Projekts "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" VKKF mērķprogrammā "KultūrELPA". Oktobris

Caka-rokraksts.jpg

Oktobrī joprojām turpinām darbu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "KultūrELPA" atbalstītajā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta projektā "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" "Literatura.lv".


Aktivitātē MANUSKRIPTI, ROKRAKSTI UN PARAKSTI turpinām jubilāru rokrakstu digitalizēšanu, komentēšanu, atšifrēšanu un popularizēšanas sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #rakstniekarokraksts.

Rokraksti savākti gan no Rakstniecības un Mūzikas muzeja, gan rakstnieku privātajiem arhīviem, kā arī no Latvijas valsts arhīva.

Daži no oktobrī digitalizētajiem rokrakstiem:

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju manuskripti:

Ivandes Kaijas vēstule Aspazijai:

Režisores un teātra teorētiķes Annas Lācis vēstule:

Rakstnieka un aktiera Rutku Tēva vēstule:

Aleksandra Čaka dzejoļa manuskripts:

Aktivitātē RAKSTNIEKU BALSIS oktobra mēneša laikā “Audio” sadaļai sagatavoti Rvīna Vardes, Rutas Štelmaheres, Riharda Bargā, Raimonda Ķirķa, Lotes Vilmas Vītiņas, Liepas Rūces, Lauras Vinogradovas, Krišjāņa Zeļģa, Katrīnas Rudzītes, Kārļa Vērdiņa, Ivara Šteinberga, Ingmāras Balodes, Ilzes Jansones, Ilmāra Šlāpina, Ievas Rupenheites, Haralda Matuļa, Elvīras Blomas, Eduarda Aivara, Daces Vīgantres, Andra Ogriņa, Andra Kalnozola un Andra Akmentiņa balss ieraksti. Turpinās darbs pie ierakstu šifrēšanas.

Aktivitātē JAUNĀKĀS LITERATŪRAS AKTUALIZĒŠANA papildināti, izveidoti vai atjaunināti šādi profili:

Aktivitātē LATVIEŠU LITERATŪRAS TULKOTĀJU PROFILI turpinās darbs pie šķirkļu izveides, informācijas apzināšanas un apkopošanas par dažādu laika posmu latviešu literatūras tulkotājiem. Oktobrī profili sagatavoti poļu literatūrzinātniekam un latviešu literatūras popularizētājam Polijā Staņislavam Antonijam Emilam Kolbuševskim, krievu dzejniekam un latviešu literatūras tulkotājam un atdzejotājam Viktoram Tretjakovam, kā arī latviešu literatūras tulkotājai somu valodā Mirjai Hovilai, lietuviešu valodā – Jurģim Banevičam, ukraiņu valodā – Linai Meļnikai, armēņu valodā – Nairai Hačatrjanai.

Aktivitātē LATVIJAS MINORITĀŠU RAKSTNIEKI turpinās darbs pie Latvijas minoritāšu (ebreju, krievu, vācbaltiešu) rakstnieku profilu izstrādes, kuri dažādos laika posmos bijuši piederīgi un nozīmīgi Latvijas kultūrtelpai. Šajā mēnesī darbs turpinājās ar padomju laika posma autoriem, kas bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības (Krievu literatūras sekcijas) biedri, dzīvoja Latvijas PSR un aktīvi piedalījās literārajā procesā un sabiedriskajā dzīvē, publicējās krievu valodā izdotajā žurnālā “Daugava”, bet mūsdienās ir piemirsti. Sagatavots krievu rakstnieces Veras Pančenko un krievu rakstnieka Jevgeņija Ratnera profils.

Aktivitātē GRĀMATU JUBILEJAS sagatavoti apskati par šādām grāmatu jubilejām, izvēloties gana dažādus žanra darbus, gan arī dažādam lasītāju (arī skatītāju) lokam iecerētus darbus, tāpat izraudzīties darbi, aplūkojot un skatot to tapšanas vietu un laiku, iezīmē plašu ģeogrāfiju.

1942. gadā grāmatā Kārļa Rasiņa apgādā “Literatūra” izdota dramaturga Mārtiņa Zīverta komēdija “Minhauzena precības”, kas 1941. gada decembrī jau bija pieredzējusi pirmizrādi Dailes teātrī un ieguvusi nedalītu skatītāju mīlestību.

Grāmatas profilu skat.: https://www.literatura.lv/lv/work/Minhauzena-precibas/415146

1962. gadā Amerikā apgādā “Grāmatu Draugs” izdota apjomīga latviešu trimdas dzejas antoloģija “Dzejas un sejas”, kas sniedz ieskatu ļoti plašā dažādu paaudžu dzejnieku poētiskajā pasaulē, kā arī ir atklāj sava laikmeta lirikas dzejas kopainu, iegūstot arī paliekošu vietu latviešu lirikas vēsturē.

Grāmatas profilu skat.: https://literatura.lv/lv/work/view/415510?slug=Dzejas-un-sejas

1967. gadā Amerikā izdotatā Kārļa Ķezbera literārā pasaka “Brencītis” pieder bērnu literatūrai, kas tapusi trimdā un domājot par jauno lasītāju paaudzi svešumā. Grāmatas profilu skat.: https://www.literatura.lv/lv/work/Brencitis/409208

Turpināts darbs pie kataloga TRIMDAS LATVIEŠU KULTŪRAS BIBLIOGRĀFIJA integrēšanas datubāzē. Papildināta un precizēta informācija, kā arī importēšanai datubāzē sagatavots mēnešraksts “Jaunais Vārds”. Šis literatūras un mākslas mēnešraksts neilgu laiku tika izdots latviešu bēgļu nometnē Mērbekā. Tā izdevējs bija Hugo Skrastiņš, galvenais redaktors Arveds Švābe, redaktori Pauls Kundziņš un Jēkabs Poruks. Izdevuma lappusēs lasītāji varēja atrast Erika Adamsona, Mirdzas Bendrupes, Jāņa Ezeriņa agrākos gados tapušas noveles; gan Kārļa Skalbes, Andreja Eglīša un Veronikas Strēlertes, Elzas Ķezberes, Artura Kaugara, Arveda Švābes un Klāras Zāles dzeju, Jāņa Jaunsudrabiņa īsprozu. Mēnešrakstā publicētas dažādas tematikas apceres un raksti, piemēram, par latviešu baletu, arhitektūru, mākslu, mūziku, literatūru un folkloru. Rakstu autoru vidū minami Kārlis Dziļleja, Alberts Jērums, Pauls Kundziņš, Oļģerts Liepiņš, Voldemārs Pūce, Jānis Rudzītis, Jānis Siliņš un Arveds Švābe. Mēnešrakstam bija arī neliela hronika daļa, kurā publicētas arī pāris recenzijas par jaunākajām grāmatām. Diemžēl pēc izdotajiem trīs numuriem mēnešraksts beidza iznākt.

Mēnešraksta profilu skat.: https://literatura.lv/lv/organization/view/1481113


LU LFMI projekta “Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas” īstenošana norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “KultūrELPA”.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.