Krievija

ID1096958
NosaukumsKrievija
Citi nosaukumiРоссия (Paralēlais)
Russia (Paralēlais)
Krievijas Federācija (Paralēlais)
VeidsValsts
AdreseRussia
Platums62.08460613
Garums93.14590444
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 91.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Augusts Arājs-Bērce
  • rakstnieks
1919Emigrē
2Ernests Arnis
  • dzejnieks
  • žurnālists
  • rakstnieks
30.07.1943Miršanas laiks/vietaMiris Ustjsurmogas nometnē.

3Vilis Āboltiņš
  • dzejnieks
00.05.1928 - 00.02.1937Dzīvesvieta
4Jānis Basmalietis
  • rakstnieks
1918 - 1920Izglītība
Dienests
Beidzis kara feldšeru skolu.

Pilsoņu kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā.
5Pēteris Bauģis
  • rakstnieks
1941 - 1944Dienests
6Arturs Bērziņš
  • publicists
  • literatūrkritiķis
  • teātra zinātnieks
  • teātra kritiķis
1914 - 1915EvakuācijaTuvojoties vācu karaspēkam, evakuējās uz Krieviju un strādāja Pēterburgā Latviešu
bēgļu centrālkomitejas dienestā kā emisārs, vēlāk kā viens no komitejas sekretāriem.
7Pēteris Birkerts
  • folkloras pētnieks
  • literatūrzinātnieks
1916DarbavietaDažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai.
8Alberts Birzmalnieks
  • dzejnieks

00.06.1941
Miršanas laiks/vieta
Deportācija
Miris Gulaga nometnē.


9Pēteris Blaus
  • dzejnieks
  • žurnālists
  • folkloras vācējs
1909 - 1910Emigrē
10Johanna Brentano
  • tulkotāja
  • publiciste
  • rakstniece
  • redaktore
1876 - 1882Dzīvesvieta

Bērnību pavadījusi dienvidaustrumu Krievijā, firsta Trubeckoja muižā, kurā tēvs bija pārvaldnieks. 1878. gadā ģimene pāriet uz dzīvi Rietumkrievijā, Kisteņā (Кистени, Kistiny) toreiz - Mogiļevas guberņā pie Dņepras, tagad Gomeļas apriņķī, Baltkrievijā, tēvs joprojām pārvaldnieks; vasaras dažkārt pavada pie radiem Liepājā.

11Voldemārs Briedis
  • literāts
Izglītība

Hrustaļevas piensaimniecības skola

12Jānis Bunduls
  • literāts
  • pedagogs
1915 - 1918Emigrē
13Maija Cielēna
  • literāte
  • vēsturniece
  • mākslas vēsturniece
1917 - 1918Emigrē
14Fēlikss Cielēns
  • politiķis
  • rakstnieks
1917 - 1919Dzīvesvieta
15Jānis Cīrulis
  • diriģents
  • komponists
  • literatūrkritiķis
  • pedagogs
  • mūzikas kritiķis
1915 - 1917DienestsIesaukts Krievijas armijā.
16Osvalds Darbiņš
  • tulkotājs
  • žurnālists
1915 - 1919EmigrēĢimene evakuējas.
17Aleksandrs Dāvids
  • literāts

1915
Dzīvesvieta
Emigrē
Aizbraucis uz Krieviju, dzīvoja Orlā, Beļavā, Maskavā, strādāja dažādus darbus.
18Marta Degaine
  • skolotāja
  • literāte
Emigrē
19Kārlis Draviņš
  • valodnieks
  • literatūrzinātnieks
  • vēsturnieks
  • folkloras vācējs
  • literatūrvēsturnieks
1915 - 1918EmigrēAtradās bēgļu gaitās.
20Marija Eglāja
  • rakstniece
  • dramaturģe
27.09.1906Dzimšanas laiks/vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 91.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 30.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1
Teklas Tolkačovas svētais stūrītis
20050950Teklas Tolkačovas svētais stūrītis2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
2
Maļinovkas rukši
20050951Maļinovkas rukši2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
3
Pagalms Maļinovkā
20050952Pagalms Maļinovkā2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
4
Norberta Dzeņa māja Maļinovkā
20050953Norberta Dzeņa māja Maļinovkā2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
5
Maļinovka
20050954Maļinovka2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
6
Maļinovka
20050955Maļinovka2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
7
Maļinovka
20050956Maļinovka2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
8
Anatolijs Gavars
20050957Anatolijs Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
9
Anatolijs Gavars
20050958Anatolijs Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
10
Anatolijs Gavars
20050959Anatolijs Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
11
Maļinovkas sievas
20050960Maļinovkas sievas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
12
Maļinovkas sievas
20050961Maļinovkas sievas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
13
Maļinovkas sievas
20050962Maļinovkas sievas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
14
Anatolijs Gavars un Taisija Gagarina
20050963Anatolijs Gavars un Taisija Gagarina2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
15
Olga Gavare un Anatolijs Gavars
20050964Olga Gavare un Anatolijs Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
16
Taisija Gagarina
20050965Taisija Gagarina2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
17
Ksenija Petročenko
20050966Ksenija Petročenko2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
18
Pie Taisijas Gagarinas
20050994Pie Taisijas Gagarinas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
19
Pie Taisijas Gagarinas
20050995Pie Taisijas Gagarinas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
20
Pie Taisijas Gagarinas
20050996Pie Taisijas Gagarinas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 30.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 23.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!1900
Minēts tekstā
Kad jautāti no ku­rienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju.;
Kad jautāti no ku­rienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju.
