Projekts "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" VKKF mērķprogrammā "KultūrELPA". Septembris

Stameriena-Zviedrija-ekspedicija-min.jpg

Literatura.lv komanda aizvadījusi darbīgu septembra mēnesi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstītajā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta projektā "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" "Literatura.lv".

Projekta aktivitātē “Rakstniecības darbinieku dzīves un piemiņas vietas” daļa no Literatura.lv redaktoriem septembra sākumā piedalījās 14. Baltijas studiju konferencē Eiropā (14th Conference of Baltic Studies in Europe) Upsalā, Zviedrijā. Izmantojot šo braucienu Upsalā un Stokholmā Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga un Ruta Kurpniece no RMM apmeklēja arī vairākas piemiņas vietas un kapavietas. Upsalā pabijām pie nama Sysslomansgatan 30B, kur Zenta Mauriņa dzīvojusi un pie kuras uzstādīta piemiņas plāksne. Upsalas vecajos kapos (Uppsala gamla kyrkogård) pēc ietilpīgiem meklējumiem ar kapu personāla iesaisti tika uzmeklētas un iemūžinātas literatūrzinātnieka Jāņa Rudzīša kapavieta (kur, gan bez norādēm, apglabātas arī Jāņa Rudzīša kundze Berta Sofija Rudzīte un sievamāsa tulkotāja Ofēlija Sproģere), publicista Osvalda Freivalda ģimenes kapavieta (Osvalda un Laimas Freivaldu meita Laila ir politiķe, bijusī Zviedrijas ārlietu ministre) un mākslinieku Jāņa Indusa un Marijas Mucenieces-Induses kapavietas. Stokholmas Meža kapos (Skogskyrkogården, platība 108 ha) pie viena no nožogojumiem ir vairāki latviešu kopīgie atdusas laukumi, kur atrodas urnas tādām latviešu kultūrā un sabiedrībā pazīstamām personībām kā Haralds Biezais, Fricis Forstmanis (Fricis Dziesma), Ervīns Grīns, Uldis Ģērmanis, Artūrs Kroders, Rūdolfs Kronbergs, Juris Kronbergs, Valentīne Lasmane, Alberts Lasmanis, Laris Strunke, Olga Strunke un Vilnis Zaļkalns. Grūtākais uzdevums izrādījās atrast Zentas Mauriņa ilggadējās palīdzes un memuāristes Irēnas Mellis kapavietu, ko pēc vairāku kilometru mērošanas izdevās atrast vienā no milzīgo kapu mežam pietuvinātajiem atzariem.

Izbrauciens uz Stāmerienu Raiņa dzimšanas dienā (Māra Grudule, Ieva E. Kalniņa, Jānis Oga, Eva Eglāja-Kristsone). Rīts ar glīto Raunu un pieminekli Jānim Cimzem, gaileņu mērci un medus kūku ar ķiplokiem, tirdziņš ar pašceptas maizes grēdām, medu, mājas vīnu. Raunas kapi, neparasti grezni jau kopš 20. gadsimta sākuma, turības un pamatīguma tradīcija izrādīšana turpinās līdz šodienai, tur vairāki 20. gadsimta sākuma skolmeistari un mecenāti. Rankas kapos apmeklējām literatūrzinātnieka Oto Čakara un dzejnieka Ērika Raistera dzimtas kapus. Tālāk devāmies uz Smiltenes kapiem, kur pēc visai pamatīgiem meklējumiem uzgājām mācītāja un literāta Kārļa Kundziņa dzimtas, rakstnieka un skolotāja Kristapa Šuberta (pazīstams ar pseidonīmu Almanzors), dzejnieka Pētera Sila, literatūrzinātnieces Elzas Knopes, rakstnieka Zeiboltu Jēkaba, publicista Jāņa Labsvīra un skolotāja un rakstnieka Kažoku Dāvja vecāku (iespējams, arī pats Dāvis tur apglabāts, tik trūkst norāžu) kapavietu. Aplūkojām arī bijušo Smiltenes mācītājmuižas ēku, kas saistīta ar Baltijas vācu mācītāja Jakoba Langes (vecā ēka), bet 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā – ar mācītāju Kundziņu dzimtas dzīvi un darbību. Ceļamērķī Stāmerienā iepazināmies ar kādreiz Baltijas vācu fon Volfu dzimtas īpašumā bijušo pili un gleznotājam Leo Svempam veltīto ekspozīciju. Stāmerienas kapos, kur tieši notika gatavošanās kapusvētkiem tā, ka bija neērti cilpot pa takām un lasīt katrā kapu piemineklī iekalto, izdevās uziet valodnieka un literatūrzinātnieka Alfrēda Gātera pārapbedīšanas vietu. Noslēdzam dienu Stāmerienas kafejnīcā “Sonāte” ar neatvairāmo karbonādi “Volfa mundieris”, brauciet un garšojiet!

