Merķeļa iela 13, Rīga

ID1107009
NosaukumsMerķeļa iela 13, Rīga
Citi nosaukumiRīgas latviešu biedrības nams (Paralēlais)
Māmuļa (Tautā lietotais)
VeidsĒka, māja
AdreseMerķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Platums56.95025331
Garums24.11730631
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 63.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Fricis Adamovičs
  • dzejnieks
  • tulkotājs
  • pedagogs
  • ģeogrāfs
Dalība organizācijāsValodniecības nodaļa.
2Vilis Altbergs
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • tirgotājs
1868 - 1920Dalība organizācijās

Viens no RLB Derīgu grāmatu nodaļas dibinātājiem, 1886. gadā izstrādājis biedrības statūtus.

3Ādolfs Alunāns
  • režisors
  • dramaturgs
  • aktieris
  • autors
1870 - 1885Darbavieta
4Heinrihs Alunāns
  • tulkotājs
  • žurnālists
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
Dalība organizācijāsAktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.
5Jānis Asars
  • publicists
  • literatūrzinātnieks
  • literatūrkritiķis
  • politikas aktīvists
28.06.1904 - 1905DarbavietaDerīgu grāmatas nodaļas sagatavotās "Konversācijas vārdnīcas" redaktors
Vadījis glezniiecības, ķīmijas, cittautu rakstniecības un tautsaimniecībasnodaļas. Asara darbības laika tika izdotas 6.–18. burtnīca, kur viņš bija arīrakstu autors.
6Aspazija
  • dzejniece
  • dramaturģe
  • autore

1893 - 1895
Darbavieta
Dalība organizācijās

Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.


No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.
7Uldis Auseklis
  • dzejnieks
  • izdevējs
Dalība organizācijāsBiedrs
8Arnolds Auziņš
  • dzejnieks
  • žurnālists
  • publicists
  • rakstnieks
Dalība organizācijāsLiteratūras sekcija
9Kārlis Baumaņu
  • skolotājs
  • dzejnieks
  • publicists
  • komponists

1871 - 1873
Dalība organizācijās
Dalība organizācijās
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis.
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs.
10Ilgonis Bērsons
  • dzejnieks
  • literatūrzinātnieks
  • literatūrkritiķis
  • literatūrvēsturnieks
1993Dalība organizācijās

Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?).

Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.

11Jānis Brigaders
  • dziedātājs
  • aktieris
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
1885 - 1899DarbavietaNo 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī.
12Aleksandrs Būmanis
  • tulkotājs
  • žurnālists
  • jurists
  • redaktors
  • mūzikas autors
Dalība organizācijāsBiedrs
13Ojārs Celle
  • žurnālists
  • sabiedriskais darbinieks
Dalība organizācijās

Valdes loceklis.

14Ernests Dinsbergs
  • skolotājs
  • tulkotājs
  • rakstnieks
  • pedagogs
1868 - 1902Dalība organizācijāsDalībnieks, cītīgs Zinību komisijas sapulču apmeklētājs.
15Arturs Dīriķis
  • ārsts
  • publicists
  • dabaszinātnieks
1884 - 1888Dalība organizācijāsMuzeja pārzinis
16Bernhards Dīriķis
  • žurnālists
  • sabiedriskais darbinieks

04.05.1869 - 1892
Dalība organizācijās
Dalība organizācijās

Biedrības izveidotājs: panāk statūtu apstiprināšanu (12.10./ 24.10.1868), sasauc pirmo sēdi (10.11./22.11.1868), runasvīrs un pirmais priekšnieks - amatā līdz 6.08.1870, amatu atstāj pēc paša vēlēšanās.

Darbojas arī RLB Derīgu grāmatu nodaļā, rūpējas par naudas vākšanu latviešu studentu stipendijām.

RLB Teātra komisijas priekšsēdētājs (1887-1892 pavasaris) - sadarbībā ar Rodi-Ebelingu panāk aktieru regulāru apmācību, paredz noteikumus turpmākai teātra darbībai; nostiprina atalgojuma sistēmu aktieriem, panāk biedrības skatuves pārbūvi.


