Arvīds Blūmentāls

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsArvīds Blūmentāls
Papildu vārdiKrokodilu Harijs
KopsavilkumsArvīds Blūmentāls (1925–2006) – Austrālijas krokodilu mednieks, opālu racējs, pētnieks un stāstnieks. Dzimis Dundagas pagasta Būdenos. 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies 25. Abavas bataljonā, vēlāk – Latviešu leģionā. Otrā pasaules kara beigās nonācis sākotnēji padomju, tad amerikāņu, angļu okupācijas zonās. Iestājies Franču Ārzemnieku leģionā (1947), tad izceļojis uz Austrāliju (1951). Austrālijā, Kvīnslendā sācis nodarboties ar krokodilu medībām, kad tās aizliegtas pārcēlies uz dzīvu netālu no Kūberpedijas, nodarbojies ar opālu rakšanu. Pakāpeniski izveidojis eksotisku dzīvesvietu – 'Krokodilu ala", kas ir viens no tūristu iecienītiem objektiem apkaimē.
Personiska informācijaArvīds Blūmentāls dzimis Dundagas pagasta Būdenu mājās. Tēvam Gustavam piederēja liela vecsaimniecība ar 260 ha zemes. Ģimenē trīs dēli – Arvīds vidējais. Bijis precējies ar vācieti Martu.
1942: iestājies 25. Abavas bataljonā un devies uz Austrumu fronti, vēlāk iestājies Latviešu leģiona 15. divīzijā.
1944, 1945: smagi ievainots.
1945: Otrā pasaules kara beigās pie Berlīnes nokļuva padomju okupācijas zonā, bet pārbēga uz amerikāņu zonu, tad nokļuva angļu zonā, atkal sagūstīts atpakaļ – amerikāņu zonā. Mācījies Alterfrādes lauksaimniecības skolā.
1947: dienējis Franču Ārzemnieku leģionā.
1951: izceļojis uz Austrāliju.
1956–1968: sācis mednieka un pētnieka gaitas Ziemeļkvīnslendā. Lai nopelnītu iztiku, viņš sāka medīt krokodilus.
Kopš 1968: krokodilu medības Austrālijā tika aizliegtas, apmetas uz dzīvi netālu no Kūberpedijas (Coober Pedy) Dienvidaustrālijas pavalsts vidienē. Nodarbojas opālu rakšanu, pakāpeniski izveido eksotisku mājokli – alu "Krokodila ligzda", kas ir galvenais tūrisma objekts apkārtnē.
Viņa dzīvesvieta redzama arī 1985. gadā tapušajā filmā "Trakais Maksis" (Mad Max). 2007. gadā viņa māja tika iekļauta Nacionālā Mantojuma (National Heritage) kandidātu sarakstā. Alu viņš pakāpeniski ir izveidojis, izspridzinājis un izurbis iezī, pie reizes meklējot opālus.

Arvīds Blūmentāls latviešu dokumentālajā kino

1995: Arvīda Blūmentāla piemiņai Dundagā uz akmens kaudzes Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī tika uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidots dzelzsbetona krokodils. Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts "Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai". Pirms tam krokodilu izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Šim notikumam veltīta arī kino režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma "Gājiens ar krokodilu".
2000: Arvīdu Blūmentālu savai video dienasgrāmatai "Austrālijas sirdsakmens" filmējis kinorežisors Ansis Epners.

Tiek uzskatīts, ka Arvīds Blūmentāls bijis prototips Krokodila Dandija kino tēlam.
Profesionālā darbība