2Vēstules iz Parīzes I1912
Minēts tekstā
Un, protams, nav ko brīnīties, ja auditorijā, kur Denis lasa par Krievijas vēstures periodu starp 1848.–1870. gadiem visnotaļ dzird krieviski runājam, jo ne tikai studējošas krievu jaunības te daudz, vispār krievu kolonija Parīzē stipri liela.;
Tāpat ar Krievijas apstākļos neparastu pārsteigumu satiku uz St. Žermēna bulvāra studentu un studenšu pūli, kas garā rindā kaut ko man nepazīstamu dziedādami un saukdami, virzījās pa ceļa vidu.
3Aina Āre1912
Minēts tekstā
No iesākuma runājuši, ka esot kaut kur Krievijā, bet vēlāk nav dzirdējuši vairs nekā, nezinot, kur dzīvojis, ko darījis.;
Uztraukumu pilnā dzīve Krievijā un badošanās ārzemēs un ilgas pēc dzimtenes. Vesela jūra pārdzīvojumu, priekš kuriem viņa pazemībā nolieca galvu.
4Iedzimtais grēks1913
Minēts tekstā
Korinna bij vēl Krievijā par mājskolotāju turpat Saratovā, pie Borisoviem un krāja kapitālu studijai.;
Ko visu viņa nestāstīja! Kā braukuši pa Krieviju līdz robežai pirmās klases kupejā vieni paši, tik tuvu — tik tuvu pirmo reiz viens otram...
5Sieviete1920Minēts tekstā„Kur tad tu iesi?" viņš sarkastiski atcirta, uzsvērdams vārdu tu. „Uz kurieni tad tu taisies? Liels gājējs ... Ieliec tik spalvas kātā jaunu spalvu: tev šovakar eksāmens diktātā un Krievijas ģeogrāfijā ... Gājējs."
6Vērojumi un sapņojumi1920
Minēts tekstā
Vienmuļš ziemeļu Krievijas līdzenums. Plašs un tāļš caur abiem vagona logiem, zaļa platība, ne koku, ne māju.;
Vēl viens acu metiens – un es redzu, ka tā nav zēģele, bet vienīgais Krievijas tālo līdzenumu greznums un skaistums – baznīca. Kā balts gulbis aizpeld tā. Un ne viena vien. Pēc kāda laika atkal otra, tad trešā un tā aizvien uz priekšu.;
Ilgi mēs stāvējām ar "lielo" Mariju vagonu starpā uz laukumiņa un sarunājāmies ar poli – konduktoru, kurš redzēdams, ka paņas no Krievijas pazīst poļu senatni un interesējas par to tagadni, bij pret mums visai laipns un runīgs.;
Nāk prātā Krievijas plašie mazapstrādātie līdzenumi – – –;
Kad mēs tam atteicām, ka no Krievijas, pār viņa seju pārlaidās gaišs smaids.;
No viņa intonācijas un mīmikas mēs nopratām, ka tiešām viņa vārdi saietas ar dziļāko patiesību, kad tas mums apliecina savu bezgalīgo prieku varēt sarunāties ar "brāļiem slāviem" no Krievijas un būt starp "krievu rozēm", par kādām viņam sajūsmas brīdī tēlojās krievu sievietes.
7Cor ardens1923Minēts tekstāBet, tad nāca jauns sitiens Maijas dzīvē: Cīrulis — pie pirmās izdevības vēl 1918. gadā aizbrauca uz Latviju, neizrādidams ne mazākās vēlēšanās, lai Maija līdzi brauktu, un ne mazākās rūpības, lai viņa tiktu prom no Krievijas.
