Berlīne

ID1102961
NosaukumsBerlīne
Citi nosaukumiBerlin (Paralēlais)
VeidsPilsēta
AdreseBerlin, Germany
Platums52.52000660
Garums13.40495400
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 83.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Ivars Jānis Alksnis
  • zinātnieks
  • literatūrzinātnieks
01.04.1937Dzimšanas laiks/vieta
2Aspazija
  • dzejniece
  • dramaturģe
1896Ceļojums1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.
3Margarita Ausala
  • dzejniece
  • žurnāliste
  • publiciste
  • rakstniece
00.11.1972Ceļojums

Piedalījās kā delegāte starptautiskā PEN kluba sanāksmē.

4Tija Katrīna Banga
  • rakstniece
  • aktrise
1904 - 1905Ceļojums
5Verners Bergengrīns
1920 - 1922
Dzīvesvieta
Darbavieta
Darbavieta

Rakstnieks, publicējas literārā žurnālā Der weiße Rabe.


Galvenais redaktors, darbības beigu gads nav precizēts. M.Redlich. Lexikon deutschbaltischer Literatur. Köln: Georg-Dehio-Gesellschaft, 1989, S. 37 uzrāda tikai 1925. gadu, kad Bergengrīns bijis 24 numuru izdevējs.


Galvenais redaktors, Vācijas bibliotēku kopkatalogā izdošanas gadi 1921/22. Šeit: http://werner-bergengruen-gesellschaft.de/wp-conte... [1.01.21.] norāde arī par žurnāla "Ost-Express" galvenā redaktora amatu.


6Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
  • skolotājs
  • dzejnieks
  • rakstnieks

1802 - 1803
Dzīvesvieta
Darbavieta
1802. gadā kopā ar Jēnas vēstures profesoru un legācijas padomnieku Kārli Ludvigu Voltmani dodas uz Berlīni.
Šeit piedalās kādas poētiskas kabatas grāmatas "Poetisches Taschenbuch" (1802) izdošanā, aktīvi darbojas avīžniecībā. Garlība Merķeļa kritika par grāmatā ievietotajiem Bēlendorfa dzejojumiem un pēdējiem dramaturģiskajiem mēģinājumiem.
Pieņem privātsekretāra vietu pie kādreizējā Jēnas universitātes pasniedzēja, tagad Berlīnē diplomātiskā darbā dienošā vēsturnieka Karla Ludviga Voltmana.
Vēlāk strādā avīzes "Vossische Berliner Zeitung" redakcijā, apcer Vācijas iekšpolitiskos un kultūras notikumus.
7Marta Bērzape
  • tulkotāja
  • žurnāliste
1929 - 1932Darbavieta
8Georgs Frīdrihs Bitners
  • folkloras pētnieks
  • valodnieks
  • mācītājs
1829 - 1830Izglītība

Studējis teoloģiju Berlīnē.

9Irma Brača
  • rakstniece
1944Emigrē
10Ādams Butuls
  • ārsts
  • žurnālists
  • izdevējs
  • sabiedriskais darbinieks
  • redaktors

1890
Izglītība
Ceļojums
Ceļojums
Ceļojums
Ceļojums
Apmeklējis papildināšanās kursus internā medicīnā Berlīnē.
Ceļojuma laikā apmeklējis Berlīni, tostarp kādu tās bibliotēku.
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).
1890. gadā piedalījies 10. starptautiskajā ārstu kongresā Berlīnē, kur plašāk iepazinies ar turienes medicīnas iestādēm.
11Marta Celmiņa
  • medmāsa
  • sabiedriskā darbiniece
10.01.1937Miršanas laiks/vieta
12Jānis Cimze
  • skolotājs
  • folkloras pētnieks
  • diriģents
  • komponists
  • pedagogs
1838 - 1839IzglītībaBrīvklausītājs pedagoģijas, filozofijas, teoloģijas lekcijās Berlīnes universitātē.
13Pauls Dauge
  • ārsts
  • zinātnieks
  • publicists
  • literatūrzinātnieks
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • filozofs
  • sabiedriskais darbinieks
  • zobārsts
1893Izglītība

No 1893. gada mācījies Berlīnē Zobārstniecības institūtā.

14Vilis Dermanis
  • žurnālists
  • literatūrzinātnieks
  • literatūrkritiķis
1914CeļojumsBerlīnē Vili Dermani apcietina un izsūta uz Zviedriju.
15Anšlavs Eglītis
  • tulkotājs
  • rakstnieks
  • dramaturgs

00.12.1944 - 00.02.1945
Dzīvesvieta
Emigrē

Devās bēgļu gaitās.

