Merķeļa iela 13, Rīga

ID	1107009
Nosaukums	Merķeļa iela 13, Rīga
Citi nosaukumi	Rīgas latviešu biedrības nams (Paralēlais) Māmuļa (Tautā lietotais)
Veids	Ēka, māja
Adrese	Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Platums	56.95025331
Garums	24.11730631
Precizitāte	Kartēts precīzi
Eksistējošs	Eksistējoša
Karte

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 63.

#	Vārds	Nodarbošanās	Notikuma laiks	Saistījuma tips	Apraksts

1	Fricis Adamovičs	dzejnieks tulkotājs pedagogs ģeogrāfs		Dalība organizācijās	Valodniecības nodaļa.
2	Vilis Altbergs	grāmatizdevējs izdevējs tirgotājs	1868 - 1920	Dalība organizācijās	Viens no RLB Derīgu grāmatu nodaļas dibinātājiem, 1886. gadā izstrādājis biedrības statūtus.
3	Ādolfs Alunāns	režisors dramaturgs aktieris autors	1870 - 1885	Darbavieta
4	Heinrihs Alunāns	tulkotājs žurnālists grāmatizdevējs izdevējs		Dalība organizācijās	Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.
5	Jānis Asars	publicists literatūrzinātnieks literatūrkritiķis politikas aktīvists	28.06.1904 - 1905	Darbavieta	Derīgu grāmatas nodaļas sagatavotās "Konversācijas vārdnīcas" redaktors Vadījis glezniiecības, ķīmijas, cittautu rakstniecības un tautsaimniecībasnodaļas. Asara darbības laika tika izdotas 6.–18. burtnīca, kur viņš bija arīrakstu autors.
6	Aspazija	dzejniece dramaturģe autore	1893 - 1895	Darbavieta Dalība organizācijās	Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam. No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.
7	Uldis Auseklis	dzejnieks izdevējs		Dalība organizācijās	Biedrs
8	Arnolds Auziņš	dzejnieks žurnālists publicists rakstnieks		Dalība organizācijās	Literatūras sekcija
9	Kārlis Baumaņu	skolotājs dzejnieks publicists komponists	1871 - 1873	Dalība organizācijās Dalība organizācijās	Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis. Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs.
10	Ilgonis Bērsons	dzejnieks literatūrzinātnieks literatūrkritiķis literatūrvēsturnieks	1993	Dalība organizācijās	Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?). Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.
11	Jānis Brigaders	dziedātājs aktieris grāmatizdevējs izdevējs	1885 - 1899	Darbavieta	No 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī.
12	Aleksandrs Būmanis	tulkotājs žurnālists jurists redaktors mūzikas autors		Dalība organizācijās	Biedrs
13	Ojārs Celle	žurnālists sabiedriskais darbinieks		Dalība organizācijās	Valdes loceklis.
14	Ernests Dinsbergs	skolotājs tulkotājs rakstnieks pedagogs	1868 - 1902	Dalība organizācijās	Dalībnieks, cītīgs Zinību komisijas sapulču apmeklētājs.
15	Arturs Dīriķis	ārsts publicists dabaszinātnieks	1884 - 1888	Dalība organizācijās	Muzeja pārzinis
16	Bernhards Dīriķis	žurnālists sabiedriskais darbinieks	04.05.1869 - 1892	Dalība organizācijās Dalība organizācijās	Biedrības izveidotājs: panāk statūtu apstiprināšanu (12.10./ 24.10.1868), sasauc pirmo sēdi (10.11./22.11.1868), runasvīrs un pirmais priekšnieks - amatā līdz 6.08.1870, amatu atstāj pēc paša vēlēšanās. Darbojas arī RLB Derīgu grāmatu nodaļā, rūpējas par naudas vākšanu latviešu studentu stipendijām. RLB Teātra komisijas priekšsēdētājs (1887-1892 pavasaris) - sadarbībā ar Rodi-Ebelingu panāk aktieru regulāru apmācību, paredz noteikumus turpmākai teātra darbībai; nostiprina atalgojuma sistēmu aktieriem, panāk biedrības skatuves pārbūvi. Zinību Komisijas izveidotājs (4.05.1869), pirmais tās priekšnieks līdz 1872. gada februārim; otrreiz priekšnieks no 1874. gada 11. februāra līdz 1877. gada vasarai (citur: līdz 1882.gadam). Iniciē Zinātnisku rakstu krājuma regulāru izdošanu, iniciē jautājumu un atbilžu vakarus. 1880. gadā RLB ZK iekārto muzeju, arī tas ir Dīriķa darba rezultāts.
17	Aleksandrs Dulbe	rakstnieks jurists		Darbavieta	Sekretārs.
18	Jānis Esenberģis	tulkotājs rakstnieks aktieris suflieris atdzejotājs	1887 - 1889	Darbavieta Darbavieta	Rīgas Latviešu biedrības teātrī ienāk, pateicoties vecāku radiniekiem aktierim Teodoram Valdšmitam un pianistam Paulam Šūbertam, pieņemts darbā kā aktieris un vēlāk - suflieris; tulkojis lugas repertuāra papildināšanai; strādājis kopā ar Daci Akmentiņu, Maiju un Jāni Brigaderiem, Bertu Rūmnieci, Jēkabu Duburu, Olgu Ezerlauku, toreizējo koristu, vēlāko gleznotāju Jani Rozentālu, toreizējo koristu, vēlāko rakstnieku Augustu Deglavu. Aiziet no teātra kopā ar Ādolfu Alunānu. Suflieris, repertuāra lugu tulkotājs.
19	Jānis Aleksandrs Freijs	mācītājs literāts grāmatizdevējs izdevējs sabiedriskais darbinieks garīdznieks redaktors tirgotājs		Dalība organizācijās	Darbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās.
20	Pēteris Gūtmanis	skolotājs tulkotājs publicists literāts	1884	Dalība organizācijās	Bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 63.