8Auļojošā pilsēta1924
Minēts tekstā
Ma­rija saņēma pēc visiem šiem gadiem atkal no Taņas Polockajas vēstuli no kādas lielas Āzijas Krievijas pilsētas. Tatjana rakstīja, ka nav apprecējusies, ka visu savu dzīvi atdodot darbam.;
Pēc tam nāca Krievijas revolūcija un visi bij aizrauti viena vai otrā ziņā no vispārības lietas.;
Ja Marijai nebūtu rūpes par māsu Langrena dēļ, viņa būtu jau aizbraukusi un darbotos savā speciali­tāte vismīļāk dzimtenē. Livijas dēļ viņa arī toreiz, kad brauca vecākiem pakaļ, atgriezās atpakaļ Krie­vijā.;
Bet kamēr Marija vēl bija savās pārdomās, pie­peši atkal nebija vairs pārejama robeža starp Krieviju un Latviju.;
Profesors Langrens sen gribēja izbraukt no Krie­vijas.;
Bet nu, ja ne pil­nīgi izkļūt no Krievijas, tad vismaz dabūt komandē­jumu uz Eiropu, uz Franciju un Angliju.;
Valda gribēja, lai arī vecāki brauc uz Krieviju, jo visi taisās bēgt.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Kamēr jūs bijāt Krievijā?;
Vai nu mēs Krievijā tik maz vingrinājušies diega galā karāties!;
Birzēns taču nāk no bada Krievijas, ir tikko pāris dienas šeit Latvijā.
9Ciemā pie tautiešiem1925
Minēts tekstā
Atceros: — Krievijā, tur man bij diezgan plašs uzņēmums, — mēs izrakstījām strādniekus no Latvijas. Bēgļu laikā viņu netrūka. Un par lētu maksu. Es maksāju labas algas: viņi bij daudz spējīgāki par krieviem un ķīniešiem.";
Monta bij aizbraukusi uz Krieviju jau pirms kara, tur apprecējusi kādu krievu inženieri, un tā aizrāvusies no straujā dzīves mutuļa, ka nekad nebij laika atradusi apciemot māti un pagarlaikoties priekšpilsētas vientuļā dārziņā.;
Vairāk reizes Monta nostaigāja uz Latvijas sūtniecību Berlīnē, gribēdama dabūt atļauju iebraukšanai Rīgā. Bet tā kā viņas vīrs bij Krievijas pavalstnieks, arī Monta, aiz viņai gluži neizprotamiem iemesliem, izrādījās Krievijas pavalstniece. Izbraukšanas vīzi viņai nedeva, lai gan sūtniecībā viņu saņēma ļoti laipni un ierēdņi ar lielāko labpatiku redzēja viņu savā kanclejā.;
Tievalts nu varēja izrunāties par savu varenību Krievijā, ļaut Montai noklausīties sarunā un likt viņu vērtēt augstāk, kā tas varbūt pašlaik bija darīts.;
Tievaltam pašam bij liels dzīvoklis, kur viņš mitinājās viens, jo sieva vēl arvienu atradās Krievijā.;
„Tievalta kungs, parādāt man strādnieku pārstāvjus." Monta vēl dzīvi atcerējās Krievijas mītiņus un viņa labprāt gribēja apskatīt šīs plašās šķiras aizbildņus.;
„Sociālisti aizstāv strādnieku intereses?"
„Es drīzāk domāju — partijas."
„Krievijā bij citādi."
„Labi, ka pie mums tā nav.";
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Tievalts sēdēja savā kantorī pie rakstāmgalda un turēja rokā vēstuli. Tā bij patīkama, i nepatīkama: rakstīja sieva no Krievijas.;
Sieva bij uzņēmīga un tai viņš bij daudz pateicības parādā. Ar viņas starpniecību Tievalts stipri bij iedzīvojies naudā, strādājot armijas apgādē, Krievijā.;
Bet mans vīrs — viņš ar kaimiņu žurnālistiem bij ēdis vakariņas Frankfurte un neviļus sadūries koridorā ar Tievaltu un viņa pagaidu sievu. Īstā esot Krievijā.;
No Sprukstiņa Monta bij dabūjusi zināt, ka Tievalts gaida sievu atbraucam no Krievijas. Esot jauna, skaista un enerģiska sieviete.;
Visas pēdējās dienas viņai sekoja šaubīgi subjekti. Gan eleganti, gan vienkārši vazaņķi. Sevišķi vienu no tiem tā ievēroja. Ļoti līdzīgs viņš bij čekas darbiniekiem, ar kuriem viņa bij spiesta iepazīties Krievijā.;
Dāmām bij zināms, ka Tievalts gaida savu sievu atbraucam no Krievijas. Viņa bij no Rēveles un tādēļ vīrs viņu mīlēja saukt par Rēveles kilo.;
Daudz bēgļu no Krievijas nāca caur Igauniju. Varbūt, ka šo ceļu ir izraudzījusies Tievalta labā puse un uzkavējas Rēvelē, apciemojot savus radus.;
„Es jūs nesaprotu, Monta. Vai tad Krievijā, Vācijā ir labāki?";
Pēc pēdējās vēstules spriežot, sieva tik drīz nebij gaidāma. Bet Krievija pilna nejaušību.;
Pirms dažām dienām viņš bij saņēmis arī vēstuli. Sieva rakstīja no Krievijas, ka būšot mājas tikai ap Ziemsvētkiem.