16Kristaps Epners
  • mākslinieks
DzīvesvietaRīga
17Velta Ēlerte
  • tulkotāja

1954
Darbavieta
Darbavieta
Redaktore.
Redaktore
18Fallijs
  • dzejnieks
  • rakstnieks

1911
Dzīvesvieta
Izglītība
Darbavieta
Ceļojums
Vietējā universitātē studē ekonomiku.

Studēdams un strādādams pie saviem dzejoļiem, atkal pārpūlas un saslimst.

Strādā pie profesora Kārļa Baloža statistikas birojā Berlīnē.
19Ābrams Feldhūns
  • valodnieks
  • tulkotājs
  • zinātnieks
  • filologs
  • atdzejotājs
  • docents
01.09.1939CeļojumsPiedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.
20Zigfrīds fon Fēgezaks
  • tulkotājs
  • rakstnieks
1912 - 1913Izglītība

Ziemas semestrī studē vēsturi pie Baltijas vācieša Teodora Šīmaņa (Schiemann, 1847-1921).

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 83.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 48.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Die bequeme Waschmaschine1766Izdošanas gads/vieta
2Poetisches Taschenbuch1802Izdošanas gads/vieta
3Herzöglich-kurländische Wappenkunde1846Izdošanas gads/vieta
4Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!1900
Minēts tekstā
Pēc vasaras semestra Berlīnē, kur bijām klausīju­šies cienītos un slavenos profesorus 9–12 stundas dienā, ilgojāmies pēc lauku vientulības un atpūtas dzimtenē – Latvijā.;
Berlīnes profesoru priekšlasījumi gan mūs nebija nogurdinājuši, tos klausoties var dzīvība tikai uzzelt – kur daudz, kas tevī snaudošs tiek modināts, gaismā celts un pilnībā veidots.;
No Berlīnes ātrvilciens noved 21 stundā Pa­rīzē.;
Mūsu brāļiem, krie­viem, atkal bija neredzēti brīnumi, kad tie pa vagona logiem redzēja dzīvības pilno zemi, pa kādu vilcieni skrien no Berlīnes uz Ķelni.;
Bet kad no šejienes, no Rīgas, brauc taisnā ceļā uz Parīzi, caur Berlīni un Ķelni, tad, Francijā iebraucot, sevišķa skaistuma neredzam, šai ceļā, kur redzējuši skaisti kopto, dzīvības pilno Beļģiju, Francija mums izskatās kā tukša un vienmuļīga, maz apdzīvota, viss dzīvībai spirgtums un straujums tad liekas būt sakopojies pašā Parīzē.;
Parīzes ģeogrāfiskais stāvoklis arī ir ļoti labs, tur vispārīgi labāks gaiss nekā Berlīnē un arī mūsu Rī­gā.;
Tikām izmēģinājuši dažādus franču restorānus, bet katrā vietā katrs ēdiens bija tik gards, ka vēlētos, kad visu mūžu būtu tāds, ko ēst! Turpretim ar Berlīnes, Rīgas un Petrogradas restorānu ēdieniem nevarējām vis aprast.
5Lida Erik1909
Minēts tekstā
Esmu bijis Berlīnes nacional-galerijā, kur nosēdēju veselām dienām krāsu karaļa Böcklina darbu priekšā ...;
Reiz gan redzēju viņu un viņas brāli Berlīnē pie table d'hôte sēdam; es aizšmaucu prom; tajā pašā vakarā sarīkoju atvadīšanās mielastu viesnīcā saviem draugiem.;
Teātrī tiku uzņemts ar prieku, kad pateicu, ka esmu dziedājis Berlīnes operā.
6Iedzimtais grēks1913
Minēts tekstā
Gandrīz nemaz negulējuši, tie nonākuši otras dienas vakarā Berlīnē.;
Sevišķi to vakaru Berlīnes viesnīcā, uzskatot savu jauno vīru reibumā, neaistētiskā stāvoklī, viņai tapis uzreiz tik grūtsirdīgi un viņā cēlies jautājums: «ko es esmu padarījusi?»;
Nemīlīgais Berlīnes iespaids man bij izzudis, un tā kā Albs bij tāds kluss un mīļš, tad man bij viņa žēl.
7G. F. Stenders lettische Fabeln und Erzaehlungen 1923Izdošanas gads/vieta