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.

#	Nr.	Nosaukums	Gads	Attēla autors	Attēla veids	Saistījuma tips

1	2184	Andra Konste	1997	Arnis Blumbergs	Attēls	Attēla radīšanas vieta
2	2185	Imants Skrastiņš	1997	Arnis Blumbergs	Attēls	Attēla radīšanas vieta
3	2186	Imants Ziedonis	1997	Arnis Blumbergs	Attēls	Attēla radīšanas vieta
4	2391	Izdevniecības "Annele" grāmatas "Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste" atklāšanas svētki	2004	Kārlis Pakārklis	Attēls	Attēla radīšanas vieta
5	2392	Izdevniecības "Annele" grāmatas "Ai, māte Latgale" atklāšanas svētki	2001		Attēls	Attēla radīšanas vieta
6	2435	Korporācijas "Dzintra" svētku komersā	1994		Attēls	Attēla radīšanas vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.

#	Nosaukums	Citi nosaukumi	Organizācijas veids	Laiks vietā	Saistījuma tips

1	Latviešu muzejs	Etnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais ) Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais )	Muzeji	1869 - 1920	Atrašanās vieta
2	Latvijas Rakstnieku savienība		Organizācija	08.04.2022	Atrašanās vieta
3	Rīgas Latviešu biedrība		Biedrības		Atrašanās vieta
4	Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisijas Omulības klubiņš		Biedrības	2003	Atrašanās vieta
5	Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija		Biedrības		Atrašanās vieta
6	Rīgas Latviešu teātris		Teātri	1868	Atrašanās vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