10Aizaugušos ceļos1925
Minēts tekstā
Glaims manī bij atklājis muzikālas dāvanas, gandrīz vai talantu. Pašaizliedzīgi viņš strādāja ar mani, pierunādams gan mani pašu, kam pierunāšanas nemaz vairs nevajadzēja, gan manus vecākus laist mani uz vienu no lielākiem mūzikas centriem Krievijā — Maskavu.;
Izrādījās, ka ari viņa brauc uz Aizupi. Biju gan dzirdējusi, ka viņas vecāki ir miruši, brāļi apprecējušies, bet par to es nerunāju un pēc viņas braukšanas iemesliem netaujāju. Ērika bij tikko atgriezusies no Krievijas austrumiem.
11Senču ērmi1926Minēts tekstā„Sabruka Krievija, sabruks laikos arī poļu virskundzība pār Viļņu", sevi mierināja Zigmunds. Viņš staigāja pa aikšti (skvēru) un lūkojās uz gubernātora pils parka pusi, no kurienes vajadzēja nākt Birutei.
12Liktenis1927
Minēts tekstā
Gada laikā viņš pabeidza visā klusumā savas mācības un kandidāta laiku nodzīvoja pie kāda mācītāja dziļi Krievijā. Tā Pāvils pats vēlējās, lai tālā svešumā tam sadzītu visas dzimtenē mantotās rētas.;
„Šo pavasari palika divi gadi, kamēr jaunais mācītājs aizgāja uz Iekš-Krieviju.
13Sadzīves burzmā1927
Minēts tekstā
Pēc ilgāka laika viņa saņēma no Ādama pazi­ņojumu, ka tiekot mobilizēts, bet uz fronti jāiet ne­būšot. Viņš deva padomu velti neuztraukties un, ja iespējams, lūkot nokļūt Krievijā, vienalga kurā pil­sētā, bet, karam beidzoties, doties uz Viļņu.;
Tanī laikā Margerita iepazinās ar bagātu kau­kāziešu ģimeni, kas meklēja francūzieti savai vie­nīgai meitiņai, un taisījās braukt uz Kaukāzu. Viņa nešaubījās, ka iestādamās šaī ģimenē dienestā, bez vismazākā riska nokļūs Krievijā, un pieteicās.
14Gaiši zilā lenta1927Minēts tekstāEsmu tikai viens mesglis no tā neredzamā, milzīgā tīkla, kas pārklāj tagad visu Krieviju.
15Tiesa1927
Minēts tekstā
"Jā. Krievijā jau guvis savu: dzelzsceļa būve, projektus izstrādājis un realizējis. Mums nezin, vaj ir otrs tik liels technisks talants. Tikai, kā bieži izciliem cilvēkiem, personīgā dzīvē tam uz pēdām viena nelaime pēc otras.";
Viņi tad atradās Krievijā, kādā ziemeļu pilsētā, kur inženieram Dzintaram bij lielāki darbi.
16 Pērļu zvejnieks1929Minēts tekstā„Esmu iz Krievijas, mani sauc Talheimu. Gribēju tikai mana jaunā nelaiķa drauga kapu apmeklēt.
17Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti1929Minēts tekstāNodibinājās Krievijā tiešām otra tamlīdzīga fabrika, caur ko Klermonga peļņa kļuva mazāka.
18"Vestargaria"1932Minēts tekstāAizbraucu uz Amerikas kuģiem, lai nekad nepildītu karadienestu Krievijā.
19Apstarotā ceļā1934Minēts tekstāVītols ar ģimeni ieradās tikai nākamā gadā pēc miera noslēgšanas ar Krieviju.