8Aktīvā māksla1923Izdošanas gads/vieta
9Ciemā pie tautiešiem1925
Minēts tekstā
Krievijas revolūcija, kura izspļāva tūkstošiem notrulušu pilsoņu no viņas klajumiem Eiropas smacīgās pilsētās, izmeta arī Montu līdz ar vīru uz Berlīnes netīrā asfalta, kur no katra stūra uz emigrantu raudzījās rūpes un nemitīgais jautājums: kas būs tālāk?;
Berlīnē viņa dzirdēja, ka Latvijas vecā dzīve sāk laist jaunas atvases. Monta juta, ka viņas vienīgā izredze ir — meklēt atbalstu pie Latvijas jauniem pīlāriem.;
Vairāk reizes Monta nostaigāja uz Latvijas sūtniecību Berlīnē, gribēdama dabūt atļauju iebraukšanai Rīgā. Bet tā kā viņas vīrs bij Krievijas pavalstnieks, arī Monta, aiz viņai gluži neizprotamiem iemesliem, izrādījās Krievijas pavalstniece. Izbraukšanas vīzi viņai nedeva, lai gan sūtniecībā viņu saņēma ļoti laipni un ierēdņi ar lielāko labpatiku redzēja viņu savā kanclejā.;
Darīšu visu, lai jūs justos labi arī še un ne tikai Berlīnē.;
„Kādēļ Rīgā tik daudz ebreju?"
„Kur viņu nav? Vai Berlīnē trūkst? Visur, kur tikai kaut kāda tirdzniecības iespēja, tur viņi vairojas."
„Vai jūs, latviešu tirgoņi, nevarat viņus izkonkurēt?"
„ Viņiem vairāk kapitāla."
„Bet arī ebrejs ir sācis ar mazumu."
„Viņiem laba organizācija."
„Vai jums tādas nevar būt?";
Monta jau gandrīz sāka nožēlot, ka bij atbraukusi šurp. Bet Berlīnē iekārtoties gandrīz nebij iespējams. Visur mācās vīrs ar savu greizsirdību un izjauca visus izdevīgākos apstākļus ar savu nekam vairs nevajadzīgo mīlu.;
Cik taisni, bez aplinkus ceļiem. Gluži kā Berlīnes šībers. Un viņai izskrēja caur smadzenēm doma, kuru viņa arī tūliņ apslāpēja: vai tik tā ministru būšana arī nav viena liela "šībunga"?;
Tālākās sarunas grozījās ap to pašu darbu, atpūtu un sieviešu daiļumiem, kurus, kā likās Sprukstiņam, visus sevī bij apvienojusi Monta. Runāja arī par Berlīni. Monta nekautrīgi izcēla tos dzīves labumus, ko Berlīne viņai bij sniegusi.;
Tālākās sarunas grozījās ap to pašu darbu, atpūtu un sieviešu daiļumiem, kurus, kā likās Sprukstiņam, visus sevī bij apvienojusi Monta. Runāja arī par Berlīni. Monta nekautrīgi izcēla tos dzīves labumus, ko Berlīne viņai bij sniegusi.;
Berlīnes labierīcības un sieviešu pazinēju daudzums sauca ikkatru atpakaļ.;
"Kungi pārāk aizņemti ar dzīves atjaunošanu, tādēļ mums ir drusku jāpagarlaikojas." Un viņa paskatījās Sprukstiņā ar tik sievišķīgu smaidu, ka tam pārskrēja saldas trīsas no cilindrotā pakauša līdz lakoti zābakotām kājām. Cilindra nu gan pašlaik nebij galvā: tas lepojās uz Montas rakstāmgalda. "Es savu māmiņu esmu apciemojusi un drīz domāju atgriezties Berlīnē.";
Monta jau gandrīz sāka nožēlot, ka bij atbraukusi šurp. Bet Berlīnē iekārtoties gandrīz nebij iespējams. Visur mācās vīrs ar savu greizsirdību un izjauca visus izdevīgākos apstākļus ar savu nekam vairs nevajadzīgo mīlu.;
Monta paskatījās. Cik taisni, bez aplinkus ceļiem. Gluži kā Berlīnes šībers.;
Tālākās sarunas grozījās ap to pašu darbu, atpūtu un sieviešu daiļumiem, kurus, kā likās Sprukstiņam, visus sevī bij apvienojusi Monta. Runāja arī par Berlīni. Monta nekautrīgi izcēla tos dzīves labumus, ko Berlīne viņai bij sniegusi.;
