Daugava. Sērdieņu dziesma

KolekcijaA. Gulbja apgāds
NosaukumsDaugava. Sērdieņu dziesma
Papildu informācijaDzejas drāma.

Saturā nodaļas

Melnā Daugava
Baltā Daugava
Sarkanā Daugava
Saules Daugava

Viedokļi

"Attieksme pret tautas likteņa vissvarīgākajām problēmām izteikta mākslas tēlu veidā. Rainis akcentē garīgo spēku kā tautas glābēju grūtā brīdī un izvirza patstāvīgas valsts ideju; lai tauta kara viesuļos neaizietu bojā, vajadzīgs apvienojošs faktors – Latvijas valsts. Poēmā Rainis izmanto dziedājumu formu, savu domu pauž atsevišķi tēli vai sociālās grupas."
Viktors Hausmanis

"Dramatiskā poēma "Daugava" sacerēta 1915. gadā, bet darbs turpinās arī nākamajos gados un pabeigts 1919. gadā. Sākumā tā ir iecerēta kā dzejoļu virkne, dramatiskā forma izveidojas tikai 1918. vai pat 1919. gadā. Tad arī rodas darba nosaukums - sērdieņu dziesma. Rainis Daugavu vienmēr uzskatījis par tautas likteņupi. 1915. gadā tā kļūst par frontes līniju, simbolisku dzīvības joslu. 1920. gada dienasgrāmatā dzejnieks skaidro šī darba tapšanas iemeslus: "Kad reakcija bija jau nospiedusi pie zemes Latviju un grieza viņai rīkli, es neizturēju un izkliedzu "Daugavu" pret tautas nokaušanu." Šī dramatiskā poēma tēlo Raiņa sapni un cīņas mērķi - Latvijas valsti. Tauta pulcējas Daugavas krastā un izdzied savu likteni no "melnās Daugavas" caur nakti līdz "saules Daugavai". Plašajā grāmatā par brīvības cīņām "Daugavas sargi" teikts: "J. Raiņa "Daugavas" pirmais izdevums parādījās 1919. g. septembra mēnesī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai; šo izdevumu izpirka divās nedēļās. Daudziem kara vīriem, gan tieši frontē, gan atpūtas brīžos tuvākā aizmugurē, varēja redzēt rokās "Daugavu", kur tie smēlās sajūsmu: sakarā ar to daži kara vadoņi bij izteikušies, ka Raiņa "Daugava" atsvērusi veselu pulku… Ja ņemam vērā, ka "Daugava" uzrakstīta dažus gadus pirms Bermonta uzbrukuma, ka viņas saturā gandrīz uz mata atspoguļojas viss tas, kas notika Daugavas krastos 1919. g. oktobrī un novembrī, ka dzejnieks tieši uzminējis lielo un izšķirošo notikumu vietu, ka, beidzot, šī dziesma nāca visīstākā laikā, tad mums jāatzīst, ka nemirstīgā sērdieņu dziesma ir gaišreģa pravietojums visai tautai."

"Daugava" iznāk Anša Gulbja apgādā 1919. gadā. Tā paša gadā 18. novembrī "Daugava" tiek uzvesta uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves Birutas Skujenieces inscenējumā. 1923. gadā Rainis poēmai pievieno prologu "18. novembris" un epilogu "Darba Daugava". Dziesma "Daugav's abas malas" ir folklorizējusies. No jauna "Daugava" pacēlās kā tautu vienojošs spēks atmodas laikā. Valentīna Maculēviča iestudējums Valmieras teātrī 1988. gadā kļuva par neaizmirstamu pārdzīvojumu. Šim iestudējumam tika sacerēta Mārtiņa Brauna mūzika. Viņa dziesma "Saule, Pērkons, Daugava" tagad ir kļuvusi par mūsu kultūras klasiku, kas vieno lielo Dziesmu svētku kopkori."
Astrīda Cīrule

Drāmas iestudējumi

1919. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Režisore – B. Skujeniece.
1923. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Režisors F. Rode.
1924. gada 6. janvārī Ventspils teātrī. Režisors – A. Kokalis.
1926. gada 17. novembrī Liepājas Jaunajā teātrī. Režisors – F. Rode.
1928. gada 17. novembrī Strādnieku teātrī. Režisors – J. Zariņš.
1988. gada 19. jūnijā Valmieras drāmas teātrī. Režisors – V. Maculēvičs.
2013. gada 21. martā Valmieras drāmas teātrī. Režisors – M. Eihe.

IzdevējsA. Gulbja apgāds
Izdevuma veidsliterārs krājums
Darba veidsoriģināldarbs
Klasifikācija
Darba autors
Faili
Saistītie darbi
Izdošanas gads/vieta00.09.1919
Rīga
Rīga
Sarakstīšanas laiks/vieta1915 – 1919
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland

Rainis lielāko poēmas daļu sarakstīja jau 1916. gada vasarā Kastaņolā.

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
01.09.1919Izdošanas gads/vietaPilsēta
2Kastanjola
(Castagnola, Ticino, Switzerland)
1915 - 1919Sarakstīšanas laiks/vietaCiems
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
NosaukumsAutorsIzdošanas gadsIzdošanas vieta
Daugava. Sērdieņu dziesmaRainis
1946Gēsthahta
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.