Latviešo pataro grāmata uz katras sen dienas ir gaidīts, bet nu caur Dieva žēlastību sagaidīta

Latviešu lūgšanu grāmata ar pilnu nosaukumu "Latviešo pataro grāmata uz katras sen dienas ir gaidīts, bet nu caur Dieva žēlastību sagaidīta un visiem latviešiem, katri rakstu prot un lasīt māk, par labu sataisīta no M. Heinriko Kleinšmidt, Babito baznīcas kungu" ir pirmā grāmata latviešu kultūras vēsturē ar titullapu latviešu valodā, tā varētu iezīmēt pagriezienu no vācvalodīgā uztvērēja kā galvenā grāmatas lietotāja uz latviešiem.
Grāmatā bez H. Kleinšmita lūgšanām ievietotas arī vairākas Kristofa Fīrekera ritmizētās lūgšanas.
Grāmata publicēta kā viena no Vidzemes latviešu luterāņu rokasgrāmatas (1671-1673) daļām ar Zviedrijas karaļa atļauju un privilēģiju, kā norādīts izdevuma titullapā. Otrais izdevums nāk klajā 1685. gadā.

Grāmatu acīmredzot labi pirka un lasīja - par to liecina līdz mūsu dienām saglabājies viens vienīgs pirmizdevuma eksemplārs. Tas glabājas Turaidas Muzejrezervāta krājumā un tika pamanīts kā viena no Vidzemes luterāņu rokasgrāmatas daļām 2020. gadā, sastādot muzejrezervāta krājumā esošo reliģiska satura izdevumu katalogu "Bībeles, dziesmu un sprediķu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā" (sast. Līga Kreišmane, 2021). 2021. gadā grāmata tika digitalizēta un mūsdienās ir pieejama plašam pētnieku lokam.

SATURS
Grāmatā ietvertas lūgšanas, kas sakāmas visa gada garumā baznīcas svētkos un svinamās dienās, kā arī rīta un vakara lūgšanas, vecāku lūgšanas par saviem bērniem un bērnu lūgšanas par vecākiem, saimnieka lūgšanas par savu saimi un saimniecību, kā arī lūgšanas dažādos negadījumos - mēra laikā, neražas un pārliecīga sausuma, kā arī plūdu un negaisa laikā. Īpaša uzmanība veltīta kara laikam - grāmatā ievietotas lūgšanas, kas skaitāmas aplenkuma laikā un lūgšanas pēc miera noslēgšanas. Īpaša uzmanība pievērsta lauku darbiem - Kleinšmits publicējis lūgšanas visam veģetācijas periodam, piemēram, "Viena lūgšana pavasarā, kad tie lauki iesāk zaļot", "Viena lūgšana rudenī sakāma" utml. Vairākas lūgšanas ir saistītas ar cilvēka fiziskajiem un emocionālajiem stāvokļiem - neveselību, lielām sāpēm, dusmām. Īpaša uzmanība pievērsta cilvēka dzīves pēdējiem brīžiem - sāpju remdēšanai, dzirdes un redzes zudumam, tuvinieku atbalstam, piemēram, nāves moku cietējiem ir piedāvātas deviņas īsas lūgšanas. Grāmatu noslēdz lūgšana par saviem kungiem un garīgas dziesmas "O Herre Gott in meiner Not" atdzejojums.

Viena vāja cilvēka lūkšana, kad viņam dzirdēšana un redzēšana grib trūkt [136-137]
Ak tu, žēlīgs, sirdsžēlīgs Dievs, paliec pie man, aizto tas grib vakars tapt, tās dienas manas bēdīgas ciešanas ir sev beigušas, tās lūpas manas mutes nevar no lielas bezspēcības sev pakustēties. Tā ir arīdzan mana mēle grūta tapusi, ka es tavu aukstu dievišķīgu slavu, ar vārdiem nespēju vairāk izteikt. Tāpēc stiprini tu manu dvēsel` un sirdi iekšīge, ka es nemitējos tev teikt, kamēr vēl viena dzīvīga asis lāsīte manā vājā sirdī būs atrastiņa. Kad manas ausis jau vairāk nedzirdēs, ko cilvēki ar manim runā, tad liec man tok dzirdēt, ko tu sirdsmīlīgs kungs un Dievs uz mani runā, aiz to tu mieru runās par taviem ļaudīm. Un kad jel arīdzan mana nabaga dvēsel` katra sev citādi ar nenieka, ka ar tev savu mīlīgu Dievu grib likt iepriecāties, no šās manas nabaga miesas šķirties; tad liec to tev tāpēc, ka es viņu no tev dabujis esmu, tava mīlīga dēla labad pavēlēta būt, un iekšan mieru no šenenes pie tev aizbraukt. Neesi tu man par visu manu mūžu atstājis? Ak Kungs, tad neaistāv man tagad iekšan manām lielām un pēdīgām mokām. Aizto es negribos dzīvot, tas ir tad, kad tu man ar sev un iekšan tavas žēlastības liek mirt, tev ir slava, gods un teikšan iekšan visas mūžības. Amen.

Fīrekera teksti krājumā
Krājumā ievietotas trīs Fīrekera atdzejotas dziesmas jeb ritmizētas lūgšanas: "Es esmu labi izdusējs, Tu man, ak Jēzu, palīdzējs" [4]; "Es apgulšos, Kungs Jēzu Krist`" un atdzejojums no vācu valodas "Ak Dievs in tēvs! Es lūdzos tev` / O Herre Gott in meiner Noht" [147].

Par godu vērtīgajam atradumam 2021. gada janvārī Latvijas Universitātē notika starptautisks zinātnisks seminārs, tā materiāli lasāmi šeit: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zin... [27.01.22.]