Tālākās sarunas grozījās ap to pašu darbu, atpūtu un sieviešu daiļumiem, kurus, kā likās Sprukstiņam, visus sevī bij apvienojusi Monta. Runāja arī par Berlīni. Monta nekautrīgi izcēla tos dzīves labumus, ko Berlīne viņai bij sniegusi.;
Berlīnes labierīcības un sieviešu pazinēju daudzums sauca ikkatru atpakaļ.;
"Es savu māmiņu esmu apciemojusi un drīz domāju atgriezties Berlīnē.";
Kungi nemaz nejuta Kuriņa kundzes pienākšanu, jo pašlaik klausījās kādu Berlīnes anekdoti, kuras komismu Monta izcēla ar gaumi.;
Vīrs rakstīja no Berlīnes, sauca viņu atpakaļ. Viņa aizmeta vēstuli kaktā. Berlīne... Nē! Te tomēr bij labāk ar visiem trūkumiem.;
Vīrs rakstīja no Berlīnes, sauca viņu atpakaļ. Viņa aizmeta vēstuli kaktā. Berlīne... Nē! Te tomēr bij labāk ar visiem trūkumiem.;
Kamēr šī Berlīnes staigule nebūs aizdabūta prom no Rīgas, tikmēr tu būsi ļoti nodarbināts.;
Man jābrauc. Vīrs jau sen raksta. Esot Berlīnē labāki iekārtojies. Tautieši ir apciemoti. Mani viņi nemaz tik sirsnīgi neuzņēma. Es pati jau sen esmu izlīdusi no tautiskās ādas.;
Bet tā kā Monta bijusi tomēr patīkama sieviete, tad viņš bij gribējis, lai viņa bez nepatikšanām aizbrauc uz Berlīni atpakaļ.
10Grēcinieces1927
Minēts tekstā
Jūtu skurbumā viņi izbrauca cauri Berlīnei, un Zirnis nejuta pat tieksmes notaisīt vizītes pazīstamām kino zvaigznēm, kuru sabiedrībā aizvien, Berlīnē būdams, bij pavadījis jautrus brīžus, kas viņam galīgi bij iztukšojuši kabatas.;
Jūtu skurbumā viņi izbrauca cauri Berlīnei, un Zirnis nejuta pat tieksmes notaisīt vizītes pazīstamām kino zvaigznēm, kuru sabiedrībā aizvien, Berlīnē būdams, bij pavadījis jautrus brīžus, kas viņam galīgi bij iztukšojuši kabatas.;
Jaunos Zirņus, no Berlīnes trokšņa un kņadas vakarā Drēzdenē iebraukušus, otrā rītā modināja putnu dziesmas pa atvērtiem logiem. Te dārzi un zaļumi visapkārt. Te daba un māksla lielā sadraudzībā rada daiļu mūslaiku idili.;
Pa ceļam, Berlīnē, viņš atguva to, ko turpu braucot bij aizkavējis, bet, Rīgā atbraucis, noklausījās labu tiesu kondolējumu un cītīgi sāka interesēties par tēva uzņēmumiem, jo reiz taču tie piekritīs viņam vienam.
11Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti1929Minēts tekstā„Jā, bet tas jau, cienīgā jaunkundze, visur tā ir, — vienalga Parīzē, Berlīnē, Vīnē — visur, visur netrūkst ļaužu, kuŗiem maz vai nemaz nav mākslas prašanas."
12Солнцерой 1930Izdošanas gads/vieta
13Rīga1951Minēts tekstā«Man?!» Rabemanis attrauca. «Nu, paldies dievam, nekas! Biju ilgus gadus projām pie prūšu robežām ... bija man preces jāsūta šurpu un turpu ... Diezgan grūts amats, bet nopelnīt jau nopelnīju. Dažus gadus sabiju Vāczemē ... pašā Berlinē ... nobraucu arī uz Parīzi, tad vēl tālāk ... Francijā. Ai Pēterīt, tev vajadzētu redzēt, kas tur par dzīvi ... Parīzē! ... Kas mūsu Rīga ... pavisam nieks ...»
14Verlorene Heimat1956Izdošanas gads/vieta
15Quarter ohne nummer1965Izdošanas gads/vieta
16Der letzte Bandit1970Izdošanas gads/vieta
17 Krimi, Abenteuer, Phantastik1970Izdošanas gads/vieta
18Erzählung eines Flohs1971Izdošanas gads/vieta
19Латышские народные сказки1972Izdošanas gads/vieta
20E. Kokare. (Кокаре). О своеобразии и сходстве латышских и эстонских пословиц... 1972Izdošanas gads/vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 48.
