Projekts "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" VKKF mērķprogrammā "KultūrELPA". Augusts

kolaza-Liepaja-Literatura.lv_50_1_50.png

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "KultūrELPA" atbalstītajā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta projektā "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" "Literatura.lv" augusta mēnesī turpināja vairākas projekta aktivitātes.

Aktivitātē "Rakstniecības darbinieku dzīves un piemiņas vietas" datubāzē tika ievietotas, precizētas un papildinātas ziņas un pievienotas 49 fotogrāfijas no vietām, kas saistītas ar rakstnieku dzīvi un radošo darbību un tika apmeklētas divās jūlijā notikušās ekspedīcijās:

Sadaļā "Latviešu literatūras tulkotāju profili" turpinās darbs pie šķirkļu izveides, informācijas apzināšanas un apkopošanas par dažādu laika posmu latviešu literatūras tulkotājiem. Viena grupa ir tulkotāji, kas latviešu literatūru darīja pieejamu un to popularizēja pirmās Latvijas Republikas laikā, otra – kuru darbība norisinājās padomju režīma gados (piemēram, Ita Saksa). Savukārt trešo grupu veido mūsdienu latviešu literatūras tulkotāji (Mihals Škrabals, Ērika Druņģīte, Hannes Korjus u. c.).

Augusta mēnesī aktivitātes ietvaros izstrādāti šādi tulkotāju profili:

Aktivitātē "Latvijas minoritāšu rakstnieki" (ebreji, krievi, vācbaltieši) turpinās darbs ar padomju laika posma autoriem, kas bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības (Krievu literatūras sekcijas) biedri, dzīvoja Latvijas PSR un aktīvi piedalījās literārajā procesā un sabiedriskajā dzīvē, publicējās krievu valodā izdotajā žurnālā “Daugava”, bet mūsdienās ir piemirsti, kā arī aizsākts darbs ar mūsdienu Latvijas krievu autoriem (Artūrs Punte, Sergejs Pičugins, Andrejs Ļevkins). Šīs aktivitātes ietvaros uzmanība pievērsta arī pieciem 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta Baltijas vācu rakstniekiem, kas paši nav neko publicējuši latviski, tomēr ir tulkoti – nereti jau dzīves laikā – latviešu valodā. Šo rakstnieku darbi ir tikuši recenzēti latviešu laikrakstos, viņu personības un darbi raisa Latvijas sabiedrības interesi joprojām. Augustā sakārtots Baltijas vācu rakstnieces Johannas Konrādijas profils.

Augusta mēnesī aktivitātes ietvaros izstrādāti šādi profili:

Sadaļā "Grāmatu jubilejas"

Sagatavots Riharda Rīdzinieka romāna “Zelta motocikls” (1976) grāmatas profils, atzīmējot tā 45-gadi kopš pirmpublicējuma. Grāmatas profilu skatīt: https://www.literatura.lv/lv/work/view/413829?slug=Zelta-motocikls.

Aktivitātē "Trimdas latviešu kultūras bibliogrāfijas kataloga integrēšana datubāzē"

Papildināts un precizēta informācija, sagatavots importēšanai www.literatura.lv literārais mēnešraksts “Daugava” (1945–1947).

Literārā mēnešraksta darbību Stokholmā atjaunoja redaktors un kritiķis Jānis Grīns.

“Neskatoties uz bezizredzes apstākļiem, Jānis Grīns juta nepieciešamību sapurināt pats sevi, savus līdzcilvēkus un - pirmais trimdas “Daugavas” numurs bij izgājis no spiestuves sienām. Bij skaists žurnāls, zilos vākos ar caurspīdīgu Niklāva Strunkes kaiju, viļņiem un buru uz vāka. Saturā - Zviedrijas latvju literāri. Zviedrijas latvju gars bij bagāts, Daugava nevarēja nebūt. [..] Daugava tecēja, un viņas straume solīja augstākus viļņus,” rakstīja Mariss Vētra.

Mēnešraksta iznākšana tika pamanīta arī bēgļu pilnajā pēckara Vācijā, kur bija nonākuši daudzi rakstnieki un dzejnieki, jaunradei pievērsās jauni, dažādu paaudžu rakstītāji. Atjaunotā mēnešraksta iznākšana bija vēl viena publicēšanās iespēja.

Par mēnešraksta “Daugava” darbību Andrejs Johansons rakstīja: “Latviešu rakstniekus gandrīz pilnos apmēros apvieno “Daugava” - vienīgais latviešu mēnešraksts emigrācijā, kas var balstīties uz solīdām Latvijas neatkarības tradīcijām. [..] Var sacīt, ka žurnāla dzejas, apcerējumu un hronikas daļa turas agrākajos augstumos, bet smagas rūpes aizbvien sagādājusi proza - stāsti un noveles.”

Mēnešraksts iznāca laikā, kad lielākā daļa bēgļu atradās Vācijā, un diemžēl skaitliski nelielā Zviedrijas latviešu grupa nespēja mēnešraksts darbību noturēt - trūka gan publicējamo tekstu, gan finanšu resursu, gan arī lasītāju atsaucības. Triju gadu laikā izdevās publicēt vienpadsmit mēnešraksta burtnīcas. Pēc tam žurnāla izdošana apstājās.

Mēnešraksta “Daugava” profilu skatīt.: https://www.literatura.lv/organization/892434?lang=lv

Aktivitātē "Rakstnieku balsis" turpinājās darbs ar radio “NABA” arhīvā esošo latviešu rakstnieku un dzejnieku balss ierakstu apzināšanu un atlasi. Atlasītie ieraksti tiks apstrādāti, atšifrēti un integrēti “Literatura.lv” datu bāzē.

Savukārt aktivitātē "Manuskripti, rokraksti, paraksti" arī augustā turpinās darbs pie jubilāru rokrakstu digitalizēšanas, komentēšanas, atšifrēšanas un popularizēšanas sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #rakstniekarokraksts.

Daži no augustā digitalizētajiem rokrakstiem:

  • Viktora Lagzdiņa vēstule Ojāram Vācietim:

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Viktora-Lagzdina-vestule-pirma-dala/1629796

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Viktora-Lagzdina-vestule-otra-dala/1629798

  • Paulīnes Zalānes vēstules:

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Paulines-Zalanes-vestule-pirma-dala/1627407

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Paulines-Zalanes-vestule-otra-dala/1627410

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Paulines-Zalanes-vestule/1627413

  • Jura Kronberga vēstule un dzejoļa manuskripts:

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Jura-Kronberga-vestule/1623339

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Jura-Kronberga-dzejolis-un-paraksts/1623342

  • Jāņa Dreslera dzejoļi un karikatūra:

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Jana-Dreslera-dzejolu-manuskripts/1623307

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Jana-Dreslera-karikatura/1623309

  • Jāņa Gorsvāna vēstule:

https://www.literatura.lv/lv/illustration/Jana-Gorsvana-rokraksts/1629475


LU LFMI projekta “Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas” īstenošana norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “KultūrELPA”.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.