20Rīga1951
Minēts tekstā
«Nu vairs nē ... izkrimta mūs laukā! Mājas tagad pielaiž pie muižas. Ak, jā! Nezinām nu, kur paliksim ... vai Rīgā, vai iesim uz Krievu zemi ...»;
«Mēs jau arī uz to domu esam,» otra domīgi piebilda. «Mans Lauris dzirdējis, ka Rīgā esot tāds kungs, kas tās zemes Krievu zemē skapējot ...»;
«Lai tik iet, lai tik iet ļautiņi!» Lauris Sutums iesaucās. «Te mēs uz zemēm velti gaidām, Krievu zemē tās dabūsim. Rīgā esot kāds kungs ... tas skapējot zemi siltā zemē. Kvieši tur padodoties tik rupji kā pie mums pupas, labību varot pļaut divreiz gadā. Rīgā tikai vajagot pierakstīties pie tā kunga ... es jau gan domāju iet līdz!»;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Es jūsu būšanu ņisaprot ,» unguris iejaucās valodā. «Kam ir, tam ir, kam nav, tam nav nekā. A pie Krievu zemē, v'našu guberņiju, ikkatrai dušai savs zemes gabals. Izdala visiem, cik iznāk pēc šņorēm ... Katram savu štuku ... visiem vienādi. Ir vairāk zemes obščinai, iznāk katram lielāks gabals, ir zemes mazāk, ir tev mazāks gabals. Nāk jaunas dušas klāt, pārdala zemi atkal par jaunu ...»;
Kāds cūku kupčis stāstīja, ka esot sastapis lielu braucēju rindu aizgājēju ar visām mantām un bērniņiem. Uz Krievu zemi ceļojot. Arī viņu pusē daudz pošoties. «Sak, kas tas būs?» viņš bažīgi iebilda. «Sāks kungiem un saimniekiem kalpu trūkt?! »;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Jā, jā, to pašu es ar saku, jo, kad tur tās zemes nav, cik vajag, tad tas ir tikpat kā nemaz. Āre, tāpēc jau viņi nāk šurp no Krievu zemes par lāčeniekiem ... nav ko ēst. Nekur jau tik skaidra dzīve nav kā pie mums.»;
«Tas, ko jūs te, draugi, savedat, tas ir tikpat kā piliens jūrā,» kučieris apzinīgi atmeta ar roku. «Ja mums nenāktu preces no Krievu zemes ar strūgām, tad mēs būtu bētē ... Apdomājies, tas jau ir milzums ļaužu, kas grib ēst ...»;
Jo lielie plūdi jau bija noskrējuši un nāca vēl tikai biezum biezs Krievu zemes ledus smalkākiem gabaliem.;
Bet tad viņam izlikās, it kā ledus Daugavā stāvētu uz vietas, bet otrā pusē Rīga ar saviem slaidajiem torņiem steigtos uz priekšu ... steigtos uz Krievu zemes pusi ... pie tam tik ātri, ka viņam acis apžilba un galva sāka reibt.;
Vienu lūguma rakstu lai tiem iztaisot pie tā kunga, pie kura jāpieteicoties, kad gribot Krievu zemē zemes.;
«Bet tas ir viens krievu kungs!» Lauris atspēkoja. Raksti tā: mēs zinām, ka ķeizars un krievu kungi grib, lai mums būtu zemes, bet tās mums gājušas garām caur blēdību. Un tādēļ, ja te nevar, tad lai dod mums zemes Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Re, re, tā būs pareizi, izraksti tā!» Mikums priecīgs iesaucās, «ja te nevar, lai mums dod Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Man tik teica to,» Lauris paskaidroja, «ka tādi kungi, kas patiesi par mums, arāju cilvēkiem, stāvot, esot tikai divi. Viens no viņiem sakot, ka latviešiem visiem vajagot ar kuģiem braukt, tad viņi ātri vien būšot tik bagāti, ka tikšot no vāciešiem vaļā ... Un tas otris atkal: ka visiem arājiem vajag prasīt zemes un, ja te nav, tad visiem sataisīties kopā un iet uz Krievu zemi ... Tā man teica! . ..»;
Administrācijai ir tas gods pie pilsētas uzplaukšanas strādāt kopā ar tik cienījamu rāti, ar tik saprātīgiem ģildes priekšstāvjiem un ar tik mērķa apzinīgiem pilsoņiem, kuri ne acumirkli neaizmirst, ka viņi ir balti un ka viņi šīs zemes vēsturiskām tradicijām parādā — uzturēt arī uz priekšu savas atsevišķās īpatnības kā atsevišķs loceklis lielās Krievu valsts kopības ķēdē ...;
Krievija, kā visas zīmes rāda, nenoliedzami atronas lielu reformu priekšvakarā. Arī Rīga kā viņas sastāvdaļa nevarēs izvairīties no šīm reformām jo vairāk tādēļ, ka dažas mūsu formas pārāk novecojušas.;