Zinību Komisijas izveidotājs (4.05.1869), pirmais tās priekšnieks līdz 1872. gada februārim; otrreiz priekšnieks no 1874. gada 11. februāra līdz 1877. gada vasarai (citur: līdz 1882.gadam). Iniciē Zinātnisku rakstu krājuma regulāru izdošanu, iniciē jautājumu un atbilžu vakarus.

1880. gadā RLB ZK iekārto muzeju, arī tas ir Dīriķa darba rezultāts.

17Aleksandrs Dulbe
  • rakstnieks
  • jurists
DarbavietaSekretārs.
18Jānis Esenberģis
  • tulkotājs
  • rakstnieks
  • aktieris
  • suflieris
  • atdzejotājs

1887 - 1889
Darbavieta
Darbavieta
Rīgas Latviešu biedrības teātrī ienāk, pateicoties vecāku radiniekiem aktierim Teodoram Valdšmitam un pianistam Paulam Šūbertam, pieņemts darbā kā aktieris un vēlāk - suflieris; tulkojis lugas repertuāra papildināšanai; strādājis kopā ar Daci Akmentiņu, Maiju un Jāni Brigaderiem, Bertu Rūmnieci, Jēkabu Duburu, Olgu Ezerlauku, toreizējo koristu, vēlāko gleznotāju Jani Rozentālu, toreizējo koristu, vēlāko rakstnieku Augustu Deglavu. Aiziet no teātra kopā ar Ādolfu Alunānu.
Suflieris, repertuāra lugu tulkotājs.
19Jānis Aleksandrs Freijs
  • mācītājs
  • literāts
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • sabiedriskais darbinieks
  • garīdznieks
  • redaktors
  • tirgotājs
Dalība organizācijāsDarbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās.
20Pēteris Gūtmanis
  • skolotājs
  • tulkotājs
  • publicists
  • literāts
1884Dalība organizācijāsBijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 63.
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Andra Konste2184Andra Konste1997Arnis BlumbergsAttēlsAttēla radīšanas vieta
2Imants Skrastiņš2185Imants Skrastiņš1997Arnis BlumbergsAttēlsAttēla radīšanas vieta
3Imants Ziedonis2186Imants Ziedonis1997Arnis BlumbergsAttēlsAttēla radīšanas vieta
4Izdevniecības "Annele" grāmatas "Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste" atklāšanas svētki2391Izdevniecības "Annele" grāmatas "Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste" atklāšanas svētki2004Kārlis PakārklisAttēlsAttēla radīšanas vieta
5Izdevniecības "Annele" grāmatas "Ai, māte Latgale" atklāšanas svētki2392Izdevniecības "Annele" grāmatas "Ai, māte Latgale" atklāšanas svētki2001AttēlsAttēla radīšanas vieta
6Korporācijas "Dzintra" svētku komersā2435Korporācijas "Dzintra" svētku komersā1994AttēlsAttēla radīšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#NosaukumsCiti nosaukumiOrganizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Latviešu muzejsEtnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais )
Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskais muzejs ( Paralēlais )
Muzeji1869 - 1920Atrašanās vieta
2Latvijas Rakstnieku savienībaOrganizācija08.04.2022Atrašanās vieta
3Rīgas Latviešu biedrībaBiedrībasAtrašanās vieta
4Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisijas Omulības klubiņšBiedrības2003Atrašanās vieta
5Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijaBiedrībasAtrašanās vieta
6Rīgas Latviešu teātrisTeātri1868Atrašanās vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Sieviete1920Minēts tekstā„Kungi, pie galda! Nopūtas un asaras lai paliek līdz Leonorei latviešu teatrī."
2Rīga1951
Minēts tekstā
Bet, kamēr vien tas bija vicegubernators, tas palika sev uzticams kā nāvīgs latvietības ienaidnieks un pat vēlāk, kad tika nodibināta Rīgas Latviešu biedrība, viņš to pirmos pastāvēšanas gados centās novest pie slēgšanas.;