Darbi

1957: "Latvietis krokodiļu mednieks Austrālijā" (Ernesta Jurkas sakārtojumā).
1958: "Ilgas pēc saules" (Ernesta Jurkas sakārtojumā).
2000: "Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks" (kopā ar Rimantu Ziedoni).
Citātu galerija"Blūmentāls ir viens no netradicionālākajiem raksturiem, kādi pie latviešiem vispār novēroti, viņa persona ir dziļā pretrunā ar visiem latviešu mentalitātes stereotipiem latvieši ir mierīgi, uz iekšu vērsti, mīl pasteļtoņus, daudz ēd, skumji dainodami, skatās naidniekam acīs, ģenētiski zemnieki u.tml. Es tik atceros, teica Arvīds, ka man ļoti nepatika braukt ar mēslu ratiem. Kad bija mēslu talka, mums, puikām vajadzēja no staļļa līdz laukam mēslus vest. Tas tā gāja kādas trīs dienas. Tad man bija diezgan skaidrs, ka mēslu talkās es turpmāk nepiedalīšos un zemnieks nebūšu.
"Nemiers, nemiers, nemiers. Pārāk ilgi esmu bijis uz vienas vietas. Jāiet kaut kur, jādara kaut kas neparasts. Kāju pēdas deg.""

Ziedonis, Rimants. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 234, 1993, 30. okt.

Tomēr Krokodilu Hariju pārāk daudz raustīt nevar, jo taisni viņa ala Krokodila ligzda ir galvenais tūrisma objekts apkārtnē, un kamēr pie Harija brauc ciemiņi, tikmēr arī būs, kas sēd krodziņā.
Blūmentāls tātad dzīvo alā. Klasiskā alā, kuru viņš ir pamazām izspridzinājis un izurbis iezī, pie reizes meklējot opālus.
Ir jāiedomājas Gūtmaņala, vienīgi Blūmentāla ala ir sazarotāka un dziļāka. Vairāki opālu racēji ir ierakušies zemē, bet pārējiem ir izrakti tādi normāli dzīvokļi ar gludām sienām un griestiem. Blūmentāla ala ir diezgan vienkārši iekārtota, bet tajā ir viss, ko viņš ir uzskatījis par dzīvei nepieciešamu. Ir gulta, ir mazs ledusskapītis, kurš dīvainā kārtā darbojas ar gāzi, visos alas atzarojumos ir sveces, ir bateriju televizoriņš. Alā ir atzarojums guļamistabai, tāda kā eksponātu telpa, kur Blūmentāls izvietojis sev būtiskas fotogrāfijas, žurnālu un avīžu izgriezumus, kuros par viņu rakstīts. Īpašs atzarojums ir dušas telpai pie griestiem, uz āķa uzkarināts bundulis ar caurumiņiem, dvieļi, šampūni, ziepes, viss ir tīrs un kārtīgs. Ciemiņus Blūmentāls gulda nišā, kas izgrauzta sienā, un ir ļoti dīvaini tur gulēt, apzinoties, ka virs tevis ir vesels kalns. Alā bizenē prusaki, tādi paši kā mūsējie, tikai lielāki kādu sprīdi gari, visādas peles un sikspārņi. Naktī, sikspārņiem šaudoties gar griestiem, varēja dzirdēt savādu švīkstoņu. Pirms es eju gulēt, apskatos, vai zem gultas nav čūskas, teica Krokodilu Harijs. Bet suns mani sargā, čūskām te ir grūti tikt iekšā. Te ir daudz tie black spiders (melnie zirnekļi). Viens man ir tur virs gultas, bet viņš mani nekad neaiztiek, kad guļu. Vienreiz es saskaitīju, cik mušas viņš apēd pa dienu viņš apēda 24 mušas!
Es dažreiz runāju pats ar sevi, ar maziem kukaiņiem, bet tie jau latviski nesaprot.
Blūmentāla alā ir tikai divi logi lidmašīnas iluminators un virs gultas autokapsētā sameklēts veca vāģa stikls. Durvis ir četras divas alas fasādē, vienas alas dziļumā, pa kurām var ieiet tālāk labirintā, un vienas garderobei, lai drēbes nenoput.

Ziedonis, Rimants. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 240, 1993, 6. nov.
Nodarbespētnieks
mednieks
Dzimšanas laiks/vieta19.03.1925
Dundaga
Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Dzimis Būdenu mājās.
Dzīvesvieta1956
Kvīnslenda
Queensland, Australia
Sācis mednieka un pētnieka gaitas Ziemeļkvīnslendā.