Aktivitātē “Latviešu literatūras tulkotāju profili” turpinās darbs pie šķirkļu izveides, informācijas apzināšanas un apkopošanas par dažādu laika posmu latviešu literatūras tulkotājiem. Septembra mēnesī uzmanības lokā galvenokārt atradās mūsdienu latviešu literatūras tulkotāji (izstrādāti astoņi tulkotāju profili), izveidoti arī divi padomju perioda tulkotāju – Miras Krupņikovas un Leonīda Čerevičņika – profili.

Savukārt sadaļā “Latvijas minoritāšu rakstnieki” (ebreji, krievi, vācbaltieši) turpinās darbs gan ar padomju laika posma minoritāšu autoriem, kas bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības (Krievu literatūras sekcijas) biedri (izveidoti divi profili – Maksis Šacs-Aņins un Marks Razumnijs), gan ar mūsdienu Latvijas krievu autoriem (izveidoti Žorža Uallika, Oļega Zolotova, Vladimira Svetlova personu profili).

Aktivitātē “Grāmatu jubilejas” sagatavots raksts par Alberta Kronenberga ilustrēto un sarakstīto grāmatu “Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums” (1931), atzīmējot 90 gadus kopš tās pirmpublicējuma Emīlijas Benjamiņas izdevniecībā. Grāmatas profilu skatīt: https://www.literatura.lv/lv/work/Mazais-ganins-un-vina-briniskigais-celojums/413045

Sadaļā “Jaunākās literatūras aktualizēšana” atjaunināti, papildināti un izveidoti trīs mūsdienu autoru šķirkļi:

Bet sadaļā “Rakstnieku balsis” turpinās darbs pie ierakstu fragmentu atlases sadarbībā ar radio “Naba”, kā arī atšifrēti ieraksti, kas iegūti sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu. Audio faili mēneša laikā tiks publiskoti “Literatura.lv” datu bāze.

Aktivitātē “Manuskripti, rokraksti, paraksti” arī augustā turpinās darbs pie jubilāru rokrakstu digitalizēšanas, komentēšanas, atšifrēšanas un popularizēšanas sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #rakstniekarokraksts.

Daži no augustā digitalizētajiem rokrakstiem:

Rakstnieka Ontona Rupaiņa vēstule rakstniekam Jānim Klīdzējam:

https://literatura.lv/lv/illustration/Ontona-Rupaina-vestule-pirma-dala/1647795

https://literatura.lv/lv/illustration/Ontona-Rupaina-vestule-otra-dala/1647797

Tulkotājas Lizetes Skalbes vēstule dēlam:

https://literatura.lv/lv/illustration/Lizetes-Skalbes-vestule-pirma-dala/1647703

https://literatura.lv/lv/illustration/Lizetes-Skalbes-vestule-otra-dala/1647707

Ingas Grencbergas romāna manuskripts:

https://literatura.lv/lv/illustration/Ingas-Grencbergas-romana-manuskripts/1647718