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#NosaukumsCiti nosaukumiOrganizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1"Berliner Börsen-Courier"Periodiskie izdevumi1868 - 1933Atrašanās vieta
2Austrumeiropas studiju seminārsSeminar für osteuropäische Geschichte und Landeskunde ( Vēsturiskais )Akadēmiskā organizācija1902Atrašanās vieta
3Baltische BlätterBaltische Blätter: alleiniges Mitteilungsorgan der Arbeitsgemeinschaft Baltischer Organisationen ( Paralēlais )
Baltische Blätter, vereinigt mit den Baltischen Nachrichten ( Vēsturiskais )
Periodiskie izdevumi1918 - 1930Atrašanās vieta
4Berlinische Nachrichten von Staats- und gelehrten SachenPeriodiskie izdevumi1740 - 1872Atrašanās vieta
5Die Freimüthige oder Ernst und Scherz: in UnterhaltungsblattErnst und Scherz (1803) ( Vēsturiskais )
Der Freimüthige oder Berlinisches Unterhaltungsblatt für gebildete, unbefangene Leser (1808-1811) ( Vēsturiskais )
Periodiskie izdevumi1803 - 1811Atrašanās vieta
6Izdevniecība "Kultur und Fortschritt"Izdevniecības un apgādiAtrašanās vieta
7Izdevniecība "Volk und Welt"Izdevniecības un apgādiAtrašanās vieta
8Komiteja "Par atgriešanos Dzimtenē"Politiskā organizācijaAtrašanās vieta
9Preußische Landespfandbriefanstaltvāc. Deutsche Pfandbriefanstalt ( Vēsturiskais )Bankas1922 - 1949Atrašanās vieta
10Šterna konservatorijaAugstskolasAtrašanās vieta
11Žurnāls "Berlinisches Magazin oder gesammlete Schriften"Pilns nos.: Berlinisches Magazin, oder Gesammlete Schriften und Nachrichten für die Liebhaber der Arzneywissenshaft, Naturgeschichte und der angenehmen Wissenschaften überhaupt. ( Vēsturiskais )Periodiskie izdevumi1765 - 1769Atrašanās vieta
12Žurnāls "Demos"Periodiskie izdevumiAtrašanās vieta
13Žurnāls "Ost-Information"Periodiskie izdevumi1920 - 1922Atrašanās vieta
14Žurnāls "Zeitschrift für Münz-, Siegel- und Wappenkunde"Zeitschrift für Münz- , Siegel- und Wappenkunde (1841-1844) ( Vēsturiskais )
Koehne's Zeitschrift für Münz- , Siegel- und Wappenkunde (1845-1846) ( Vēsturiskais )
Acheologičesko-Numizmatičeskoe Obščestvo: Mémoires de la Société d`Archéologie et de Numismatique de St. Pétersbourg (1847-1849) ( Vēsturiskais )
Imperatorskoje Archeologičeskoe Obščestvo: Mémoires de la Société d`Archéologie et de Numismatique de St. Pétersbourg (1850-1852) ( Vēsturiskais )
Berliner Blätter für Münz- , Siegel- und Wappenkunde (1852-1862) ( Vēsturiskais )
Periodiskie izdevumi
1852 - 1862

Atrašanās vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#Nr.Pierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LIT-4-20006.10.2010
Tekstā minēta vieta
Ja nu pilsēta ir kā forma, robeža pār kuru tālāk tikt nav iespējams. No laukiem uz Kuldīgu, no Kuldīgas uz Rīgu. No Rīgas uz Berlīni. No Berlīnes izčaulojies ārā līdz Ņujorkai..., Jāņa Norda „Mammu, es tevi mīlu” patiešām ir lieliska filma. Ne tikai tāpēc, ka filmai nav pēdējā laikā raksturīgā latviešu kino lēnuma, ne tikai tāpēc, ka „Berlīne jau sapratusi”, ne tikai tāpēc, ka filma patiešām turas uz „kauliem” – pārdomāta sižeta, jo viena epizode rada un virza nākamo, ne tikai tāpēc, ka aktieri nekust kā cilvēku izbāzeņi, bet jau pirmajās minūtēs, tikko esam izdzirduši tik kaitinošo – „nu cik reizes Tev var teikt!”, liek noticēt, aizmirst, ka skatāmies filmu.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.