Tur ir kāds nemiera gars Krišjānis Valdemārs, kurš musina latviešus pulkiem aiziet uz Iekškrieviju, nodibināt tur kolonijas, piesolīdams tiem tur nedzirdētus labumus un brīvības ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
Mēs te nedzīvojam krievu valstī, bet Vācijas provincē ...;
«Tavs tēvs ir taisns cilvēks, kuram neviens neko nevar padarīt! Katrā laikā riktīgs Krievijas pavalstnieks! Ko vācietis saka, tas man nav jāzin ...;
T(h)o tikai še var pie jums iekš Rußland ... Pie mums iekš Sachsen ir cit Rechte.;
Tādēļ, ka viņš aizstāvēja Krievu valsts intereses pret vāciešu intrigām?;
Tā kā viņu nosūnojušās privilēģijas nesaietas ar Krievijas valsts likumiem, tie par varī cenšas uzturēt savu veco tiesisko kārtību un uz tās pamatiem izbūvēt tālāk jaunu, kura nodrošinātu viņiem priekšstāvību uz visiem laikiem.;
Pats Gustavs Danijels ir ārzemnieks un tikai vēlākā laikā pieņēmis Krievijas pavalstniecību.;
«Kad neb(h)ūt to auslender, jūs visi ēkš Rußland stāvēt kā Ochsen am Berge!»;
Jūs visi esat gerade tikpat dum kā prūši ... to kunst jūs nozog no mums, zachšem ... jūs vis te ēkš Rußland esattikai dummes Vieh ...»;
«Kur tev tad bads vairs var būt? Nebūs mums noaudzis, atvedīs no Krievu zemes un Melnās jūras ... Tādi eizenbāni ir liela lieta! ...»;
Es domāju, ka savas biedrības gada svētkus mums vajadzēs nolikt uz 19. februāri, t. i., to dienu, kad Krievijas zemnieki tika atsvabināti no dzimtbūšanas ...;
Te pie goda mielasta piedalījās ļoti daudzi lauku delegāti, bet arī Richards Tomsons, kurš toreiz atrādās savas popularītātes un slavas augstumos, turēja spīdošu runu, cildināja latvju zemkopjus kā tautas kodolu, cildināja Krievijas valdnieku liberālismu, kuri devuši latviešiem brīvību.;
Brīvlaišanas dienu, 19. februāri, kurā arī visa Krievija atsvabināta no verdzības jūga, viņš lika priekšā iezīmēt un godināt ar to, ka tai par piemiņu tiek dibināta kāda augstāka skola ar nosaukumu Aleksandera skola, kura lai sevišķi latviešu zemkopju šķirai sniegtu lielāku izglītību, kas tai pienākas.;
Tā kā Baltijā dzimtbūšanas atcelšana bija notikuse daudz agrāk nekā Krievijā, tad varēja lietu nostādīt tā, it kā Baltijas lielkungi paši to būtu gribējuši un valdībai tikmēr plijušies virsū, kamēr tā viņu lūgumu arī ievērojuse.;
«Rīgā ir iestājusēs viena no jaunlatviešu nemieru cēlējiem vadīta Latviešu biedrība, kura iekš savas darbošanās tīko iet pret to no Vāciešiem un Luteriešiem celtu Latviešu Draugu biedrību un gādāt Latviešu tautu jaunajai Krievijai pievest.;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Visus tos gadus pa Krievu zemi nodzīvojām ... uz Pleskavas šosejas stabiņus mālējām ...»;
«Vajakis, tad tu esi izmalis gan to Krievu zemi!» Mikums atkal uzsāka.;
«Bet kā tad tur vispār pa to Krievu zemi iet! Ko tad tur laba dzird?»;
«Ko nu par Krievu zemi runāt ... tur labi iet! Katram tur ir savs zemes stūris un dzimtbūšana kā atcelta, tā paliek atcelta! ... Bet pie jums, Baltijā ... ai, ai, te būs atkal sūri ...»;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Raugoties pēc Iekškrievijas apstākļiem, kur vēl ir tagad neviens nevar stādīties priekšā zemnieku bez zemes, tas nav nekāds aplams un pārspīlēts solījums.;
Pie mums Krievijā vienīgi ķeizaram un patvaldniekam tiesība dot likumus, un šāds prasījums iziet acīm redzot uz patvaldības aprobežošanu, citiem vārdiem, tiecas pēc parlamentarīskās kārtības tāpat kā Rietumeiropas valstīs.;
Vienkārt, tā nav viņas iniciatīva, jo šādu prasību jau izsacījušas Krievijas zemstes, un, ievedot zemstes, jau laikam arī tā ir domāts, ka no tām vajag izaugt vispārējam valsts parlamentam.;
Baltijas muižniecība nu ar to būtu tikai izsacījusi savu solidarītāti ar Krievijas zemstēm.;