Andreja Pumpura vēstule:

https://literatura.lv/lv/illustration/Andreja-Pumpura-vestule/1648545

Knuta Skujenieka vēstule Leonam Briedim un dzejoļa manuskripts:

https://literatura.lv/lv/illustration/Knuta-Skujenieka-vestule-pirma-dala/1648577

https://literatura.lv/lv/illustration/Knuta-Skujenieka-vestule-otra-dala/1648583

https://literatura.lv/lv/illustration/Knuta-Skujenieka-dzejola-manuskripts/1648616

Turpinās arī darbs pie kataloga “Trimdas latviešu kultūras bibliogrāfija” integrēšanas datubāzē

Papildināta un precizēta informācija, kā arī importēšanai www.literatura.lv sagatavots žurnāls “Ilustrētais Vārds”.

“Ilustrētais Vārds” ir literatūrai un mākslai veltīts žurnāls latviešu un angļu valodā, izdots latviešu bēgļu nometnē Augsburgā (1946–1948) ar UNRRA atļauju (Published under EUCOM Civil Affairs Divisition Authorization Nr.-UNDP 252), izdevējs un atbildīgais redaktors Eduards Raudupe, redkolēģijā darbojušies Aleksandrs Delvigs, Arvīds Klāvsons un Kārlis Rabācs; līdz 5. numuram atbildīgais redaktors par literatūru un mākslu bija Knuts Lesiņš, tad Kārlis Rabācs, bet, sākot ar 28. numuru Pāvils Klāns. Kopumā izdoti 33 numuri, pēdējais numurs izdots 1948. gada septembrī. Žurnāla vākus veidojis gleznotājs Herberts Sils.

Izdevuma pasītē minētā redakcijas adrese, informācijas par metienu un regularitāti: 6 Finkstrasse DP Camp, Haunstetten; Circulation: 10.000, Frequency: Semi: mounthly.

Žurnāls izdots 24–32 lappušu apjomā. Tajā ir bagātīgs fotomateriāls, kas sniedz vizuālu ieskatu latviešu bēgļu ikdienā, sabiedriskās, izglītības un kultūras dzīves norisēs.

Līdzās jau pazīstamu autoru darbiem publicēta jauno autoru Dzintara Freimaņa, Ilzes Šķipsnas, Linarda Tauna, Mirdzas Timmas dzeja un īsprozas darbi; rodamas īsas ziņas par lielāko latviešu nometņu kultūras un sabiedriskās dzīves aktualitātēm, tostarp informācijas par dažādās bēgļu nometnēs dzīvojošajiem rakstniekiem un dzejniekiem, aktieriem un latviešu teātru izrādēm, preses izdevumiem.

Nozīmīgs ir fakts, ka šajā žurnālā parādās arī atsevišķi cittautu rakstnieku īsprozas darbi, galvenokārt Valdemāra Kārkliņa un Ritas Liepas tulkojumā; publicēti arī lietuviešu un igauņu trimdas autoru darbu tulkojumi. Žurnālā pieminēti jubilāri Jonāss Miesnieks, Jānis Jaunsudrabiņš, Arveds Švābe, aizsaulē aizgājušais Kārlis Skalbe.

Žurnālā publicēta gan latviešu klasiķu, gan laikmetīgo autoru – Jāņa Poruka, Raiņa, Veronikas Strēlertes, Kārļa Skalbes, Andreja Eglīša, Edvarda Virzas dzejas angļu valodā; atdzejotājs Jānis Burtnieks, kā arī Rita Liepas īsprozas darbi angļu valodā.

Literatūrai un mākslai veltītā žurnāla “Ilustrētais Vārds” organizācijas profilu skatīt: https://www.literatura.lv/organization/1481111?lang=lv


LU LFMI projekta “Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas” īstenošana norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “KultūrELPA”.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.