ID | 1107009 |
---|---|
Nosaukums | Merķeļa iela 13, Rīga |
Citi nosaukumi | Rīgas latviešu biedrības nams (Paralēlais) Māmuļa (Tautā lietotais) |
Veids | Ēka, māja |
Adrese | Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 |
Platums | 56.95025331 |
Garums | 24.11730631 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Karte |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
1 | Vilis Altbergs |
| 1868 - 1920 | Dalība organizācijās | Viens no RLB Derīgu grāmatu nodaļas dibinātājiem, 1886. gadā izstrādājis biedrības statūtus. |
2 | Ādolfs Alunāns |
| 1870 - 1885 | Darbavieta | |
3 | Heinrihs Alunāns |
| Dalība organizācijās | Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā. | |
4 | Jānis Asars |
| 28.06.1904 - 1905 | Darbavieta | Derīgu grāmatas nodaļas sagatavotās "Konversācijas vārdnīcas" redaktors Vadījis glezniiecības, ķīmijas, cittautu rakstniecības un tautsaimniecībasnodaļas. Asara darbības laika tika izdotas 6.–18. burtnīca, kur viņš bija arīrakstu autors. |
5 | Aspazija |
| 1893 - 1895 | Darbavieta Dalība organizācijās | Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam. No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī. |
6 | Uldis Auseklis |
| Dalība organizācijās | Biedrs | |
7 | Arnolds Auziņš |
| Dalība organizācijās | Literatūras sekcija | |
8 | Kārlis Baumaņu |
| 1871 - 1873 | Dalība organizācijās Dalība organizācijās | Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis. Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs. |
9 | Ilgonis Bērsons |
| 1993 | Dalība organizācijās | Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?). Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā. |
10 | Jānis Brigaders |
| 1885 - 1899 | Darbavieta | No 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī. |
11 | Aleksandrs Būmanis |
| Dalība organizācijās | Biedrs | |
12 | Ojārs Celle |
| Dalība organizācijās | Valdes loceklis. | |
13 | Ernests Dinsbergs |
| 1868 - 1902 | Dalība organizācijās | Dalībnieks, cītīgs Zinību komisijas sapulču apmeklētājs. |
14 | Arturs Dīriķis |
| 1884 - 1888 | Dalība organizācijās | Muzeja pārzinis |
15 | Bernhards Dīriķis |
| 04.05.1869 - 1892 | Dalība organizācijās Dalība organizācijās | Biedrības izveidotājs: panāk statūtu apstiprināšanu (12.10./ 24.10.1868), sasauc pirmo sēdi (10.11./22.11.1868), runasvīrs un pirmais priekšnieks - amatā līdz 6.08.1870, amatu atstāj pēc paša vēlēšanās. Darbojas arī RLB Derīgu grāmatu nodaļā, rūpējas par naudas vākšanu latviešu studentu stipendijām. RLB Teātra komisijas priekšsēdētājs (1887-1892 pavasaris) - sadarbībā ar Rodi-Ebelingu panāk aktieru regulāru apmācību, paredz noteikumus turpmākai teātra darbībai; nostiprina atalgojuma sistēmu aktieriem, panāk biedrības skatuves pārbūvi. Zinību Komisijas izveidotājs (4.05.1869), pirmais tās priekšnieks līdz 1872. gada februārim; otrreiz priekšnieks no 1874. gada 11. februāra līdz 1877. gada vasarai (citur: līdz 1882.gadam). Iniciē Zinātnisku rakstu krājuma regulāru izdošanu, iniciē jautājumu un atbilžu vakarus. 1880. gadā RLB ZK iekārto muzeju, arī tas ir Dīriķa darba rezultāts. |
16 | Aleksandrs Dulbe |
| Darbavieta | Sekretārs. | |
17 | Jānis Esenberģis |
| 1887 - 1889 | Darbavieta Darbavieta | Rīgas Latviešu biedrības teātrī ienāk, pateicoties vecāku radiniekiem aktierim Teodoram Valdšmitam un pianistam Paulam Šūbertam, pieņemts darbā kā aktieris un vēlāk - suflieris; tulkojis lugas repertuāra papildināšanai; strādājis kopā ar Daci Akmentiņu, Maiju un Jāni Brigaderiem, Bertu Rūmnieci, Jēkabu Duburu, Olgu Ezerlauku, toreizējo koristu, vēlāko gleznotāju Jani Rozentālu, toreizējo koristu, vēlāko rakstnieku Augustu Deglavu. Aiziet no teātra kopā ar Ādolfu Alunānu. Suflieris, repertuāra lugu tulkotājs. |
18 | Jānis Aleksandrs Freijs |
| Dalība organizācijās | Darbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās. | |
19 | Jānis Ilsters |
| Dalība organizācijās | Biedrības biedrs, publicējies ZK Rakstu krājumos. | |
20 | Benedikts Kalnačs |
| 1999 | Dalība organizācijās | biedrs |
# | Sīkbilde | Nr. | Nosaukums | Gads | Attēla autors | Attēla veids | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | 2184 | Andra Konste | 1997 | Arnis Blumbergs | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
2 | ![]() | 2185 | Imants Skrastiņš | 1997 | Arnis Blumbergs | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
3 | ![]() | 2186 | Imants Ziedonis | 1997 | Arnis Blumbergs | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