1975 – 2006
Kūberpedija
Coober Pedy SA 5723, Australia
IzglītībaTalsu Valsts ģimnāzija
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi, Talsu novads, LV-3201

Dundagas 6-klašu pamatskola
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts, Dundagas novads

Ernesta Dinsberga četrgadīgā skola
Saustere
Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads

1946 – 1947
Latvijas Lauksaimniecības skola Alterfrādē
Alterfrāde
Alt-Erfrade, Germany
Dienests1942
Brīvprātīgi iestājies 25. Abavas bataljonā.

1943 – 1945
Latviešu leģions

15. divīzijas 33. pulks.

1944. un 1945. gadā smagi ievainots.


1947
Franču Ārzemnieku leģions
EmigrēAustrālija
Australia
Miršanas laiks/vieta13.10.2006
Kūberpedija
Coober Pedy SA 5723, Australia
Piemiņas vietas22.09.1995
Dundaga
Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Arvīda Blūmentāla piemiņai uz akmens kaudzes Dundagā, Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī uzstādīts betona krokodils. Tēl­nieks Oļega Skarainis.
Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts "Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai".

2006
Kūberpedija
Coober Pedy SA 5723, Australia
Arvīda Blūmentāla eksotiskais mājoklis – ala "Krokodilu ligzda" – ir iecienīts tūrisma objekts Kūberpedijas apkaimē.

2008
Dundagas pils
Pils iela 14, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270
Dundagas pilī tika atklāta Arvīda Blūmentāla piemiņai veltīta ekspozīcija.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Dundaga
(Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
19.03.1925Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Kvīnslenda
(Queensland, Australia)
1956DzīvesvietaReģions, apgabals
3Kūberpedija
(Coober Pedy SA 5723, Australia)
1975 - 2006DzīvesvietaPilsēta
4Kūberpedija
(Coober Pedy SA 5723, Australia)
13.10.2006Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Austrālija
(Australia)
(Nav norādīts)EmigrēValsts
6Alterfrāde
(Alt-Erfrade, Germany)
1946 - 1947IzglītībaReģions, apgabals
7Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
(Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
8Dundagas pagasts
(Dundagas pagasts, Dundagas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPagasts
9Saustere
(Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
10Dundaga
(Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
22.09.1995Piemiņas vietasCiems
11Dundagas pils
(Pils iela 14, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270)
2008Piemiņas vietasPils
12Kūberpedija
(Coober Pedy SA 5723, Australia)
2006Piemiņas vietasPilsēta
Arvīds Blūmentāls (1925–2006) – Austrālijā saukts par Krokodilu Hariju – dzimis Dundagas pagasta Būdenu mājās.

1942. gadā, būdams nepilnus 17 gadus vecs, viņš iestājās Abrenes brīvprātīgajā bataljonā un nonāca Austrumu frontē. Frontē viņš cīnījās no Ļeningradas līdz pat Melnajai jūrai, vairākas reizes tiekot smagi ievainots. Vēlāk Arvīds Blūmentāls iestājās Latviešu leģiona 15. divīzijā. Otrā pasaules kara beigās viņš krita Sarkanās armijas gūstā, taču viņam izdevās aizbēgt un nokļūt amerikāņu zonā, vēlāk – angļu. Tur viņš iestājas Alterfrādes lauksaimniecības skolā, vēlāk strādāja meža darbus. 1951. gadā izceļoja uz Austrāliju.

Arvīds Blūmentāls atminas: “Es gribēju uz Ameriku braukt, man tur bija daži radi tēva māsas. Tēvam bija daudzas māsas, bet visas palika vecmeitās tik izvēlīgas bija. Taču tie amerikāņi neņēma mani pretī. Tad aizrakstīju uz Brazīliju, Argentīnu, Jaunzēlandi un Austrāliju. Un visas tās zemes man atbildēja brauc šurp, te tev būs laba dzīve. Uz četrām zemēm uzreiz neaizbrauksi. Iezīmēju četrus sērkociņus, sasviedu cepurē, samaisīju ar pirkstu un vienu izvilku. – Ja, Austrālija.” (Rimants Ziedonis. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 234, 1993, 30. okt.)

