literatura.lv oktobra jubilāram Jānim Porukam – 150!

3955-Janis-Poruks-foto-001.jpg

“Jānis Poruks ir viens no latviešu literatūras izcilākajiem pārstāvjiem 19. un 20. gs. mijā. Viņa darbus intelektuāli ietekmējusi gan Eiropas kultūras tradīcija, gan laikmetīgā māksla, saglabājot arī saikni ar latviskās vides specifiku. J. Poruka daiļrade ir saistīta ar romantisma kultūrtipa veidošanos latviešu rakstniecībā; tai piemīt neoromantisma un simbolisma iezīmes, darbos iezīmēti un daudzpusīgi risināti gadsimtu mijas sabiedrībai un indivīdam būtiski fiziskās un garīgās eksistences jautājumi.” (Kalnačs B. "Jānis Poruks". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/107565-Jānis-Poruks, skatīts 13.10.2021.)


Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Cēsu apriņķa Druvienas pagasta “Prēdeļos”. Viņa tēvs Jēkabs Poruks bija saimnieks, vēlāk pagasta vecākais. Jānis Poruks mācījies Druvienas pagastskolā (1881–1895), Liezēres draudzes skolā (1885–1887), Cēsu pilsētas skolā (1888–1889). No 1889. gada līdz 1892. gadam viņš mācījās Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā. No 1893. līdz 1894. gadam ar mecenāta docenta Hermaņa fon Vestermaņa materiālo atbalstu Jānis Poruks studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, kur apguva klavierspēli, pašmācības ceļā arī filozofiju, rakstniecības un mūzikas vēsturi. Pēc atgriešanās Latvijā 1894. gadā ar pārtraukumiem strādāja laikrakstā “Mājas Viesis” un žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts”. 1897. gadā viņš iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur studēja ķīmiju (1897–1899; studijas pārtrauca), tad komerczinātnes (1901–1905), tomēr institūtu nepabeidza.

Pēc 1905. gada Jānis Poruks vairākkārt ārstējās psihiatriskajās klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējās sievas Ernestīnes mājās Cēsīs, tad kādu laiku viņš dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī (1909–1910). No 1910. gada rudens Jānis Poruks ārstējās Čiža nervu klīnikā Tērbatā, kur pēkšņi mira. Slimības dēļ aktīva un radoša literārā darbība apsīka.

Jāņa Poruka literārais mantojums ir apjomīgs (darbu sarakstu skatīt literatura.lv datubāzē). Viņš strādāja visos literatūras žanros – dzejā, prozā, dramaturģijā, rakstot arī literāras apceres un esejas. Nozīmīgākie un pazīstamākie rakstnieka darbi ir garstāsts “Pērļu zvejnieks” (1895), kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Stāsti "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), "Kukažiņa" (1899), "Baltās drānas" (1903), "Kauja pie Knipskas" (abi 1897) un daudzi citi.

Vairāki Jāņa Poruka darbi atspoguļoti arī citos mākslas veidos – teātrī, mūzikā. Viņa dzeja tikusi daudz komponēta. Populāras ir Emīla Dārziņa komponētās solodziesmas – “Teici to stundu, to brīdi”, “Aizver actiņas un smaidi”, “Mātes dziesmiņa” u. c. Poruka dzeju komponējuši arī daudzi citi komponisti, piemēram, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš.

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, ir radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents jeb sarunbots Cibiņš. Kopā ar Jāņa Poruka Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par Jāņa Poruka stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli: https://boti.letonika.lv/...

Lielu interesi raisījusi arī Jāņa Poruka personība. Nule sērijā “Es esmu…” klajā nācis Ingas Žoludes romāns par Jāni Poruku “Vendenes lotospuķe” (Dienas Grāmata, 2021). Redaktore Gundega Blumberga paudusi, ka “Inga Žolude ir radījusi tik pilnestīgu Jāni Poruku, ka lasot viņš kļūst par tuvu cilvēku, kam veltīt visu sajūtu spektru: līdzi just un apbrīnot, strīdēties un dusmoties. Viņas dzejnieks ne tikai mirkst asarās un cieš, ne tikai ielaistās ar Ķelnes ūdeni un pērk jaunas krāgas, jo viņa vizītkarte nevarēja būt šļaugana šļurpatu parpala, bet raksta, raksta un raksta, lai atkal un atkal tiktu iekšā dzīvē, kas nepavisam nav saudzīga pret radošu cilvēku. Ne tolaik, ne tagad. Jo, kā teikts romānā, dižumam līdzi netiek dota apsargāšana, gluži pretēji — tu stāvi dižs un ievainojams, viens pret visu pasauli.”

Savukārt Latvijas Pasts, godinot 150. jubilejā Jāni Poruku, šodien izdod jaunu pastmarku un aploksni.


Aicinām aplūkot arī jubilāra dzejoļa “Rīts” manuskriptu! #rakstniekarokraksts


Jāņa Poruka profils drīzumā tiks papildināts un pilnveidots, ar esošo šķirkli datubāzē aicinām iepazīties šeit: https://www.literatura.lv/lv/person/view?id=867083


Rokraksti digitalizēti un pētnieciskie apraksti izstrādāti LU LFMI projektā "Personība. Process. Piemiņa. Literatura.lv digitālā satura inovācijas" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā "KultūrELPA"

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.