«Vienīgi caur Krievijas ērgli, ja uz mums tiek attiecināti vispārējie valsts likumi,» Dīriķis atbildēja.;
«Mūsu lielā tēvija ir plašā Krievija, bet šaurākā dzimtene mums Baltija, mūsu maizes un dieva zemīte. Latvieši un vācieši, kungi un arāji, tikpat kā abas rokas ... ja viena otru mazgā, abas paliek baltas ...»;
Bet, ja mums autonomija, tad mēs zem Krievijas stipras varas būsim nodrošinājuši savu kultūru šinī zemē uz mūžīgiem laikiem ...;
«Lai nu zinātnieki ieplēš acis! Bet vai es riktīgi neizrunāju?! «Jūsu augstā ekselence, tas ir tā un tā», «mēs Krievijas pavalstnieki» un mūsu «mīļā Baltija ... kopējā dzimtene».;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Pēc Krimas kara 1856. gadā pie miera līguma Parīzē, ko sauca par Parīzes traktātu, lielvalstis, starp tām abas miera derētājas, Turcija ar Krieviju, vienojās, ka Melnā jūrā nevienai valstij nav brīv turēt karakuģus.;
Krievija spiesta šo noteikumu arī pieņēma, lai gan tas viņu pazemoja un bija pret tās interesēm, jo visi Melnās jūras krasti, neievērojot rosīgo tirdzniecību, tai bija jāatstāj bez apsardzības.;
Kad nu 1870. gadā izcēlās karš starp Prūsiju un Franciju, Krievija diplomātiski pabalstīja Prūsiju un varēja cerēt no pēdējās pretpakalpojumu.;
Tiklīdz Napoleons III — Parīzes traktāta iniciators tika gāzts, Krievija ar apkārtrakstu lielvalstīm paziņoja, ka turpmāk vairs neturēsies pie Parīzes nolīguma.;
Nebija vēl zemstes kā Iekškrievijā, nebija latviešiem arī nekādas citas reprezentatīvas iestādes.;
No mācītiem vīriem krieviski saprata tikai tie, kas bija studējuši Krievijas augstskolās.;
«Tam būs pulcēt it visus tautiešus ap sevi ... Pēterburgā mēs, latvieši, kā tauta nekad nekādu svaru neiegūsim, arī citās Krievijas pilsētās ne ... savu maizi tur ēdīsim, tas ir viss! Bet mūsu dzimtene, Latvija, mūsu Rīga, tā reiz būs latviešu Rīga. Un, kad mēs reiz būsim tūkstots studierētu latviešu vīru, kad mēs būsim desmit tūkstots ... tad Latvija būs liela ... būs ziedu laiki ... trarī—tra—rī! ...»;
«Ir labi,» viņš sacīja, «ka inteliģentā krievu sabiedrība ņēmuse tik noteiktu stāvokli pret vāciešiem. Viņa atzīst, ka Krievija izdarījuse kļūdu, ļaudama Vācijai sakaut Franciju. Vācu pārmērības nu tagad būs jāizbauda arī citām tautībām. Tādēļ tad krievu sabiedrības naids pārgājis arī uz Baltijas vāciešiem, un tas ir labi!»;
«Francijas agrākā izturēšanās,» viņš sacīja, «ir bijusi tāda, ka Krievija tai nevarēja būt draudzīga. Baltijas vācieši paši par sevi diezgan grēkojuši, tā kā tiem nemaz nav jācieš par Vācijas vāciešu grēkiem ...»;
«Mums tagad priekšā praktiskas lietas. Mēs visi esam uzticami Krievijas pavalstnieki, un mūsu tautieši ir atbraukuši nolikt pie troņa pakāpēm mūsu tautas vēlēšanos un pateicību ... Kā viņi tur tiks, kas viņiem ceļu uz turieni izgādās? Redziet, no tam viss atkarājas. Viņi Pēterburgā sveši un nekā nezin ... ik uz soļa tiem vajag vadoņa un paskaidrotāja ... Viņiem palīdzēt, ka tie savu pienākumu var izvest galā, tas tagad ir mūsu goda pienākums ...»;
«Vai jūs esat pārdomājuši, ko jūs lūdzat? ... Jūs prasāt to pašu, kas Iekškrievijā, kura par Baltiju stāv uz daudz zemāka līmeņa. Es pats tagad strādāju līdzi Rītjūras guberņu komisijā, kas izstrādā Baltijai pavisam sevišķu tiesu un administrācijas kārtību. Baltija pie tam domāta kā gluži atsevišķa un patstāvīga valsts daļa, tāpat kā Somija, un jūs nākat un lūdzat ko gluži pretēju ... Ar citiem vārdiem, jūs tagad lūdzat, lai jums atņem to, kas jums ir vairāk nekā pārējai Krievijai ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Mēs neļausimies, ka mūs atstumj no Krievijas! ... Mēs tagad pameklēsim citur.»;
«No Krievijas jūs mantosiet reformas, bet vācu baroni jums nedod nevienas vietas savā domē ...»;