Austrālijā Arvīds Blūmentāls nonāca Ziemeļkvīnslandē. Lai nopelnītu iztiku, viņš sāka medīt krokodilus.

Viņa stāsti par krokodiliem un to medībām ir patiesi aizraujoši, dažbrīd pat baisi:

“Patiesību sakot, krokodils tevi labprāt noēd, ja tu grozies, peldies, nerrojies viņam gar degunu. Patiesību sakot, krokodils var tevi arī nomedīt, ja tu baltos šortos pastaigājies gar upes krastu kaut kur viņa ligzdas tuvumā vai noliecies pie ūdens, lai noskalotu seju. Vispirms krokodils tevi ieraus dzelmē, tad griezīsies kā vilciņš zibenīgā ātrumā riņķī, lai viņam nekādi nevarētu pretoties. Ja viņš būs tā kārtīgi izsalcis, viņš noēdīs tev kādu kāju vai roku tūliņ, bet labprātāk viņš tevi drošā vietā papūdēs, lai tu labāk garšo.” (Rimants Ziedonis. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 234, 1993, 30. okt.)

“Krokodili man ir noēduši četrus suņus, tas pēdējais viņš kaut kur ilgi pazuda, es nevarēju sameklēt un braucu pa upi tālāk, gan jau atradīsies. Viņš vēlāk parādījās krastā, sāka gaudot un ielēca ūdenī, lai peldētu uz manu pusi. Tālu no krasta netika, tūliņ krokodils nogrāba, tikai daži burbuļi pacēlās. Man bija ļoti žēl to suni. Tad man bija jāizrēķinās ar krokodiliem, to krokodilu es vēlāk nošāvu, jo cits nevarēja būt katram krokodilam upē ir sava teritorija. Tā izrēķināšanās bija pārāk smaga 10 000 krokodilu par četriem suņiem, lielākais, ko noķēru, bija astoņus metrus garš. [..]

Reiz viens krokodils nekādi nereaktēja. Skatos, guļ tikai, ļoti vecs tēviņš. Biju viņam ļoti tuvu, bet, samanījis, cik viņš milzīgs, lēnām atmuguriski īros atpakaļ. Man toreiz bija kara mašīnpistole, bet tā maz var līdzēt, ja krokodils iedod ar asti. Un, kad es tā īros atpakaļ, tas krokodils pēkšņi atdzīvojās un sāka slīdēt man virsū. Viņš piepeldēja pilnīgi klāt un pēkšņi iznira pie laivas malas. Kad es ieraudzīju tos milzīgos žokļus, tūliņ šāvu rīklē, dūmi vien nokūpēja gaisā. Viņš uzreiz nogrima. Nākošajā dienā devos viņu meklēt, pārliecināties, vai viņš ir beigts. Atcerējos, kurā vietā viņš nogrima biju ievilcis krastā no koka bultu. Tu esi beigts, es tevi atradīšu! Es viņu atradu 25 pēdu dziļumā. Daudzas reizes niru ūdenī, kamēr viņu atradu, sasēju un pamazām tāds ir ļoti smags uzvilku augšā. Tā nirt vispār nav ietiecams, haizivis un visādi mošķi tūliņ ir klāt, kad sajūt asinis.” (Rimants Ziedonis. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 250, 1993, 20. nov.)

Ar medībām Arvīds nodarbojies divpadsmit gadus. 1968. gadā krokodilu medības Austrālijā tika aizliegtas, un viņš apmetās uz dzīvi netālu no Kūberpedijas (Coober Pedy) Dienvidaustrālijas pavalsts vidienē. Šo pilsētu uzskata par pasaules opālu raktuvju galvaspilsētu.

Savus piedzīvojumus un pārdomas Arvīds Blūmentāls izklāstījis grāmatās “Latvietis – krokodilu mednieks Austrālijā” (1957) un “Ilgas pēc saules” (1958), kā arī Rimanta Ziedoņa sadarbībā ar Arvīdu Blūmentālu sarakstītajā grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” (2000).

Tiek uzskatīts, ka Arvīds Blūmentāls bijis prototips Krokodila Dandija kino tēlam.