4 | ![]() | 2391 | Izdevniecības "Annele" grāmatas "Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste" atklāšanas svētki | 2004 | Kārlis Pakārklis | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
5 | ![]() | 2392 | Izdevniecības "Annele" grāmatas "Ai, māte Latgale" atklāšanas svētki | 2001 | Attēls | Attēla radīšanas vieta | |
6 | ![]() | 2435 | Korporācijas "Dzintra" svētku komersā | 1994 | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
# | Nosaukums | Citi nosaukumi | Organizācijas veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|
1 | Latviešu muzejs | Etnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais ) Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais ) | Muzeji | 1869 - 1920 | Atrašanās vieta |
2 | Latvijas Rakstnieku savienība | Organizācija | 08.04.2022 | Atrašanās vieta | |
3 | Rīgas Latviešu biedrība | Biedrības | Atrašanās vieta | ||
4 | Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisijas Omulības klubiņš | Biedrības | 2003 | Atrašanās vieta | |
5 | Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija | Biedrības | Atrašanās vieta | ||
6 | Rīgas Latviešu teātris | Teātri | 1868 | Atrašanās vieta |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Sieviete | 1920 | Minēts tekstā | „Kungi, pie galda! Nopūtas un asaras lai paliek līdz Leonorei latviešu teatrī." |
2 | Rīga | 1951 | Minēts tekstā | Bet, kamēr vien tas bija vicegubernators, tas palika sev uzticams kā nāvīgs latvietības ienaidnieks un pat vēlāk, kad tika nodibināta Rīgas Latviešu biedrība, viņš to pirmos pastāvēšanas gados centās novest pie slēgšanas.; «Jaunā Latviešu biedrība. Tā ziņa nupat ir atnākusi, ka 12. Oktoberī Pēterburgā ir apstiprināti tikuši Rīgas Latviešu biedrības likumi. Šī biedrība ir nodomājusi gādāt par apgaismošanu caur dažādām darīšanām, kā: zinātnības kopšanu, lētu grāmatu apgādāšanu, skatu spēlēm, dziedāšanu, viesīgu saiešanu v. t. j. pr. Par viņas darbošanos «Baltijas Vēstnesī» būs arvien tās tuvākās ziņas atronamas.»; Oktobrī, atpakaļ braucot, viesi varēja iegriezties jau jaunā Latviešu biedrības nama apakšējās telpās.; Līdz 24. jūnijam, kad lika jaunajam Latviešu biedrības namam pamatu, vēl nekas nebija.; Jaunais biedrības nams bija dabūts zem jumta jau 1869. gada rudenī, un apakšējās telpās jau varēja iegriezties viesi, braucot atpakaļ no G. Merķeļa kapa.; Kam bija jānāk — tās bija kāzas ... Smuki viņas tika nosvinētas — Latviešu biedrības namā.; Lai gan no kāzu nama — biedrības mājas — nebija necik tāļu līdz Jāņa baznīcai, tad tomēr visi brauca ar ekipāžām.; Kad Rīgas Latviešu biedrība bija savu namu uzcēluse, viņai bija tāds biedru pieplūdums, kāds vēl neredzēts.; Mums ir biedrības nams: ierīkosim tajā drukātavu!; Biedrība to var izdarīt uz sava rēķina. Kādēļ biedrībai ar drukāšanu jādod nopelnīt vāciešiem? Viņa pati to grasi var paturēt. Un tādēļ es lieku priekšā: ierīkosim mūsu biedrībā drukātavu!; Tā kā jau pašu saimniecības vīru lozungs bija: kādēļ mums dot vāciešiem nopelnīt ... un viņi pie tam vēl nemaz neatskārta, ka priekšlikums nāk zinātniekiem par labu, tad arī ar lielu balsu vairākumu tika nospriests ierīkot Latviešu biedrībā drukātavu, kurā lai «Baltijas Vēstnesis» tiktu drukāts trīsreiz nedēļā.; Un tomēr no šī nodoma nekas neiznāca, jo drīzi vien pār Latviešu biedrības jumtu savilkās tumši mākoņi.; Fuchsings atnāca kādu vakaru uz biedrību pavisam nobālējis.; Patlaban Kleins viņa ekselencei nodeva savu papildu ziņojumu par visu to kaitīgo garu, kādu tas sastapis Rīgas Latviešu biedrībā.; Šiliņš un Rambergs aiznesa uz Latviešu biedrību to prieka vēsti, ka viņa apžēlota un var atkal dzīvot.; Visu vasaru biedrībā bija kluss kā kapā. |
3 | Caurie ziedi | 1966 | Minēts tekstā | «Man sava vieta... vai uz biedrības namu gaita, tad iesim reizā...» |
4 | Zeltenīte | 1968 | Minēts tekstā | Mums šovakar jāatklāj biedrības zālē meteņu maskarāde, kura izrīkota par labu nabagiem.; Es jau domāju, ka tu aizgājis uz Latviešu biedrību teātri spēlēt!; — Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!"; — Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!"; Par tavu vārdu viņš ļoti nopriecājās: Zeltenīte, Anna Zeltenīte, tas ļoti maigi izklausoties. Viņš katrā ziņā būšot kāzās un turēšot vienu tautisku runu. Vai nav smalki, ko? Priekš tam jau biju uzlūdzis Smildziņu, mūsu biedrības vīru, tas arī solīja turēt runu, — tad tikai būs ko klausīties.; Biedrības vīrs viņai sekoja, izvilka no kabatas vēstuli un, viņai to pasniedzis, paklausīja laipnajam uzaicinājumam un apsēdās. |