«Jaunā Latviešu biedrība. Tā ziņa nupat ir atnākusi, ka 12. Oktoberī Pēterburgā ir apstiprināti tikuši Rīgas Latviešu biedrības likumi. Šī biedrība ir nodomājusi gādāt par apgaismošanu caur dažādām darīšanām, kā: zinātnības kopšanu, lētu grāmatu apgādāšanu, skatu spēlēm, dziedāšanu, viesīgu saiešanu v. t. j. pr. Par viņas darbošanos «Baltijas Vēstnesī» būs arvien tās tuvākās ziņas atronamas.»;
Oktobrī, atpakaļ braucot, viesi varēja iegriezties jau jaunā Latviešu biedrības nama apakšējās telpās.;
Līdz 24. jūnijam, kad lika jaunajam Latviešu biedrības namam pamatu, vēl nekas nebija.;
Jaunais biedrības nams bija dabūts zem jumta jau 1869. gada rudenī, un apakšējās telpās jau varēja iegriezties viesi, braucot atpakaļ no G. Merķeļa kapa.;
Kam bija jānāk — tās bija kāzas ... Smuki viņas tika nosvinētas — Latviešu biedrības namā.;
Lai gan no kāzu nama — biedrības mājas — nebija necik tāļu līdz Jāņa baznīcai, tad tomēr visi brauca ar ekipāžām.;
Kad Rīgas Latviešu biedrība bija savu namu uzcēluse, viņai bija tāds biedru pieplūdums, kāds vēl neredzēts.;
Mums ir biedrības nams: ierīkosim tajā drukātavu!;
Biedrība to var izdarīt uz sava rēķina. Kādēļ biedrībai ar drukāšanu jādod nopelnīt vāciešiem? Viņa pati to grasi var paturēt. Un tādēļ es lieku priekšā: ierīkosim mūsu biedrībā drukātavu!;
Tā kā jau pašu saimniecības vīru lozungs bija: kādēļ mums dot vāciešiem nopelnīt ... un viņi pie tam vēl nemaz neatskārta, ka priekšlikums nāk zinātniekiem par labu, tad arī ar lielu balsu vairākumu tika nospriests ierīkot Latviešu biedrībā drukātavu, kurā lai «Baltijas Vēstnesis» tiktu drukāts trīsreiz nedēļā.;
Un tomēr no šī nodoma nekas neiznāca, jo drīzi vien pār Latviešu biedrības jumtu savilkās tumši mākoņi.;
Fuchsings atnāca kādu vakaru uz biedrību pavisam nobālējis.;
Patlaban Kleins viņa ekselencei nodeva savu papildu ziņojumu par visu to kaitīgo garu, kādu tas sastapis Rīgas Latviešu biedrībā.;
Šiliņš un Rambergs aiznesa uz Latviešu biedrību to prieka vēsti, ka viņa apžēlota un var atkal dzīvot.;
Visu vasaru biedrībā bija kluss kā kapā.
3Caurie ziedi1966Minēts tekstā«Man sava vieta... vai uz biedrības namu gaita, tad iesim reizā...»
4Zeltenīte 1968
Minēts tekstā
Mums šovakar jāatklāj biedrības zālē meteņu maskarāde, kura izrīkota par labu nabagiem.;
Es jau domāju, ka tu aizgājis uz Latviešu biedrību teātri spēlēt!;
— Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!";
— Nu un tur šis meistara draugs bija jau priekšā, — Saša stāstīja tālāk. — Es tev saku, gudrs kungs, — viņš laipni pret mani paklanās un saka: „Ļoti priecājos!" Meistars nu dara viņam visu zināmu, lai šis taisoties uz kāzām. Vai es esot biedrs tanī lielajā Latviešu biedrībā? Es nu nezinu, ko atbildēt, domāju, teikšu, ka esmu, — viņš nopriecājās: „Jauki, ļoti jauki!";
Par tavu vārdu viņš ļoti nopriecājās: Zeltenīte, Anna Zeltenīte, tas ļoti maigi izklausoties. Viņš katrā ziņā būšot kāzās un turēšot vienu tautisku runu. Vai nav smalki, ko? Priekš tam jau biju uzlūdzis Smildziņu, mūsu biedrības vīru, tas arī solīja turēt runu, — tad tikai būs ko klausīties.;
Biedrības vīrs viņai sekoja, izvilka no kabatas vēstuli un, viņai to pasniedzis, paklausīja laipnajam uzaicinājumam un apsēdās.
Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.