«Ne aiz kādiem! Mēs Baltijā esot Krievijai kulturālā ziņā priekšā, mums būšot autonomija ... Viņš dod mums draudzīgu padomu braukt atpakaļ uz mājām ... šis gādāšot, ka mēs landtāgā dabonam savus aizstāvjus.»;
«Mēs nedrīkstam ļaut aizskart Krievijas svētumus ... Bet atkarājas no Kārļa Karloviča, vai viņš grib uzticēt man savu pilnvaru ...»;
Mēs nedrīkstam pielaist mūsu radu tautas centienu nogānīšanu un vēl, kur tie kļaujas klāt pie lielās Krievijas.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
To mēs tagad redzam, kā oficiālā Krievija izturas pret uzvarētiem frančiem ...;
Krievijas augstākie kara vadoņi, ģenerāļi un valsts ierēdņi ir vācieši vai domā kā vācieši. Bet nav spoža viņu kara darbu vēsture!;
«Māmuļa-Krievija daudz ko pārcietuse, mani kungi,» Vladimirs Daņilovičs sacīja. «Neaizmirstiet, ka viņa pārcieta gadu simteņus ilgo tatāru jūgu, un tā arī viņa pārcietīs vācu jūgu. Atjaunota un spēcināta tautībā, viņa pacelsies no pīšļiem kā fenikss. Ja Krievija attīstās, kas tad Eiropā vēl viņai var stāties līdzās, viņas saimnieciskai un kulturālai bagātībai, viņas politiskai varai? ... Redziet, šo apziņu mums nebūs zaudēt, kungi, un ticēt savai lietai! ... Bet nu pie priekšmeta: es ieskatu, ka mūsu brāļu tautas delegātiem pie troņa būtu vēl pietikšana pa šādiem diviem ceļiem, pirms — galma ministriju un tad caur Pantaļeimonaju ... jūs zināt, viņa majestātes kancelejas III nodaļu. Bet, kā kā viņi nav privileģēta šķira ar sevišķām tiesībām un priekšrocībām, tad pirmais ceļš tiem nav pieietams. Atliek vēl tikai Pantaļeimonaja ...»;
«Katram Krievijas pilsonim caur viņu tiesība ziņot tronim par parādībām, kas nesaietas ar valsts interesēm ... Un tāda parādība šinī gadījumā ir nedabiskie apstākļi Baltijā.»;
Katram krievu cilvēkam, pat visvienkāršākam, bija tiesība caur viņas muti sacīt: «lūk, pie mums iet tā, tas man izliekas kaitīgs, car tētiņ, nepielaid, novērs to ... kaitīgs tas visai Krievijai!»;
Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju. Neaizmirstiet, kungi, ka 1866. gadā notika atentāts uz viņa majestātes svaidīto dzīvību, un Krievija vēl nebija atjēgusies no apžilbuma, kad 1867. gadā tāds atkal notika. Ir tādēļ jābūt nomodā, un tas daudz ko izskaidro ...»;
«Mēs, lielskungs, vairāk negribam kā tikai to pašu, kas ir Krievuzemē ... dodiet mums tādas pat rektes un tiesības, un mēs vairāk neprasām ...»;
Lai gan Krievijā pašai tautai vēl nebija nekāda teikšana, tomēr arī augstākā birokrātijā bija pārsvarā tie paši šovinistiskie centieni, jo te, kā jau «Goloss» sacīja, bija «pats labākais līdzeklis zemes pārkrievošanai» ... Pēterburgā jau bija atklāts noslēpums, ka ir vēl laika jautājums, kad Rītjūras guberņu komisija tiks likvidēta un Baltijas ģeneralgubernatura atcelta.;
Licis pirmos pamatus kreditsistemai, kura Rīgai par jo lielu svētību; blanko cedēta obligācija ir mūsu baltiešu priekštiesība, jo nav nekur tādas Krievijā.;
Ja mēs vieni gribētu turēties savā laiviņā, tad Rīgai jāsažūst un jātop atkal atpakaļ par to, kas tā bijusi, — šauro viduslaiku pilsētiņu līdz ar viņas nabadzīgo dzīvi ... Bet mēs ar pilniem soļiem ejam pretim jaunai nākotnei, kur Rīga būs miljonu pilsēta, lielās Krievijas vārti uz rietumiem, kultūras vērtību izmaiņas vieta starp austrumiem un rietumiem.;
Pats priekšnieks ar dažiem biedriem enkurniekiem ienesa biedrībai laurus kā krietnākie ūdens braucēji Krievijā iršanās cīņā.;
Caur šo izstādi latvieši nu tika plašā Krievijā un arī citu tautu starpā pazīstami un tie iespēja sev slavu un atzīšanu izpelnīties kā darbīga un izveicīga tauta.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 23.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.