#	Nosaukums	Publicēšanas gads	Saistījuma tips	Teksta fragments

1	Sieviete	1920	Minēts tekstā	„Kungi, pie galda! Nopūtas un asaras lai paliek līdz Leonorei latviešu teatrī."
2	Rīga	1951	Minēts tekstā	Bet, kamēr vien tas bija vicegubernators, tas palika sev uzticams kā nāvīgs latvietības ienaidnieks un pat vēlāk, kad tika nodibināta Rīgas Latviešu biedrība, viņš to pirmos pastāvēšanas gados centās novest pie slēgšanas.; «Jaunā Latviešu biedrība. Tā ziņa nupat ir atnākusi, ka 12. Oktoberī Pēterburgā ir apstiprināti tikuši Rīgas Latviešu biedrības likumi. Šī biedrība ir nodomājusi gādāt par apgaismošanu caur dažādām darīšanām, kā: zinātnības kopšanu, lētu grāmatu apgādāšanu, skatu spēlēm, dziedāšanu, viesīgu saiešanu v. t. j. pr. Par viņas darbošanos «Baltijas Vēstnesī» būs arvien tās tuvākās ziņas atronamas.»; Oktobrī, atpakaļ braucot, viesi varēja iegriezties jau jaunā Latviešu biedrības nama apakšējās telpās.; Līdz 24. jūnijam, kad lika jaunajam Latviešu biedrības namam pamatu, vēl nekas nebija.; Jaunais biedrības nams bija dabūts zem jumta jau 1869. gada rudenī, un apakšējās telpās jau varēja iegriezties viesi, braucot atpakaļ no G. Merķeļa kapa.; Kam bija jānāk — tās bija kāzas ... Smuki viņas tika nosvinētas — Latviešu biedrības namā.; Lai gan no kāzu nama — biedrības mājas — nebija necik tāļu līdz Jāņa baznīcai, tad tomēr visi brauca ar ekipāžām.; Kad Rīgas Latviešu biedrība bija savu namu uzcēluse, viņai bija tāds biedru pieplūdums, kāds vēl neredzēts.; Mums ir biedrības nams: ierīkosim tajā drukātavu!; Biedrība to var izdarīt uz sava rēķina. Kādēļ biedrībai ar drukāšanu jādod nopelnīt vāciešiem? Viņa pati to grasi var paturēt. Un tādēļ es lieku priekšā: ierīkosim mūsu biedrībā drukātavu!; Tā kā jau pašu saimniecības vīru lozungs bija: kādēļ mums dot vāciešiem nopelnīt ... un viņi pie tam vēl nemaz neatskārta, ka priekšlikums nāk zinātniekiem par labu, tad arī ar lielu balsu vairākumu tika nospriests ierīkot Latviešu biedrībā drukātavu, kurā lai «Baltijas Vēstnesis» tiktu drukāts trīsreiz nedēļā.; Un tomēr no šī nodoma nekas neiznāca, jo drīzi vien pār Latviešu biedrības jumtu savilkās tumši mākoņi.; Fuchsings atnāca kādu vakaru uz biedrību pavisam nobālējis.; Patlaban Kleins viņa ekselencei nodeva savu papildu ziņojumu par visu to kaitīgo garu, kādu tas sastapis Rīgas Latviešu biedrībā.; Šiliņš un Rambergs aiznesa uz Latviešu biedrību to prieka vēsti, ka viņa apžēlota un var atkal dzīvot.; Visu vasaru biedrībā bija kluss kā kapā.
3	Caurie ziedi	1966	Minēts tekstā	«Man sava vieta... vai uz biedrības namu gaita, tad iesim reizā...»
4	Zeltenīte	1968	Minēts tekstā	Mums šovakar jāatklāj biedrības zālē meteņu maskarāde, kura izrīkota par labu nabagiem.; Es jau domāju, ka tu aizgājis uz Latviešu biedrību teātri spēlēt!; — Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!"; — Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!"; Par tavu vārdu viņš ļoti nopriecājās: Zeltenīte, Anna Zeltenīte, tas ļoti maigi izklausoties. Viņš katrā ziņā būšot kāzās un turēšot vienu tautisku runu. Vai nav smalki, ko? Priekš tam jau biju uzlūdzis Smildziņu, mūsu biedrības vīru, tas arī solīja turēt runu, — tad tikai būs ko klausīties.; Biedrības vīrs viņai sekoja, izvilka no kabatas vēstuli un, viņai to pasniedzis, paklausīja laipnajam uzaicinājumam un apsēdās.

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.