts Rīgā, no Pētera baznīcas, bēres kupli apmeklētas, piedalījušies arī biedrību "Gutenberg", "Liederkranz", "Männer-gesang-Verein", "Rīgas airētāju biedrības", "Rīgas pilsētas gvardijas" pārstāvji, izvadīja mācītājs Helmans (Hellmann).

No: Ernst Plates paglabāšana 9. augusta dienā. Mājas Viesis, nr. 33 (15.08.1887).