Par Arvīdu Blūmentālu uzņemtas dokumentālās filmas un vairāki TV sižeti. Viņa eksotiskais mājoklis – ala “Krokodila ligzda” – ir galvenais tūrisma objekts apkārtnē. Viņa dzīvesvieta redzama arī 1985. gadā tapušajā filmā “Trakais Maksis” (Mad Max). 2007. gadā viņa māja tika iekļauta Nacionālā Mantojuma (National Heritage) kandidātu sarakstā. Alu viņš pakāpeniski ir izveidojis, izspridzinājis un izurbis iezī, pie reizes meklējot opālus.

Rimants Ziedonis to aprakstījis šādi: “Ir jāiedomājas Gūtmaņala, vienīgi Blūmentāla ala ir sazarotāka un dziļāka. Vairāki opālu racēji ir ierakušies zemē, bet pārējiem ir izrakti tādi normāli dzīvokļi ar gludām sienām un griestiem. Blūmentāla ala ir diezgan vienkārši iekārtota, bet tajā ir viss, ko viņš ir uzskatījis par dzīvei nepieciešamu. Ir gulta, ir mazs ledusskapītis, kurš dīvainā kārtā darbojas ar gāzi, visos alas atzarojumos ir sveces, ir bateriju televizoriņš. Alā ir atzarojums guļamistabai, tāda kā eksponātu telpa, kur Blūmentāls izvietojis sev būtiskas fotogrāfijas, žurnālu un avīžu izgriezumus, kuros par viņu rakstīts. Īpašs atzarojums ir dušas telpai pie griestiem, uz āķa uzkarināts bundulis ar caurumiņiem, dvieļi, šampūni, ziepes, viss ir tīrs un kārtīgs. Ciemiņus Blūmentāls gulda nišā, kas izgrauzta sienā, un ir ļoti dīvaini tur gulēt, apzinoties, ka virs tevis ir vesels kalns. Alā bizenē prusaki, tādi paši kā mūsējie, tikai lielāki kādu sprīdi gari, visādas peles un sikspārņi. Naktī, sikspārņiem šaudoties gar griestiem, varēja dzirdēt savādu švīkstoņu.

Pirms es eju gulēt, apskatos, vai zem gultas nav čūskas, teica Krokodilu Harijs. Bet suns mani sargā, čūskām te ir grūti tikt iekšā. Te ir daudz tie “black spiders” (melnie zirnekļi). Viens man ir tur virs gultas, bet viņš mani nekad neaiztiek, kad guļu. Vienreiz es saskaitīju, cik mušas viņš apēd pa dienu, viņš apēda 24 mušas!

Es dažreiz runāju pats ar sevi, ar maziem kukaiņiem, bet tie jau latviski nesaprot.

Blūmentāla alā ir tikai divi logi lidmašīnas iluminators un virs gultas autokapsētā sameklēts veca vāģa stikls. Durvis ir četras divas alas fasādē, vienas alas dziļumā, pa kurām var ieiet tālāk labirintā, un vienas garderobei, lai drēbes nenoput.” (Rimants Ziedonis. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 240, 1993, 6. nov.)

Dēkainis Arvīds Blūmentāls bijis slavens arī ar citām savām darbībām – viņš apprecējis īstu vācu baronesi, svinējis ar aborigēniem Jāņus, lidojis ar helikopteru iepirkt viskiju.

Arvīds Blūmentāla vaska figūra atrodama Londonā Tiso kundzes vaska figūru muzejā. Blūmentālu savai video dienasgrāmatai “Austrālijas sirdsakmens” (2000) filmējis arī kinorežisors Ansis Epners.

1995. gadā Arvīda Blūmentāla piemiņai Dundagā uz akmens kaudzes Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī tika uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidots dzelzsbetona krokodils. Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts “Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai”. Pirms tam krokodilu izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Šim notikumam veltīta arī kino režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma “Gājiens ar krokodilu” (1995).

2008. gada jūlijā Dundagas pilī tika atklāta Arvīda Blūmentāla piemiņai veltīta ekspozīcija.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.